Ceturtdiena, 18. aprīlis

Vārda dienas: Laura, Jadviga

Latvijas Sabiedriskie Mediji
Rīgā +7 °C, Z vējš, 5m/s
LSM Bērnistaba

Guna Igavena

Latvijas Radio Latgalē

Apskatīt autora rakstus: Latviski Krieviski

Autora ziņas
Komēdija ar mistikas un detektīva elementiem – latgaliešu seriāla «Fati» otrā sezona nonāk kinoteātr...
Komēdija ar mistikas un detektīva elementiem – latgaliešu seriāla «Fati» otrā sezona nonāk kinoteātros
Pirmizrādi Ludzas novada Malnavā un arī Rīgā šajās svētku brīvdienās piedzīvoja latgaliešu komēdijseriāla ar mistikas un detektīva elementiem "Fati" otrā sezona. Tās šaurākā lokā bija iespēja apmeklēt seriāla tapšanā iesaistītajiem, viņu ģimenes locekļiem un arī mediju pārstāvjiem, taču jau 23. novembrī "Fati" otrā sezona vienā kinodarbā tiks izrādīta Latgales vēstniecībā "Gors", un no 24. novembra filma latgaliski būs pieejama arī Rīgas kinoteātros un dažādos kino punktos Latgalē un citviet Latvijā.
Entuziastu kopiena «Nezināmā Rēzekne» aicina pilsētā iepazīt vēl neizzināto
Entuziastu kopiena «Nezināmā Rēzekne» aicina pilsētā iepazīt vēl neizzināto
Brīvprātīgā domubiedru iniciatīva "Nezināmā Rēzekne" jau kādu laiku pulcē pilsētplānošanas, arhitektūras, kultūrvēstures un etnogrāfijas pētīšanas entuziastus un īsteno dažādas lokālo vidi izzinošas un sabiedrību izglītojošas aktivitātes. Iniciatīvas dalībnieks, viens no idejas autoriem Andris Uškāns jau ap sevi ir sapulcējis stabilu aktīvo dalībnieku pulku.
Jauna lappuse latgaļu kultūras izpētē. Ludzā iepazīstina ar arheologa profesiju
Jauna lappuse latgaļu kultūras izpētē. Ludzā iepazīstina ar arheologa profesiju
Lai izpētītu Ludzas pirmsākumus un vēsturi, kā arī popularizētu arheologa profesiju un iepazīstinātu ar to jauniešus, vēl līdz 28. jūlijam Latvijas senākajā pilsētā Ludzā norisinās Arheoloģijas dienas, kuru laikā interesentiem ir iespēja kopā ar arheoloģi Ināru Kunigu no Rīgas piedalīties izrakumu veikšanā un dokumentēšanā vienā no Ludzas apkārtne esošajiem pilskalniem – Ķīšu pilskalnā.
Uorvaļstu volūdu pietnīki latgalīšu volūdys situaceju Latvejā sauc par optimisma pīmāru
Uorvaļstu volūdu pietnīki latgalīšu volūdys situaceju Latvejā sauc par optimisma pīmāru
Latgalīšu volūda ir vīna nu mozuok lītuotūs volūdu Eiropā, kurū saprūt i runoj naviņ aptyvai 8% nu Latvejis sabīdreibys, diaspora Sibirī i citur pasaulī, bet par viesturiskū latvīšu volūdys paveidu – latgalīšu rokstu volūdu – interesējās ari cytu vaļstu volūdnīki i pietnīki. Jī atzeist, ka problemys, ar kū sasadur latgalīšu volūdys atteisteituoji i popularizātuoji, ir cīši leidzeigys, kaidys rysynoj ari mozuok lītuotūs volūdu aktivisti cytuos Eiropys vaļstīs.
Latgalē izstādē «Lobs ar lobu sasatyka» apskatāmas lelles tautastērpos
Latgalē izstādē «Lobs ar lobu sasatyka» apskatāmas lelles tautastērpos
"Lobs ar lobu sasatyka" ir izstāde, kur satikušās vairāki desmiti lielas un mazas tautumeitas no Latgales malu malām. Mazās tautumeitas jeb savulaik populārās rūpnīcas "Straume" ražotās sērijveida lelles ietērptas dažādos krāsainos, svītrainos un rūtainos brunčos un vainagos. Izstādi papildina karte, kurā redzams, no kurienes ir katrs tērps. Mazos un lielos tautastērpus darinājusi biedrības "Latgales etnogrāfiskās vēstniecības" vadītāja Iveta Seimanova. Tikko viņas darinājumi Latgales kongresam par godu izstādīti arī Rēzeknē, Latgales vēstniecībā "Gors", bet nu jau pamazām pošas ceļam uz  citām pilsētām Latgalē, Latvijā un arī ārpus mūsu valsts robežām.
Latgaliešu «padūmuošonu» apkopojums – Valentīna Lukaševiča pirmais eseju krājums «Casnāgu maizeitis»
Latgaliešu «padūmuošonu» apkopojums – Valentīna Lukaševiča pirmais eseju krājums «Casnāgu maizeitis»
Janvāra vidū latgaliešu literatūras plauktā iegūlis vēl viens zīmīgs izdevums – rakstnieka un literatūrzinātnieka Valentīna Lukaševiča pirmais eseju krājums "Casnāgu maizeitis". Kā norāda grāmatas izdevējs SIA "Cymuss", tas ir nozīmīgs pienesums latgaliešu rakstu valodas lietojuma bagātināšanai. Atzinīgus vārdus Lukaševiča jaunākajam darbam velta arī pazīstamas latgaliešu literātes.
Narkologs Jāzeps Korsaks par Latgolys skaistumu i pūstu i sovom sasnēgtajom viersyunem
Narkologs Jāzeps Korsaks par Latgolys skaistumu i pūstu i sovom sasnēgtajom viersyunem
Stereotipi, šmakovka i alkohola lītuošonys paradumu apkaruošona Latgolā ir uorsta narkologa Jāzepa Korsaka kasdīna, bet uorpus tuo jis ir ari politikis, medinīks i aizrauteigs ceļuotuojs i kolnūs kuopiejs, kurs vys vēļ tīcās sasnēgt jaunys viersyunis tīšā i puornastā nūzeimē. Tikū kai pīvarāts ari augšuokais punkts Eiropys Savīneibā Alpu kolnu augšuokuo viersyune – Monblans.
Tautys meilātajam kinorežisoram Juoņam Streičam 85 godu jubilejs
Tautys meilātajam kinorežisoram Juoņam Streičam 85 godu jubilejs
Tautys meilāts i gūdolguots kinorežisors, ari akters, rakstnīks, muokslinīks, publicists, sabīdrysks i kulturys darbinīks, Latgolys patriots Juoņs Streičs sviņ 85. dzimšonys dīnu. Jubileja prīškvokorā raidejumā "Kolnasāta" ar jū runuojom kai par padareitū, tai niulinejuom aizaraušonom, byušonu Latgolā, jubileja svieteišonys planim i daudzi kū cytu. Jau lobu laiku Juoņs dzeivoj myusu sābru zemē Leitovā.
Rēzeknē par ebreju kopienas dzīvi stāsta izrāde «Mans kaimiņš ebrejs»
Rēzeknē par ebreju kopienas dzīvi stāsta izrāde «Mans kaimiņš ebrejs»
9. jūlijā Rēzeknes Zaļās sinagogas kvartālā pirmizrādi piedzīvojusi teātra “Joriks” muzikāli dokumentālā izrāde latviešu un krievu valodā “Mans kaimiņš ebrejs”. Tajā aptverts laika posms no brīža, kad ebreji pirmo reizi pieminēti Rēzeknes vēstures lappusēs līdz pat mūsdienām. Ja kādam šī izrāde kaut ko liks pārdomāt, tas jau būs daudz, pauž tās režisors Mārtiņš Eihe. 
Muziķa i programātuoja Aņša Ataola Bierzeņa dzeivē latgalīšu volūda īguoja caur folkloru
Muziķa i programātuoja Aņša Ataola Bierzeņa dzeivē latgalīšu volūda īguoja caur folkloru
Sarunā ar programātuoju, muziķi i folkloristu Aņsi Ataolu Bierzeņu, itūreiz aicynojam iz Rītumlatgolu aba vokoru Latgolu, Leivuona nūvoda Rudzātim. Dzims Leningradā, vuicejīs Fraņču licejā Reigā i tod Latvejis Universitatē, aizvadeituo goda vosorā Aņss klivs par pyrmū doktora grada īgivieju, kurš sovu disertaceju Rēzeknis Tehnologeju akademejā aizstuoviejs latgaliski. Aņss, kura muote īt nu Leningrada, sovpus tāvs nu Sielejis Latvejā, atkluoj, ka juo dzeivē latgaliskuo kultura i volūda īguojuse caur folkloru, vaicojūt piec koč kuo seneja i autentiska.
Latgaliešu tautasdziesmu apdares – džeza albumā «Taids džezs»
Latgaliešu tautasdziesmu apdares – džeza albumā «Taids džezs»
Džeza trio “Lipskis/Justs/Arbidāns” dalībnieki – sitaminstrumentālists Jurģis Lipskis, basģitārists Ralfs Arbidāns un ģitārists Kristians Justs – satikušies mācībās Jāņa Ivanova rēzeknes Mūzikas vidusskolas Džeza mūzikas nodaļā. Nesen izdotajā albumā "Taids džezs" mūziķi ieskaņojuši gan populāras gan mazāk zināmas latgaliešu tautasdziesmas.
Aglyunys maizis muzeja saimineica Vija Kudiņa: rudzu maize napagaiss
Aglyunys maizis muzeja saimineica Vija Kudiņa: rudzu maize napagaiss
Jau padsmit godu Aglyunys maizis muzejs ir daudzu vītejūs i uorzemu turistu īcīneits gola mierkis Latgolys pusē. Energiskuo Vija Kudiņa Aglyunā suoce saimnīkuot jau pyrma divdesmit godu, kod izveiduoja maizis captuvi ar veikalu sātys golā, kam vāluok kluotyn izveiduots i muzejs. Itymā godā turisma sezona gon ir krītni cytaižuoka. Lelī turistu autobusi niu nabrauc, bet vaira palics individiualūs apmeklietuoju i saimu.
«100 fakti par Rēzekni» – tapis jauns izdevums
«100 fakti par Rēzekni» – tapis jauns izdevums
Jau vairāk nekā septiņus gadsimtus Rēzekne ir viens no Latgales politiskajiem, ekonomiskajiem un kultūrvēsturiskajiem centriem. Pilsētas vēsturē pa šo laiku ierakstīti daudzi interesanti notikumi un personības. Tagad 100 no tiem ir atlasīti un iekļauti izdevumā “100 fakti par Rēzekni”, kura atklāšana gaidāma Rēzeknes pilsētas svētku ietvaros, jau 31. jūlijā.
Uz «Gors» skatuves pirmizrādi piedzīvos Rēzeknes Tautas teātra iestudēta Annas Rancānes luga
Uz «Gors» skatuves pirmizrādi piedzīvos Rēzeknes Tautas teātra iestudēta Annas Rancānes luga
1. jūlijā Latgales vēstniecībā “Gors” savu pirmizrādi piedzīvos Rēzeknes Tautas teātra iestudētā Annas Rancānes luga “Meklējiet sievieti”. Šī luga ir grotesks vēstījums par attiecībām, uzdrīkstēšanos un ticību brīnumam, kā arī pirmā izrāde, kuras iestudēšanu Tautas teātris ir atsācis klātienē pēc ilgāka individuālo mēģinājumu procesa attālināti.
Latgaliešu valodas apgūšanai – spēles datorā un tiešsaistes materiāli
Latgaliešu valodas apgūšanai – spēles datorā un tiešsaistes materiāli
Latgaliešu rakstu valodu novadmācības stundās kā fakultatīvu šobrīd iespējams mācīties vien dažās skolās Latgales reģionā. Tomēr ja šajā attālinātās mācīšanās un strādāšanas laikā ir vēlme apgūt šī latviešu valodas vēsturiskā paveida rakstīšanas īpatnības, to visai pamatīgi iespējams darīt arī internetā un bez maksas. Šobrīd visiem interesentiem latgaliešu rakstu valodas apguvei ir pieejams plašs materiālu klāsts – sākot no tiešsaistes gramatikas materiāliem, uzdevumu darba lapām, vārdnīcām un līdz pat dažādām interaktīvām spēlēm.
Katuoļu prīsters Rodions Doļa karantinys laiku izdzeivoj Svātajā zemē
Katuoļu prīsters Rodions Doļa karantinys laiku izdzeivoj Svātajā zemē
Katuoļu prīsters Rodions Doļa ir Kruoslovys draudzis vikars, kurš itūšaļt, studejūt Romā, izīt vuiceibu praksi Jeruzalemē. Ari niu jis atsarūn Izraelā, kur puorgaida karantinys laiku, bet tymā pošā laikā cīši sekoj leidza tam, kai dzejvojam Latvejā i Latgolā. Karantina, Leldīnis laiks, socialuo distanciešonuos, sevis izzynuošona i pījimšona i cyti vaicuojumi sarunā ar prīsteri.
Annele Slišāne, juos pasauļa audumi i guļbaļču palākais, pamateigais
Annele Slišāne, juos pasauļa audumi i guļbaļču palākais, pamateigais
Viļakys pusis tekstilmuokslineica Annele Slišāne nūteikti daudzim tyka pazeistama ar projektu “#100dečiLatvijai”, kas vēļ arviņ ceļoj pa Latveju i koleidz vaļstī beigsīs uorkuortejais stuovūklis, taipat kai izstuode “Zeļču sola” Viļakys nūvodpietnīceibys muzejā, byus otkon daīmama sovim skateituojim. Itūreiz ar Anneli runojam par pasauļa audumu, guļbaļču palākū, pamateigū kruosu, tekstilmuokslys aktualitati myusdīnuos, byušonu stuovūs, Latgolys dabiskajom ainovom, kai ari muokslineicys laimis šaļteņom kasdīnā.
«Boņuks 2019» laureate, seņču tradiceju vuocieja i saglobuotuoja Inta Viļuma
«Boņuks 2019» laureate, seņču tradiceju vuocieja i saglobuotuoja Inta Viļuma
Inta Viļuma ir cylvāks, kurš sovu myužu veļtej seņču tradiceju vuokšonai, saglobuošonai i nūdūšonai paaudzem iz prīšku. Pyrma ostoņpadsmit godu jei Dagdā izveiduoja Folklorys centru, kuru voda ari šudiņ, i ari kasdīnā guodoj par tradicionaluos kulturys populariziešonu i gūdā ceļšonu. Taipat Inta jau garus godus voda ari folklorys kūpu “Olūteni” i ir izdavuma “Dagdys nūvoda pyura skreinis gruomota” autore. Pi ituo izdavuma, kas stuosta par Latgolys tradicionaluos kulturys vierteibom Dagdys nūvodā, Inta struoduoja četrus godus i tikū kai par tū sajēme ari Latgalīšu kulturys goda bolvu “Boņuks 2019”.
Edeite Husare i juos dzīšmu gruomota
Edeite Husare i juos dzīšmu gruomota
Latgalīšu kultura napaseņ tykuse par vīnu vierteigu i Latvejis mārūgā unikalu gruomotu boguotuoka - bīdreibys “Latgolys Studentu centrs” izdūtuo “Muna dzīšmu gruomota”  ir leidz šam apjūmeiguokais latgaliskūs dzīšmu apkūpojums. “Taida materiala, kur tev ir latgalīšu dzīsmis i vyss spektrys – vuordi, notys – taida nav,” tai vajadzeibu pec taida kruojuma, kur ir naviņ dzīšmu teksti, bet ari notys, Latvijas Radio 1 raidejumā “Kolnsāta” pamatoj tuo sastateituoja Edeite Husare.
Ar «gudru» maskošanos Līvānos aizvadīts XXI starptautiskais masku tradīciju festivāls
Ar «gudru» maskošanos Līvānos aizvadīts XXI starptautiskais masku tradīciju festivāls
Nedēļas nogalē, 15. un 16. februārī, Līvānos aizvadīts XXI starptautiskais masku tradīciju festivāls, kurš ik gadu pulcē arvien lielāku dalībnieku skaitu. Šogad tajā piedalījās 25 masku grupas no Latvijas, kā arī viesi no Baltkrievijas, Lietuvas, Krievijas, Igaunijas un pat Centrālāfrikas republikas Kamerūnas. Divu dienu garumā Līvānu novadā notika dažādas ar maskošanos saistītas izdarības – tradicionālie masku gājieni, Meteņdienas svinēšana, meistardarbnīcas, skate jeb masku tradīciju izrādīšana, kā arī starptautiska konference.
Vysa vaira skumdynoj, ja aizalīdz sovu sakņu
Vysa vaira skumdynoj, ja aizalīdz sovu sakņu
Reigys latgalīšu bīdreiba „Trešō zvaigzne”, kas dybynuota 1988.goda decembrī, apvīnoj daudzus uorpus Latgolys regiona dzeivojūšūs latgalīšus, uztur saikni ar Sibira latgalīšim. Filologejis doktore, volūdneica, dialektologe i vodūšuo specialiste latgalīšu rokstu volūdys vaicuojumūs Lidija Leikuma bīdreibā „Trešō zvaigzne” pīsadola jau nu pošu pyrmsuokumu. Jei stuosta, ka planu i dareišonys bīdrim ir bejs i vēļ arviņ ir daudzi, vystik juojam vārā ari sovys īspiejis, tūs vydā ari finansialuos.
Latgalīts nu Carnikovys - multimuokslinīks i komikis Kozmens
Latgalīts nu Carnikovys - multimuokslinīks i komikis Kozmens
„Muns tāvs ir latgalīts vairuokuos paaudzēs i ari muna muote ir latgalīte vairuokuos paaudzēs, kas nūzeimoj, ka jūs bārni ari ir latgalīši,” tai ituo goda pyrmajā LR1 raidejumā „Kolnasāta” par sevi soka multimuokslinīks, saukts ari par komiki – Mārtiņš Kozlovskis aba Kozmens. Jis ņi vīn pīsadola raidejuma “Pusnakts šovs septiņos ar Jāni Skuteli” veiduošonā, bet dorbojās ari improvizacejis teatrī “Spiediens” i cytūs ar humoru saisteitūs projektūs. Jū var dzierdēt ari dažaiduos muzykaluos apvīneibuos, kai “Rīta Stienis”, bet kūpā ar grupu “Dziļi Violets” tics ari “Supernova 2019” pusfinalā. Un jau 21. martā gaidoms ari juo pyrmais stendaps.
Rakstnīka Ontona Rupaiņa muzejs, dzymtys sāta i dorbi, «Zemes sōļs»
Rakstnīka Ontona Rupaiņa muzejs, dzymtys sāta i dorbi, «Zemes sōļs»
Vosorys izskaņā gastejam Rēzeknis nūvoda Bieržgaļa pogostā, kur atsarūn rakstnīka, školuotuoja, koru i dramatiskūs puļceņu vadeituoja, stuostnīka i trimdys latgalīša Ontona Rupaiņa vuordā puorsauktais muzejs i ari dzymtuo sāta, Pūrišķu cīmā. Ite Ontons Rupaiņs nūdzeivuoja leidz pat 1944. godam, piec tam jis ar sīvu izbrauce iz Vuoceju, nu kureinis puorsacēle iz dzeivi Amerikā.
Pasauļa latgalīte Viktorija Deksne
Pasauļa latgalīte Viktorija Deksne
Viktorija Deksne dzymtū piļsātu Rēzekni pamete piec 9.klasis, kod devēs turpynuot vuiceitīs citvīt pasaulī – Amerikā i Norvegejā. Niu, piec deveņu godu paceli byušonys, jei ir atsagrīzuse atpakaļ Latvejā i Reigā struodoj par marketinga specialisti uzjāmumā, kurš nūsadorboj ar profesionaļu atgrīzšonu atpakaļ dzimtinē. Itūreiz runuosim par īmeslim, planim i sajiutom aizbraucūt, paceli asūt i atsagrīžūt dzymtajā pusē.
Vineta Vilcāne: Kotrai vaļstij ir kaida minoritašu ci mozuoklītuota volūda ar sovim izaicynojumim
Vineta Vilcāne: Kotrai vaļstij ir kaida minoritašu ci mozuoklītuota volūda ar sovim izaicynojumim
Latgalīšu volūda Latvejā viesturiski izdzeivojuse pasasokūt daudzim entuziastim vysaidūs laikūs i niu, sovys pozicejis ījem arviņ stabiluok. Mums ir oficiali apstyprynuoti raksteibys nūscejumi, roksti škārsteiklā, informaceja masu medejūs, gruomotys i daudz kas cyts. Kai pīzeist ari latgalīšu volūdys zynuotuoja i žurnaliste Vineta Vilcāne, vēļ arviņ aiz ituo vysa stuov daudzi entuziasti, jo konkreta finansiejuma latgaliskajam i taišņi volūdys saglobuošonai i atteisteibai vaļsts budžetā nav, taipoš nav ari vīnys institucejis, kas izajimtu ryupi par itū vysu.
Dobys turysms Latgolā ar Andu Zeizi i Ivaru Loginu
Dobys turysms Latgolā ar Andu Zeizi i Ivaru Loginu
Vosora ir laiks, kod daudzi nu myusu dūdās vysaidūs izbraucīņūs i nūteikti apmeklej ari dobys objektus. Itūreiz ar Dobys aizsardzeibys puorvaļdis Latgolys regionaluos administracejis direktori Andu Zeizi i vītejū nūvodpietnīku, gidu Ivaru Loginu runuosim par dobys turysma objektim Latgolā. Pīsaskarsim gon plotai pazeistamom, lelā skaitā apmaklātom i īkūptom vītom Latgolys regionā, gon mozuok zynomim, bet, ni mozuok sovpateigim i interesantim objektim – akminim, piļskolnim, stygom.
Supprātkys Ondrupinē
Supprātkys Ondrupinē
Itūreiz raidejuma „Kolnasāta” rodūšuo komanda Ondrupinē sasateik ar pūdnīku Ilmāru Veceli, muzeja „Andrupenes lauku sēta” vadeituoju Skaidrīti Pauliņu, jaunū pūdneicu Eviju Maļkeviču-Grundeli, vītejū īdzeivuotuoju Ilgu, pensionari i aktivu kulturys dalineicu Annu Zvīdriņu, kai ari Ondpupinis tautys noma vadeituoju, vītejū kulturys darbinīku Daini Plataci, kaba pasarunuotu par iteinis sovpateibom i dzeivuošonu Dagdys nūvodā. Taipoš pīsaskarsim ari tradicejom, vītejom garšom, kai ari vaļdeibys planavuotajom administrativi teritorialajom reformom.
Fotoviesturnīkam Pīteram Korsakam pošu reizi tūp gruomota par latvīšu fotoreporterim karā
Fotoviesturnīkam Pīteram Korsakam pošu reizi tūp gruomota par latvīšu fotoreporterim karā
Fotografs Pīters Korsaks ir vīns nu Latvejis fotografejis muzeja dybynuotuoju i nūzeimeiguokūs fotoviesturnīku Latvejā, kurš vēļ arviņ aktivi pietej fotografejis viesturi i ari pošu fotografu dzeivisstuostus. Ari šūbreid jam aizsuokti vairuoki projekti – vīns nu taidu ir gruomota par latvīšu fotografim i fotoreporterim karā, kuru skaiteituoju viertejumam planavuots nūdūt jau pavysam dreiži.
Jaunākie

Vairāk

Svarīgākais šobrīd
Populārākie

Vairāk

Interesanti