Tautu definē kopīga vēsture, valoda un kultūra. Un, protams, kopīgas tradīcijas. Izzinām Ukrainas tradicionālās kultūras kodus, uzklausot gan latviešu, gan ukraiņu stāstus par to, kas viņus ir uzrunājis ukraiņu bagātīgajās tradīcijās.
Autora ziņas
"Domāju, ka lielākā daļa Vīlandes Tautas mūzikas festivāla apmeklētāju pie mums brauc tieši festivāla gara dēļ. Viņi tiecas pēc īpašās sajūtas, ko šeit iegūst. Šo sajūtu veido mūzika, laikapstākļi, pati vide, draugu satikšana. Viss kopā veido tās sajūtas, ko viņi vēlas atkārtoti izjust katru gadu. Šeit valda pacilāts noskaņojums: cilvēki te jūtas laimīgāki, brīvāki, viņi ir atvērtāki jaunām pieredzēm, jaunai mūzikai un savstarpējai saziņai. Šeit, festivālā, atklājas cilvēka labākā puse," uzsver Vīlandes Tautas mūzikas festivāla (Viljandi pärimusmuusika festival) mākslinieciskais vadītājs un tā programmu direktors, arī Igaunijas Tradicionālās mūzikas centra direktors Tarmo Norma (Noormaa).
"Pastāv uzskats, ka rūnu dziesmas izveidojušās pirms divtūkstoš gadiem un tā bijusi kopīga tradīcija visām Baltijas somu tautām – igauņiem, karēļiem, ingriešiem un votiem. Tām visām ir līdzīga rūnu dziesmu tradīcija un līdzīgas dziesmas. (..) Senākie izdziedātie stāsti ir par to, kā radusies pasaule, no kurienes mēs nākam, no kurienes radušās dažādas lietas. Tos uzskata par senākajiem stāstiem. Somu mitoloģijā pasaule radās no putna olas. No olas baltuma radās mēness, no dzeltenuma – saule. Un visi mazie čaumalu gabaliņi izbira pa debesīm un kļuva par zvaigznēm," Latvijas Radio 3 "Klasika" raidījumā "Odiseja" stāsta somu dziedātājs, pētnieks un Rūnu dziesmu akadēmijas vadītājs Peka Hutu-Hiltunens (Pekka Huttu-Hiltunen).
"Ar Gaujas plostnieku svētkiem Strenčos drīz būs kā ar Baireitas festivālu: lai nokļūtu uz Gaujas plosta, būs jārezervē vieta daudzus gadus uz priekšu," smej Latvijas Radio 3 "Klasika" raidījuma "Odiseja" veidotāja un Latvijas Nacionālā kultūras centra nemateriālā kultūras mantojuma eksperte Gita Lancere, kura tikko atgriezusies no Marokas, kur piedalījās UNESCO Starpvaldību komitejas sanāksmē, kas lēma iekļaut UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajā sarakstā vairāku valstu mantojuma elementu – koku pludināšanu. Tajā ietilpst arī Latvijas Nacionālā nemateriālā kultūras mantojuma vērtība – Gaujas plostnieku amata prasmes.
"Kad kara dēļ vairs nevarēju ceļot, kad staigāju pa sabombardētajām Beirūtas ielām, viss manā dzīvē bija saistīts ar politiskām un vēsturiskām problēmām. Tad notika arābu valstu revolūcija, kas mani ļoti ietekmēja, jo tolaik es vēl dzīvoju starp Parīzi un Beirūtu, un mana ģimene bija saistīta ar Sīrijas revolūciju. Pazinu daudz cilvēku, kuri nomira revolūcijas vārdā. Jo viņi vienkārši gribēja būt brīvi. Man tas bija ļoti svarīgi – izteikt šīs sajūtas. Un man liekas, ka, tad, kad saceru mūziku, varu atklāt visas savas sāpes. Ja nevaru izteikt šīs sāpes, tās mani uzvar. Mūzika man ir terapija un iespēja izteikties," prāto sīriešu izcelsmes franču flautiste Naīsama Džalala (Naïssam Jalal), kura marta sākumā sniegs divus koncertus Latvijā.
"Svētku dienasgrāmatas" astotajā lappusē ielūkojamies, kā top folkloras koncertprogramma "Rotā saule, rotā bite". Studijā par folkloras nozīmi bērna dzīvē, par koncertprogrammas "Rotā saule, rotā bite" tapšanu un par bērnu folkloras kustības dzīvi pandēmijas laikā stāsta Māra Mellēna un Dina Liepa.
13. jūnijā suitu zemē, Gudenieku pagasta "Gāču" mājās, tika atklāta Suitu izstāžu zāle. Šajās mājās etnogrāfiskā ansambļa "Gudenieku suiti" vadītājas Lidijas Jansones dzimta dzīvo jau sešās paaudzēs, un jauniekārtotā izstāžu zāle vēstīs gan par šo dzimtu, gan par suitu novada kultūrvēsturiskajām vērtībām.
Marta sākumā, īsi pirms valstis, ierobežojot koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatību, viena pēc otras slēdza savas robežas, Latvijā viesojās zviedru komponists, izcilais tautas mūziķis un brīnišķīgais pedagogs Matss Edens, kuru pirms daudziem gadiem iepazinām kā zviedru trio "Groupa" dalībnieku.
Septembra nogalē Rīgā jau atkal viesojās gruzīnu tautas mūzikas grupa "Čveneburebi" (Chveneburebi). Divi grupas pārstāvji – Solomons Gogašvili un Levans Mikeladze – LR3 "Klasika" raidījumā "Odiseja" atklāj savus novērojumus par gruzīnu tautas mūziku, kultūru un tik atšķirīgajām valodām šīs valsts dažādajos reģionos.
Bungu un dūdu grupa "Auļi" devušies pasaulē, lai satiktos un iepazītos ar dziedātājiem, kuri pārstāv senas un neparastas dziedāšanas tradīcijas un tehnikas. Rezultātā dzimusi programma "Senču balsis" – albuma atklāšana tiks svinēta 11. septembrī VEF Kultūras pilī, kad arī notiks pirmais no pieciem koncertiem.
Jūlija sākumā mīlīgajā Rūdolštates pilsētiņā Vācijā jau 29. reizi notika viens no Eiropas košākajiem tautas mūzikas festivāliem - Rūdolštates festivāls, kuru ik gadu apmeklē vismaz 25 000 klausītāju. Biļetes jau labu laiku pirms festivāla sākuma ir izpārdotas. "Nevienā brīdī neesam sekojuši kādai formulai, un tas, kā mēs to darām šeit, nederētu kā paraugs citam festivālam citā vietā," atzīmē festivāla dvēsele Bernhards Hannekens.
No 28. maija līdz 2. jūnijam Igaunijā notika Starptautiskais folkloras festivāls "Baltica" - tieši 30 gadus pēc pirmā "Baltica" festivāla Igaunijā, kas tur norisinājās 1989. gadā. Latvija šādu jubileju svinēja pērn.
Arfistu Tomu Daunu no Ķelnes Latvijā iepazinām 2000. gada novembrī, kad mūziķi uz Rīgu bija aicinājis Pasaules mūzikas festivāls. Toreiz viņš Lielajā ģildē muzicēja duetā ar šarmanto dziedātāju Annu Lindblomu. Jau 21. gadsimta otrajā desmitgadē viņš bija ieradies Rīgā, lai veidotu raidījumu par Latvijas galvaspilsētu.
Savulaik trīs sezonas nospēlējusi Liepājas teātrī, Madara Gruntmane neslēpj: aktrises profesija viņas sirdij īpaši mīļa. "Lai arī mans sapnis izgāzās," mazliet skumji pasmaida dzejniece un izspēlējas savos dzejoļos – raksta, ko grib, nevis to, ko liek.
Rīgas Doma kora skolas kādreizējo klasesbiedru – Jāņa Šipkēvica (jeb Šipsi) un Marta Pujāta – dziesmu izrāde “Zenīts” nu jau likta “Latvijas skolas somā” un, no turienes laukā celta, sasniegusi krietni vairāk dzirdīgu ausu un redzīgu acu nekā tās pirmizrādes dienā 26. augustā nelielajā un pārpildītajā koncertzāles “Cēsis” kinozālē. Šis darbs līdzās "Tanheizeram" Latvijas Nacionālajā operā un eksotiskajai flamenko operai "Ainadamar" Cēsu mākslas festivālā pelnīti nominēts "Lielajai mūzikas balvai 2017" kategorijā "Gada uzvedums".
Osvaldo Golihova flamenko operas "Ainadamar" Latvijas pirmuzvedums, kas "Lielajai mūzikas balvai 2017" nominēts kategorijā "Gada uzvedums" līdz ar diviem citiem - "Tanheizeru" Latvijas Nacionālajā operā un "Zenītu" koncertzāles “Cēsis” kinozālē, izvērtās par neaizmirstamu piedzīvojumu un Cēsu Mākslas festivāla kulmināciju.
Latvijas Nacionālās operas aizvadītās sezonas pēdējais jauniestudējums – Riharda Vāgnera opera “Tanheizers”, kas "Lielajai mūzikas balvai 2017" izvirzīts kategorijā "Gada uzvedums" līdz ar iestudējumiem "Ainadamar" un "Zenīts", pirmizrādi piedzīvoja 23. maijā, no jauna apliecinot, ka Rīgai ir gluži reāls, ne tikai vēsturiski emocionāls pamats saukties par Vāgnera pilsētu.
No 21. līdz 23.augustam Rīgas Svētā Pētera baznīcā norisināsies festivāls "Dominante", kam izveidota īpaša norises forma - koncertu triāde. Ik vakaru festivāla koncerts sāksies ar vācu komponista neoklasicista Paula Hindemita operas "Ilgās Ziemassvētku pusdienas" iestudējumu.
"Krievija ir starptautiskās sabiedrības slimība, kura mums jāizslimo kopā," 2014./ 2015.gada sezonas aktualitātes Jaunajā Rīgas teātrī (JRT) raksturo teātra mākslinieciskais vadītājs, režisors Alvis Hermanis.
12.jūlijā Tērvetes dabas parkā norisināsies Bērnu operas svētki. Operas izrāžu norisei izraudzīta Anneles pļava, kas cieši saistās ar tērvetnieces rakstnieces Annas Brigaderes bērnības sajūtām un atmiņām.
"Burvju flauta" - šāds nosaukums dots 9. maija koncertizrādei Spīķeros. Tās galvenā zvaigzne būs flautiste Dita Krenberga.
Klarnete, kamerorķestris un elektronika – komponists Rihards Zaļupe pieteic sevi jaunā ampluā un vēl nedzirdētā skanējumā. Zaļupes jaundarbu „Sequences transformed” jeb „Transformētās sekvences" piektdien, 28. martā, Lielajā ģildē atskaņos klarnetists Guntis Kuzma un valsts kamerorķestris „Sinfonietta Rīga”.
Lielajā ģildē šo piektdien valsts kamerorķestris „Sinfonietta Rīga” atskaņos komponistes Santas Bušs jaundarbu – kamersimfoniju „liminarité”. Komponiste atzīst – lai arī klasiskā žanra spēles noteikumi viņu neuzrunā, kamersimfonijas radīšana viņai esot pētījumu, jaunu virzienu meklējumu laiks.
Viena no jaundarbu lielkoncerta "Spodrē manu dvēselīt'" projekta vērtīgākajām niansēm ir tā, ka studenti jau mācību gados var pilnībā iepazīt radošā iestudējuma procesa garšu, izbaudīt, kā ir iestudēt pavisam jaunu, „karstu" materiālu, īsi pirms projekta atrādīšanas publikai intervijā Latvijas Radio 3 raidījumā "Pa ceļam ar Klasiku" norāda koncerta mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Māris Sirmais.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
