Pasaules preses foto konkursā par aizvadītā gada labāko fotogrāfiju pasaules presē atzīts aģentūras "Reuters" fotogrāfa Mohammeda Salema uzņemtais attēls, kurā redzama palestīniešu sieviete ar Izraēlas triecienā nogalinātās māsasmeitas līķi.
Autora ziņas
18. martā aprit 10 gadu, kopš Kremlis nelikumīgi pasludināja Krimas pussalu par Krievijas Federācijas sastāvdaļu. Šis notikums bija tikai prelūdija daudz plašākai Krievijas agresijai pret Ukrainu, kas sekoja vēlāk, bet Krimas iedzīvotājiem tas jau tolaik nozīmēja pakļaušanu okupācijas varai.
Krievijas Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) pārstāvji svētdien pēc balsošanas iecirkņu slēgšanas pavēstīja, ka līdzšinējais Kremļa saimnieks Vladimirs Putins ir uzvarējis tā sauktajās Krievijas prezidenta "vēlēšanās". Rezultāti pēc 99% protokolu apstrādāšanas liecina, ka Krievijas diktators esot saņēmis 87,3% balsu.
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka Latvijas palīdzība Ukrainai ir jāsaglabā esošā līmenī vai jāpalielina, taču atšķirīgs viedoklis ir lielai daļai krievvalodīgo iedzīvotāju, kas uzskata, ka Latvijas atbalstu Ukrainai vajadzētu samazināt. Par to liecina pētījumu centra "Norstat" sadarbībā ar LSM.lv veiktā sabiedriskās domas aptauja.
ASV eksprezidents Donalds Tramps šonedēļ pēc pārliecinošās uzvaras "Lielās otrdienas" priekšvēlēšanu balsojumā spēris ļoti platu soli ceļā uz atgriešanos Baltā nama saimnieka amatā. ASV prezidenta vēlēšanās novembrī viņam atkal būs iespēja mēroties spēkiem ar demokrātu Džo Baidenu, un Tramps ir apņēmības pilns atriebties par zaudējumu, ko cieta pirms četriem gadiem.
Zviedrijas valdības pārstāvji ceturtdien Vašingtonā parakstīja dokumentus par Zviedrijas uzņemšanu NATO, tādējādi Zviedrija ir kļuvusi par Ziemeļatlantijas alianses 32. dalībvalsti.
Bijusī ASV pirmā lēdija Mišela Obama noliegusi baumas, ka viņa varētu aizstāt tagadējo ASV prezidentu Džo Baidenu un kļūt par Demokrātu partijas izvirzīto kandidāti prezidenta vēlēšanās novembrī.
Otrā gadadiena kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā tiek sagaidīta daudz drūmākā noskaņojumā nekā pirms gada, kad lielas cerības tika saistītas ar Ukrainas pretuzbrukumu un okupēto teritoriju atbrīvošanu. Toreiz ukraiņu un viņu sabiedroto optimisms bija pārspīlēts, taču tikpat pārspīlēts ir pašlaik valdošais pesimisms, jo Krievijai ir ļoti maz izredžu sasniegt galveno kara mērķi: pilnīgu Ukrainas pakļaušanu Maskavas varai.
Krievijas diktators Vladimirs Putins intervijā amerikāņu komentētājam Takeram Karlsonam pavēstījis, ka Krievijai neesot nekāda nodoma uzbrukt Polijai vai Latvijai. Taču viņš aizstāvēja paša sākto karu pret Ukrainu, kārtējo reizi izklāstot melus, ka ukraiņi esot uzbrukuši Krievijai, nevis otrādi.
Gandrīz divu gadu laikā kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā agresorvalsts kaimiņiem nācies nopietni izvērtēt, cik gatavi esam tam, ka Kremlis varētu mēģināt "aprīt" arī citas Eiropas valstis. BBC dokumentālā filma "Kaimiņos Putinam" aizved ceļojumā pa valstīm, kas dažādi reaģējušas uz Krievijas draudiem. Savukārt vācu dokumentālā filma "Bruņojums pret Putinu. NATO spēki Baltijas jūrā" apliecina, ka Rietumu militārais potenciāls ir pietiekami liels, lai krievu lācis neriskētu aplauzt zobus pret NATO rungu.
Saeimā ceturtdien notika ikgadējās ārpolitikas debates, kuru laikā ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") iepazīstināja deputātus ar Ārlietu ministrijas skatījumu uz Latvijas ārpolitikas prioritātēm.
Saeimā ceturtdien notiek ikgadējās ārpolitikas debates, kurās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") uzstājās ar ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību Latvijas ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos. Šajā ziņojumā pausts kopumā optimistisks skatījums uz Latvijas drošības stāvokli, neraugoties uz arvien pieaugošo spriedzi pasaulē.
Viņa iebalzamētais līķis jau gadsimtu glabājas mauzolejā pašā Maskavas sirdī, bet ne Krievijai, ne tās kaimiņiem joprojām nav izdevies atsvabināties no politiskā mantojuma, ko aiz sevis atstājis boļševiku vadonis Vladimirs Uļjanovs, plašāk pazīstams kā Ļeņins. Svētdien aprit tieši 100 gadu kopš viņa nāves 1924. gada 21. janvārī.
ASV prezidenta vēlēšanās novembrī, tāpat kā pirms četriem gadiem, atkal tiek prognozēta demokrāta Džo Baidena un republikāņa Donalda Trampa cīņa, lai gan abās partijās ir vēl daži kandidāti, kas gribētu pacīnīties par Baltā nama atslēgām.
Prezidenta vēlēšanu process ASV parasti sākas gandrīz divus gadus pirms vēlēšanām. Un, lai arī vēlētāji par sev tīkamāko kandidātu balsos 2024. gada novembrī, galīgie vēlēšanu rezultāti būs skaidri vien pēc vairākām nedēļām. LSM.lv skaidro, kāds ir ASV prezidenta vēlēšanu process.
Līdz ar vēlētāju sapulcēm Aiovas štatā pirmdien sākas priekšvēlēšanu maratons pirms novembrī gaidāmajām ASV prezidenta vēlēšanām. Sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka tāpat kā pirms četriem gadiem par Baltā nama saimnieka posteni atkal spēkosies demokrāts Džo Baidens un republikānis Donalds Tramps, lai gan lielākā daļa amerikāņu nav sajūsmā par abiem šiem kandidātiem. Labākās izredzes izjaukt Trampa un Baidena revanša maču ir republikāņu politiķei Nikijai Heilijai, kura uzvaras gadījumā kļūtu par pirmo sievieti ASV prezidenta amatā.
Dānijas karaliene Margrēte II svētdien pēcpusdienā atkāpsies no troņa un nodos varu savam dēlam kroņprincim Frederikam, kurš tādējādi kļūs par Dānijas karali Frederiku X. Jaunais valdnieks ir uzskatāms par Latvijas draugu, jo 90. gadu sākumā viņš šeit iepazina Latvijas studentu dzīvi un arī pēc tam ir viesojies mūsu zemē.
Taivānas prezidenta vēlēšanās sestdien uzvarējis līdzšinējais viceprezidents Viljams Lai, kurš izpelnījies komunistiskās Ķīnas nepatiku, jo uzstāj uz Taivānas suverenitāti un noraida Pekinas apgalvojumu, ka Taivāna ir Ķīnas sastāvdaļa.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ceturtdien ieradās Latvijā pēc vairāk nekā četru gadu pārtraukuma. Viņa pirmā vizīte Rīgā notika 2019. gada oktobrī, tikai dažus mēnešus pēc ievēlēšanas amatā. Un, atskatoties pagātnē, rodas iespaids, ka šoreiz uz Latviju atbraucis pavisam cits cilvēks, arī tīri vizuāli.
Leģendārais vācu autobraucējs Mihaels Šūmahers daudzus gadus pavadīja, milzu ātrumā traucoties pa "Formula 1" trasēm, un 2012. gadā sekmīgi pielika punktu savai sportista karjerai. Mihaela sieva Korina ticēja, ka viņas vīru pieskata sargeņģelis. "Es nekad nebiju iedomājusies, ka ar Mihaelu varētu notikt kas slikts."
16 gadu ilgās valdīšanas laikā Vācijas kanclere Angela Merkele bija izslavēta kā ļoti spējīga "Krisenmanagerin", krīzes menedžere, kas sekmīgi spējusi izvest Vāciju un visu Eiropas Savienību caur vairākām krīzēm, sākot no 2008. gada finanšu krīzes līdz pat Covid–19 pandēmijai. Par šiem viņas panākumiem vēsta arī dokumentālā filma "Angela Merkele", kas bijušo kancleri pārsvarā attēlo pozitīvā gaismā.
Trešdien aprit 60 gadu kopš 1963. gada 22. novembra, kad vizītes laikā Dalasas pilsētā tika nošauts ASV prezidents Džons Kenedijs. Šo slepkavību daudzi amerikāņi uzskata par 20. gadsimta lielāko noziegumu, kas uz visiem laikiem mainījis ASV sabiedrību.
95 gadu vecumā trešdien mūžībā devies sabiedriskais darbinieks Jānis Škapars, kurš Atmodas laikā kā viens no Latvijas Tautas frontes (LTF) līderiem deva lielu ieguldījumu ceļā uz Latvijas neatkarības atjaunošanu, informē "4. maija deklarācijas kluba" prezidente Velta Čebotarenoka.
Krievijas viltvāržu duetam, kas pazīstams kā "Vovans" un "Leksuss", septembrī izdevies sarīkot videosarunu ar toreizējo Latvijas valdības vadītāju Krišjāni Kariņu ("Jaunā Vienotība"). Viņi uzdevušies par augsta līmeņa Āfrikas politiķi, kurš gribējis apspriest situāciju saistībā ar karu Ukrainā un graudu piegādēm.
Eiropas Komisija (EK) trešdien rekomendēja piešķirt Eiropas Savienības (ES) kandidātvalsts statusu Gruzijai, tādējādi apliecinot Briseles apņēmību nepieļaut, ka šī valsts paliek Krievijas ietekmes zonā.
Ievērojot "Vienas Ķīnas" politiku, Latvijas valdības pārstāvji netiksies ar Taivānas ārlietu ministru Džozefu Vu, kurš šonedēļ vizītē apmeklē Baltijas valstis. Taču Taipejas misijas uzaicinājumam atsaucies Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Rihards Kols (Nacionālā apvienība). Kols LSM.lv norādīja – tā ir atbilde šovasar augustā notikušajai Baltijas valstu parlamentu Ārlietu komisiju vadītāju vizītei Taivānā.
Lielākā daļa amerikāņu prezidenta amatā vairs negrib redzēt ne Džo Baidenu, ne Donaldu Trampu, taču visas pazīmes liecina, ka ASV prezidenta vēlēšanās, kas notiks tieši pēc gada, 2024. gada 5. novembrī, vēlētājiem atkal nāksies izdarīt izvēli tieši starp šiem diviem kandidātiem.
Krievijā valdošais režīms, kas nenogurstoši izplata melus par "nacisma atdzimšanu" Ukrainā un Baltijas valstīs, tikmēr piever acis uz antisemītisma izpausmēm pašā Krievijā, kur ebrejiem dzīvot kļūst arvien nedrošāk.
Polijā svētdien notikušajās parlamenta vēlēšanās visvairāk balsu ieguvusi valdošā nacionālkonservatīvā partija "Likums un taisnīgums", taču lielāks prieks par balsojuma rezultātiem ir liberāli noskaņotajām opozīcijas partijām. Triju politisko spēku koalīcijai ir iespēja tikt pie vairākuma parlamenta apakšpalātā un izveidot nākamo valdību.
Polija jau vairāk nekā gadsimtu ir ļoti svarīga Latvijas sabiedrotā, sākot jau ar mūsu Neatkarības karu, kad poļu karavīri palīdzēja latviešiem atbrīvot Latgali no boļševiku karaspēka. Un arī mūsdienās Polijai ir būtiska loma Eiropas Savienībā (ES) un NATO, kas ir arī Latvijas drošības stūrakmeņi.
Polijā pēc svētdien notikušajām parlamenta vēlēšanām līdz pusdienlaikam saskaitītas balsis no 35% iecirkņu. Līderpozīcijās izvirzījusies partija "Likums un taisnīgums", kas saņēmusi 39,77% vēlētāju atbalstu, bet par Donalda Tuska "Pilsonisko koalīciju" nobalsojuši 26,59% cilvēku.
Šonedēļ apritēja 20 gadu kopš dienas, kad es, tāpat kā vēl miljons Latvijas pilsoņu, devos uz balsošanas iecirkni, lai izlemtu, vai Latvijai ir jāpievienojas Eiropas Savienībai. Toreiz gāju balsot bez īpašām ilūzijām, bet ar skaidru mērķi: Latvijai ir jākļūst par "normālu, garlaicīgu" Eiropas valsti.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
