Kā internetā tiek veidots atbalsts partijām? Ne vienmēr tas notiek godīgi. Bieži vien - anonīmi un nomelnojot konkurentus.
Autora ziņas
Cik korekti finanšu ministrs Jānis Reirs salīdzina ārkārtas situācijas radītās sekas trīs Baltijas valstīs?
Vai "Saskaņas" līderis, Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs nezina vēsturi, rakstīdams, ka Staļina režīms Latvijā iznīcināja mazāk cilvēku nekā pašreizējā vara?
Cilvēki mēdz kļūdīties. Dažreiz maldina apzināti - kaut ko pārspīlē, izrauj no konteksta, noklusē kādu svarīgu detaļu. Un pat samelo, lai panāktu savu vai parādītu sevi labākā gaismā. Tas nav patīkami, bet, ja to dara cilvēki, kuru vārdiem un darbiem ir ietekme - vai tas būtu ar lēmumu pieņemšanu saistīts amats, vai tūkstošiem sekotāju sociālajos tīklos -, šādai rīcībai var būt nopietnas sekas. Ar dažiem piemēriem parādīsim, kā viegli pamanīt maldināšanu un neļauties tikt izmuļķotam.
Covid-19 ir tikai dažus mēnešus vecs, un zinātne vēl nav atradusi ne vakcīnu, ne medikamentus, kas derētu tā ārstēšanai. Tā ir pateicīga situācija dažādu brīnumlīdzekļu tirgotājiem. Pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica" veica faktu pārbaudi projektā "Re:Check", lai parādītu dažādos brīnumlīdzekļus, kā arī noskaidrotu infektologu domas par tiem.
Strukturētā ūdens tirgotājs Jānis Pļaviņš "Facebook" dalījies ar pārdomām par Covid-19 izcelsmi. Vīrietis aicina citus domāt pašiem ar savu galvu. Pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica" veica faktu pārbaudi projektā "Re:Check", lai noskaidrotu, vai Pļaviņš pats seko savam padomam.
Publiskas personas šomēnes izteikušās, ka Covid-19 ir tikai gripas paveids un ka drošības pasākumi Latvijā ir pārspīlēti. Pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica" veica faktu pārbaudi projektā "Re:Check", lai parādītu, ka personu izteikumi par Covid-19 bijuši vieglprātīgi un nepamatoti.
Februāra vidū Saeima otrajā lasījumā atbalstīja Kriminālprocesa likuma grozījumu projektu. Viens no mērķiem - samazināt tiesvedību ilgumu. Tieslietu ministrija rosina - gadījumos, kad advokāts nevar piedalīties tiesas sēdē, viņam savā vietā jānodrošina cits aizstāvis.
"Latvijas meži ir populisma gūstā". Šādu vēsti mēneša sākumā izplatīja zemkopības ministra Kaspara Gerharda biroja vadītājs Jānis Eglīts. Viņš pārmeta maldināšanu tiem sabiedrības pārstāvjiem, kas iebilda pret Zemkopības ministrijas (ZM) plānu turpmāk ļaut cirst jaunākus mežus. Virknējot skaitļus un it kā neapstrīdamus faktus, amatpersona centās pierādīt, ka izmaiņas koku ciršanas noteikumos Latvijas mežiem nāks par labu. Taču vai paša Eglīša apgalvojumos viss atbilst patiesībai?
Pagājušajā nedēļā Saeima lielā steigā vienas dienas laikā divos lasījumos pieņēma grozījumus Likumā par akcīzes nodokli. To būtība - stiprajam alkoholam akcīzes likmi cels daudz lēnāk, nekā solīts pirms gada. Toreiz Saeima likmi spēji samazināja. To pieskaņoja Igaunijas politikai šajā jomā, cenšoties pasargāt ienesīgo alkohola tirdzniecību pierobežā.
Bijusī veselības ministre Anda Čakša par savas pēcteces rīcību, mainot iepriekš izstrādāto sistēmu uz tādu, kur veselības aprūpe pieejama visiem, bet par samaksu, izsakās ironiski. Čakša apzināti vai neapzināti maldina sabiedrību, sakot, ka jaunā vadība neko nav mainījusi. To faktu pārbaudes projektā "Re:Check" secināja pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica".
Ventspilī ASV noteiktās sankcijas Aivaram Lembergam ietekmē arī sporta dzīvi. Sportisti bažījas par to, ka tādēļ vairs nebūs finansējuma. Faktu pārbaudes projektā "Re:Check" pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica" noskaidroja, ka sankcijas sportistus neietekmē. Ščerbatihs gan norādīja, ka bez Lemberga sportam ar finansējumu būs grūtāk ilgtermiņā.
Interneta vidē par pilsētas aktuālajiem notikumiem var uzzināt portālā "Gorod" jeb latviski - "Pilsēta". Tas ir krievu valodā rakstošs medijs ar iespaidīgu auditoriju un vienu politisko favorītu - pašreizējo Daugavpils mēru Andreju Elksniņu no partijas "Saskaņa". Pirms vēlēšanām mediji vēstīja, ka ar portālu saistītais laikraksts "Naš Gorod" pieder Elksniņa toreizējās draudzenes mātei. Tagad šādas saiknes vairs nav, tomēr pilsētā to joprojām sauc par Elksniņa portālu - tas slavē vai katru mēra ideju un asi nopeļ oponentus.
Tā dēvēto ātro kredītu reklāmas kopš šīs vasaras sabiedriskajos medijos vairs neredz un nedzird. Likuma ierobežojumi, kas stājās spēkā šovasar, nosaka, ka šīs reklāmas aizliegts izsūtīt arī e-pastos un rādīt komercmedijos. Taču internets, tostarp viena no populārākajām saziņas vietnēm "inbox.lv", un komercmediji ir pilni ar tā dēvēto ātro kredītu reklāmām. Kā tas ir iespējams? To pētīja "Re:Baltica" žurnālisti.
Salacgrīvas šprotu ceha strādniece Līvija, pašai negribot, kļuvusi par Kremļa propagandas seju, to izpētījis "Re:Baltica" faktu pārbaudes projektā "Re:Check".
Saistībā ar Latvijā iecerēto pašvaldību reformu politiķi izplata arī dažādus mītus, to secinājis "Re:Baltica" faktu pārbaudes projektā "Re:Check".
7. novembrī pie Saeimas nama pulcējās mediķi, prasot piešķirt likumā ierakstīto finansējumu algu pieaugumam. Kā viena no nākamajām protesta formām teorētiski tika pieļauta parakstu vākšana par Saeimas atlaišanu. Kamēr mediķi vēl apsvēra, viņu ideju pārķēra citi, iesniedza iniciatīvu, un trīs nedēļas vēlāk jau ir parakstījušies aptuveni 38 000. Kas ir cilvēki, kas mediķu vārdā vāc parakstus, un kādas intereses viņi patiesībā pārstāv?
Pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica" faktu pārbaudes projektā “Re:Check” pārbaudīti mīti saistībā ar nākamā gada budžetu, vēršot uzmanību uz Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektores Līgas Meņģelsones sacīto par bezdarbnieku pabalstu un premjera Krišjāņa Kariņa (“Jaunā Vienotība”) sacīto par valsts finansējumu veselības aprūpei.
Pasūtiet “Artrovex” krēmu ar papildu atlaidi, un uz visiem laikiem aizmirstiet par locītavu un mugurkaula problēmām. 78 gadus vecais Andris bija viens no daudzajiem, kas noticēja uzmācīgajām reklāmām internetā. Par brīnumlīdzekli samaksāja 39 eiro, taču solītā efekta nebija, un Andris pievērsās faktu pārbaudei. Viņš noskaidroja, ka uzņēmums melo un medicīnas profesori, kas reklāmās aicina pirkt šos un citus ārstniecības produktus, patiesībā ir izdomāti.
Pagājušajā nedēļā lielākā daļa Latvijas interneta portālu prognozēja gandrīz katastrofālu ainu. Automašīnu turpmāk varēšot atļauties tikai bagātnieki, tā kļūšot par privilēģiju turīgajiem un nepanesamu slogu pārējiem. Pie rakstiem krājās nikni komentāri. Sociālajos tīklos šo ziņu komentēja un tālāk padeva simtiem cilvēku. Pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica" faktu pārbaudes projektā “Re:Check” vētīts, kas radīja ažiotāžu.
Kopš 23. augusta Krievijas valsts iestāžu informācijas kanāli ir pilni ar melīgiem vēstījumiem par to, kas notika pirms 80 gadiem. Kā Krievijas varas iestādes vilto Otrā pasaules kara vēsturi, un ar ko šāda rīcība skaidrojama? Arī to faktu pārbaudes projektā "Re:Check" pētīja pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica".
Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta solījums, ka pēc atkritumu izvešanas uzticēšanas uzņēmumam "Tīrīga" atkritumu apsaimniekošanas tarifs galvaspilsētā pieaugs vidēji par 9%, nav korekts. Tāpat patiesībai neatbilst Rīgas mēra Oļega Burova ("Gods kalpot Rīgai") sacītais, ka Konkurences padome (KP) iepriekš nebrīdināja par monopola riskiem atkritumu apsaimniekošanā. To faktu pārbaudes projektā "Re:Check" izpētījis pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica".
Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija) aicināja pašvaldības līdz marta beigām iesniegt savu redzējumu par skolu tīkla attīstību. “Saņēmām ļoti formālas, es teiktu, lielākoties ļoti formālas atbildes,” intervijā portālam LSM.lv saka ministre un skaidro, kas ar saņemto informāciju tiks darīts tālāk, lai jau nākamgad skolas varētu darboties pēc jauna finansējuma modeļa.
Jau nākamgad studentiem, kas sāk valsts apmaksātas studijas pedagoģijā un informācijas tehnoloģiju (IT) jomā, varētu tikt izvirzīts nosacījums pēc mācību beigšanas noteiktu gadu skaitu nostrādāt attiecīgajā nozarē, portālam LSM.lv sacīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija).
Diskusijā par šā gada budžeta projektu un tajā neiekļauto finansējumu pedagogu algu pieaugumam kā arguments bieži tiek izmantots nepieciešamo reformu trūkums skolu tīklā un izglītībā kopumā. Viens no aktīvākajiem šāda viedokļa aizstāvjiem ir finanšu ministrs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība"), taču, kā secināja "Melu detektors", viņš savā retorikā izmanto maldinošus un patiesībai neatbilstošus apgalvojumus.
Bijusī finanšu ministre, tagad Saeimas deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS) 20. februāra raidījumā “LNT brokastis” (no 6:05) slavēja viņas vadībā veikto nodokļu reformu. Kā pierādījumus reformas veiksmei viņa minēja uzņēmēju iznākšanu no ēnu ekonomikas un aplokšņu algu apjoma samazināšanos. Viņa pauda, ka pēc reformas ievērojami samazinājies to cilvēku skaits, kas saņem minimālo algu vai mazāk par to, un līdzīgi politiķe izteikusies arī iepriekš. Taču “Melu detektors” pārliecinājās, ka Reizniece-Ozola nekorekti interpretē datus un reformas ieguvumus viņa būtiski pārspīlē.
Aizvadītajā nedēļā vairāki ziņu portāli publicēja privātās Rīgas Tālmācības vidusskolas direktora Edgara Grīņa rakstu, kurā viņš kritizē vidējās izglītības pieejamību un prasa lielāku valsts atbalstu tālmācības skolām. Grīņa kā izglītības eksperta viedokli ar nelielām variācijām publicēja portāli Delfi, DB.lv, diena.lv, nra.lv, ir.lv, viņš tika intervēts arī "Rīta Panorāmā" , un šī ziņa publicēta arī LSM.lv. Taču mediju nekritiski izplatītajā Grīņa vēstījumā ir vairākas būtiskas faktu kļūdas, līdz ar to viņa attēlotā aina ne tuvu nav objektīva.
Pagājušā gada sākumā pēc ilgiem strīdiem ar nozares arodbiedrību valdība beidzot apstiprināja skolotāju algu pieauguma grafiku. Nekā kosmiska tajā nav - līdz 2022. gadam zemāko darba algu par vienu likmi paredzēts pakāpeniski pacelt līdz 900 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Salīdzinājumam: Igaunijā, kas skolēnu zināšanu līmenī mums tālu priekšā, jau šogad pedagogu minimālais atalgojums ir 1250 eiro jeb gandrīz divreiz lielāks nekā Latvijā.
KNAB sāktais kriminālprocess par "Rīgas satiksmes" iepirkumiem ir līdz šim skaļākā, taču ne vienīgā korupcijas lieta Rīgas domē (RD) un tās uzņēmumos. LSM apkopoja informāciju par dažiem korupcijas skandāliem pēdējos gandrīz desmit gados, kopš Rīgas domes vadībā ir partija "Saskaņa" (iepriekš "Saskaņas centrs") un to pārstāvošais mērs Nils Ušakovs.
Zviedru kompānijas meitas uzņēmums “Eolus” pēc vairāku gadu izpētes nolūkojis 42 kvadrātkilometru lielu teritoriju Dobeles un Tukuma novados Latvijā līdz šim lielākā vēja parka būvniecībai. Ar 51 vēja turbīnu tas spētu saražot līdz pat 10% no visas Latvijā patērētās elektroenerģijas. Taču pret uzņēmuma plāniem ar parakstiem iebilduši jau aptuveni 9000 cilvēku. LSM.lv skaidro, kas tieši uztrauc iedzīvotājus un cik viņu bažas ir pamatotas.
Trīs dienas pirms 13.Saeimas vēlēšanām Latvijas Televīzija priekšvēlēšanu diskusiju ciklā rīkoja visu 16 Saeimas vēlēšanu kandidātu sarakstus iesniegušo partiju līderu debates. "Melu detektors" pārbaudīja politiķu izteikumus un vērš uzmanību uz tādiem apgalvojumiem, kas neatbilst patiesībai, nav pamatojami ar pārbaudāmiem faktiem, satur neprecīzu vai nepilnīgu un līdz ar to vienpusēju informāciju.
Jaunas vēlēšanas, jaunas partijas un jauni kandidāti. Vai piederība konkrētam politiskajam spēkam un vēlme būt pie varas spēj mainīt cilvēka domas? Piedāvājam pārbaudīt politisko atmiņu, atgādinot, ko 13.Saeimas deputāta amata kandidāti teikuši kādreiz un kā tas saskan ar to, ko viņi runā vai dara pašlaik.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
