Kamēr mūsmājās tvīksmīgi zied jūnija pļavas un visiem prātā vasaras saulgrieži, aicinām ar vienu acs kaktiņu ieskatīties pavisam citā vidē – Norvēģijai piederošajā arktiskajā Svalbāras arhipelāgā, vistālāk ziemeļos esošajā apdzīvotajā vieta pasaulē, kur starp pētniecības centriem un sniegotiem kalniem ir arī bērnudārzs, skola, baznīca, pasts un universitāte. Un arī mākslas galerija.
Daba plaukst un, protams, jāsteidz uz Centrāltirgu pēc pirmajām zemenēm, jānirst Latvijas pļavās pēc veselīgu zāļu tēju krājumiem, taču jūnija vidus ir bagāts arī ar kultūras notikumiem. Ko nenokavēt un izbaudīt šonedēļ? "Kilograms kultūras" žūrijas pārstāve Eva Ikstena piedāvā savu izlasi.
Gatavošanās 2018. gadā paredzētajiem Latvijas valsts simtgades Dziesmu un deju svētkiem aktīvi norit ne vien Latvijā, bet arī ārpus tās. Šobrīd deju kolektīvu skatēs piedalās latviešu deju kopas no visas pasaules. Tā kā žūrijas komisijas locekļi nespēj sniegumu novērtēt klātienē, dejotāji ārpus Latvijas skatēm materiālu sūta video formātā.
''Kilograms kultūras'' žūrija un Latvijas Sabiedrisko mediju kultūras personības turpmāk ik nedēļu sniegs savus ierosinājumus, viņuprāt, labiem un lieliskiem, bet garām nepalaižamiem kultūras un izklaides notikumiem. Te Latvijas Televīzijas kultūras raidījumu vadītājas Evas Ikstenas ieteikumi šai nedēļai.
Latvijas simtgades Jauniešu rīcības komiteja īsteno interesantu ieceri. Lai uzsvērtu, ka valsts jubilejai gatavojas ne tikai dzimtenē, bet arī ārpus tās, radās ideja par karogu, kas apceļo latviešus visā pasaulē. Šim nolūkam tekstilmāksliniece Dagnija Kupče Cēsīs uzauda smalkvilnas karogu, kas kopā ar īpašu vēlējumu grāmatu ceļo pie latviešiem dažādās valstīs. Karogs savu ceļojumu uzsāka Austrālijā, bet “Panorāmai” izdevās ielūkoties karoga godināšanas svinībās Kanādā.
8. martā daudzviet pasaulē atzīmē Starptautisko sieviešu solidaritātes dienu. Arī Briselē šajās dienās tiek rīkoti pasākumi, kuros politiķi un žurnālisti diskutē par sieviešu tiesībām un lomu Eiropas ekonomikā. Zīmīgi, ka daudzas no iniciatīvām, kas ilustrē un runā par dzimumu nevienlīdzību, ir tieši mākslas izstādes. Viena no tām - fotoizstāde par sievietēm kara zonās.
Stokholmas Modernās mākslas muzejā 18.februārī atklās performances klasiķes Marinas Abramovičas darbu retrospekciju ar nosaukumu “Tīrītāja”. Izstādes tēma simbolizē pamatīgo tīrīšanu, ko māksliniece veikusi savos arhīvos, lai atlasītu un Eiropā izstādītu 120 darbus, no kuriem daži būs apskatāmi pirmo reizi.
"Cik šogad latvieši tos plānotājus saradījuši? Kurš tos visus pirks un patērēs?", nesen pārsteigta iesaucās paziņa. Līdzās pārsteigumam un ironiskiem tekstiem sociālajos tīklos par "radošajiem iedvesmas feju un vienradžu plānotājiem", pienācis brīdis, kad esošais papīra plānotājs ir nejēdzīgi pārbāzts ar fotogrāfijām, ceļojumu herbārija pārpalikumiem, čekiem un visam pāri salīmēts ar skoču. Šķita, ka atkal pētīt Latvijā izdotos plānotājus nav nepieciešamības, jo tie stipri līdzinās pagājušo gadu piedāvājumam, taču, pienākot novembra tumsai, aptvēru, ka vēl nekad izvēle nav bijusi tik bagātīga, un sāku pa vienam tos šķirstīt un pētīt.
Svinīgā ceremonijā Strasbūrā trešdien, 23.novembrī, Eiropas Parlamenta (EP) prezidents Martins Šulcs paziņoja 2016.gada Eiropas Parlamenta “Lux” kino balvas ieguvēju - laureāts ir Vācijas, Austrijas un Rumānijas kopdarbs - filma “Tonijs Erdmanis”. Tās sižetā atklātas sarežģītas attiecības starp tēvu un meitu mūsdienu korporatīvajā kultūrā, informēja EP preses sekretāre Latvijā Signe Znotiņa-Znota.
Pagājušajā nedēļas nogalē Lielbritānijā, Viltšīrā, vairāk nekā 35 tūkstoši cilvēku pulcējās vienā no lielākajiem pasaules mūzikas festivāliem Eiropā – „Womad”. To savulaik dibināja mūziķis Pīters Gabriels, aicinot dažādu tautu mūziķus vienviet dalīties ar savas kultūras bagātībām.
“Kopā mēs varam radīt pārmaiņas!” – ar šādu saukli Strasbūrā, Eiropas Parlamentā, aizvadītas Eiropas Jaunatnes dienas “EYE 2016”. Tajās piedalījās arī vairāk nekā simts jauniešu no Latvijas.
Simtiem cilvēku 4.maijā bija gatavi gaidīt garās rindās, lai apmeklētu Latvijas Nacionālā mākslas muzeja svinīgo atklāšanu. Muzejs vēra durvis pēc vērienīgas rekonstrukcijas un modernizācijas, kāda notikusi pirmo reizi ēkas 111 gadu vēsturē. Muzeja apmeklējums bija bez maksas, un apmeklētājus sagaidīja jauna pastāvīgā ekspozīcija, kā arī divas atklāšanas izstādes.
Krāslavas rajona tiesa noraidījusi koncertzāles "Rīga" vadītāja Jura Millera pieteikumu nodrošināt prasību, nekavējoties pieslēdzot koncertzālei elektrību, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.
Imanta Ziedoņa fonds "Viegli" izsludinājis pieteikšanos apbalvojumam "Laiks Ziedonim", kas jau trešo gadu tiks pasniegts piecās nominācijās - zinātnē, novadpētniecībā, bērniem un jauniešiem, tautsaimniecībā un par dzīvi literatūrā, informēja fonda pārstāve Ināra Kehre.
Eiropas Parlamenta (EP) priekšsēdētājs Martins Šulcs otrdien, 24. novembrī, Strasbūras plenārsēžu zālē paziņoja, ka 2015. gada EP "Lux" kino balvu ieguvusi turku režisores Denizes Gamzes Ergivenas filma "Mustangs" - Francijas, Vācijas, Turcijas un Kataras kopražojums.
Latvijas Mākslinieku savienības galerijā šonedēļ sabojātajai Dalī bronzas skulptūrai "Eņģeļa parādīšanās" būs nepieciešama atjaunošana. Tās restaurēšana izmaksās līdz 9000 eiro un ilgs trīs līdz četras nedēļas. Par to paziņojis izstādes kurators un visu izstādē izlikto mākslas priekšmetu īpašnieks Jaroslavs Šadrins.
Gaismas pils restorāna nosaukums būs "Klīversala", atsaucoties uz Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) pārstāvju informāciju, ziņo Latvijas Televīzijas kultūras ziņu veidotāji.
Berga bazārs atjaunotās Latvijas valsts vēsturē bija pirmais atgūtais Amerikas latviešu īpašums, kas joprojām ne tikai darbojas, bet arī attīstās. 1992.gadā īpašumu oficiāli pārņēma Bergu pēcnācēji - brālis un māsa Justs Karlsons un Ieva Laukers. Viņi sāka atjaunot savu īpašumu aiz cieņas pret ģimeni, vēsturi, lai investētu savā dzimtas biznesā un palīdzētu Latvijai attīstīties.
Austrālijā dzimušais latvietis Andris K. Bērziņš ir jauno tehnoloģiju uzņēmējs ar lielu pieredzi biznesa stratēģiju un uzņēmējdarbības jomās. Par savu kaislību dēvē jauno ideju tehnoloģiju uzņēmumu ("start-up" kompāniju) attīstīšanu.
ASV dzimušais šefpavārs Kārlis Celms ir atgriezies savu vecvecāku dzimtajā zemē. Par spīti izaicinājumiem, ar ko nācies saskarties kopš pārcelšanās uz Latviju pirms 10 gadiem, Kārlis norāda, ka Latvijā ir iespējas. Daudz iespēju.
Viena no manām mīļākajām nodarbēm vakaros ir telefonbildīšu aplūkošana sociālajā tīklā "Instagram". Jau kādu laiku sekoju līdzi dažādiem dabas reindžeru un ceļotāju profiliem, vakaros izpētu, kādus apvāršņus katrs no viņem pa dienu ir atklājis. Fotogrāfijām ar kalniem, teltīm un eksotiskām vietām visbiežāk pievienoti apraksti, kuros paskaidrots, kas tajā redzams, kādi brīnumi piedzīvoti un kādas ķibeles gadījušās.
Intervijā raidījumam "Momentuzņēmums" arhitektūras kritiķe Ieva Zībārte mudina domāt ilgstpējīgi: "Labs dizains mums palīdz labāk dzīvot. Tā ir dzīves kvalitāte. Jo labāks dizains, renovācijas skolā, jo mazāk bērniem sāpēs galva, labāk mācīsies, labāk koncentrēsies darbam." Pavasarim Ieva rekomendē piecus proaktīvus zīmolus, kas nav tikai produkts vai pakalpojums, bet kas sevī ietver ko vairāk - vēstījumu, rūpes par cilvēka garu un ķermeni.
Es arvien atceros savu pirmo lidojumu. Man bija 14 gadu, kad devos uz Stokholmu. Visiespaidīgākais šķita lidmašīnas ātrums, ieskrienoties uz skrejceļa. Šķita, ka esam sasnieguši teju vai gaismas ātrumu. Pārējo lidojuma laiku pavadīju, cītīgi vērojot miniatūrās pilsētas, mākoņus, Baltijas jūru un lidmašīnas spārnu. Jau sen kā vairs cītīgi nesēžu pie loga un sajūsmināti nefotografēju mākoņus un saulrietus. Lidošana kļuvusi par diezgan ikdienišķu parādību, kurā lielākoties skatos filmas vai, piemēram, gatavoju šo rakstu publicēšanai lsm.lv.
Reiz studiju biedrene ASV mazliet skumji noteica, ka viņa apskauž latviešus. Viņasprāt, tādu kopību, prieku un izpalīdzību, kāda novērojama brīdī, kad latvietis ārzemēs satiek otru tautieti, amerikānis nepiedzīvošot nekad. Jāatzīst, vienmēr, kad Prāgā, Mineapolē vai Singapūrā esmu sadzirdējusi latviešu valodu, pieeju vismaz sasveicināties. Jordāniešu draugs, kuram Ziemassvētkos uzdāvināju leģendāro T-kreklu "RĪGA", latviešu valodā esot uzrunāts divas reizes. Vienreiz T-krekla dēļ pat dabūjis atlaidi autostāvvietā Losandželosā, jo to apkalpojis Amerikas latvietis. Mazskaitlīgas nācijas priekšrocība un skaistums. Līdzīgi gadījās ar manu vārda māsu Evu, kura Meksikā dzīvo jau astoto gadu!
2014.gads kulturā aizvadīts tik krāšņi, kā neviens cits. Latvijas Televīzija (LTV) translēja gan "Rīga 2014" pasākumus, gan radīja savu kultūras saturu: mūsu izcilo mūziķu tikšanos Latvijas Nacionālās operas skvērā koncertā "Dzimuši Rīgā", šovu "Lielā lasīšana", izklaides raidījumu "Kultūras dīvāns", Pasaules koru olimpiādes ziņas un jauno talantu konkursu "Radīti mūzikai", tiešraides no Latvijas Grāmatu ķēdes un kultūras gada atklāšanas 11.novembra krastmalā.
Imanta Ziedoņa vasaras mājā Murjāņos šobrīd top autora muzejs "Dzirnakmeņi", kura izveidē piedalās gan vides organizācija "Homo ecos", gan Gaujas nacionālā parka pārstāvji, gan Ziedoņa apbalvojuma laureāti, gan dzejnieka laikabiedri un draugi. Šajā muzejā svarīga būs dabas un cilvēka mijiedarbība. Veidojot Latvjias Televīzijas (LTV) raidījumu "Momentuzņēmums" par šo māju, autori atrada 1993.gada augusta video interviju ar dzejnieku Murjāņos, kas nav plaši izmantota, rādīta televīzijā. Intervijā Ziedonis un viņa sieva Ausma stāsta par to, kā tapa viņu māja. Intervijas autore ir Andra Konste.
Katru gadu nespēju saprast, kādu papīra plānotāju izvēlēties. Jau novembrī sāku pētīt Latvijā izdoto plānotāju piedāvājumu, meklējot kompanjonu nākamajām 365 dienām. Tajā tiek krāti plāni, atšifrētas intervijas, caurlaides, saglabātas biļetes, čeki, pastkartītes. Pa vidu ikdienišķajiem plāniem tiek iešnāptas izsmisīgas pārdomas un sastādīti darāmo darbu saraksti. Tas viss ar tinti rakstīts uz papīra. Iespējams, notikumu sarāmēšana papīra plānotājā nepieciešama, lai ik pa laikam izvilktu kādu no šīm gada grāmatām no plaukta un ielūkotos, kas darīts šajā pašā datumā pirms gada vai diviem.
Divas dienas filmējām labdarības veikalu "Otrā elpa". Desmitos no rīta iekārtojos stūrīti un vēroju cilvēkus, kā arī veikalā atrodamās lietas. Kā jau ierasts, īsi pirms Adventes laika - vieni ziedo, otri iepērkas!
Fonds "Mākslai vajag telpu" sadarbībā ar starptautiski atzīto modes dizaineru Ati Artemjevu radījuši jaunu, laikmetīgās mākslas iedvesmotu T-kreklu kolekciju, kas veidota ar mērķi iepazīstināt sabiedrību ar spilgtākajiem Latvijas mūsdienu mākslinieku darbiem.
Video apsveikuma veidošana Latvijai dzimšanas dienā mums kļuvusi par tradīciju. Šis ir jau trešais gads, kad vēlīna rudens gaismā un noskaņā apceļojam savu zemi, dokumentējot Latvijas iedzīvotājus.
Interneta vidē pasaulē tiek skaļi spriests par amerikāņu uzlecošās popdīvas Meganas Treinoras superhīta “All About That Bass” līdzību ar korejiešu apvienības “Koyote” pirms astoņiem gadiem radīto dziesmu. Tomēr katrs latvietis, kam tuva maestro Raimonda Paula mūzika, šajā dziesmā atpazīs viņa jau 1969. gadā sacerēto hītu Margaritas Vilcānes izpildījumā - “Baltā saule”, ziņo Latvijas Televīzijas kultūras ziņu veidotāji.
