Kā mācīt latviešu valodu bērniem, kuri dzīvo ārzemēs, un ar ko sākt, ja jāmācās no nulles? "Pats sākums ir attieksme un emocijas," uzsver skolotāja Inese Eglīte. "Ar varu un kategorismu neko nevar panākt ne skolā klātienē, ne tiešsaistes nodarbībās."
Autora ziņas
Ir gana daudz skolas vecuma latviešu bērnu, kas dzīvo ārzemēs – gan gadījumos, kad tikai viens no vecākiem nāk no Latvijas, gan tad, kad visa ģimene devusies dzīvot citviet. Daļai šo cilvēku šķiet būtiski, lai bērns iemācītos latviešu valodu. Katram ir sava stratēģija. Vieni lasa latviešu komiksus, otri pasakas. Citi katru sestdienu vairākas stundas pavada tiešsaistē ar latviešu valodas skolotāju. Vēl citi meklē vēl kādu latviešu ģimeni savā mītnes valstī, ar kuru kopā pavadīt laiku.
Neskatoties uz sabiedrības polarizāciju pēc pirmajām publiski izskanējušajām Mūzikas akadēmijas studenšu liecībām par seksuālu uzmākšanos, portāla LSM.lv rosinātais pētījums atklāj, ka lielākā daļa iedzīvotāju ir gatavi publiskai sarunai par ilgi noklusēto vardarbības paveidu, ar kuru darba vidē Latvijā saskārušies 11% sieviešu un 5% vīriešu.
Mākslīgā intelekta tehnoloģijas, piemēram, lielie valodas modeļi – kā "ChatGPT" – kļūst arvien labākas arī latviešu valodas lietojumā. Tas notiek, pateicoties tam, ka cilvēki tos izmanto latviešu valodā. "Arī tā ir daļa no mūsu atbildības un rūpēm par valodu," uzsver mākslīgā intelekta tehnoloģiju entuziasts Kaspars Kauliņš.
Latviešu valoda vienmēr ir bijusi pakļauta lielāku valodu ietekmei. Kā saprast, vai no citas valodas ienācis vārds mūsu valodu bagātina vai ne? Valodniece Aiga Veckalne raidierakstā "Valis" skaidro: "Parasti to var noteikt pēc tā, vai mums jau ir vārds, ar kuru izteikt šo konkrēto jēdzienu, parādību. Ja ir, tad labāk izmantot esošo. Ja nav – radām jaunus vai nu paši, vai pārņemot svešvārdus. [..] Es domāju, ka valodas mainība ir absolūti dabiska lieta, un vienīgā patiesība, ko mēs par valodu zinām, ir tā, ka tā mainās."
Ko tieši mēs saprotam ar pareizu vai nepareizu latviešu valodu? Vai lietojam pārāk daudz vai pārāk maz komatu? Kas ir biežāk pieļautās valodas kļūdas? Kas latviešu valodu zina labāk – valodnieki vai rakstnieki? Raidierakstā "Valis" par latviešu valodas pareizību, nepareizību, kļūdām, attīstību un svešvalodu ietekmi stāsta valodniece, tulkotāja, lektore, raidieraksta "Pieturzīmes" veidotāja Aiga Veckalne, uzsverot, ka valoda ir kā upe, kas var pastāvēt, tikai mainoties. Tēmu komentē arī reperis ansis un pasākumu vadītājs Renārs Zeltiņš.
"Man kā rakstniecei īstenībā sāp sirds, kad es uzzinu, ka mana grāmata jau ir ielikta skolu programmā. Kad es uzzinu, ka skolā analizē manu grāmatu, es drusciņ novīstu, jo tajā procesā nav nekā priecīga," raidieraksta "Valis" sarunā par lasītprasmi un lasītprieku atzīst bērnu grāmatu autore Luīze Pastore, piedāvājot: "Es gribētu, lai visās skolās būtu tā, kā ir dažās no Latvijas skolām, kur ir lasīšanas stunda priekam."
Ko drīkst un nedrīkst latviešu valodā? Kas ir pareiza vai nepareiza latviešu valoda? Kā saglabāt latviešu valodu digitālajā telpā? Kādēļ es lietoju pārāk daudz komatu? Kā atgriezt bērnos lasītprieku? Kā apzināt fantastisko mūsu valodas vēsturi un vērtību? Starptautiskajā dzimtās valodas dienā publicējam sarunām par latviešu valodu veltītu raidierakstu "Valis".
Ir jāmaina dziesmu svētku organizatoriskā struktūra, lai piecgades lielākās latviešu svinības nekļūtu par izturības pārbaudījumu dalībniekiem un skatītājiem, bet rīkotāji būtu pasargāti no sasteigtu lēmumu pieņemšanas. Par to ir pārliecināti visi "100g kultūras" diskusijas "Dziesmu svētku šahs un mats" dalībnieki.
Kāpēc tik maz runājam par latviešiem, kuri bija vadošos amatos, palīdzot būvēt padomju Krieviju? Neērtības sajūta? Informācijas trūkums? Vai dokumentālās filmas "Neērtie latvieši" ekranizācija palīdz šķetināt šodienas tematus par neērtiem pieminekļiem, personībām, integrāciju un vēstures traktējumu? "100g kultūras" diskusijā "Atcerēties vai aizmirst" sarunājas vēsturnieks un pedagogs Valdis Klišāns, režisore Laura Groza, vēsturnieks Toms Ķikuts, kultūras žurnāliste Eva Johansone un komunikācijas zinātņu doktors Mārtiņš Kaprāns.
Skatoties dokumentālo filmu "Masaju stāsts jeb lietu gaidot", ko Kenijas dienvidos veidojusi latviešu filmēšanas komanda, gribas padzerties, jo sausā, sarkanā Kenijas zeme, kas caurvij filmas kadrus, šķietami iečirkstas starp zobiem. Šobrīd no 53 miljoniem Kenijas iedzīvotāju 16 miljoni ikdienā izjūt ūdens trūkumu.
Reiz izstādē satiku Džemmu Skulmi, kura paziņoja, ka vakaros vienmēr skatoties LTV Kultūras ziņas. Pavaicāju, kurus jaunumus gaida visvairāk, taču viņa atmeta ar roku: "Neklausos tos jūsu tekstus, abi ar Raginska kungu runājat parāk ātri. Man svarīgi paskatīties, kāda tev frizūra un kleita. Esmu vizuāls cilvēks, tādēļ skatos, kas krāšņs!"
Domājot par to, kādus ziedus un puķes plūkt, likt vāzē vai ievīt Jāņu vainagā, svarīgi atcerēties, ka daļa jāņuzāļu jāatstāj pļavā. Ļoti daudzi pļavās sastopamie augi to sugu īpatnību un retā skaita dēļ ir aizsargājami. Šis apzīmējums piešķirts tādēļ, lai tiem pievērstu uzmanību, lai tos nepostītu, tādā veidā tiem neļaujot izzust pavisam.
Klimata pārmaiņas ir reālas, un zinātnieki tās redzēja jau pirms 30–40 gadiem, intervijā LSM.lv uzsver klimata zinātnes profesors Kriss Replijs no Londonas Universitātes koledžas. Vienlaikus viņš ir pārliecināts, ka cilvēce vēl var vērst notiekošo uz labu. “Jāpiesprādzējas un jāatrod veidi, kā mainīt lidojuma virzienu,” tēlaini saka zinātnieks.
Diriģentam ir jāpārvalda vismaz divu veidu valodas – viena ir tehniskā, bet otra ir emocionālā, pārliecināts Andris Nelsons. Sarunā ar LTV viņš atklāj, kādā balansā šīm divām valodām jābūt, stāsta par mūzikas brīnišķīgumu un savu pirmo iepazīšanos ar Vāgnera daiļradi, kas tālāk pārauga mīlestībā, ja ne pat atkarībā.
14. maijā koncertā pēdējo reizi pie diriģenta pults kā Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents stāsies Andris Poga. Viņš šo amatu pildījis astoņus gadus. Covid-19 pandēmijas dēļ nebija iespējams izvēlēties jauno diriģentu, kas stātos šajā amatā, tāpēc lemts, ka vismaz gadu orķestris būs bez galvenā diriģenta.
Pirms desmit gadiem es saņēmu vēstuli no latvietes Lindas, kura jau ilgstoši uzturējās Gvatemalā. Viņa bieži viesojās Čahabālas ciematā, kas atrodas kalnainā apvidū, aptuveni 30 minūšu braucienā no Gvatemalas otras lielākās pilsētas. Viņa, redzot, cik grūtos apstākļos norit Čahabālas bērnu ikdiena, aicināja draugus ziedot, lai nopirktu ģimenēm vistas, apģērbu un skolai nepieciešamās lietas.
Slavenību fenomens ir vesela ekonomikas nozare, kurā slavenības savā ziņā pārtop par preci. Ir milzīga sinerģija starp slavu un patēriņu. “Piemēram, iztēlojieties tenisa spēli, kurā visu laiku grozām galvas, lai redzētu abus spēlētājus un bumbiņu. Ar slavenībām un patēriņu ir tas pats. Mēs nevaram izprast slavenības, ja neizprotam patēriņu. Slavenības ļoti ietekmē patēriņa tendences. Pašām slavenībām svarīgi, lai viņu slava tiek patērēta,” skaidro sociālantropoloģe Agnese Cimdiņa.
Rvīns, nevis Ervīns vai Ervīds ir viņa īstais vārds. Ja Rvīnam piezvana no rīta, viņš visdrīzāk šifrē “Rīgas Laika” intervijas. Ja piezvana pa dienu – viņš staigā pa kapiem un fotogrāfē putnus. Vakaros viņš ik pa laikam uzraksta pa stāstiņam. Rvīns Varde ir jaunā Latvijas Televīzijas vides raidījuma “Zaļgalvis” vadītājs. Ļaujiet iepazīstināt!
Portālu komentāru sadaļās bieži var lasīt: “Kas tie tādi ir? Es nemaz šo cilvēku nepazīstu! Viņš nemaz nav slavenība vai influenceris!” Tas ir indikators, ka cilvēki negrib samierināties ar to, ka viņu vietā kāds piešķīris ietekmīgu statusu, uzskata influenceru attiecību speciālists, uzņēmuma “BSMS” mārketinga nodaļas vadītājs Deniss Ševeļovs. Veidojot mārketinga kampaņas, speciālisti identificē konkrētas auditorijas influencerus. Iespējams, ka šķietami nepazīstama seja ir kādas sabiedrības daļas elks.
2020. gadu daudziem gribētos aši pārlapot cerībā, ka nākamās 365 dienas būs iespējams pavadīt, cieši apskaujoties, ceļojot un pulcējoties. Varbūt drīz būs iespēja visu sākt no baltas lapas, pierakstot domas par gaišāku nākotni un pārmaiņām. “Twitter” lasu atzīšanos, ka plānotājs bijis visnejēdzīgākais pirkums, jo viss apstādināts, taču citi tos meklē, īpaši – dīkstāvē dzimuši plāni, kas jāpieraksta vienā grāmatā.
Latvijā ir viens no ātrākajiem internetiem pasaulē. Tas ļauj Latviju saukt par digitālo lielvalsti. Internets kļuvis par mūsu ikdienu, lietojam to vairākās ierīcēs vienlaicīgi, nemitīgi patērējot digitālo saturu. Šī situācija ir izdevīga interneta satura veidotājiem jeb influenceriem, uzskata digitālā mārketinga speciālists Jānis Polis.
Reiz lasīju, ka Austrālijā veiktā pētījumā secināts, ka cilvēki, kuri vismaz divas stundas nedēļā velta brīvprātīgajam darbam, jūtas laimīgāki. Kādēļ tieši divas stundas nedēļā? Tās ir apmēram 100 stundas gadā. Palīdzēšana citiem, negaidot atalgojumu, ceļot pašapziņu un vairojot prieku. Piedevām, stiprinot demokrātiju un vietējo kopienu. Šodien, 5. decembrī, pasaulē svin Starptautisko brīvprātīgo dienu.