Ceturtdiena, 25. aprīlis

Vārda dienas: Līksma, Bārbala

Latvijas Sabiedriskie Mediji
Rīgā +6 °C, ZA vējš, 5m/s
LSM Bērnistaba

Ēriks Zeps

Latvijas Radio, raidījums "Kolnasāta"

Apskatīt autora rakstus: Latviski

Autora ziņas
Muziķa i programātuoja Aņša Ataola Bierzeņa dzeivē latgalīšu volūda īguoja caur folkloru
Muziķa i programātuoja Aņša Ataola Bierzeņa dzeivē latgalīšu volūda īguoja caur folkloru
Sarunā ar programātuoju, muziķi i folkloristu Aņsi Ataolu Bierzeņu, itūreiz aicynojam iz Rītumlatgolu aba vokoru Latgolu, Leivuona nūvoda Rudzātim. Dzims Leningradā, vuicejīs Fraņču licejā Reigā i tod Latvejis Universitatē, aizvadeituo goda vosorā Aņss klivs par pyrmū doktora grada īgivieju, kurš sovu disertaceju Rēzeknis Tehnologeju akademejā aizstuoviejs latgaliski. Aņss, kura muote īt nu Leningrada, sovpus tāvs nu Sielejis Latvejā, atkluoj, ka juo dzeivē latgaliskuo kultura i volūda īguojuse caur folkloru, vaicojūt piec koč kuo seneja i autentiska.
Komikis Juoņs Skuteļs: ir palics gryušuok izdūmuot itam laikam atbiļsteigus jūkus
Komikis Juoņs Skuteļs: ir palics gryušuok izdūmuot itam laikam atbiļsteigus jūkus
Latvejis vīns nu popularuokūs komiku Juoņs Skuteļs ir latgalīts i īt nu Viļānu nūvoda Dekšuoru. I niu, kasdīnā dzeivojūt Reigā, latgalīšu volūdā saīmūt runuot cīši ratai, leidza ar tū dasaīt pīdūmuot pi kotra ūtruo vuorda. Lai ari sabīdreibā Juoni vaira atpazeist kai komiki, kasdīnā jis nūsadorboj ari ar daudzom cytom nūpītnom lītom i dorbim, tymā storpā ar „Kino un mēs” nominants bolvai „Lielais Kristaps”, bet cyta storpā ir puorlīcynuots, ka mums vysim kasdīnā vajadzātu prast vaira pasasmīt, tūstorp ari pošim par sevi.
Katuoļu prīsters Rodions Doļa karantinys laiku izdzeivoj Svātajā zemē
Katuoļu prīsters Rodions Doļa karantinys laiku izdzeivoj Svātajā zemē
Katuoļu prīsters Rodions Doļa ir Kruoslovys draudzis vikars, kurš itūšaļt, studejūt Romā, izīt vuiceibu praksi Jeruzalemē. Ari niu jis atsarūn Izraelā, kur puorgaida karantinys laiku, bet tymā pošā laikā cīši sekoj leidza tam, kai dzejvojam Latvejā i Latgolā. Karantina, Leldīnis laiks, socialuo distanciešonuos, sevis izzynuošona i pījimšona i cyti vaicuojumi sarunā ar prīsteri.
Annele Slišāne, juos pasauļa audumi i guļbaļču palākais, pamateigais
Annele Slišāne, juos pasauļa audumi i guļbaļču palākais, pamateigais
Viļakys pusis tekstilmuokslineica Annele Slišāne nūteikti daudzim tyka pazeistama ar projektu “#100dečiLatvijai”, kas vēļ arviņ ceļoj pa Latveju i koleidz vaļstī beigsīs uorkuortejais stuovūklis, taipat kai izstuode “Zeļču sola” Viļakys nūvodpietnīceibys muzejā, byus otkon daīmama sovim skateituojim. Itūreiz ar Anneli runojam par pasauļa audumu, guļbaļču palākū, pamateigū kruosu, tekstilmuokslys aktualitati myusdīnuos, byušonu stuovūs, Latgolys dabiskajom ainovom, kai ari muokslineicys laimis šaļteņom kasdīnā.
Kontrabasists i dirigents ar saknem Latgolā – Juoņs Stafeckis
Kontrabasists i dirigents ar saknem Latgolā – Juoņs Stafeckis
“Maņ ir styprys latgaliskuos saknis, i es sovejūs bārnus ari audzynoju ar styprom latgaliskom saknem. Cik nu dziļai tuos var īlaist iz Latgolys pusi, Reigā asūt," soka muzikis, dirigents i kontrabasists Juoņs Stafeckis, kurs dzims i audzs Viļānūs, bet niule jau kaidu šaļti kasdīnā dzeivoj i struodoj Reigā.
«Boņuks 2019» laureate, seņču tradiceju vuocieja i saglobuotuoja Inta Viļuma
«Boņuks 2019» laureate, seņču tradiceju vuocieja i saglobuotuoja Inta Viļuma
Inta Viļuma ir cylvāks, kurš sovu myužu veļtej seņču tradiceju vuokšonai, saglobuošonai i nūdūšonai paaudzem iz prīšku. Pyrma ostoņpadsmit godu jei Dagdā izveiduoja Folklorys centru, kuru voda ari šudiņ, i ari kasdīnā guodoj par tradicionaluos kulturys populariziešonu i gūdā ceļšonu. Taipat Inta jau garus godus voda ari folklorys kūpu “Olūteni” i ir izdavuma “Dagdys nūvoda pyura skreinis gruomota” autore. Pi ituo izdavuma, kas stuosta par Latgolys tradicionaluos kulturys vierteibom Dagdys nūvodā, Inta struoduoja četrus godus i tikū kai par tū sajēme ari Latgalīšu kulturys goda bolvu “Boņuks 2019”.
Edeite Husare i juos dzīšmu gruomota
Edeite Husare i juos dzīšmu gruomota
Latgalīšu kultura napaseņ tykuse par vīnu vierteigu i Latvejis mārūgā unikalu gruomotu boguotuoka - bīdreibys “Latgolys Studentu centrs” izdūtuo “Muna dzīšmu gruomota”  ir leidz šam apjūmeiguokais latgaliskūs dzīšmu apkūpojums. “Taida materiala, kur tev ir latgalīšu dzīsmis i vyss spektrys – vuordi, notys – taida nav,” tai vajadzeibu pec taida kruojuma, kur ir naviņ dzīšmu teksti, bet ari notys, Latvijas Radio 1 raidejumā “Kolnsāta” pamatoj tuo sastateituoja Edeite Husare.
Vysa vaira skumdynoj, ja aizalīdz sovu sakņu
Vysa vaira skumdynoj, ja aizalīdz sovu sakņu
Reigys latgalīšu bīdreiba „Trešō zvaigzne”, kas dybynuota 1988.goda decembrī, apvīnoj daudzus uorpus Latgolys regiona dzeivojūšūs latgalīšus, uztur saikni ar Sibira latgalīšim. Filologejis doktore, volūdneica, dialektologe i vodūšuo specialiste latgalīšu rokstu volūdys vaicuojumūs Lidija Leikuma bīdreibā „Trešō zvaigzne” pīsadola jau nu pošu pyrmsuokumu. Jei stuosta, ka planu i dareišonys bīdrim ir bejs i vēļ arviņ ir daudzi, vystik juojam vārā ari sovys īspiejis, tūs vydā ari finansialuos.
Latgalīts nu Carnikovys - multimuokslinīks i komikis Kozmens
Latgalīts nu Carnikovys - multimuokslinīks i komikis Kozmens
„Muns tāvs ir latgalīts vairuokuos paaudzēs i ari muna muote ir latgalīte vairuokuos paaudzēs, kas nūzeimoj, ka jūs bārni ari ir latgalīši,” tai ituo goda pyrmajā LR1 raidejumā „Kolnasāta” par sevi soka multimuokslinīks, saukts ari par komiki – Mārtiņš Kozlovskis aba Kozmens. Jis ņi vīn pīsadola raidejuma “Pusnakts šovs septiņos ar Jāni Skuteli” veiduošonā, bet dorbojās ari improvizacejis teatrī “Spiediens” i cytūs ar humoru saisteitūs projektūs. Jū var dzierdēt ari dažaiduos muzykaluos apvīneibuos, kai “Rīta Stienis”, bet kūpā ar grupu “Dziļi Violets” tics ari “Supernova 2019” pusfinalā. Un jau 21. martā gaidoms ari juo pyrmais stendaps.
Rakstnīka Ontona Rupaiņa muzejs, dzymtys sāta i dorbi, «Zemes sōļs»
Rakstnīka Ontona Rupaiņa muzejs, dzymtys sāta i dorbi, «Zemes sōļs»
Vosorys izskaņā gastejam Rēzeknis nūvoda Bieržgaļa pogostā, kur atsarūn rakstnīka, školuotuoja, koru i dramatiskūs puļceņu vadeituoja, stuostnīka i trimdys latgalīša Ontona Rupaiņa vuordā puorsauktais muzejs i ari dzymtuo sāta, Pūrišķu cīmā. Ite Ontons Rupaiņs nūdzeivuoja leidz pat 1944. godam, piec tam jis ar sīvu izbrauce iz Vuoceju, nu kureinis puorsacēle iz dzeivi Amerikā.
Pasauļa latgalīte Viktorija Deksne
Pasauļa latgalīte Viktorija Deksne
Viktorija Deksne dzymtū piļsātu Rēzekni pamete piec 9.klasis, kod devēs turpynuot vuiceitīs citvīt pasaulī – Amerikā i Norvegejā. Niu, piec deveņu godu paceli byušonys, jei ir atsagrīzuse atpakaļ Latvejā i Reigā struodoj par marketinga specialisti uzjāmumā, kurš nūsadorboj ar profesionaļu atgrīzšonu atpakaļ dzimtinē. Itūreiz runuosim par īmeslim, planim i sajiutom aizbraucūt, paceli asūt i atsagrīžūt dzymtajā pusē.
Vineta Vilcāne: Kotrai vaļstij ir kaida minoritašu ci mozuoklītuota volūda ar sovim izaicynojumim
Vineta Vilcāne: Kotrai vaļstij ir kaida minoritašu ci mozuoklītuota volūda ar sovim izaicynojumim
Latgalīšu volūda Latvejā viesturiski izdzeivojuse pasasokūt daudzim entuziastim vysaidūs laikūs i niu, sovys pozicejis ījem arviņ stabiluok. Mums ir oficiali apstyprynuoti raksteibys nūscejumi, roksti škārsteiklā, informaceja masu medejūs, gruomotys i daudz kas cyts. Kai pīzeist ari latgalīšu volūdys zynuotuoja i žurnaliste Vineta Vilcāne, vēļ arviņ aiz ituo vysa stuov daudzi entuziasti, jo konkreta finansiejuma latgaliskajam i taišņi volūdys saglobuošonai i atteisteibai vaļsts budžetā nav, taipoš nav ari vīnys institucejis, kas izajimtu ryupi par itū vysu.
Dobys turysms Latgolā ar Andu Zeizi i Ivaru Loginu
Dobys turysms Latgolā ar Andu Zeizi i Ivaru Loginu
Vosora ir laiks, kod daudzi nu myusu dūdās vysaidūs izbraucīņūs i nūteikti apmeklej ari dobys objektus. Itūreiz ar Dobys aizsardzeibys puorvaļdis Latgolys regionaluos administracejis direktori Andu Zeizi i vītejū nūvodpietnīku, gidu Ivaru Loginu runuosim par dobys turysma objektim Latgolā. Pīsaskarsim gon plotai pazeistamom, lelā skaitā apmaklātom i īkūptom vītom Latgolys regionā, gon mozuok zynomim, bet, ni mozuok sovpateigim i interesantim objektim – akminim, piļskolnim, stygom.
Supprātkys Ondrupinē
Supprātkys Ondrupinē
Itūreiz raidejuma „Kolnasāta” rodūšuo komanda Ondrupinē sasateik ar pūdnīku Ilmāru Veceli, muzeja „Andrupenes lauku sēta” vadeituoju Skaidrīti Pauliņu, jaunū pūdneicu Eviju Maļkeviču-Grundeli, vītejū īdzeivuotuoju Ilgu, pensionari i aktivu kulturys dalineicu Annu Zvīdriņu, kai ari Ondpupinis tautys noma vadeituoju, vītejū kulturys darbinīku Daini Plataci, kaba pasarunuotu par iteinis sovpateibom i dzeivuošonu Dagdys nūvodā. Taipoš pīsaskarsim ari tradicejom, vītejom garšom, kai ari vaļdeibys planavuotajom administrativi teritorialajom reformom.
Fotoviesturnīkam Pīteram Korsakam pošu reizi tūp gruomota par latvīšu fotoreporterim karā
Fotoviesturnīkam Pīteram Korsakam pošu reizi tūp gruomota par latvīšu fotoreporterim karā
Fotografs Pīters Korsaks ir vīns nu Latvejis fotografejis muzeja dybynuotuoju i nūzeimeiguokūs fotoviesturnīku Latvejā, kurš vēļ arviņ aktivi pietej fotografejis viesturi i ari pošu fotografu dzeivisstuostus. Ari šūbreid jam aizsuokti vairuoki projekti – vīns nu taidu ir gruomota par latvīšu fotografim i fotoreporterim karā, kuru skaiteituoju viertejumam planavuots nūdūt jau pavysam dreiži.
Muokslineica Gertrūde Zeile: Es skicis i sagatavis nataisu, maņ vyss ir īškā
Muokslineica Gertrūde Zeile: Es skicis i sagatavis nataisu, maņ vyss ir īškā
Latgalīte Gertrūde Zeile ir muokslineica, kura vysu sovu myužu bolsta iz treju juos dzeivē svareigu vierteibu – doba, cylvāki i gleznuošona. Juņa suokumā par gūdu muokslineicys 75 godu jubiļejam Rēzeknē, Latgolys Kulturviesturis muzejā, atkluota retrospektiva izstuode “Piederība”, kas ite vēļ byus apsaverama leidz 11. augustam.
Fotografs Ilmārs Znotiņš itūšaļt vēļ ir ceļā  iz sova treisdesmit godu laikā eistynuoto fotoprojekta...
Fotografs Ilmārs Znotiņš itūšaļt vēļ ir ceļā  iz sova treisdesmit godu laikā eistynuoto fotoprojekta "Latgales ļaudis” pabeigšonu
Fotografs Ilmārs Znotiņš, kura saknis vaicojamys Latgolā, Kolupa pogostā, pyrma treisdesmit godu saprats, ka Latgola juobiļdej, jo ir daudzys lītys, kas strauji mainuos i ari pagaist – kasdīna, tradicejis i dorba process lauku sātā Latgolā. Latgalīšu dzeive i iteinis ļauds fotografejuos paruoda ari viesturi. Itūšaļt gruomotys malnroksts, piec poša autora saceituo, ir gondreiž pabeigts, sovpus pošu gruomotu planavuots izdūt leidz septembram.
Latgolys pūdnīku saime – Stanislavs Viļums i Viola Anna Bīriņa
Latgolys pūdnīku saime – Stanislavs Viļums i Viola Anna Bīriņa
Keramikai i pūdnīceibai Latgolā ir eipaša vīta i naratai itys orūds teik nūdūts nu paaudzis paaudzē, kai ari saimē ir vairuoki meistari. Vīna nu taidu Latgolys pūdnīku saimu ir ari Stanislavs Viļums i juo sīva Viola Anna Bīriņa, kuri jau padsmit godu saimnīkoj Rēzeknis nūvoda Ūzulainis pogosta svāpātuos keramikys darbneicā "Cukurasāta”. Ite divejuos dažaiduos tehnikuos autentiskūs apstuokļūs tūp vysaidi keramikys dorbi.
Etnografiskūs tārpu darynuotuoja Iveta Seimanova - koč ari dzeivoj Reigā, sevi jiut kai latgalīti
Etnografiskūs tārpu darynuotuoja Iveta Seimanova - koč ari dzeivoj Reigā, sevi jiut kai latgalīti
Latgolys etnografiskūs tārpu darynuotuoja, kulturys viestneica Iveta Seimanova kasdīnā ir školuotuoja, kura koč ari dzeivoj Reigā, sevi jiut kai latgalīti. Iveta atkluoj, ka pārnejais gods jai bejs cīši darbeigs, tuo laikā taps ari pyrmais 19. godu symta ūtruos pusis Vydsmyuižys sīvys tārps, kas apbolvuots ar Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks 2018” jaundybynuotuo atzineibu – boltū “Žyku” – latgalīšu kulturys ziņu portala lakuga.lv skaiteituoju simpateju.
Viļānu Muzykys i muokslys školā tūp animacejis kinys latgaliski
Viļānu Muzykys i muokslys školā tūp animacejis kinys latgaliski
Viļānu Muzykys i muokslys škola, kai pīzeist tuos direktore Inta Brence, ir īstuode, kas centrej vītejūs kulturys i muokslys ļauds, jo sovu vītu rodūšai darbeibai ite var atrast gon bārni i jaunīši, gon ari pīaugušī. Vīna nu jaunuokūs, sarežgeituokūs i interesantuokūs našaubeigi ir interešu izgleiteibā pīduovuotuo animacejis darbneica, kur jaunīši pasnīdzieja Daiņa Poikāna vadeibā roda jaunys animacejis kinys latgaliski.
«Suprātkys Pušmucovā»
«Suprātkys Pušmucovā»
Kab pasarunuotu par dzeivi i volūdu Cyblys nūvodā i tuo apleicīnē, Jezupa dīnys piecpušdīnē raidejuma „Kolnasāta” rodūšuo komanda Pušmucovys tautys nomā beja saaicynuojuse vītejūs ļauds iz suprātku aba vakariešonu. Kasdīna pīrūbežā, teritorialūs reformu atskanis i jaunuos vāsmys, latgaliskais kulturā i školā iteinis laužu acim. Vītejuos sīvys zynuoja stuosteit ari par apleicīnē lītuotim sovpateigim latgalīšu vuordim i izteicīnim.
Ieva Pīgozne caur gruomotu atsagrīž dzymtajā Latgolā
Ieva Pīgozne caur gruomotu atsagrīž dzymtajā Latgolā
Kulturviesturneica, latvīšu viesturiskūs drēbu i apavis pietneica, muokslys zynuotņu doktore Ieva Pīgozne niu projektā struodoj pi gruomotys par Latgolys viesturiskim apgierbim i apavi, kas jai byušūt sova veida pīruodeišona i atsagrīzšona dzymtajā Latgolā.
Dzīsminīks Kārlis Kazāks: Latgalīši ir drūsmeigi pasceit, ka mes asam cytaida kultura
Dzīsminīks Kārlis Kazāks: Latgalīši ir drūsmeigi pasceit, ka mes asam cytaida kultura
Dzīsminīks i muzikis Kārlis Kazāks Latgolu sev atkluoja jau pyrma kaida laika, i niule arviņ bīžuok kuojis i dūmys vad iz iteini. Projektā „Dzirdi balsis ar Kārli Kazāku” jis gastēja ari treis Latgolys vītuos, kas papyldynuoja na viņ juo latgalīšu volūdys zynuošonys, bet ari veicynuoja daudzys truopeigys atzinis par regiona ļaužu sovpateibom. Navar napīminēt – projekts „Dzirdi balsis ar Kārli Kazāku” tikū sajiems ari Latgalīšu kulturys goda bolvu "Boņuks 2018”.
Viesturs Kairišs: Kultura – tys ir nabeidzams process
Viesturs Kairišs: Kultura – tys ir nabeidzams process
Par latgaliskū vaicuojumu kasdīnys kuorteibā – volūda, kultura, latgaliskuo daudzums i svors medejūs i cytys lītys, kas lānai, bet īt iz prīšku.  Par vaļstiski svareigū latgaliskū, kulturu, myusdīnu izaicynojumim, kasdīnys dorbim i profesionalajim planim iz prīšku sarunā ar kinu, teatra i operys režisoru, pārnejuo goda Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks 2017” goda cylvāku kulturā Viesturu Kairišu.
Nūvodu vuiceiba školuos – īpazeit vītejū – latgaliskū – kulturu i volūdu
Nūvodu vuiceiba školuos – īpazeit vītejū – latgaliskū – kulturu i volūdu
Latgaliskais i latgalīšu rokstu volūda regiona školuos – šudiņ i iz prīšku. Par vaļsts lūmu latgalīšu rokstu volūdys atteisteibā i nūvodu vuiceibys fakultativa nūzeimeigumu, formu i vītu regiona školuos saruna ar Baļtinovys vydsškolys školuotuoju Intu Ludboržu, Rēzeknis nūvoda izgleiteibys puorvaļdis vadeituoju Guntaru Skudru i bīdreibys „Latgolys spāks” vadeituoju Juri Viļumu.
Pylna laika latgalīte Evija Maļkeviča-Grundele
Pylna laika latgalīte Evija Maļkeviča-Grundele
Evija Maļkeviča-Grundele, pījimūt dzeivis izaicynuojumus i aicynuojumus, ir atsasacejuse nu dorbu Reigā i puorsacāluse iz dzeivi Latgolā, kab lypynuotu muolu i struoduotu par pylna laika latgalīti. Evijas vuords atrūnoms ari storp Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks 2018” nominatu.
Vejūļneica, etnomuzykologe Liene Brence: Tradiceja maņ ir cīši svareiga
Vejūļneica, etnomuzykologe Liene Brence: Tradiceja maņ ir cīši svareiga
Vejūļneica, etnomuzykologe i Latvejā vīneiguos vydsškolys leimiņa tradicionaluos muzykys programys vadeituoja J. Ivanova myzykys vydsškolā Rēzeknē Liene Brence īt nu muzykaluos Igauņu saimis, kurai tradicionaluo muzyka ir pošsaprūtama kasdīnys daļa nu jau vairuokuos paaudzēs.
Aija Beata Rjabovska i juos dzeivī «audakli»
Aija Beata Rjabovska i juos dzeivī «audakli»
Par kinu, grimu i gleznuošonu saruna ar Aiju Beatu Rjabovsku – Nacionaluos kinu bolvys "Lielais Kristaps” sajiemieju par dorbu kinai "Baltu ciltis. Pēdējie Eiropas pagāni”, ar latgalīti, kuruo dzymuse i auguse Rēzeknis nūvoda Rogovkā.
Jaunie autori ir jāatbalsta. Leģendārais latgaliešu grāmatizdevējs Jānis Elksnis
Jaunie autori ir jāatbalsta. Leģendārais latgaliešu grāmatizdevējs Jānis Elksnis
Grāmatizdevēja Jāņa Elkšņa vadībā Latgales Kultūras centra izdevniecība jau teju 30 gadus izdod grāmatas, liela daļa no tām latgaliešu rakstu valodā. Lai arī viņam šogad paliks 85, Elksnis Latvijas Radio uzsver - vienmēr jāatbalsta jaunie un mazāk pieredzējušie autori, jo ir labi, ka cilvēks ir sācis rakstīt - jo vairāk rakstīs, jo darbi būs labāki. Jau trešdien, 14. martā, viņam par mūža ieguldījumu grāmatniecībā tiks pasniegts apbalvojums "Zelta ābele".
Jaunākie

Vairāk

Svarīgākais šobrīd
Populārākie

Vairāk

Interesanti