Elvita Ruka

LSM autore

Producente, publiciste, ceļotāja ar mākslas vēsturnieces izglītību, kam laikabiedru dziļāka iepazīšana un rakstīšana ir neatņemama dzīves sastāvdaļa. Interesi par romu ļaudīm un kultūru noteikusi Elvitas aizraušanās ar čigānu dejām un romantizētie priekšstati par nomadu īpašo mentalitāti.


Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
Biedrības «Mēnessgaisma» tēvs Ēriks Kleins par Sabiles romiem tur rūpi arī no tālienes
Biedrības «Mēnessgaisma» tēvs Ēriks Kleins par Sabiles romiem tur rūpi arī no tālienes
Ēriks Kleins vienmēr bijis sabiedrības dvēsele. Dzimis 1953. gadā plašā romu saimē, kur radinieki ir ne tikai vistuvākie, bet arī attāli radi un visi tautieši. Bērnība Sabilē viņa atmiņās ir ļoti saulains laiks, kaut arī pēckara nabadzība un padomju realitāte sniegusi pavisam knapu dzīvošanu un pieradinājusi pie smaga darba. Ērika mīļā tante uzraudzījusi viņa skološanu, un Ēriks pabeidzis gan skolu, gan tehnikumu un padomju laikā sevi piepildījis romu tautībai raksturīgajā tirdzniecības nozarē. Taču viņš vienmēr ir bijis sapņotājs un romantiķis, kam gribas svētkus, gribas, lai viss ir skaisti, lai apkārt visi lustējas un tikšanos ar Ēriku neaizmirst.
15 gadus vecais romu puisis Ludis: Lai «dzīvotu zaļi», jāmācās un jāstrādā
15 gadus vecais romu puisis Ludis: Lai «dzīvotu zaļi», jāmācās un jāstrādā
Ludis Kleins ir tikai pašā dzīves ceļa sākumā, taču jau veicis vienu no vissvarīgākajām izvēlēm dzīvē – viņš apzinās, ka nepieciešama laba profesija, kas mūsdienās nav iespējams bez izglītības. Viņam ir mērķis – kļūt par auto elektriķi, un ar šo izlēmību viņš atšķiras no citiem romu jauniešiem. 
Vai zini, ka Rīgā atrodas pasaulē lielākais Pomoras vecticībnieku lūgšanu nams?
Vai zini, ka Rīgā atrodas pasaulē lielākais Pomoras vecticībnieku lūgšanu nams?
Mazajā Krasta ielā 73 atturīgi un cēli izvietojies Grebenščikova dievnama komplekss. Tā zeltītais kupols slaida torņa galā žilbina acis garāmbraucējiem, taču piestāšanās iemesls drīzāk būs tuvumā esošais veikals ''Depo''. Reti kurš latvietis iedomāsies apmeklēt dievnamu, kurš mitoloģizēts kā svešs un savrups. Citādāks, ne mūsējais.
Vai zini, kas ir zīmju jeb kāšu dziedāšana?
Vai zini, kas ir zīmju jeb kāšu dziedāšana?
Pirmkārt, zīmju jeb kāšu dziedāšana ir lūgšana un saistās tikai ar vienu konfesiju – vecticībniekiem jeb senpareizticīgajiem kristiešiem. Otrkārt, tā ir vērtība, kas šogad iekļauta Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā un nākotnē pretendēs uz UNESCO atzinību vispasaules mērogā. Treškārt – tā skan tikai dievnamā.
Romu mediatore Valmierā: Mums visvairāk vajag gribēšanu pabeigt skolu un iegūt profesiju
Romu mediatore Valmierā: Mums visvairāk vajag gribēšanu pabeigt skolu un iegūt profesiju
"Vidzemē romu nav tik daudz, visi pārskatāmi," atzīst valmieriete Raita Sīmane, kura papildus ģimenes rūpēm un iztikas gādāšanai nu uzņēmusies arī romu mediatores pienākumu. Viņa saka: "Tas, kas mums visvairāk ir vajadzīgs, tā ir gribēšana pabeigt skolu, iegūt profesiju, strādāt. Tikai tā mēs varam uzlabot savu dzīves kvalitāti." Sieviete arī atzīst, ka Latvijā viņu notur mazmeitas vēlme spēlēt vijoli, un nožēlo tikai vienu – "cik skaista un garšīga būtu mūsu tikšanās vasarā – mums ir āra pavards, kas nedūmo, patvāris, kas mutuļo, izravēts un košām puķēm sastādīts dārziņš un katli, kuros visos būtu kas garšīgs".
Romu mediatore Talsu novadā: «Kā var nepalīdzēt? Īpaši tam, kurš kritis vissmagāk»
Romu mediatore Talsu novadā: «Kā var nepalīdzēt? Īpaši tam, kurš kritis vissmagāk»
Sabiliete Egita Kleina tikai mēnesi ir romu mediatore Talsu novadā, bet dzinulis palīdzēt it visiem, kam "mākonītis saulei priekšā aizgājis", viņai bijis no bērnības. Varenā Kleinu dzimta no Ventspils to ieaudzinājusi visai ģimenei – "naktsmājas un pabarot" ir svēta lieta un goda jautājums. "Čigāni" jeb romi nekautrējas runāt par dienišķo maizi un nāves klātbūtni, dzīvi tver vitāli, bet neizskaistina. To apliecina arī Egitas stāsts.
Dot satikšanās iespēju – Atvērto baznīcu dienas un Baznīcu nakts garīgais kodols
Dot satikšanās iespēju – Atvērto baznīcu dienas un Baznīcu nakts garīgais kodols
Atvērto baznīcu diena turpina Baznīcu nakts uzsākto – ver durvis, aicina, iedrošina tuvoties sakrālajam mantojumam, kas izpaužas gan garīgajā, gan materiālajā dimensijā. 28. maijā no pulksten 10.00 līdz 22.00 plašai publikai būs pieejami arī vairāk nekā 100 valsts aizsargāti kultūras pieminekļi – būtiska mūsu tautas identitātes daļa. Pasākumu programma.
Dzelzceļa stacijas – pētīts mantojums
Dzelzceļa stacijas – pētīts mantojums
Dzelzceļa tēmai Latvijas mantojuma kontekstā ir veicies – tai ir sava vēsturiskās atmiņas institūcija, sabiedrībā iecienītais Dzelzceļa muzejs. Pastiprinātu uzmanību dzelzceļa vēsturei pievērš arī atsevišķi ilggadēji jomas entuziasti ar industriālā mantojuma ekspertu Andri Biedriņu priekšgalā, dažādas biedrības, Industriālā mantojuma fonds un citas organizācijas. Īpaši uzteicama ir nozares atbildība par savas vēstures godpilnu saglabāšanu, ko reprezentē arī VAS “Latvijas dzelzceļš’’ industriālā mantojuma eksperts Toms Altbergs – tieši viņa stāstījums vēstīs par 12 vēsturiskajām dzelzceļa stacijām, kas arī piedalījās 2021. gada Eiropas mantojuma dienās.
Mantojuma dienas izskan uz sliedēm un stacijās
Mantojuma dienas izskan uz sliedēm un stacijās
Ar izziņu, nostaļģiju un sportiskām aktivitātēm noslēgušās 2021. gada Eiropas kultūras mantojuma dienas, kas šogad bija veltītas tēmai “Transports”. Teju simts objekti visā Latvijā aicināja uz dzelzceļa stacijām un slēgtajām līnijām, tiltiem un senajiem ceļiem, pilskalniem un kanāliem, cietokšņiem un lidlaukiem, kā arī citiem ar transportu saistītiem objektiem.
Pilsētas transports – utilitārs, romantisks un dažāds
Pilsētas transports – utilitārs, romantisks un dažāds
16. septembrī Eiropas kultūras mantojuma dienas (EKMD) tiek atklātas neparastā vietā, kur par mantojumu kļuvis pilsētas transports – Rīgas elektriskā tramvaja vēsturiskajā depo Tipogrāfijas ielā 1. Šī vieta simbolizē gan tehnikas uzplaukumu progresa vārdā pagājušā gadsimta sākumā, gan kalpo kā apliecinājums industriālā mantojuma plašajam pielietojuma potenciālam. EKMD šī gada programmā ir vairāki objekti, kas ar nostaļģiju izceļ no pagātnes kādreizējo pilsētas transportu – kā satiksmes dalībnieku un infrastruktūras veidotāju.
Plūstošais mantojums – Latvijas ūdens ceļi
Plūstošais mantojums – Latvijas ūdens ceļi
Eiropas kultūras mantojuma dienu tēma “Transports” sniedz ieskatu arī vissenākajā vēsturē, kad ūdens ceļi bija būtiskākās satiksmes artērijas, bet to krastos veidojās apdzīvotas vietas. Lai arī šīs liecības vairāk ir saistītas ar dabas apstākļiem un ģeogrāfisko novietojumu, tās arī šobrīd palīdz izprast vēsturiskās likumsakarības un ir apskatāmas vidē – ja ne pašas, tad piemiņas zīmes.
Pastkarte no pagātnes: Stāmerienas Ņevas Aleksandra pareizticīgo baznīca – gadsimta lieciniece ar uz...
Pastkarte no pagātnes: Stāmerienas Ņevas Aleksandra pareizticīgo baznīca – gadsimta lieciniece ar uzvaras zīmi
Tik tuvu ūdenim un ar kalnu kristāliem krustos – tāda baznīca Latvijā ir tikai viena. Gulbenes novadā šī ir vienīgā pareizticīgo baznīca, tāpēc uz Stāmerienas Aleksandra Ņevska dievnamu ved gan lūdzēju, gan tūristu ceļi. Lai padomju laikā baznīcu līdz galam neizdemolētu skolas novadpētniecības pulciņš un tajā neierīkotu rauga rūpnīcu, mantojuma aizstāvji vērsās gan pie Ministru kabineta, gan lūdza palīdzību Komunistiskās partijas laikrakstam “Cīņa”, jau tolaik nosodot atrakstīšanos darbības vietā. Dievnama simtgadē tas atguva kādreizējo spožumu, par ko pateicība pienākas gan žurnālistu rakstiem, gan to ietekmē atrastajam labvēlim – visu restaurāciju sedza viena mecenātu ģimene. Oļegs Andrejevičs Kolosovs nu jau ir mūžībā, bet rakstu par bēdīgā stāvoklī esošo baznīcu viņam nodevusi kundze – Emīlija Mihailovna Kolosova.
Tehnika kā estētiska un vēsturiska vērtība – 5 muzeji transporta nozarei
Tehnika kā estētiska un vēsturiska vērtība – 5 muzeji transporta nozarei
Eiropas kultūras mantojuma dienas šogad piedāvā iepazīties ar vairāku satiksmes nozaru muzejiem, kā arī uzrāda jomas, kuros tādu nav vispār. Ja sauszemes un dzelzceļa transportu atmiņas institūcijas pēta profesionāli un aizrautīgi, saņem nozares atbalstu un reprezentē to, tad aviācijas nozarei muzeja nav vispār, bet kuģniecībai trūkst autentisku eksponātu vidē.
Mantojums zem kājām – 11 Latvijas ceļi un ceļinieku pieturvietas
Mantojums zem kājām – 11 Latvijas ceļi un ceļinieku pieturvietas
Eiropas kultūras mantojuma dienas par tēmu “Transports” izceļ vairākus ceļus – tie pierāda gan to īpatnības dažādos vēstures posmos, gan pieteicēju atzinību un vēlmi lepoties ar savu kultūras mantojumu – kas zem kājām, līdzās ceļam un tā apkaimē. Senākie ceļi veikti jāšus, jaunākie saplūst jau par mantojumu atzītajā Rīgas autoostas ēkā, bet amizantākais ceļotājus ved pa gaisu – pāri Gaujas senlejai Siguldā.
Pastkarte no pagātnes: Benjamiņu vasarnīca – izsūtīšanu liecība
Pastkarte no pagātnes: Benjamiņu vasarnīca – izsūtīšanu liecība
Ēka Jūrmalas centrā, Jūras ielā 13/15, tā arī nepieredzēja savu saimnieku skaistās un mierīgās vasaras, svinīgās pieņemšanas un atvērtu durvju laimi. Antons un Emīlija Benjamiņi funkcionālisma formās ieturēto, izsmalcināto un moderno vasarnīcu uzcēla 1936.–1937. gadā. Par Latvijas “preses karali” dēvētais Antons Benjamiņš aizgāja aizsaulē 1939. gada 14. jūnijā, un pēc diviem gadiem šis datums bija liktenīgs arī viņa kundzei.
Pastkarte no pagātnes: Apšu (Lodes) luterāņu baznīca – sargāta gan Ulmaņa, gan LPSR laikos
Pastkarte no pagātnes: Apšu (Lodes) luterāņu baznīca – sargāta gan Ulmaņa, gan LPSR laikos
1939. gada 10. jūnijā pieminekļu valdes priekšsēdētājs saņem šādu inspektora Jāņa Jaunzema ziņojumu: “Pagodinos iesniegt Lodes ev.lut. baznīcas uzņēmumus (4 gab.), kurus uzņēmu, būdams komandējumā 1939. gada 6. aprīlī. Lodes baznīca celta 18.gs.s., pašā pēdējā laikā stipri cietuse no nemākulīgiem remontiem. Valsts aizsargājamo pieminekļu sarakstos ieviesta 1939. gada pavasarī”.
Nokļūt otrā krastā – 7 Latvijas tiltu vēsture
Nokļūt otrā krastā – 7 Latvijas tiltu vēsture
Eiropas Kultūras mantojuma dienas, kas 17.–19. septembrī norisināsies visā Latvijā un būs veltītas transporta tēmai, izceļ arī vairākus kultūrvēsturiski nozīmīgus tiltus Liepājā, Jaunpiebalgā, Ropažos, Limbažos, Bauskā, Tukumā un Smiltenē. Tos iepazīt aicināts ikviens interesents, bet ieskatu to vēsturē sniedz vairāki mantojuma speciālisti.
Pastkarte no pagātnes: Tērbatas ielā Rīgā – vitrāžas, kas sludina ētiskas vērtības
Pastkarte no pagātnes: Tērbatas ielā Rīgā – vitrāžas, kas sludina ētiskas vērtības
Tērbatas ielā Rīgā katrs nams glabā kādu arhitektūras vai mākslas noslēpumu. Tā ir iela, kurā iedziļināties detaļās. Par gaismu un augšup tiekšanos jo īpaši liek domāt vitrāžas. Tiesa – Tērbatas ielas 14. nams brīvam masu apmeklējumam nav pieejams, tāpat kā romantiskie zirgu pajūgi skatāmi vien vēsturiskajās fotogrāfijās.
Eiropas Kultūras mantojuma dienas šogad veltītas transporta attīstībai
Eiropas Kultūras mantojuma dienas šogad veltītas transporta attīstībai
Mantojums kā ceļš, tilts, pārceltuve un lidlauks, mantojums kā tehniskās un mākslinieciskās domas apvienojums, mantojums kā bijušā novērtējums un virzība uz priekšu, kā stacija, uzgaidāmā zāle un ceļojuma adrenalīns – Eiropas Kultūras mantojuma dienas šogad veltītas tēmai “Transports”. No 17. līdz 19. septembrim apmeklētājiem būs pieejami teju simt mantojuma objektu visos Latvijas novados.
Romu māksliniece Ornella Rudeviča: Ģimene ir mani spārni
Romu māksliniece Ornella Rudeviča: Ģimene ir mani spārni
Romu – Rudeviču dzimtas – jaunākā atvase Ornella gatavo izstādi, jo tēvs un citi cienījami romi viņai stāsta dažādus vēstures notikumus un leģendas, kurus Ornella iemūžinās un nodos tālāk – lai pārējie viņus iepazīst un saprot.
Pastkarte no pagātnes: Rīgas Grebenščikova vecticībnieku lūgšanu nams – lielākais pasaulē
Pastkarte no pagātnes: Rīgas Grebenščikova vecticībnieku lūgšanu nams – lielākais pasaulē
Rīgā, Mazajā Krasta ielā 73, atrodas pasaulē lielākais vecticībnieku lūgšanu nams ar unikālu reliģiskās mākslas kolekciju. Mecenāta Alekseja Grebenščikova vārdā nosauktais dievnams savas aprises ieguva 19. gadsimta vidū, kad turīgie vecticībnieki spēja darbam nolīgt gan pilsētas galveno arhitektu vācbaltieti Reinholdu Georgu Šmēlingu, gan pirmo profesionālo latviešu arhitektu Jāni Frīdrihu Baumani. Ārējas atpazīšanas zīmes vajātajai ticībai nedrīkstēja būt, tādēļ zvanu torni varēja uzbūvēt vien pēc 1905. gada reliģiskās iecietības manifesta, taču galvenā bagātība bija un ir koncentrēta iekšpusē. Pateicoties arī gudri piešķirtajam pieminekļa statusam, cauri padomju laikam tika saglabāti visi kulta priekšmeti un ēku komplekss.
Romu mediatore: izglītība, kultūra, pamatvērtības – tas notur katru tautu
Romu mediatore: izglītība, kultūra, pamatvērtības – tas notur katru tautu
Ināra Kozlovska ir viena no pieredzes bagātākajām romu mediatorēm Latvijā, kas dzimtajā Jelgavā paraugu rāda pati ar savu dzīvi. Tautiešiem viņa ir autoritāte, bet Jelgavas Integrācijas pārvaldes kolēģiem – enerģijas un pozitīvisma devēja. Ināra saka paldies vecākiem par stingro audzināšanu un negrib vairāk, kā Dievs ir devis, jo no tiekšanās pēc pārāk labas dzīves sākas mūsdienu cilvēces galvenās problēmas – visatļautība un neapmierinātība. Bet dzīvē ir jābūt priekam!
Pastkarte no pagātnes. Pirmais valsts aizsargātais piemineklis Latvijā – Brāļu draudzes saiešanas na...
Pastkarte no pagātnes. Pirmais valsts aizsargātais piemineklis Latvijā – Brāļu draudzes saiešanas nams Gaidē
1924. gadā, sākot Latvijas kultūras pieminekļu saraksta stādīšanu, par pirmo valsts aizsargāto pieminekli Latvijā kļuva Brāļu draudzes saiešanas nams. Tas atradās Vidzemē, Kauguru ciema Gaidē. Tas ir bijis svarīgs tautas celtniecības un hernhūtiešu nestās garīgās atmodas liecinieks – etnogrāfijas piemineklis, kura nozīme tikusi vērtēta kā izcila. Pēc kara ēka lietota kā “Privātu iedzīvotāju dzīvoklis un kūts”, līdz 1953. gadā gājusi bojā. Tiek uzskatīts, ka ēku pēc būtības ir sagrāvusi okupācijas vara.
Cīnītāja kopš dzimšanas – boksa čempione, kafejnīcas īpašniece, četru bērnu mamma un romu mediatore...
Cīnītāja kopš dzimšanas – boksa čempione, kafejnīcas īpašniece, četru bērnu mamma un romu mediatore Marta Paņko
Martas Paņko dzīvē par uzvaru cīnās divas stihijas – nemitīgas drāmas un apbrīnojama enerģija tām neļauties, pastāvēt par sevi un uzvarēt apstākļus. Dievam Marta gatava pateikties tikai par bērnu veselību, bet paļauties uz viņa palīdzību vien – nekad! Viņai dzīvē nācies redzēt tik daudz tumšās puses, ka debesu valstībai viņa savā 31 gada vecumā netic – ne kā meita, ne dvīņu māsa, ne četru bērnu mamma. Kur nu vēl kā Taizemes boksa čempione, kafejnīcas īpašniece un Rīgas pilsētas romu mediatore. Dzīve viņai ir cīņas lauks – tā lēmis liktenis.
Atgriezās no Anglijas un palīdz tautiešiem – topošā romu mediatore Ināra Ignate
Atgriezās no Anglijas un palīdz tautiešiem – topošā romu mediatore Ināra Ignate
Ja gaišmatainā Ināra Ignate pati sevi neatklāj, tad viņu identificēt kā romu tautības pārstāvi ir visai grūti. Viņa ir dzimusi Talsos, mīl savu pilsētu, bet atzīst, ka “mums, čigāniem, te neklājas viegli”. Viņai ir, ar ko salīdzināt, jo desmit gadi pavadīti Lielbritānijā, kur darbs un stabila alga atradusies visai ģimenei. Dzimtenē tagad tā nav, tāpēc viņas uzdevums ir palīdzēt saviem tautiešiem – tiem, kas grūtībās un pamestībā.
Romu bērniem Ventspilī jāparāda cita dzīve. Saruna ar topošo skolotāja palīgu Vanesu Kleinu
Romu bērniem Ventspilī jāparāda cita dzīve. Saruna ar topošo skolotāja palīgu Vanesu Kleinu
Ja tūrismam būtu labāki laiki, iespējams, Vanesa Kleina vadītu ekskursiju pa Ventspili un skaidrā latviešu valodā stāstītu par tās ievērojamākajām vietām. Taču romu asinis viņas identitātē jauno sievieti virza pa citu ceļu – pateicoties izglītībai un rakstura iezīmēm, Vanesa apgūst skolotāja palīga misiju. Šāda atbalsta nepieciešamību diktē realitāte, kurā mazais romu skolnieciņš lielajā iestādē vispirms ir apjucis un savrups tā vienkāršā iemesla dēļ, ka nezina latviešu valodu. “Būšu viņiem kā mamma,” Vanesa kautrīgi nosaka un ir gatava mainīties.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd