Uz Krievijas prezidenta tā sauktajām "vēlēšanām", kas Rīgā notika tieši pirms nedēļas, ieradās mazāk nekā tūkstotis no aptuveni 40 000 Latvijā dzīvojošo balsstiesīgo Krievijas pilsoņu. Kaut gan pasākums iztika bez kara slavināšanas incidentiem, liela daļa neslēpa savu atbalstu Putinam un atražoja Kremļa vēstījumus. Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "De facto" skaidroja, kas ir darīts, lai mazinātu kara atbalstītāju rindas Latvijā.
Autora ziņas
Jau gandrīz pusotru gadu privātpersonas var saņemt valsts atbalstu, lai iegādātos elektromobili un ārēji lādējamu hibrīdauto. Valsts atbalsts ir 4,5 tūkstoši eiro par jaunu elektroauto vai puse no šīs summas – par lietotu. Šo piedāvājumu izmantojuši aptuveni tūkstotis cilvēku. Taču, kā saka auto nozarē, būtiskāks ieguldījums emisiju samazināšanā būtu elektroauto iegādes atbalsts uzņēmumiem. Arī tāda programma patlaban pastāv, bet atbalstīti tajā vien trīs projekti.
Kopš Krievijas kara pret Ukrainu sākuma patvērumu Latvijā pieprasījuši 145 Krievijas Federācijas pilsoņi, bet tas piešķirts vien 27 personām – septiņi no viņiem to panākuši tiesas ceļā. Patvēruma meklētāju plūsma no Krievijas šajā laikā nav būtiski palielinājusies, un lielākoties lūgumi atrodas izskatīšanā, turklāt ieceļotājus rūpīgi pārbauda drošības struktūras.
Kā ir iespējams bēgt no Centrālcietuma? Šādu jautājumu liek uzdot svētdien notikušais apcietinātā Māra Kovaļova bēgšanas gadījums. Kā Latvijas Televīzijai apstiprinājuši vairāki avoti, viņam izdevās tikt pāri 4 metrus augstam žogam un, neskatoties uz iegūto kājas traumu, dažu stundu laikā nokļūt mājās.
Latvijā ir spēcīgi kinologi un izcili dienesta suņi, kas ne ar ko neatpaliek no saviem Eiropas kolēģiem, saka Valsts policijas Kinologu nodaļas Zemgales grupas inspektors Gints Vuškāns, kura trenētie suņi atrod narkotiskās un citas aizliegtās vielas un veic aizturēšanas. Lai arī šis darbs no visu drošības iestāžu puses ir augstu novērtēts un pieprasīts, dodoties pensijā, dienesta suņi paliek bez valsts atbalsta.
Neskatoties uz straujo tehnoloģiju attīstību, ir jomas, kur elektroniskie detektori jūtami atpaliek no bioloģiskajiem, – suņu deguni aizvien ātrāk un precīzāk spēj atrast meklētās smaržas. Turklāt pat tās, kas glabājas vairākus gadus. Latvijā suņus-biodetektorus, kā tā tos oficiāli dēvē, apmāca Valsts policijas Kinoloģijas centrā. Kā tas notiek?
Apjomīgie meža ugunsgrēki ir smagi skaruši Rodas salu Grieķijā – evakuēti daži desmiti tūkstošu cilvēku, kas ir lielākais evakuēto skaits valsts vēsturē. Evakuāciju piedzīvoja arī latviete, kas jau 10 gadus dzīvo Rodas dienviddaļā. Tagad viņa ir atgriezusies savā ierastajā darba režīmā, kaut gan atzina, ka drošības sajūtas vēl nav. Bet Latvijas tūristi lielākoties savas rezervācijas uz šo salu neatceļ.
Misija – aizstāvēt valsti, – tā saka Kristers Edgars Rauska, kurš līdzās citiem 250 jaunajiem karavīriem brīvprātīgi pieteicās Valsts aizsardzības dienestam (VAD). Laikā kopš 1. jūlija jaunieši paguvuši pierast pie jaunā dzīves ritma un nu ķērušies klāt militāro iemaņu apgūšanai. Kāda ir jauno karavīru ikdiena?
Neskatoties uz daudzkārtējiem brīdinājumiem būt uzmanīgiem atpūtā pie ūdens, bojāgājušo skaits pieaug. Pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) datiem pērn līdz jūlija vidum izcelti 52 bojāgājušie, bet šogad – jau 71. Sava statistika ir arī citiem dienestiem, kas tiek apkopota tikai gada beigās, tāpēc patiesie skaitļi ir vēl lielāki. Tas mūs ierindo starp pasaules līderiem pēc noslīkušo skaita. Tikmēr glābēji norāda – bērnu vecākiem jāatceras, ka atpūta pie ūdens viņiem nav nekāda atpūta, bet gan rūpīgs darbs, pieskatot savas atvases.
Unikāls cilvēks, kura īpašības ļaus viņam ātri iejusties Valsts prezidenta amatā. Tā par Edgaru Rinkēviču saka viņa bijušie kolēģi, īpaši izceļot fenomenālu atmiņu, diplomātiskumu un stratēģisko redzējumu. Kādu Edgaru Rinkēviču atminas kolēģi dažādos viņa biogrāfijas posmos?
Krievijas algotņu grupējuma "Vagner" iespējamā atrašanās Baltkrievijā rada daudzus jautājumus un liek arī Latvijai pastiprināti uzmanīt situāciju uz robežas, LTV raidījumam "Panorāma" norādīja Valsts prezidents un Nacionālās drošības padomes vadītājs Egils Levits. Iepriekš par paaugstinātu trauksmi un papildspēku norīkošanu robežas kontrolē paziņojušas Lietuvas un Polijas amatpersonas.
Kāds pensionārs, kurš kļuvis par krāpnieku upuri, četros gados zaudējis ap 50 000 eiro no saviem iekrājumiem. Vīrietis stāsta, ka vēlējies izdevīgi ieguldīt, bet, kā vēlāk izrādījās, sadarbojies ar finanšu krāpniekiem. Tagad viņam ir slēgti bankas konti un vēl arī jāatmaksā paņemtais ātrais kredīts. Neskatoties uz sākto kriminālprocesu, kā pārliecinājās LTV korespondente, krāpnieki joprojām ir sazvanāmi.
Kam būtu jāvērtē Rīgas domes Satiksmes departamentā atklātie pārkāpumi - izpilddirektoram vai īpašai komisijai? Šis jautājums ir sašķēlis Rīgas domes valdošās koalīcijas rindas. Kaut gan savstarpējie pārmetumi ir krājušies jau ilgi, tomēr tieši šobrīd notiekošais liek runāt par konflikta asāko fāzi. Rīgas mērs Mārtiņš Staķis gatavs vasarā divpusējās sarunās uzrunāt visus koalīcijas partnerus.
Pērn oktobrī valsts ieviesa jaunu pakalpojumu mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem – saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu. Tas ļauj visas saistības ar valsti kārtot automātiski, bez cilvēka papildu kontroles. Neskatoties uz acīmredzamo vienkāršumu, ideja nav guvusi plašu atbalstu. Nepilnu deviņu mēnešu laikā saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu atvēruši vien 114 klienti.
Šobrīd daļa profesionālās izglītības iestāžu nav saņēmušas diplomus par profesionālās vidējās izglītības ieguvi. Esot radusies tehniska kļūda dokumentu gatavošanas procesā, intervijā Latvijas Radio norādīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktore Rūta Gintaute-Marihina. Ministrija sola, ka iestādes diplomus saņems līdz 7. jūlijam.
Veiksmīgi pārstāvējis valsti ārzemēs, bet nav spējis pietiekami labi uztvert sabiedrisko pieprasījumu pašu mājās, kas rezultējās ar strauju popularitātes kritumu. Tā, novērtējot aizejošā Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūru, izteicās Latvijas Televīzijas uzrunātie eksperti. Viņi gan uzsver, ka savu lomu valsts pirmās amatpersonas dienaskārtībā nospēlēja arī aizvadītās četrgades krīzes – kovida pandēmija, karš Ukrainā un ekonomiskie satricinājumi.
Skolas Latvijā tikai daļēji ir gatavas darbam klātienē septembrī, jo ar Covid-19 saistītais drošības protokols vēl aizvien nav līdz galam izstrādāts, intervijā Latvijas Radio programmai “Labrīt” atzina Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas priekšsēdētājs Rūdolfs Kalvāns. Viņš arī pauda cerību pārliecināt Saeimu atlikt prasību par pedagogu obligāto vakcināciju pret Covid-19.
Neskatoties uz papildu naudas pieplūdumu, ko nodrošinās Eiropas Savienības daudzgadu budžets un arī Atveseļošanas mehānisma investīcijas, šobrīd nav norāžu, ka būvniecības nozarei Latvijā draud ilgtermiņa pārkaršanas riski. To intervijā Latvijas Radio minēja būvkompānijas "RERE Grupa" valdes priekšsēdētājs un Latvijas Būvuzņēmēju partnerības pārstāvis Guntis Āboltiņš-Āboliņš.
Pedagogi cer, ka rudenī mācības klātienē varēs atsākties un turpināties visu nākamo mācību gadu, jo no attālinātā darba Covid-19 pandēmijas laikā visi ir ļoti noguruši. To intervijā Latvijas Radio raidījumā “Labrīt” norādīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jēkabs Straume intervijā Latvijas Radio pauda gandarījumu par Ģenerālprokuratūras lēmumu pārbaudīt Covid-19 vakcīnu iepirkumu, vienlaikus neizslēdzot iespēju tajā uziet ar korupciju nesaistītus pārkāpumus.
Latvijā kritiski trūkst mūsdienīga profilakses un rehabilitācijas piedāvājuma tā sauktajiem problēmbērniem. To intervijā Latvijas Radio atzina Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) vadītājs Jānis Ābele, vērtējot konstatētos bērnu tiesību pārkāpumus Bruknas muižā saimniekošajā biedrībā "Kalna svētību kopiena".
Jaunās koncertzāles būvniecība Rīgā, Elizabetes ielā 2 ir pārsteidzoša doma, kas būtu rūpīgi jāizsver, lai nesabojātu apkārt esošo parku. To piektdien, 10. jūlijā, intervijā Latvijas Radio minēja Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta eksperts Rīgas vēsturiskā centra UNESCO Pasaules mantojuma pārvaldības jautājumos Aigars Kušķis.