Piektdiena, 26. aprīlis

Vārda dienas: Rūsiņš, Sandris, Alīna

Latvijas Sabiedriskie Mediji
Rīgā +5 °C, D/DR vējš, 3m/s
LSM Bērnistaba

Elizabete Auniņa

Starptautiskās drošības un Tuvo Austrumu pētniece, LSM.lv autore

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski

Autora ziņas
Turcijas prezidenta vēlēšanas var iezīmēt Erdogana ēras beigas
Turcijas prezidenta vēlēšanas var iezīmēt Erdogana ēras beigas
Turcijā svētdien notiek gan prezidenta, gan parlamenta vēlēšanas, kas būs nopietnākais pārbaudījums jau 20 gadus pie varas esošā Turcijas līdera Redžepa Tajipa Erdogana spējai saglabāt varu savās rokās. Opozīcija ir apņēmības pilna pielikt punktu Erdogana valdīšanai, tādēļ apvienojusies ap savu kandidātu, 74 gadus veco Kemalu Kiličdaroglu.
Krievija saniknota par Turcijas atbalstu Ukrainai un Gruzijai
Krievija saniknota par Turcijas atbalstu Ukrainai un Gruzijai
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs trešdien ieradies vizītē Turcijā, kur tiekas ar savu Turcijas kolēģi, lai apspriestu abu valstu attiecību uzlabošanu. Krievija piedāvā sākt “Sputņik V” vakcīnas ražošanu Turcijā, savukārt Turcijas tūrisma nozare ir ļoti ieinteresēta Krievijas tūristu plūsmas atjaunošanā.
Mūsdienu konfliktos cieš ne tikai cilvēki, bet arī kultūrvēsturiskais un reliģiskais mantojums
Mūsdienu konfliktos cieš ne tikai cilvēki, bet arī kultūrvēsturiskais un reliģiskais mantojums
Kultūrvēsturiskā un reliģiskā mantojuma postīšana, iznīcināšana un izlaupīšana ir gadsimtiem ilga prakse bruņoto konfliktu un karu laikā, tā joprojām ir plaši izplatīta arī mūsdienās. Motīvi šādai rīcībai ir dažādi, sākot no vēlmes iznīcināt kultūras vērtības un graut pretinieka morāli, bet objektu izlaupīšanai bieži vien ir arī finansiāls stimuls.
Vakcīnu nacionālisms un globālā nevienlīdzība. Eksperta komentāri
Vakcīnu nacionālisms un globālā nevienlīdzība. Eksperta komentāri
Pēc teju gada, pavadīta ar Covid-19, kura dēļ pasaulē dzīvību zaudējuši jau gandrīz divi miljoni cilvēku, ziņas par vakcinācijas aizsākšanos Eiropā un citviet pasaulē radīja cerības ne vienā vien no pasaules valstu iedzīvotājiem. Situācija mazattīstības un vidējo ienākumu valstīs izrādījusies skaudrāka. Apskatot vakcīnu nevienlīdzību pasaulē, LSM.lv sarunājas ar Malaizijā strādājošo globālās veselības speciālistu Dr. Svī Kengu Koru (Dr. Swee Kheng Khor).
Feministiskā ārpolitika un dzimumu līdztiesība – pamats mieram. Intervija ar «Forbes» «30 līdz 30» n...
Feministiskā ārpolitika un dzimumu līdztiesība – pamats mieram. Intervija ar «Forbes» «30 līdz 30» nominanti
Kristīna Lunca (Kristina Lunz) ir Londonā un Berlīnē bāzēta Feministiskās ārpolitikas centra līdzdibinātāja un līdzdirektore. Strādājusi par padomnieci Vācijas Federālajā Ārlietu ministrijā, kur izveidoja feministu tīklu “Unidas”, kā arī Apvienoto Nāciju Attīstības programmā kā dzimuma koordinācijas jautājumu atbildīgā personā. Kristīna ir tikusi nosaukta "Forbes" “30 līdz 30” sarakstā, kā arī saņēmusi citu jauno līderu apbalvojumus. Sarunā ar LSM.lv Kristīna stāstīja par feministisko ārpolitiku, feminisma sasniegumiem pasaulē, kā arī bažām šī brīža politiskajā klimatā. 
Diplomātiskās sadursmes Vidusjūras austrumos – ko sagaidīt?
Diplomātiskās sadursmes Vidusjūras austrumos – ko sagaidīt?
Pēc septembrī un oktobrī pieredzētajiem pozitīvajiem diplomātiskajiem centieniem saliedēt Ankaras un Atēnu pozīcijas Vidusjūras austrumu daļas konfliktā situācija atkal pieredzējusi eskalāciju. Kā mainījusies diplomātiskā situācija kopš 12. oktobra Turcijas paziņojuma par jauniem seismiskajiem pētījumiem? Kāds ir šīs situācijas plašāks diplomātiskais konteksts un nozīme?
Gads pēc Turcijas ofensīvas Sīrijas ziemeļos
Gads pēc Turcijas ofensīvas Sīrijas ziemeļos
Pagājis gads, kopš 2019. gada oktobrī Turcija uzsāka militāro ofensīvu Sīrijas ziemeļos ar mērķi izveidot drošības zonu gar valsts ārējo robežu. Ofensīvas laikā no to kontrolētajām pozīcijām tika atspiestas Sīrijas kurdu vienības, kuras šo teritoriju kontrolēja pēc to atkarošanas no "Daīš" kaujiniekiem. Sarunā ar Sīrijas Nacionālās koalīcijas pārstāvi Amerikas Savienotajās Valstīs Kuitaibu Idlbi (Qutaiba Idlbi), LSM.lv apskata, kāda ir situācija un pašreizējie izaicinājumi Sīrijas ziemeļu teritorijās.
Vai Eiropā ir bumba ar laika degli? Aizvien vairāk notiesāto «Daīš» teroristu beidzas cietumsods.
Vai Eiropā ir bumba ar laika degli? Aizvien vairāk notiesāto «Daīš» teroristu beidzas cietumsods.
Reiz teroristu grupējuma "Daīš" rindām pievienojās vismaz 40 tūkstoši ārvalstu kaujinieki teroristi. To vidū arī vairāki tūkstoši Eiropas Savienības (ES) valstu pilsoņu. Jau kopš 2019. gada beigām kaujinieku teroristu cietumsoda izciešanas termiņi tuvojas beigām, un tuvākajos gados paredzama džihādistu atbrīvošana. Vienlaicīgi Eiropas Savienības valstis turpina risināt jautājumu par kaujinieku un to ģimeņu repatriāciju no Sīrijas un Irākas. Sarunā ar nozares ekspertiem LSM.lv apskata šī brīža debates un bažas, kas saistītas ar Eiropas kaujiniekiem teroristiem.
Par mošeju kļuvušās Ajasofjas Turcijā tagadne un nākotne. Ekspertu viedokļi
Par mošeju kļuvušās Ajasofjas Turcijā tagadne un nākotne. Ekspertu viedokļi
Ajasofja (zināma arī kā Svētā Sofija un Sofijas katedrāle), kuras nosaukums tiešā tulkojumā nozīmē Svētā gudrība, gadsimtu gaitā spēlējusi simbolisku lomu gan kristiešu, gan musulmaņu impērijās. Kopš 10. jūlija Ajasofja atkal kļuvusi par mošeju. Kāda ir šī lēmuma politiskā un reliģiskā nozīmē Ajasofjas tagadnē un nākotnē? Lai rastu atbildes uz šiem jautājumiem, LSM.lv sarunājās ar vairākiem nozares ekspertiem.
Lībijas ēnā saasinās NATO sabiedroto – Turcijas un Francijas – attiecības
Lībijas ēnā saasinās NATO sabiedroto – Turcijas un Francijas – attiecības
Ar Turcijas palīdzību oficiāli atzītā Lībijas valdība galvaspilsētā Tripolē de facto pārtraukusi 14 mēnešu ilgušo militāro ofensīvu no Lībijas austrumu karavadoņa Halifa Haftara un viņam lojālo grupējumu puses. Tomēr abas Lībijas pilsoņkarā iesaistītās puses saņem atbalstu no ārējiem spēkiem, kuru intereses ir tiešā veidā saistītas ar vienas no pušu kontroli pārņemšanu valstī. Šī konflikta ietvaros redzamāks ir kļuvis arī diplomātiskais saasinājums starp divām NATO sabiedrotajām valstīm – Turciju un Franciju. Kas notiek Lībijā un kā Lībijas konflikts ietekmē attiecības starp šīm NATO lielvalstīm?
Aukstais karš Vidusjūras austrumu daļā?
Aukstais karš Vidusjūras austrumu daļā?
Vidusjūras austrumu daļā turpinās diplomātiskās sadursmes starp Turciju un Grieķiju. Nesaskaņas par tiesībām uz gāzes un naftas atradnēm saasina ģeopolitisko situāciju, pieaugot arī militārās eskalācijas draudiem. Iesaistoties jaunām interešu grupām, konflikts ir kļuvis plašāks un atspēlējas arī citās pasaules vietās, tajā skaitā Lībijas pilsoņkarā. Kāda ir situācija Vidusjūras austrumu daļā un kas saasināja konfliktu?
Pasaules aizsardzības budžeta tendences 2019. gadā un Covid-19 ietekme
Pasaules aizsardzības budžeta tendences 2019. gadā un Covid-19 ietekme
Valsts aizsardzības budžets un tā apjoms vēl arvien tiek uzskatīts par vienu no galvenajām mērauklām, salīdzinot valstis to militārajā spēkā.  2019. gadā vien 10 lielākie aizsardzības nozares tērētāji pasaulē tērēja 75% no kopējās summas, kas tikusi atvēlēta aizsardzībai. Covid-19 sekas varētu vedināt valstis samazināt aizsardzībai novirzītos līdzekļus.
Ko NATO dara Covid-19 laikā?
Ko NATO dara Covid-19 laikā?
Ziemeļatlantijas līguma organizācija jeb NATO ir politiski militāra alianse, kuras mandātā veselības jautājumi neietilpst. Taču organizācijas ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs uzsvēris, ka, izmantojot NATO mehānismus, alianses valstis palīdz glābt dzīvības. Ko globālās pandēmijas laikā dara NATO? 
Turcijā aizkavēta Covid-19 izplatības ierobežošana
Turcijā aizkavēta Covid-19 izplatības ierobežošana
Trīs nedēļu laikā kopš Turcijā atklāts pirmais Covid-19 gadījums, saslimušo skaits jau sasniedzis 23 934. Pēc speciālistu aprēķiniem saslimušo un mirušo skaits pēc dienu skaita šobrīd norāda, ka Turcijā ir vislielākais Covid-19 saslimstības kāpums pasaulē. Kamēr valdība turpina ieviest jaunus ierobežojumus, darbinieki ar zemākiem ienākumiem turpina doties uz darbu un atbalsts kavējas. 
Drošība, miers un sievietes. Kādas ir jaunās vēsmas NATO darba kārtībā?
Drošība, miers un sievietes. Kādas ir jaunās vēsmas NATO darba kārtībā?
Oktobrī sagaidīti jaunie Nobela Miera prēmijas ieguvēju vārdi, šogad prēmiju piešķirot Kongo ginekologam Denisam Mukvegem un Irākas jezīdu minoritātes aktīvistei Nadijai Muradai. Prēmiju abi saņēmuši par nopelniem cīņā pret seksuālo vardarbību militāra konflikta ietvaros. Pirms tam, septembrī, tika izlaists arī jaunais NATO “Sieviešu, miera un drošības” rīcības un politikas plāns. Vai starptautiskās drošības vidē beidzot varam runāt par jaunām vēsmām, atzīstot sieviešu lomu konfliktu norisē un to atrisināšanā?
Britu drošības pētnieks Endrjū Korbets: Kodolatturēšanā galvenais nav skaits
Britu drošības pētnieks Endrjū Korbets: Kodolatturēšanā galvenais nav skaits
Dr.Endrjū Korbets ir Londonas Karaļa koledžas (King’s College) Aizsardzības pētījumu Aizsardzības studiju katedras mācībspēks un pētnieks. Mēs tikāmies grāmatas prezentācijā, kuru rīkoja Drošības un stratēģisko pētījumu centrs (Center for Security and Strategic Research). Dr.Korbets sarakstījis grāmatas nodaļu par NATO kodolatturēšanu. Pirms akadēmiskās karjeras Dr.Korbets dienējis Lielbritānijas Karalisko jūras spēku zemūdeņu flotē un strādājis pie NATO atturēšanas un aizsardzības stratēģijas attīstības.
Eiropiešu problēma – lokāls drošības redzējums. Intervija ar ASV drošības ekspertu
Eiropiešu problēma – lokāls drošības redzējums. Intervija ar ASV drošības ekspertu
Kādā trešdienas pēcpusdienā augusta beigās tikos ar Dr.Endrjū Mihtu – ASV un Vācijas Aizsardzības ministriju izveidotā Džordža Māršala Eiropas drošības pētījumu centra Garmišā-Partenkirhenē Starptautisko un drošības pētījumu koledžas dekānu. Tikšanās nolūks bija runāt par Baltijas valstu un transatlantisko drošību, kā arī izaicinājumiem NATO. 
Atomterorisms – vai tiešām drauds?
Atomterorisms – vai tiešām drauds?
Mūsdienu dzīve modernā sabiedrībā var tikt uzskatīta par atomterorisma ideālo mērķi. Pasaules lielpilsētās ikdienu pavadām pieblīvētās ielās, iepirkšanās centros, stadionos un mūzikas arēnās, kas vienuviet pulcē tūkstošiem un pat simtiem tūkstošu cilvēku, radot terorismam bagātu vidi. Vai uztraukumam par atomterorismu ir pamats?   
Kodolieroču starptautiskā iegrožošana: starts pēc Hirosimas un Nagasaki
Kodolieroču starptautiskā iegrožošana: starts pēc Hirosimas un Nagasaki
Kopš 1945.gada augusta, kad Amerikas Savienotās Valstis (ASV) Hirosimā nometa un uzspridzināja "Mazo zēnu" (Little Boy) un Nagasaki "Resno vīru" (Fat Man), nu pagājuši 73 gadi. Dažu dienu laikā izdzēstas tika vairāk nekā 200 000 dzīvības, kam sekoja neizmērojama vides katastrofa. Atceroties šos notikumus, atskatāmies uz starptautiskajiem ierobežojumiem, kuru mērķis ir novērst šādu katastrofu atkārtošanos nākotnē.
Pakistāna – vai uzvara armijai?
Pakistāna – vai uzvara armijai?
Trešdien, 25. jūlijā, uz vēlēšanu iecirkņiem devās Pakistānas balsstiesīgie, lai veiktu savu izvēli. Uzvaras laurus plūcis ārzemju preses mīlulis Imrāns Kāns (Imran Khan) no partijas “Kustība par taisnīgumu” (PTI). Aiz viņa muguras stāv “institūcija”, kā sevi reiz nodēvējusi Pakistānas armija, kas vienlaikus ir arī pasaulē piektā lielākā bruņoto spēku vienība un kodolieroču arsenāls. Armijai ir cieša interese saglabāt savu varu valstī, īpaši ārpolitikas jautājumos. Vai Kāna uzvara var tikt uzskatīta arī par armijas uzvaru?
Vai Antarktīdā briest ģeopolitiskais konflikts?
Vai Antarktīdā briest ģeopolitiskais konflikts?
Antarktīda ir vienīgais pasaules kontinents bez vietējiem iedzīvotājiem, kur pārvaldība pilnīgi tiek regulēta, izmantojot starptautiskos līgumus un sadarbību. Vienlaicīgi tas ir arī reģions, kur zem ledājiem slēpjas plaši dabas resursi, tajā skaitā nafta un gāze, kā arī ir piemērots reljefs satelīta sistēmu uztveršanai.
Izraēla un Saūda Arābija: Vai ienaidnieki kļūs par draugiem?
Izraēla un Saūda Arābija: Vai ienaidnieki kļūs par draugiem?
Kopš kroņprinča Muhameda bin Salmana nākšanas pie varas 2017.gada jūnijā  Saūda Arābijā izmaiņas skārušas ne tikai ekonomisko un sociālo sfēru, bet arī ārpolitiku. Pēdējie notikumi attiecībās ar Izraēlu, tajā skaitā kroņprinča 2.aprīļa paziņojums, ka Izraēlai ir tiesības uz savu zemi, apvienojumā ar abu valstu augošo konfliktu ar Irānu liek uzdot jautājumu, vai konflikts ar Irānu novedīs pie Saūda Arābijas un Izraēlas attiecību uzlabošanās?
Sievietes pašnāvnieces – vai kurdu norieta vēstneses Sīrijā?
Sievietes pašnāvnieces – vai kurdu norieta vēstneses Sīrijā?
28. janvārī 20 gadus veca Sieviešu aizsardzības vienību (pazīstamu ar akronīmu YPJ) kareive pāršalca pasauli ar savu rīcību, kad tā, apbruņojusies ar pašnāvnieces jostu, uzspridzinājās, nonākot kontaktā ar Turcijas sauszemes spēku vienību Hemāmas ciematā Afrīnā, kur šobrīd turpinās operācija "Olīvas zars". Notikumu ātri vien savā "Twitter" kontā izziņoja arī YPJ piesaistītais grupējums Tautu aizsardzības vienības (YPG).
Irākas iznīcība – vai priekšvēstnesis «Daīš» atdzimšanai?
Irākas iznīcība – vai priekšvēstnesis «Daīš» atdzimšanai?
Irākas otrajā lielākajā pilsētā Mosulā nesen atzīmētie Ziemassvētki simboliski apzīmē Irākas premjerministra Hadera Alabadī decembra sākuma paziņojumu par Irākas teritorijas atbrīvošanu no "Islāma valsts" un tās kaujiniekiem. Tomēr karadarbība aiz sevis ir atstājusi gruvešus, kas valsts atjaunošanai maksātu vismaz 100 miljardus ASV dolāru. Tomēr starptautiskās koalīcijas pret "Islāma valsti" dalībnieku vēlme piešķirt līdzekļus Irākas atjaunošanai ir izrādījusies minimāla. Plašā iznīcība un postījumi, kā arī "Islāma valsts" atgriešanās pie agrāk piekoptās partizānu kara taktikas, liek izvērtēt vai teroristiskā organizācija varētu atdzimt?
Jaunākie

Vairāk

Svarīgākais šobrīd
Populārākie

Vairāk

Interesanti