Ziemassvētki tuvojas arvien straujākiem soļiem, un ne viens vien jau sācis domāt par dāvanu pirkšanu un sava mājokļa sapošanu svētkiem. Arī pašvaldībās egles jau iedegtas un uzstādīti dažādi rotājumi – atkarībā no rocības kādā vietā vairāk, kādā mazāk. Finansējums, ko reģionos atvēl dekorācijām, svārstās no dažiem tūkstošiem eiro līdz pat 150 tūkstošiem eiro. Arī Jaunā gada uguņošanas visur nebūs.
Autora ziņas
Jau pavisam drīz – vien pēc pusotra mēneša – Latvijā būs obligāta bioloģisko atkritumu šķirošana. Dažās pašvaldībās to jau praktizē – galvenokārt Rīgā un Pierīgā, dažās pamazām sāk piedāvāt iedzīvotājiem un uzstādīt brūnos konteinerus, citviet tas vēl priekšā. Tā kā daļu no bioloģiskajiem atkritumiem veido arī virtuves atkritumi, tad par to šķirošanu jau tiek domāts arī pašvaldību iestādēs – skolās un bērnudārzos, kur ēdienu ik dienu pagatavo krietni vien lielākos apjomos nekā mājsaimniecībās.
Vairāk nekā divus mēnešus pēc postošās vētras un negaisa ar lielgraudu krusu, kurā cieta vairāk nekā viens tūkstotis mājsaimniecību un vairāki desmiti pašvaldības īpašumu Dobeles un Augšdaugavas novados, daļa cietušo jau ir zem jauna jumta, citi gan tikai daļēji, vēl kādam ir aizķeršanās ar apdrošinātāju, kā arī veidojas rinda pie būvniekiem.
Jau vairāk nekā divus mēnešus arī pašvaldību policijas var kontrolēt atļautā braukšanas ātruma ievērošanu, kā arī sodīt par pārkāpumiem. Šobrīd gan nav informācijas, ka kāda no pašvaldību policijām šīs tiesības izmantotu. Tam ir nepieciešami tehniskie līdzekļi, piemēram, radari. Vairākas uzrunātās pašvaldību policijas norāda – vajadzīgais aprīkojums izmaksā dārgi un šobrīd arī grūti paredzēt, vai un cik daudz naudas pašvaldības budžetā tam atradīsies. Vienlaikus ar nākamā gada 1. janvāri katrā pašvaldībā būs jābūt pašvaldības policijai, bet joprojām ir dažas, kurās tādas nav. Kāda tā būs un cik cilvēku sastāvā, tas arī atkarīgs no finansējuma.
Dobeles novada Auces vidusskolā aizvadīts pēdējais eksāmens un sācies vasaras brīvlaiks. Pedagogiem gan joprojām nerimst satraukums, ko raisījusi nesenā Izglītības un zinātnes ministrijas prezentācija par skolu tīkla sakārtošanu, kurā Auces vidusskolai vairs nav paredzēts vidusskolas posms.
"Šo kropli aizstājiet ar normālu oficiantu" – frāze, kas pateikta par cilvēku ar īpašām vajadzībām, kurš bija pieņemts darbā kafejnīcā Ogrē – sociālajā uzņēmumā ar mērķi nodarbināt cilvēkus ar invaliditāti. 1.aprīlī Sociālā uzņēmuma likumam apritēja pieci gadi. Šobrīd Latvijā darbojas vairāk nekā 200 sociālie uzņēmumi. Un pa šiem gadiem sociālajā uzņēmējdarbībā ir daudz pieredzes stāstu. Piemēram, Ogrē ceļš uz vienu no idejām par sociālo uzņēmumu nav bijis viegls, bet pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem, iespējams, jau drīz ar trešo reizi iecere izdosies.
"Pārslodze, izdegšana", "ģimenes apstākļu dēļ nevaru atļauties pārtraukt, citos apstākļos būtu ko pārdomāt", "pieauguši prakses uzturēšanas izdevumi", – šie ir tikai daži izteikumi no šogad veiktās ģimenes ārstu aptaujas par to, kāds ir viņu noskaņojums un nākotnes plāni. Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijā norāda, ka aptuveni 50% no kolēģiem jūtas nenovērtēti, pārguruši, ir finansiālas problēmas, problēmas piesaistīt papildu darbiniekus, un gandrīz 50% no kolēģiem apsver iespēju pārtraukt sadarbību ar Nacionālo veselības dienestu.
Dzīvojamo ēku tehniskais stāvoklis Latvijā ir ļoti dažāds. Ir ēkas, kas uzturētas, ir, kam uzmanība pievērsta mazāk. Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijā norāda, – ir pat tik bēdīgi piemēri, kur dzīvokļu īpašniekiem drosmīgi jāpasaka, ka viņu ēku vairs pat nav ekonomiski pamatoti atjaunot. Tas gan vairāk skar koka būves, kas celtas pagājušā gadsimta sākumā. Bet kā ir ar pārējiem daudzdzīvokļu namiem, kas būvēti vēl pirms dažiem desmitiem gadu?
Latvija ir viens no lietotā tekstila galamērķiem Eiropā, kas nozīmē samērā daudz zemākas kvalitātes apģērba, kas arī kalpo mazāk. Tas savukārt rada izaicinājumus ar tekstila atkritumiem, jo lielāko daļu nevar vairs atkārtoti izmantot. Līdzās neskaidrībai, ko iesākt ar vairs nelietojamu tekstilu, pašlaik aktuāls jautājums ir par to, kurš maksās par tekstila atkritumu dalīto vākšanu. Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums pieļauj maksas iekļaušanu sadzīves atkritumu tarifā, bet ministrija vēlas sistēmā iekļaut arī ražotāju atbildību.
Šis laiks, kad dārdzības dēļ arvien vairāk piedomājam pie saviem tēriņiem, daudziem liek arī apsvērt, ko un cik daudz atļauties šajos Ziemassvētkos, kādas dāvanas saviem tuvākajiem pirkt? Tas dzirdams gan savstarpējās sarunās, gan arī dažādas aptaujas rāda, ka daudzi dāvanām šogad tērēs mazāk, bet neliela daļa tās neiegādāsies vispār.
Šī gada pirmajā pusgadā fiksēti teju 1400 gadījumi, kad nepilngadīgais smēķējis vai glabājis tabakas izstrādājumus un citus smēķēšanas produktus. Savukārt par alkohola lietošanu – 889 gadījumi. Valsts policijā norāda, tendence, varētu teikt, ir nemainīga un problēma aizvien aktuāla. Nepilngadīgo kontrolē un uzraudzībā iesaistās arī pašvaldību policijas darbinieki, pašas pašvaldības, skolas, arī sociālie dienesti.
Pēc mazliet vairāk nekā 10 gadiem atkritumu poligonos varēs noglabāt tikai desmito daļu no kopējā sadzīves atkritumu daudzuma. Tas nozīmē, ka atkritumi būs jāšķiro vēl vairāk un rūpīgāk. Tomēr novērojot, kas dažreiz notiek, piemēram, pie daudzdzīvokļu māju atkritumu konteineriem, jāsecina, ka daļai sabiedrībai trūkst izpratnes un atbildības. Un, lai arī atkritumu apsaimniekotāji un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā norāda, ka situācija uzlabojas, sabiedrība par atkritumu šķirošanu jāturpina izglītot.
Pieaugot pārtikas cenām, daļa iedzīvotāju arvien vairāk sāk izvērtēt savus pirkumus – iegādājas mazāk preču, izvēlas lētākās un lūkojas pēc akcijām. To, ka iepirkšanās paradumi mainās, izjūt arī tirgotāji, taču pagaidām, kamēr ir vasara un izdevumu ir salīdzinoši mazāk, iedzīvotājiem arī noskaņojums labāks, līdz ar to reālo ainu varēs novērot rudenī.
Šobrīd, kad liela uzmanība pievērsta karam Ukrainā un pieaugošajai dārdzībai, daudziem jau piemirsies, ka vēl tikai pirms diviem, trīs mēnešiem sākām atgriezties ikdienas ritmā pēc Covid-19 ierobežojumiem. Tad arī beidzot kopā varēja sanākt deju kolektīvi un arī kori aktīvi atsāka mēģinājumus. Kolektīviem šis ir saspringts laiks, jāgatavojas Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem, kas notiks nākamgad. Covid-19 laiks gan radīja bažas, vai dziedātājiem un dejotājiem nebūs zudusi vēlme turpināt darboties un kāda būs izpildījuma kvalitāte.
Dažus produktus jau tagad vairs nevar atļauties, un skolās ēdienkarte kļūst vienveidīgāka. Cenām turpinot augt, ar bažām tiek gaidīts rudens. Vai jaunajā mācību gadā varēs izpildīt pat minimumu, gatavojot pusdienas skolēniem? Skolu ēdinātāji jau agrāk norādījuši, ka valstī noteiktā pusdienu dotācija 1,42 eiro 1.–4.klašu skolēniem nav pietiekama.
Banāns – nekur vēl nebija redzēts, un tā garša sagādāja vilšanos; vienas no pirmām rotaļlietām – gumijas vai papīra lellītes; citā ģimenē ar skaidām pildīts lācis, kas palicis ar vienu kāju; komunālo dzīvokļu šaurība un stāsti par laiku, kad modē nāca krimplēna apģērbs. Latvijas Nacionālais vēstures muzejs izveidojis digitālu platformu “Gadsimta stāsti”, lai ar sabiedrības līdzdalību dokumentētu liecības par aptuveni pēdējo 70 gadu cilvēku ikdienas dzīvi Latvijā.
Ir pagājis jau mazliet vairāk nekā viens mēnesis, kopš Latvijā sākusi darboties depozīta iepakojuma sistēma. Tās operators norādīja, ka līdz 1. martam atpakaļ nodoti jau ap 100 tūkstoš iepakojumu un ar katru dienu apjoms palielinās, jo pieaug arī veikalos piegādāto depozīta iepakojumu skaits. Kā jau tik liela mēroga projektā, sākumā neiztikt arī bez pārpratumiem un neatbilstībām, tāpēc arī noteikts pusgada pārejas laiks.
Viena no Zemgales un visas Latvijas tūrisma pērlēm ir Rundāles pils. Covid-19 radīto ierobežojumu dēļ nu jau otrajā pandēmijas gadā apmeklētāju skaits tūrisma objektā ievērojami samazinājies. Tas radījis finansiālus zaudējumus. Tiesa, kā Kultūras ministrijas pakļautībā esošs muzejs Rundāles pils saņēmusi atbalstu no valsts. Arī reģiona pašvaldību tūrisma objektiem šo laiku pārdzīvot bijis vieglāk nekā privātiem uzņēmējiem.
Ar katru gadu pieaug to bērnu skaits, kuriem tiek diagnosticēti dažādi traucējumi, kas apgrūtina zināšanu un prasmju apguvi, norāda sabiedriskā labuma organizācija “Brīnummāja” Cēsīs, kas sniedz atbalstu bērnu attīstības veicināšanā. Nupat sākta ziedojumu kampaņa, lai bērniem ar mācīšanās un valodas attīstības traucējumiem mācīties būtu vieglāk.
Šobrīd Latvijā no aptuveni 54 000 Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) reģistrētajiem bezdarbniekiem vairāk nekā 8000 ir personas ar invaliditāti. Iemesli, kāpēc nav izdevies iekārtoties darbā, ir dažādi, taču, kā atzina paši cilvēki ar funkcionālajiem traucējumiem, dažkārt viens no tiem ir vides pieejamības problēmas.
Par “Rail Baltica” projektu nu jau dzirdam arvien biežāk un skaļāk – būvniecība jau sākusies Rīgas Centrālajā stacijā, maijā tiks uzsākta arī lidostā “Rīga”, un vienlaikus šobrīd aktīvi noris arī projektēšanas darbi pārējās pašvaldībās, kur plānota jaunā dzelzceļa līnija un reģionālās stacijas. Tikmēr Bauskas novadā vēl aktuālāks kļuvis jautājums par Bauskas apvedceļa nepieciešamību.
Pagājušā gadā viena sava dzīves posma durvis aizvēruši aptuveni tūkstoš cilvēku, tostarp ģimenes ar bērniem, kuri no ārvalstīm atgriezušies atpakaļ Latvijā. Pērn caur reemigrācijas koordinatoru sniegto atbalstu Latvijā atgriezušies 1023 cilvēki. Gadu iepriekš tie bija 656 cilvēki, bet 2018. gadā – 399 cilvēki.