Amerikāņu dizainers Pols Hīsermeiers (25) iemācījās adīt otrajā klasē. Adīšana bija līdzās kā vaļasprieks līdz brīdim, kad Pols pirms dažiem gadiem uzadīja šalli aktrises Umas Tūrmanes skatuves tēlam Henrika Ibsena lugā. Tobrīd kļuva skaidrs, ka adatas un dzija viņa dzīvē varētu būt kaut kas vairāk par hobiju, Pols stāsta sarunā ar LSM.lv. Nu viņš ir Latvijā, lai pētītu mūsu adīšanas tradīcijas un rakstītu par tām grāmatu.
Autora ziņas
Rudeņos daudzus Latvijas lieveņus un arī iekštelpas rotā podi ar spilgti ziedošām mārtiņrožu bumbām. Pelēkais rudens ir īstais brīdis, kad izceļas šo kompakto, rūgti smaržojošo stādu krāšņums. Kad krizantēmas nozied, tās var izmest, bet noteikti var arī mēģināt pārziemināt, LSM.lv atzina Jāņa Aldermaņa dārzniecības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne. Taču jāņem vērā, ka nākamajā rudenī tās vairs nebūs tik kompaktas un apaļas kā pirmajā gadā.
Vasaras siltajā laikā īpaši aktuāla kļūst ūdens dzeršana, lai izvairītos no organisma pārkaršanas. Nereti izskan dažādas formulas, pēc kurām aprēķināt katram cilvēkam nepieciešamo ūdens daudzumu, taču vajadzība pēc šķidruma var atšķirties no dienas uz dienu, un to ietekmē vairāki apstākļi, norādīja uztura speciāliste Eva Kataja.
Bieži dzirdētais ieteikums, ka rabarberi pēc Jāņiem kļūst kaitīgi un tad tos vairs nedrīkst ēst, nereti tiek pārprasts. Kā skaidroja farmācijas doktore, profesore Vija Eniņa – pēc Jāņiem nav vēlams ēst rabarberus, kas auguši nepārtraukti no pavasara. Ja nogriež pāraugušos kātus un audzē citus, jaunos dzinumus var ēst visas vasaras garumā.
Pavasarī stādu tirgotāji dārzkopjus mēdz vilināt ar pievilcīgām atlaidēm tūjām. Pavasaris patiesi ir piemērots laiks tūju stādīšanai, taču būtiski ir izvēlēties kvalitatīvus stādus – ja veikalā tie bijuši iekaltēti, nekas labs nesanāks, LSM.lv norādīja dārzkope Maruta Kaminska. Kad atrasti labi stādi, tikpat svarīgi ir kārtīgi sagatavot augsni un pienācīgi to laistīt, īpaši pirmajā gadā.
Kad 1922. gada pavasarī Latvijas Universitāte (LU) dibināja Botānisko dārzu, jaundibinātā valsts bija pastāvējusi vien nepilnus četrus gadus. Tā bija jaunas valsts milzu greznība, kas kļuva iespējama, pateicoties dārza veidotāju entuziasmam, neatlaidībai un darbspējām. Darba apjoms un birokrātija, ar ko dibinātājiem nācās saskarties pirms 100 gadiem, neatšķīrās no mūsdienām. Varbūt ikdiena bija pat vēl sarežģītāka, ņemot vērā dažādas tam laikam raksturīgas sadzīviskas grūtības. Viņi bija aizrāvušies ar jaunradīšanu, – par tā laika neticamo veikumu sarunā ar LSM.lv spriež tagadējā LU Botāniskā dārza direktora vietniece Signe Tomsone.
Piparmētru sīrupu var gatavot jebkurā laikā, kamēr vien pieejamas svaigās lapiņas, taču visgardākais tas izdosies maijā, kad augi ir jauni un īpaši aromātiski. Spirdzinošais sīrups būs lieliska izejviela mājas limonādei, bet tikpat labi kalpos par gardu piedevu ledus kafijai, kādam smūtijam vai saldējumam. Variācijām nav robežu!
Sociālajos tīklos pēdējās dienās sēņotāji dižojas ar pirmajām apšu bekām. Latvijas Dabas muzeja mikoloģe un „Lielās Latvijas sēņu grāmatas” autore Inita Dāniele LSM.lv apstiprināja, ka maijā pirmās bekas ir sastopamas gadu no gada – tas nav nekas neparasts.
“Ģedovščina” jeb ārpusreglamenta attiecības Latvijas Republikas Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS) 90. gados sākotnēji tika izskaustas Zemessardzē, taču pilnībā tās izzuda līdz ar profesionālā dienesta ieviešanu, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) Tautas frontes muzeja nodaļas organizētajā diskusijā „Varšavas blokam nē, NATO jā!” skaidroja atvaļinātais ģenerālleitnants Raimonds Graube.
Gandrīz visiem no mums šobrīd kabatā vai uz galda stāv viedtālrunis. Viena no šādu tālruņu iespējām ir tajā lejupielādēt dažādas lietotnes, kas noder gan izklaidei, gan produktivitātei, mūzikas klausīšanai un citām nodarbēm. Lūk, 10 mazāk zināmas bezmaksas lietotnes, ko novērtē un iesaka dažādu jomu profesionāļi.
Veicot tilta būvniecības darbus Mērsraga novadā, atrasts, iespējams, 17. gadsimta lielgabals, LSM.lv informēja Rojas Jūras zvejniecības muzeja vadītāja Inese Indriksone.
Trešdienas, 21. aprīļa, rītā jūras ērgļu ligzdā Durbē redzams izšķīlies cālis, Dabasdati.lv forumā ziņoja Latvijas Dabas fonda tiešraides skatītāji.
Marta vidū jūras ērgļu Mildas un Raimja ligzdā Durbē izdēta šogad pirmā ola, kurai nu pievienojušās vēl divas citas. Līdzās priecīgajiem notikumiem Latvijas Dabas fonda tiešraidē no ligzdas varēja vērot arī kādu satraucošu skatu – vienrīt Raimis Mildai brokastīs sarūpēja kaķa atliekas. Ornitologs Jānis Ķuze LSM.lv skaidroja, ka jūras ērgļi, būdami lieli putni, mēdz pārtikt arī no zīdītājiem, taču šis kaķis, visticamāk, nav paša Raimja nomedīts.
Pēdējos gados gan Latvijā, gan citviet Eiropā arvien populārāka kļūst dārzniecība pilsētā, audzējot gan krāšņumaugus, gan pārtiku – zaļumus, dārzeņus, augļus un ogas. Ja savulaik ļaudis rušinājās pilsētas mazdārziņā nepieciešamības dzīti, tad tagad tā kļuvusi teju par modes tendenci, kas simbolizē zaļo domāšanu un attiecīgu dzīves veidu. Tomātu raža nupat ienākusies arī pasaules lielākajā urbānajā jumta dārzā Parīzē uz Pasaules izstādes jeb EXPO ēkas jumta divu futbola laukumu lielumā - tur izmantotās dārzeņu audzēšanas metodes eksperti atzīst par videi īpaši draudzīgām. Taču, vai pilsētā audzis tomāts var būt brīvs no piesārņojuma? Un cik daudz mēs zinām par vidi pilsētā, tepat Latvijā?
Ja ārkārtas situācijas laikā cilvēki uz krīzes tālruni zvanīja par 36 % vairāk nekā ierasts, tad tagad saņemto zvanu skaits ir atgriezies ikdienas līmenī, LSM.lv stāstīja Krīžu un konsultāciju centra "Skalbes" atbalsta tālruņa konsultants Raivo Vilcāns. Vienlaikus viņš norādīja, ka, salīdzinot ar situāciju pirms pieciem sešiem gadiem, cilvēki garīgas krīzes gadījumā drošāk meklē palīdzību un par problēmām runā atklātāk.
Uzņēmēja Ance Dandena Ozolnieku novada Cenu pagastā no cidonijām, piparmētrām un citiem augiem gatavo ziedūdeņus un dažādu citu kosmētiku. Ance ir ķīmiķe, kura pēc augstskolas beigām strādājusi vairākos uzņēmumos, tai skaitā kosmētikas jomā. Pirms gadiem ar nelieliem līdzekļiem viņa izveidoja savu uzņēmumu "Green Wing Paleo Skincare".
Pēc aizvadītās diennakts lietavām postījumus piedzīvojušas daudzas augstās dārza puķes. Kāršrozes, delfīnijas un citi ziedi šodien saguluši zemē vai sliktākajā gadījumā ir lietus sakapāti. Vai cietušos augus var glābt un kā nodrošināties pret līdzīgiem postījumiem nākotnē, LSM.lv skaidroja dārzniece Maruta Kaminska
Bekas mežos ir parādījušās jau maija beigās, LSM.lv apstiprināja Latvijas Dabas muzeja mikoloģe un „Lielās Latvijas sēņu grāmatas” autore Inita Dāniele. Drīzumā varētu būt atrodamas arī pirmās gailenes.
Sestdienas, 30. maija, vakarā ASV privātā uzņēmuma "SpaceX” kapsulai ar otro piegājienu izdevās pacelties gaisā, lai Starptautiskajā kosmosa stacijā (SKS) nogādātu divus amerikāņu astronautus – pirmo reizi no ASV teritorijas kopš 2011. gada. Vašingtonai šis sasniegums ir būtisks, lai pārtrauktu NASA atkarību no Krievijas.
Floridā ASV trešdien, 27.maijā, bija paredzēts vēsturisks notikums – pēc deviņu gadu pauzes ASV astronautiem bija paredzēts pacelties debesīs no Amerikas zemes ar pašmājās būvētu kuģi. Vēsturiskajā misijā “Demo 2” amerikāņu astronautiem Robertam Benkenam un Duglasam Harlijam bija paredzēts doties ar ASV kompānijas “SpaceX” būvēto kuģi "Crew Dragon", taču slikto laika apstākļu starts ir atlikts un pārcelts uz sestdienu, 30. maiju.
Plašas diskusijas sociālajos tīklos nedēļas nogalē izvērsās pēc Latvijas Dabas fonda (LDF) izplatītā aicinājumu nebildēties rapšos. LDF savu paziņojumu vietnē "Facebook" pamatoja ar to, ka rapsis šobrīd tiek miglots ar fungicīdiem, kas kaitē bitēm un var radīt alerģiskas reakcijas un kairinājumu cilvēkam.
Daudziem šī bija pirmā nedēļa, kad pēc mājās pavadītiem diviem mēnešiem nācās atgriezties darbā klātienē. Lai arī sākumā bija grūti pierast pie pašizolācijas, arī iziešana no šī stāvokļa daudziem sagādā raizes un emocionālu diskomfortu. Ko par katru no mums liecina izjūtas, ar kurām šobrīd nākas saskarties, un ko no šīs krīzes varam mācīties, intervijā LSM.lv stāstīja ārste psihoterapeite, Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatikas un psihoterapijas katedras un klīnikas vadītāja, profesore Gunta Ancāne.