Pasaules hokeja čempionātam Rīgā būs sava oficiālā dziesma "For Glory and Joy" (Slavai un priekam), kuras autore Māra Upmane-Holšteine ir pārliecināta par jaunajam muzikālajam veikumam gaidāmajiem panākumiem, jo viņas ģimenē skaņdarbs ir guvis bērnu atsaucību.
Autora ziņas
Ritvars Suharevs aprīlī Eiropas čempionātā Maskavā izcīnīja bronzas medaļu, tomēr par savu rezultātu bija vīlies, jo neizdevās sasniegt cerēto rezultātu. Svarcēlājs Latvijas Televīzijas "Sporta studijai" pastāstīja, ka apbalvošanas ceremonija neraisīja patīkamas sajūtas un viņš to pat būtu vēlējies neapmeklēt.
Šorttreks Latvijā atzīmē 25. gadskārtu un var palepoties ar dalību četrās ziemas olimpiskajās spēlēs, taču vairāki sportisti ir beiguši karjeru, ne tuvu nerealizējot savu potenciālu. Pēc Phjončhanas olimpiskajām spēlēm pat šķita, ka no šorttreka mājas pēc savstarpējiem apvainojumiem ir palikušas tikai drupas, tomēr nozīmīgs mantojums ir saglabājies un divi profesionāļi nopietni pretendē uz Pekinas olimpisko startu. Turklāt nodzisušās divu šorttreka centru ķildas ļauj cerēt uz rezultatīvu sadarbību tālākas nākotnes labad.
Latvijas basketbolists Francis Lācis ar Orela Robertsa universitātes komandu "Golden Eagles" negaidīti ir sasniedzis astotdaļfinālu ASV studentu sporta (NCAA) izslēgšanas turnīrā, kas Amerikā iemantojis "Marta trakuma" vārdu. Lācis sarunā ar Latvijas Televīzijas "Sporta studiju" pastāstīja, ka izbauda iepriekš nebijušas sajūtas, jo komandas gaitām ir milzīga publicitāte.
Latvijas Televīzijas "Sporta studijas" podkāsta 5.epizodē Dāvids Ernštreits ciemos aicinājis motosportistu Paulu Jonasu, kurš Beļģijā gatavojas pasaules čempionāta sezonai MXGP klasē. No Ķeguma podkāstam pieslēdzas motosporta treneris Roberts Justs, bet klātienē ciemojas motosporta seniors un dzelzsvīrs Leons Kozlovskis.
Viņi paši sevi dēvē par Robotiem – tas ir kamaniņbraucēju Roberta Plūmes vārda un Mārtiņa Bota uzvārda daļu apvienojums. Karjerā pirmajā aizvadītajā Pasaules kausa sezonā Latvijas jaunā ekipāža jau divreiz pakāpās uz pjedestāla. Mārtiņš un Roberts arī nopelnīja bronzu Eiropas čempionātā Siguldā, turklāt iespēju startēt viņiem bija jāizcīna pašmāju atlases sacīkstēs gada sākumā.
Piedzīvojumu meklētājs un treneris Andris Epners pēdējos trīs gados izmanto katru iespēju piedzīvojumam. Visu laiku kaut ko darot, nāk arī iespējas, un viena no tām ir darbs sporta un atpūtas bāzē "Mežezers" slēpošanas kalna uzturēšanā. Darbs ir ķermenim smags, bet ir arī bauda par paveikto, un Andris 28 gadus vecumā ik rītu mostas ar prieku, lai darbotos.
Starptautiskās Basketbola federācijas (FIBA) sacensību menedžere Zane Jurjāne nedēļas nogalē Rīgā uzraudzīs Eiropas čempionāta sievietēm kvalifikācijas turnīra norisi un darbosies epidemioloģiskās drošības "burbulī". Turnīra sanitāro reglamentu izstrādā organizatori, bet gadījumā, ja kādam dalībniekam konstatē pozitīvas Covid-19 analīzes, turpmāko rīcību nosaka rīkotājvalstī spēkā esošie noteikumi.
Stāstam par Normundu Krūzi ir jāsākas Pļavu ciema brīvdabas sporta bāzē, kas īpaši piesaista pieredzējušā sporta organizatora sirdi. Ne tāpēc, ka šeit pēc ilgas sniega gaidīšanas iebraukta viena no daudzajām Talsu novada slēpošanas trasītēm. Pirms 25 gadiem Normundu šī vieta ievilka sporta organizēšanas darbā, tiesa, pirmos desmitgadi brīvprātīgā kārtā.
Ja tic kaut kam skaistam, tas piepildās, tikai ir nepieciešams gribēt, redzēt un satikt tādus pašus cilvēkus, uzskata slēpošanas trenere un jaunsargu instruktore Lāsma Gabdulļina. Viņa ar vīru Valēriju dzīvo Lejasciemā un kopā var kalnus gāzt, radot bērniem visdažādākās sportošanas iespējas pievilcīgā un pieejamā vidē.
Labākie neolimpisko sporta veidu pārstāvji atzinīgi novērtēja pirmo reizi sniegto iespēju iekļūt Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) sastāvā, jo tas viņiem palīdzēs sasniegt izvirzītos mērķus. Vairāku sporta veidu pārstāvji Latvijas Televīzijas "Sporta studijai" uzsvēra, ka sperts sen nepieciešams solis.
Pieredzējušais bobsleja pilots Oskars Melbārdis līdzās komandas biedriem februārī Siguldā saņēma Soču olimpisko spēļu zelta medaļu, kas līdzjutēju radītās gaisotnes dēļ viņam kļuva par emocionāli spilgtu piedzīvojumu. Savu veikumu pēdējos gados sportista gaitās Melbārdis sarunā Latvijas Televīzijas "Sporta studijā" novērtēja ļoti kritiski, sakot, ka vairāku cēloņu dēļ bija nolaidis rokas. Taču motivācija sportā Lielajam Oskaram nav zudusi un Pekinas ziemas olimpiskās spēles ir viņa radara laukā.
Ja trenējies pie Valentīnas Eidukas, tad nekavē treniņu. Rēķinies, ka treniņos bieži strādāsi ar pilnu spēku, jo, pēc treneres domām, citādi sacīkstēs nespēsi savākties. Ja sasniegsi labu rezultātu, tad viņa tevi uzslavēs, bet arī pateiks, kas varēja būt labāk. Ja izgāzīsies, trenerīte tevi nosauks par čaiņiku, bet piebildīs, ka nākamreiz būs labāk. Un atceries, ka viņai ir trešā acs pakausī... tas tā - gadījumam, ja sagribas paslinkot.
Skeletona treneris Gints Dzērve iepriekš karjerā ir izmēģinājis dažādas nodarbes, bet pašlaik viņa pārraudzībā ir astoņi jaunie sportisti. Pusaudža gados Dzērve ir nodarbojies ar kamaniņu sportu, vēlāk Kanādā mācījies par snovborda instruktoru un Latvijā ar domubiedriem izdevis apmācības rokasgrāmatu, kā arī pasniedzis kursus Latvijā un Somijā. Skeletonā enerģiskais siguldietis ir iemantojis audzēkņu uzticību, kas dod spēku turpināt iesākto un realizēt jaunas idejas.
Elza Gulbe 2016. gadā izcīnīja sudraba medaļu Eiropas čempionātā. Tobrīd viņai bija nepilni 23 gadi un pūrā izcīnītas godalgas Eiropas un pasaules junioru čempionātos. Pašlaik Elzai ir 27 gadi, un vasarā viņa jau bija pieņēmusi lēmumu beigt aktīvās gaitas sporta veidā, kur par medaļām sportisti cīnās līdz pat 40 gadu vecumam. Turpinot trenēties no darba un ģimenes pienākumiem brīvajā laikā, Gulbe tomēr neizslēdz iespēju, ka varētu mēģināt sasniegt sportā nepiepildītos mērķus.
2018. gadā Salas vidusskolas sporta skolotājs Pēteris Krastiņš saņēma Gada balvu sportā kā labākais Latvijā. Viņš ir personība, kas aizrauj, – to varēja redzēt, pat viņam vadot paraugstundu svešiem jauniešiem Rīgas skolā. Pēc 12 gadu darba šis ir pirmais, kad Pēteris skolā vairs nestrādā.
Latvijas nacionālās izlases un klubu komandas dažādos sporta veidos piedalīsies spēlēs ārpus valsts robežām un neiztiks bez ceļošanas arī Covid-19 ietekmētos apstākļos. Ministru kabineta noteikumos paredzētie izņēmumi ļauj sportistiem iztikt bez pašizolācijas, arī atgriežoties no paaugstināta riska valstīm, tiesa, ar problemātiskāku situāciju vismaz pagaidām jārēķinās tiem spēlētājiem, kam pēc pārbraukšanas gaidāma dalība vietējos turnīros.
Operators un režisors Ģirts Straustiņš kopš 2000. gada ir strādājis 20 pasaules hokeja čempionātos pēc kārtas un tic lietām, ko dara. Tagad pēc 20 gadu pārtraukuma Ģirtam ir iespēja pavasari piedzīvot Latvijā, jo pandēmija ietekmējusi visu pasaules sportu. Pasaules čempionātā viņam 12 spēļu dienās būtu jāstrādā 28 spēlēs, dažreiz pa trim spēlēm dienā.
Doties pie sportistiem pēc dopinga analīžu paraugiem Emīlam Sevastjanovam ir ierasts darbs arī ārkārtējās situācijas apstākļos. Viņš ir Latvijas Antidopinga biroja kontrolieris, kurš šoreiz mēro ceļu līdz Gulbenei, lai dopinga analīzēm nepieciešamo materiālu ņemtu olimpiskā čempiona bobslejista Daumanta Dreiškena mājās.
Pauls Jonass dzimtajās mājās Kalvenē no pastāvīgās dzīves vietas Beļģijā atgriezās 15. martā un pēc divām pašizolācijā pavadītām nedēļām Latvijas spēcīgākā motokrosista ikdiena būtiski nav mainījusies. Mājās ir gan lieliska svaru zāle, gan blakus mototrase, tiesa, sacensību garu mākslīgi radīt nepalīdz pat vislabākie gatavošanās apstākļi.
Pēc Tokijas olimpisko spēļu pārcelšanas uz 2021.gadu par vienu no iespējamajiem zaudētājiem pandēmijas izraisītajā situācijā mēdza uzskatīt Mārtiņu Pļaviņu, tomēr pieredzējušais pludmales volejbolists Latvijas Televīzijas "Sporta studijai" apliecināja, ka par karjeras beigšanu nedomā. Maijā Pļaviņam būs 35 gadu jubileja, kas nekādi neietekmē viņa raudzīšanos vēl tālākā olimpiskā nākotnē uz 2024.gadu Parīzē.
Visu Latvijas vieglatlētu sarakstu, kuriem būs iespēja startēt Tokijas olimpiskajās spēlēs, uzzināsim tikai 29. jūnijā - nepilnu mēnesi pirms spēļu atklāšanas. Tomēr olimpiskā gada sākumā startam Tokijā ir kvalificējušās tikai trīs Latvijas vieglatlētes, kas sporta veida lietpratējus dara bažīgus, vai jūlija beigās mums nebūs pieticīgākā delegācija sporta karalienes olimpiskajā galmā.
Pēc Latvijas atgriešanās olimpiskajā saimē Kārlis Ullis kļuva par olimpiskās komandas ārstu trijās olimpiskajās spēlēs, bet pašlaik viņš nākotni vēlas saistīt nevis ar savu mītnes vietu ASV, bet dzimto Latviju. Teju visas dzīves garumā Ullis ir izmēģinājis spēkus visdažādākajos sporta veidos, tādēļ gluži likumsakarīgi tas ietekmēja arī specializāciju profesijā.