Veids, kurā uzzinām par jaunāko vai mūs interesējošo pēdējās desmitgadēs, ir ļoti mainījies. Tas, kas interesē vieniem, citiem šķiet garlaicīgs. Ja kāds skatās televīzijas programmā un noteiktā laikā ir pie televizora, tad cits skatās tad un tur, kad pats vēlas. Un interese par sevi, pasauli, notikumiem tajā un dažādām aktualitātēm ir arī gados jaunākai auditorijai – jauniešiem.
Autora ziņas
Jau divus gadus esam liecinieki brutālam Krievijas karam Ukrainā. LTV Ziņu dienesta filmēšanas grupas kolēģi šobrīd ir Ukrainā, lai gatavotu jaunus stāstus. Viņu līdzšinējo pieredzi varat klausīties arī mūsu raidieraksta 14. epizodē ("Parunāsim ar Gintu Amoliņu", kas publicēts 2022. gada 24. martā), kā arī 17. epizodē ("Parunāsim par žurnālistiku kara tuvumā ar Inu Strazdiņu", kas publicēts 2023. gada 19. aprīlī).
Reizi nedēļā mēs saņemam "Kultūrdevu" – informācijas devu, bez kuras daudzi savu ikdienu pat nevar iedomāties. Tas ir ne tikai raidījums, bet arī plašā kultūras notikumu piedāvājuma apskats. Laikā, kad tuvojas "Kilograms kultūras 2023" ceremonija, kurā noskaidrosim Latvijas sabiedrisko mediju gada balvas laureātus, uz sarunu Danuta Juste aicināja raidījuma "Kultūrdeva" vadītāju, žurnālisti un teātri kritiķi Henrietu Verhoustinsku.
Šī gada pirmajā podkāsta "Parunāsim" epizodē Danuta Juste uz sarunu aicināja kādu, kuram gada nogales ir aizņemtākais laiks gada griezumā. Un tas ir režisors Arvīds Babris. Decembrī viņš strādāja ar desmit projektiem, un pats atzīst, ka īsti normāli tas nav. Taču, ja ļoti patīk tas, ko dara, tad darba sajūta izpaliek. Aizvadītais gads Arvīdam bijis gana raibs, bet sarunas laikā noskaidrojām, ka raiba ir bijusi visa viņa dzīve.
Ko iesākt, kad agri un ātri ir bijusi iespēja sasniegt virsotni – izsmelt sevi tukšu tā, ka pāri nepaliek ne sev, ne citiem, turklāt saprotot, ka pašu tas vairs īsti neinteresē? Šajā raidieraksta "Parunāsim" epizodē Danuta Juste aicināja raidījuma "Viens pret vienu" kolēģi, ne gluži žurnālistu, kā viņš pats saka, bet gan televīzijas cilvēku – Gundaru Rēderu.
Visticamāk, izdzirdot Latvijas Televīzijas žurnālistes Lilitas Eglītes vārdu, uzreiz iztēlosieties, kā Lilita ved mūs pastaigā pa dažādām ielām un iepazīstina ar to stāstiem un vēsturi. Viņas autorraidījums "Ielas garumā" ēterā ir jau 20 gadu. Taču viņa ir veidojusi arī virkni citu raidījumu, radījusi dokumentālās filmas un iemūžinājusi cilvēkstāstus. Un galu galā nupat apbalvota ar Darba meistara titulu – Lilita Latvijas Televīzijā strādā jau 40 gadu. Un par šajā laikā piedzīvoto jaunākajā "Parunāsim" epizodē ar Lilitu Eglīti sarunājās Danuta Juste.
Vērtējot Latvijas labklājības līmeni un to, kādēļ gadu no gada atpaliekam no kaimiņvalstīm, nevar neņemt vērā ēnu ekonomikas apjomu. Tas jau apmēram 15 gadus ir nemainīgi liels – vidēji ceturtdaļa no iekšzemes kopprodukta (IKP), turklāt pēdējos gados ar augšupejošu tendenci. Politiķi teorētiski meklē labākos rīkus, kā iedzīvotājus mudināt iznākt no pelēkās zonas, bet pētnieki norāda, ka viņu ieteikumi netiek ņemti vērā.
Liela daļa Eiropas Savienības (ES) valstu, un interesanti – tieši turīgākās, pārtikai piemēro zemāku pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi. Tādējādi pamatprodukti ir pieejamāki cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, kuri lielu daļu sava budžeta tērē tieši pārtikai. Bet kādēļ sarunas par PVN likmes mazināšanu nevedas viegli, un kā šis nodoklis ietekmē valsts labklājību?
Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem apmēram 5% pasaules iedzīvotāju ir dažādas pakāpes dzirdes traucējumi vai pilnīgs dzirdes zudums. Latvijā proporcionāli šī iedzīvotāju daļa ir divas reizes lielāka. Taču zīmju valodas tulku... vien saujiņa. Ar vienu no viņiem – Elzu Veismani jaunākajā raidieraksta "Parunāsim" epizodē sarunājās Danuta Juste.
Guntis Bojārs ne tikai ik nedēļu vada raidījumu "Aizliegtais paņēmiens", bet ir arī publicists, grāmatas autors un filmu režisors. Par to, kā viņam izdodas tikt apbalvotam itin jebkurā jomā, kurā nolemj iemēģināt spēkus, kā arī par to, cik lielu lomu viņa dzīvē spēlē "Aizliegtais paņēmiens", kas LTV ekrānos skatāms jau 10 gadus, ar viņu sarunājās kolēģe Danuta Juste.
Latvijas Televīzija (LTV), ierakstot pareizticīgo dievkalpojumu Rīgas Svētās Trijādības Sergija sieviešu klostera filiālē Valgundes pagastā, konstatējusi, ka tajā tiek aizlūgts par Krievijas Pareizticīgās baznīcas patriarhu Kirilu, tādēļ LTV Redakcionālā padome atcēlusi konkrētā dievkalpojuma pārraidīšanu un lēmusi šobrīd pārtraukt jaunu pareizticīgo dievkalpojumu ierakstīšanu un demonstrēšanu, informēja LTV.
Arvien smagāk uz iedzīvotājiem, kuriem ir kredītsaistības, gulst inflācija un "Euribor" likmes pieaugums, par to pārliecināti ir ne tikai paši kredītņēmēji, bet arī virkne politiķu, kuri meklē risinājumu. Tomēr situācijas risināšanā vienprātība pagaidām nav panākta. Finanšu ministrs solījumos par "Euribor" likmes ierobežošanu ir piesardzīgs, taču arī ministrijā pēta šo jautājumu.
Iedzīvotāju vēlme uzkrāt naudu pieaug, taču, kā to darīt efektīvi – par to izpratnes aizvien trūkst. Tā atkal un atkal secina finansisti. Viens no veidiem, kā nodrošināt sev pārtikušas vecumdienas, ir privātā pensiju fonda veidošana, taču aktīvi to dara apmēram piektā daļa darbspējīgo iedzīvotāju. Iemesli ir dažādi, tostarp, pārliecība, ka vecumdienas vēl tālu un šādus uzkrājumus veidot var atļauties tikai turīgākie, taču pat Saeimas deputāti nesteidz naudu ieguldīt pensiju 3. līmenī.
Tikpat sarežģīti, kā formulas pedagogu algas aprēķiniem, ir arī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) darba grupas centieni izstrādāt kritērijus skolu tīkla sakārtošanai Latvijā. Uz to tiek liktas lielas cerības. Par sasniedzamajiem plāniem izglītībā gana daudz apņemšanos arī valdības deklarācijā, dažas no tām – drosmīgas.
Šonedēļ, kad daudzi skolotāji devās protesta gājienā un streikoja, ne reizi vien izskanēja, ka neapmierinātības iemesls ir arī jaunieviestais mācību saturs "Skola 2030". Labi iecerēts, bet slikti realizēts. Joprojām neesošie mācību materiāli skolotājiem rada pamatīgu papildu slodzi, gatavojoties stundām, – paši meklē informāciju, apkopo, drukā. Vai arī pērk to no citiem kolēģiem. Savu rūgtumu par šādu situāciju neslēpj Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5. vidusskolas skolotāja Andra Vilcāne. Viņa arvien biežāk apsver domu, vai darbs skolā bijusi pareiza izvēle.
Vēl pirms gada skolas savā starpā cīnījās par skolēniem arī naudas dēļ. Tagad modelis "nauda seko skolēnam" ir atcelts un par to, kā pievilināt audzēkņus, cīnās pašvaldības. Reformējot skolu tīklu, vietvarām katrs skolēns ir svarīgs un var glābt skolu no slēgšanas. Vai šāda sāncensība neaizēno to, kas patiesi svarīgs, – kvalitatīvas izglītības nodrošināšanu?
Nesakārtots darba grafiks, nepietiekams atalgojums, mācību materiālu trūkums – daļa iemeslu pārtraukt darbu skolā. Izpaliekot paaudžu nomaiņai skolotāju vidē, aktuāls ir pedagogu trūkums. Cik daudz skolotāju Latvijā trūkst, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) neapkopo, jo šie dati esot pārāk mainīgi. Mazināt vakanču skaitu un nodrošināt pedagogiem pilnas slodzes darbu, līdz ar to ceļot arī algas un profesijas prestižu, ministrija cer, sakārtojot skolu tīklu. Ar kādiem labumiem pievilināt jaunos skolotājus? Patlaban brīdis, kad puse skolotāju darbu pametīs vecuma dēļ, nav tālu.
Stingri turēties pie reformām un realizēt iecerēto. To savā izglītības sistēmā izdarījuši kaimiņi igauņi – valsts pārņem atbildību pār vidusskolām, pašvaldību pārziņā paliek pamatizglītība. Skolu tīkla sakārtošanas rezultātā ievērojami samazinājušās pašvaldību skolu uzturēšanas izmaksas un, kas pats būtiskākais, krietni progresējušas Igaunijas skolēnu zināšanas. To pierāda visi pēdējo gadu starptautiskie pētījumi. Arī skolotāju atalgojums ir krietni lielāks nekā Latvijā, lai gan ne visi ar to ir apmierināti. Igaunijas skolotāju arodbiedrības vadītājs uzsver, cik būtiski ir saprast, ka nepietiekams pedagogu atalgojums nav tikai pedagogu problēma. Tā esot visas sabiedrības problēma. Runājot par situāciju Latvijā, viņš saka – jūs esat katastrofas priekšā un tā pienāks pēc pāris gadiem.
Latvijā izglītībai atvēlētie līdzekļi nav mazi, taču naudas nemitīgi trūkst. Eiropas Savienības fonda Latvijā vispārējai izglītībai atvēlētie budžeta līdzekļi ir vieni no augstākajiem attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP). Arī pašvaldību budžetos izglītībai atvēlēta liela daļa. Bet pedagogu algas ir vienas no zemākajām Eiropā, un izglītības kvalitātes rādītāji stipri vidēji. Kur paliek nauda?
Skolu tīkla optimizācijā allaž viss apstājas faktā, ka reforma neizbēgami nozīmē daļas skolu slēgšanu, un tas ir kā sarkanais karogs gan atsevišķām valdības koalīcijas partijām, gan daudzām pašvaldībām. Iebildumos pazūd tas, ka šīs reformas pamatā ir stāsts par kvalitāti – gan skolotāju iespēju strādāt pilnu slodzi vienā skolā un saņemt adekvātu atalgojumu, gan skolēnu iespējas iegūt vienlīdz labu izglītību ikvienā Latvijas skolā.