Berlīnes starptautiskais kinofestivāls jaunos laureātus paziņos jau sestdienas vakarā. Taču festivālā līdzās galvenajam konkursam darbojas vairākas paralēlās žūrijas, katra ar savu fokusētu uzdevumu. Festivālā izrāda 290 jaunas filmas, kuras jāizvērtē.
Autora ziņas
Kino gads sācies ar izcilu filmu piedāvājumu – vēl pirms "Lielajiem Kristapiem" un zeltītajiem "Oskariem". "Kilograma kultūras" žūrija turpina darbu, ik nedēļu iesakot arī lasītājiem, skatītājiem un klausītājiem būtisko kultūrā. Ieteikumu izlasi šai nedēļai piedāvā "Kilograms kultūras" žūrijas pārstāve Daira Āboliņa.
Šodien sākas solārā ziema – gada ceturksnis, kurā Zemes ziemeļu puslode saņem vismazāk gaismas. Īstais brīdis, lai sasildītu un iepriecinātu sevi ar filmām un izrādēm. Kultūras ieteikumu izlasi šai nedēļai piedāvā "Kilograms kultūras" žūrijas pārstāve Daira Āboliņa.
Vai zini, ka kinoteātra "Splendid Palace" projektu izstrādāja latviešu arhitekts Frīdrihs Kārlis Skujiņš? Lai rastu iedvesmu ēkas celtniecībai, arhitekts kopā ar zemes gabala īpašnieku Vasiliju Jemeļjanovu braukāja pa Eiropu, skatoties greznas celtnes. Par vienu no galvenajiem "Splendid Palace" ēkas prototipiem tiek uzskatīta Sansusī pils.
Dailes teātrī 15. septembrī pirmizrādi piedzīvos jauniestudējums "Leopoldštate" Džona Malkoviča režijā. Darba procesā iesaistīta starptautiska komanda, bet uz skatuves Vīnes ebreju ģimenes liktenīgajos notikumos lugas autors Toms Stopards atklāj dramatiskas peripetijas no 1900. līdz 1955. gadam. "Vienmēr ir vērts atgādināt, uz ko cilvēki ir spējīgi," raksturojot lugas nozīmi šodien, teic Malkovičs.
Kino daudzveidība atgriezīsies. Būs dzīve arī pēc "Openheimera" un "Bārbijas", filmu pirmizrādes jau uz starta līnijas. Teātri sāk sezonu. Vasaras izklaides vēl var noķert aiz astes brīvdabas estrādēs, filmu seansos zem zvaigznēm. Kultūras ieteikumu izlasi šai nedēļai piedāvā "Kilograms kultūras" žūrijas pārstāve Daira Āboliņa.
Atklāts Starptautiskais Berlīnes kinofestivāls, kas iezīmē jaunā kino gada sākumu. Galvenajā konkursa skatē šogad 19 jaunas filmas. Programmā pārsteidzoši daudz melodrāmu un komēdiju, kam līdzās skarbi stāsti par Krievijas sākto karu pret Ukrainu. Šogad Eiropas Kino tirgū pēc vairāku gadu gatavošanās tiek arī piedāvāts industrijas pasākumu kopums ar nosaukumu "Baltijas valstis fokusā".
Režisore Ilze Kunga pēc vairākām veiksmīgām īsfilmām pietuvojusies lielās filmas uzņemšanai, izvēloties par galveno varoni spēcīgu Atmodas laika darbinieci Itu Kozakeviču, kuru atveidos aktrise Ērika Eglija-Grāvele. Tā ir izcila iespēja pietuvoties gan personībai, gan laikmetam. Interesanti sekot režisores izvēlēm, veidot spēles filmu par vēstures periodu, kuru šobrīd jau grūti emocionāli un kinematogrāfiski restaurēt. Tomēr šī ir tuvā vēsture, kura vēl samērojama ar vienas paaudzes dzīvi, un tātad ir vēl daudz liecinieku, kas var palīdzēt režisorei un viņas radošajai grupai. Filmas kino proves liecina par precīzu aktrises izvēli, pat respektējot portretisko līdzību.
Dziesminiece Keitija Bārbale un reperis Zeļģis ir nokļuvuši ne tikai muzikālo aprindu sarunās, bet arī balvu sarakstos, abi nominēti konkursam "Zelta mikrofons". Keitijas Bārbales debijas albuma "Akmens dievs" galvenā sūtība esot nest sajūtas, savukārt Zeļģa debijas ieraksts "Paralēles" ir pašizziņas process, kas dod iespēju klausītajiem iepazīt jauno reperi. Abus vieno vēlme radīt dziesmas latviešu valodā.
""Mātes pienā" es strādāju ar savas mātes un, galvenokārt, ar savām sajūtām par šo laiku, jo es esmu viņu piedzīvojusi un izdzīvojusi, un tikai vēlāk sapratusi, kādā rāmī mēs visi bijām," saka režisore Ināra Kolmane. Pēc piecu gadu darba 1.februārī pirmizrādi piedzīvos viņas trešā lielā filma "Mātes piens", kas tapusi pēc Noras Ikstenas tāda paša nosaukuma romāna. Stāsta centrā ir māte un meita un viņu dzīves centieni Padomju Savienībā.
Režisore Roze Stiebra ir zīmētās filmas radītāja Latvijā un tandēmā ar Ansi Bērziņu izveidojusi sava veida Latvijas animācijas filmas kanonu, kurā svarīga bija gan garīgo vērtību vertikāle, gan sapņu horizonts. Viņu filmas kļuvušas par vairāku paaudžu kinoskatītāju bērnības atmiņām, bet pēc Anša Bērziņa aiziešanas mūžībā Roze Stiebra jau vairākus gadus strādā pie jaunas pilnmetrāžas zīmētās animācijas filmas "Sirds likums", kas tiek veidota pēc latviešu novelista Jāņa Ezeriņa literārā darba "Jaunais likums".
"Manas paaudzes cilvēki, trīsdesmitgadnieki, joprojām ļoti cīnās vēl ar dažādiem postpadomju dēmoniem, kas nozīmē, ka joprojām ir problēmas, teiksim, sakontaktēties ar savām jūtām. Saprast, kas ir slikti, saprast, kā sev palīdzēt. Tā faktiski ir manas filmas tēma," par kinolenti "Melnais samts" teic tās režisore Liene Linde. Pēc vairākām veiksmīgām īsfilmām, kuru vidū – "Četri mielasti" (2012) un "Septiņas neveiklas seksa reizes" (2016), Liene Linde piepilda savu sapni par lielo ekrānu un lielo filmu.
Režisora Māra Martinsona un producentes Lindas Krūkles lielfilma "Zeme, kas dzied" atklāj patiesus un līdz šim plašāk nezināmus faktus par latviešu identitātei svarīgiem cilvēkiem un notikumiem, kas veicināja Dziesmu svētku tradīcijas veidošanos. Filmā savijas vēsturiski fakti un izdoma. Kā gan tas patiesībā notika?
Četras stundas ilga laikmetīgās dejas, mūzikas un gaismas performance "Tornado" 15. jūnijā notika "Hanzas peronā". Skatītāji varēja kļūt ne tikai par iespaidīgā uzveduma vērotājiem, bet arī par līdzdalībniekiem. Performances autori ir horeogrāfi Olga Žitluhina un Valērijs Oļehno, kas pie "Tornado" kustības metaforas atgriežas ar aizvien lielāku un lielāku vērienu. "Tornado" ir starptautiskā laikmetīgās dejas festivāla "Laiks dejot" viens no iespaidīgākajiem notikumiem.
Kannu kinofestivāls ir slavens ne tikai ar savām sarkanajām kāpnēm, kaut gan tās ir daļa no Kannu ikonogrāfijas. Kannas ir vieta, kur pamanītie un izredzētie filmu veidotāji zaudē savu kino nevainību un savu anonimitāti uz visiem laikiem. No viņiem gaida satricinājumus, robežu pārkāpšanu, cilvēces grēku atklāšanu. Tā māksla satiekas ar komerciju ideālās vai ne tik ideālās proporcijās.
Pirmizrādi 8. martā piedzīvos pazīstamās aktrises un diplomētās kinorežisores Elitas Kļaviņas dokumentālā filma "Iļģuciema māsas", kas ļaus "ieiet" sieviešu cietumā un sadzirdēt, kādi motīvi sievietes noved līdz noziegumam un cietumam. Režisore uzsver, ka daudzi dramatiski stāsti aizsākas ar vardarbību ģimenēs, viņa ir pārliecināta: "Vardarbībai ir cēlonis, un tas ir cilvēciskuma trūkums."
24. februārī kinoteātrī "Splendid Palace" tiek atklāts nacionālo filmu festivāls "Lielais Kristaps". Daudzas no balvai nominētajām filmām, pat par spīti Covid-19 pandēmijai, ir bijusi iespēja redzēt gan uz lielajiem, gan mazajiem ekrāniem, tomēr četras filmas piedzīvos pirmizrādes tieši festivāla laikā.