Pēdējo desmit gadu laikā tieši Latvijā visstraujāk no visām eiro zonas valstīm samazinājies banku klātienes klientu apkalpošanas vietu skaits. Tas darīts ar domu, ka klienti lielu daļu pakalpojumu var izmantot digitālajā vidē vai lielas nepieciešamības gadījumā doties uz reģionu centriem. Un tomēr ne visiem mūsdienās ir šādas digitālās prasmes.
Autora ziņas
No nākamā gada mainīsies iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme. Ja līdz šim bija trīs likmes – 20, 23, 31%, tad turpmāk būs divas nodokļa likmes – 25,5 un 33%. Šīs izmaiņas ietekmēs arī kapitāla pieauguma nodokli, kas palielināsies par 5,5%. Cik lielā mērā šīs izmaiņas ietekmēs tos Latvijas iedzīvotājus, kas veic uzkrājumus gan pensiju 3. līmenī, gan uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā un cita veida uzkrājumos?
Zemessardzes rotas komandieris, inženieris kolhozā un pašvaldības izpilddirektors – tik dažādās jomās strādājis Uldis Albiņš no Aizkraukles novada Staburaga pagasta, taču nu jau 15 gadus viņš ved tūristus ekskursijās ar kuģīšiem pa Daugavu un no šī darba gūst lielu gandarījumu, viņš stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti".
Latvijas sabiedrība noveco – pērn senioru skaits vecumā no 64 gadiem pieauga par 4500, sasniedzot 22,8% no kopējā Latvijas iedzīvotāju skaita, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Bieži vien senioriem rodas dažādas veselības problēmas, tāpēc nepieciešama ilgstoša sociālā aprūpe un uzturēšanās pansionātā.
Podniece Dita Zagorska Saldū izveidojusi pati savu darbnīcu "Saules lietas". Dita ar podniecību nodarbojas jau desmit gadus, gatavo svēpētos traukus un rotaslietas. Pirms četriem gadiem viņai pievienojās Ingus Krauklis, kurš darbnīcā kurina cepli. Abi vada dažādas nodarbības un uzņem tūristus, viņi stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti".
Ar vēsturiski līdz šim lielāko IPO jeb sākotnējo publisko akciju piedāvājumu biržā šogad startēja uzņēmums "Eleving Group". Baltijas investori un privātpersonas iegādājās uzņēmuma akcijas 29 miljonu eiro vērtībā. Apjoma ziņā tas bija viens no lielākajiem darījumiem Baltijā, ko īstenojis privāts uzņēmums.
Septembrī noslēdzās "Altum" energoefektivitātes programma, kurā 57 miljoni eiro jau izsniegti vai rezervēti konkrētiem projektiem. Šobrīd Ekonomikas ministrija (EM) kopā ar "Altum" izstrādā nākamo programmu, kurā ēku renovācijai būs atvēlēti 170 miljoni eiro, un plānots arī samazināt birokrātisko slogu iedzīvotājiem. Bet šoreiz stāsts par kādu daudzdzīvokļu namu Rīgā, Skolas ielā, kas ar kredītu 2,2 miljonu eiro apmērā uzsāka apjomīgāko projektu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju grupā. Šobrīd darbi apstājušies.
Pensionāri Andrejs un Maija Kondratjuki Mārupes novada Salas pagasta Gātciemā dzīvo pašā Lielupes krastā, kur deviņos hektāros audzē arbūzus, melones, zemenes, ķiplokus un citas kultūras. Darbs lauksaimniecībā abiem dod gan enerģiju, gan papildu ienākumus, jo abiem patīk ceļot, viņi stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti".
Latvija, tāpat kā citas Eiropas Savienības (ES) valstis, apņēmusies līdz 2050. gadam kļūt par klimatneitrālu valsti. Tas nozīmē, ka mums turpmākajos gados vairāk jādomā par ēku siltināšanu un energoefektivitāti, atjaunojamo resursu un zaļās enerģijas izmantošanu, videi draudzīgu sabiedrisko transportu un elektromobilitāti, jāsamazina siltumnīcas efekta un gāzes emisijas apjoms un citi. Šobrīd visaktīvāk par savu ietekmi uz vidi domā lielie uzņēmumi, bet pašvaldībām trūkst naudas klimata mērķu sasniegšanai.
Pēdējos 5 gados kafijas lietotāju skaits pasaulē audzis par 2-3%, un augošais pieprasījums ir arī viens, bet ne vienīgais iemesls, kāpēc palielinās kafijas cenas. Kafija nav pirmās nepieciešamības prece, bet daudzi savu rītu vairs nevar iedomāties bez kafijas krūzes, tāpēc 20% un lielāks cenas pieaugums kafijas pupiņām nav iepriecinoša ziņa. Pagaidām gan nekas neliecina, ka tuvākajā laikā kafijas cenas varētu samazināties.
Jelgavas novada Svētes pagasta ciematā Atpūta dzīvo Reinis Artimovičs. Viņš pirms 10 gadiem no priežu čiekuriem sāka vārīt sīrupu, bet tagad uzņēmumā "Mītavas čiekurs" top arī konfektes, cepumi un citi produkti. Reinis īstenojis vairākus Eiropas Savienības projektus, lai iegādātos vārāmo katlu un čiekuru kaltēšanas krāsni, kā arī izveidojis piebūvi, kur uzņem tūristus, viņš stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti".
Līga Kozaka Limbažu novada Alojas pagasta "Strēlniekos" kopā ar vīru Vasiliju audzē 80 kazu ganāmpulku un izkopj Latvijas vietējo šķirni. Bijušā kartupeļu pagraba vietā tagad izveidota piena māja, kur no kazu piena top dažāda veida sieri ar piedevām, saldējums un citi produkti. "Strēlnieki" ir īstena ģimenes saimniecība, jo Līga dzīvo kopā ar meitas Marikas ģimeni un diviem mazdēliem, vēsta Latvijas Radio raidījums "Stiprie stāsti".
Sociālās uzņēmējdarbības nedēļa Latvijā, ko līdzfinansē Eiropas Sociālais fonds, notiek jau sesto gadu. Tās mērķis ir veicināt izpratni par sociālo uzņēmējdarbību un atbalstīt sociālo uzņēmumu izaugsmi. Līdz piektdienai notiks dažādi tiešsaistes pasākumi un meistarklases, nozares pārstāvji un politikas veidotāji tiksies arī konferencē.
Publiskajā vidē sākušās diskusijas par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldības sistēmu. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai grozījumus likumā, kas paredz uz diviem gadiem iesaldēt algas valsts uzņēmumu valdēs un padomēs, jo asas diskusijas sabiedrībā raisīja vienotā sabiedriskā medija valdes locekļiem noteiktās algas. Par kapitālsabiedrību pārvaldību šonedēļ tikšanās laikā Valsts prezidents diskutēja arī ar Ārvalstu investoru padomes Latvijā pārstāvjiem.
Signe Šlosberga un Elmārs Pētersons Cēsu novada Skujenes pagasta "Cimbuļos" 34 hektāru lielā platībā saimnieko bioloģiski un lauksaimniecību sauc par savu vaļasprieku. Tā kā Elmāram ir savs uzņēmums, kas nodrošina ģimenei iztiku, lauksaimniecības jomā saimnieki eksperimentē un audzē dažādas neparastas kultūras, piemēram, sējas idru. Signe izveidojusi arī makaronu darbnīcu un uzņem tūristus.
Pērn Latvijā bija straujākais iedzīvotāju skaita kritums Eiropas Savienībā – tas samazinājies par 11,1 tūkstoti, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Arī dzimušo skaits Latvijā samazinās vidēji straujāk nekā citās Eiropas valstīs, un pērn piedzimušie 14,5 tūkstoši bērnu ir zemākais rādītājs pēdējo 100 gadu laikā. Vienīgā iepriecinošā ziņa – iedzīvotāju skaits nedaudz palielinājies migrācijas rezultātā. Kā norādīja ekonomists, iedzīvotāju skaita samazināšanās visvairāk ietekmēs darba tirgu.
1259 eiro uz vienu ģimenes locekli – šādi ienākumi, pēc iedzīvotāju domām, mēnesī būtu nepieciešami, lai savu mājsaimniecību varētu pieskaitīt vidusslānim. Par tādiem sevi atzīst 40% Latvijas iedzīvotāju, tikmēr 1,3% iedzīvotāju sevi uzskata par turīgiem, bet trūcīgo mājsaimniecību skaits palielinājies līdz 13%. Lielāks optimisms nekā Latvijā valda Lietuvā un Igaunijā, kur attiecīgi 58% un 55% iedzīvotāju sevi pieskaita vidusslānim. Kāpēc ir svarīgs vidusslānis, un ko tas liecina par norisēm ekonomikā?
Pagājušajā nedēļā Valsts ieņēmumu dienests (VID) nosūtīja vēstules 5000 Latvijas iedzīvotāju, jo viņu bankas konta apgrozījums būtiski pārsniedz deklarētos ieņēmumus vismaz 20 000 eiro gadā jeb 1660 eiro mēnesī. Šādas vēstules saņems 70 000 Latvijas iedzīvotāju. Daļā iedzīvotāju vēstuļu vispārīgais saturs, kurā nav norādīta konkrēta informācija, radījis neizpratni, savukārt VID pārstāvji skaidroja, ka vēstule ir tikai aicinājums sazināties ar dienesta pārstāvjiem, lai precizētu situāciju.
Latvijas koksnes produktu eksporta vērtība šī gada sešos mēnešos sarukusi par 3,4% un eksporta kopējā vērtība samazinājusies līdz 1,73 miljardiem eiro. Tā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tā kā kokrūpniecības ir eksportējoša nozare, ārējās tirdzniecības bilance ir būtiska, un prognozes liecina, ka šogad nozarē pieauguma nebūs.
Inga Neimane no Tukuma novada Cēres pagasta "Dārziņiem" jau 30 gadus strādā dzelzceļa nozarē, bet gandrīz 40 gadus maizes krāsnī savai ģimenei cep maizi ar dabīgo ieraugu. Pirms diviem gadiem viņa nolēma kļūt par mājražotāju. Tagad Inga pašas cepto rupjmaizi, saldskābmaizi un baltmaizi ved uz tirdziņiem un tirgo arī dažādos pasākumos, viņa stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti".
Nākamgad 100 gadus svinēs Rīgas Centrāltirgus. Tas ir lielākais tirgus Eiropā, aizņemot 6,7 hektārus lielu platību. Rīgas Centrāltirgus ir valsts nozīmes kultūras piemineklis un daļa no Rīgas vēsturiskā centra, kas iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Tirgus ir populārs tūrisma objekts, tomēr nevar nepamanīt, ka tirgū samazinājies tirgotāju skaits, tādēļ iecerētas izmaiņas. Bet kādi ir tirgus nākotnes attīstības plāni?
Darbinieku skaitu plāno samazināt uzņēmumi, kas strādā būvniecības, transporta un loģistikas, mežsaimniecības un nekustamā īpašuma jomā. Tā liecina ceturtdien, 19. septembrī, publiskota Vispārējā atalgojuma pētījuma dati. Savukārt joprojām augsts pieprasījums ir pēc speciālistiem pakalpojumu un informācijas tehnoloģiju nozarē.
Daina Ieviņa Dobeles novada Krimūnās izaudzinājusi divus dēlus un divus audžubērnus. Katram nu jau ir savi ikdienas darbi, bet ģimeni vieno kopējs vaļasprieks – amatniecība. Daina ir sertificēta inženiere, lasa lekcijas studentiem Jelgavā un strādā projektēšanas birojā, bet vasarās ar dabīgām krāsvielām krāso vilnas dziju, šuj, ada un rada tautastērpus, viņa stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti".
Pēdējo gadu laikā Rīgā aktīvi tika būvētas biroju ēkas. Šogad aprīlī darbu sāka "Novira Plaza" pie dzelzceļa stacijas. Energoefektīvus, modernus A klases birojus piedāvā arī biroju izīrētāji "Verde", "Elemental", "New Hanza", "Skanste City" un citi. Neskatoties uz plašo piedāvājumu, biroju īres cenas nevis samazinās, bet palielinās.
Jau otro gadu pēc kārtas vasaras vētrās un lietavās visvairāk cietuši lauksaimnieku sējumi Zemgalē. Latvijas apdrošināšanas kompānijas pēc plūdiem un lietavām jūlija beigās saņēma 9000 apdrošināšanas atlīdzību pieteikumus par 22 miljoniem eiro. No tiem 5,5 miljoni izmaksāti lauksaimniekiem Zemgalē par izpostītiem sējumiem.
Kaut gan šobrīd baudām vasarīgu laiku, jau oktobrī sāksies apkures sezona. Apkures katlu un sistēmu tirgotāji stāsta, ka pircēju interese mainās katru sezonu. Viens no iemesliem – kad Krievija sāka karu Ukrainā un gāzes cena sasniedza nebijušus rekordus, iedzīvotāji bija spiesti domāt par lētākām alternatīvām. Šobrīd samazinās interese par siltumsūkņiem, bet visizdevīgāk apkurē izmantot granulas.
Linda Celma ilgus gadus bijusi skolotāja un direktora vietniece Dundagas Mākslas un mūzikas skolā, bet pirms trim gadiem nolēma mainīt nodarbošanos. Covid-19 pandēmijas laikā kopā ar vīru viņa savā privātmājas teritorijā izveidoja nelielu viesu namu ar trīs apartamentiem, pirti, baseinu un kublu, Linda stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti".
Katru gadu 1. oktobrī notiek pensiju indeksācija. Tās mērķis ir nodrošināt piešķirto pensiju un atlīdzību aizsardzību pret pirktspējas krišanos un panākt to vērtības nezaudēšanu. Inflācija un tai sekojošā cenu celšanās samazina iedzīvotāju pirktspēju, līdz ar to pensionāri var nopirkt mazāk pārtikas produktu, zāles un citas preces un pakalpojumus.
Šīs nedēļas beigās noslēgsies sabiedrisko mediju un "Ziedot.lv" kopīgā akcija, kurā 3 nedēļu garumā aicinājām palīdzēt Ukrainai, ziedojot līdzekļus. Par tiem no Latvijas ražotājiem iegādāsies Ukrainas armijai nepieciešamo aprīkojumu un citas preces, šādi atbalstot gan ukraiņus, gan veicinot ražošanu un inovācijas Latvijā. Ko par sabiedrības saziedoto naudu saņems ukraiņi, un cik liels ir arī valsts atbalsts Ukrainai?