Vēja turbīnu apkopes robotu ražotājs "Aerones" ir pirmais Latvijas uzņēmums, kas saņems aptuveni 4,4 miljonus eiro no Eiropas Inovāciju fonda. Par šo naudu, piesaistot arī savu finansējumu, uzņēmums paplašinās pašu izgudroto robotu ražošanu.
Autora ziņas
Nelielā privātmāja Klapkalnciemā apvijusies ar novembra pelēkumu. Iekšā pie Šteinīšiem gan ir silti un mājīgi. Vija izcepusi ķirbju pīrāgu. Kopš jaunākā dēla nāves Vilnis un Vija dzīvo ļoti klusi un pēdējos gados neiziet pat no mājām. Tik vien kā pie dēla uz kapiem, turpat Klapkalnciemā, kad vecākais dēls aizved. Plašākas intervijas žurnālistiem kopš traģēdijas viņi nav snieguši, taču šoreiz piekrīt sarunai ar Latvijas Televīziju. Piekrīt tāpēc, ka smeldzošās sāpes, kas nekur nav pazudušas, savijušās kopā ar dusmām un vilšanos par tiesas spriedumu Zolitūdes traģēdijas krimināllietā.
Pirmās instances spriedums Zolitūdes traģēdijas lietā tika nolasīts septiņus gadus pēc traģēdijas. Tajā no deviņiem apsūdzētajiem par vainīgu atzīts tikai būvinženieris Ivars Sergets. Apelācijas tiesa sprieda līdzīgi. Sergets saņēma sešarpus gadus ilgu cietumsodu, bet pārējie apsūdzētie tika attaisnoti. Prokurori un cietušie apelācijas instances spriedumu ir pārsūdzējuši, un tagad kārta Augstākajai tiesai. Rīgas apgabaltiesas tiesnese Iveta Vīgante piekrita garākā intervijā pastāstīt par tiesas spriedumu LTV filmas "Lūgšana par Zolitūdi" veidotājiem.
Ineta Jakovele Zolitūdes traģēdijā zaudēja savu vienīgo meitu Elgu. Elgai bija 25 gadi. Inetas sociālajā tīklā "Facebook" augustā sākumā, kad meitai ir dzimšanas diena, katru gadu var redzēt jaunas fotogrāfijas, kā Ineta ar viņas draugiem vai radiem piemin Elgu. Šogad foto kadri bija no traģēdijas piemiņas vietas, kur no puķēm izveidots skaitlis – 35. šo desmit gadu laikā Ineta daudz darījusi, lai spētu piedot un pati dzīvot uz priekšu.
Mārtiņš Plāsis jeb, kā viņu iesaukuši, kasieris Mārtiņš ir viens no Zolitūdes traģēdijas simboliem. Viņš bija pēdējais, kuru 21. novembra naktī glābēji atrada dzīvu sabrukušā lielveikala drupās. Saspiests starp betona bluķiem, Mārtiņš nogulēja aptuveni deviņas stundas. Traģēdijas brīdī Mārtiņam bija 25 gadi. Tagad, savos 35, pēc garas atveseļošanās viņš cenšas nostāties pats uz savām kājām.
Te viņš rāpoja, pie šī galda mācījās, bet uz šī krēsla gulēja. Austrītes Žarikovas istabā ir gandrīz tāpat, kā tad, kad viņa te dzīvoja kopā ar savu mazdēlu Edgaru Reinfeldu pirms aptuveni 20 gadiem. Pie sienas vairākas fotogrāfijas, bet plauktā Edgara skolas gados no koka izgrebtā eglīte ar stirniņu, kā arī viņa Triju Zvaigžņu ordenis. To Edgaram piešķīra pēc nāves. Viņš ir viens no trim glābējiem, kuri gāja bojā, sabrūkot lielveikala "Maxima" griestu pārsegumam pirms 10 gadiem.
Dažu stundu laikā saziedota nauda plakāta, kurā Krievijas prezidents Vladimirs Putins attēlots kā miroņgalva, atjaunošanai iepretim Krievijas vēstniecībai. Lai no jauna izgatavotu vēja saplosīto plakātu bija nepieciešami 5500 eiro. Paula Stradiņa Medicīnas muzejā plāno izveidot stabilākas konstrukcijas un plakāts būs no izturīgāka materiāla.
Vai Aglonas svētglezna ir kopija? Vai tai piemīt dziedinošs spēks, un vai tāds ir oriģinālam Traķos, Lietuvā? Ko par to saka baznīca, kā skaidro vēsturnieki un folkloras pētnieki, un vai brīnumiem tic mākslinieki un restauratori? Viņi, kas redzējuši Aglonas Dievmāti tuvplānā – rentgena aparātā, sudraba ietērpa lodējuma vietās, laimes asarās, ko atklāj ticīgo dziedināšanas stāsti. Patiesība, mīti, noslēpumi, mīklas un to atminējumi caurauž stāstu par Aglonas sirdi – Dievmātes Brīnumdarītājas svētgleznu, tās izcelsmi, māksliniecisko mantojumu un nozīmi ticīgo dzīvēs.
Krievvalodīgais Igaunijas iedzīvotājs Artemijs Ivanovs jeb reperis Temada, kurš daudziem rīdziniekiem izraisīja sašutumu, Lieldienu brīvdienās Bastejkalnā sarīkojot ielu koncertus krievu valodā, iecerējis maija otrajā pusē turpat Bastejkalnā atkārtot vairākus līdzīgus pasākumus. Taču tas, visticamāk, nebūs iespējams, jo viņam liegta iebraukšana Latvijā.
Pirms Lielās talkas Valsts vides dienests aicina talkotājus savāktos atkritumus šķirot, bet par atrastajiem būvgružiem, nezināmas izcelsmes un lielgabarīta atkritumiem ziņot viedtālruņos lejuplādētajā "Vides SOS" aplikācijā.
Gavēņa laikā izstaigāt Krusta ceļu Gaujas Nacionālajā parkā pašā vistumšākajā laikā – šāda iespēja ticīgajiem bija aizvadītajā naktī. Pirmo reizi Siguldā notika "Nakts Krustaceļš", kuru kopīgi organizēja Salaspils un Siguldas katoļu draudzes. Vairāk nekā simt cilvēku no dažādām konfesijām tradicionālo lūgšanu formu apvienoja ar fiziskām aktivitātēm svaigā gaisā.
Sākumā domājām, ka paliksim Latvijā dažas nedēļas, tad mēnešus. Tā stāstīja bēgļi no Ukrainas, kuriem vienkārša istaba kopmītnēs kļuvusi par mājām jau aptuveni gadu. Neviens nedomāja, ka ģimenes būs šķirtas tik ilgi. Gads Latvijā pagājis drošībā, bet vienlaikus pastāvīgā stresā par mājās palikušajiem. Latvijas Televīzija tikās ar trim sievietēm no Ukrainas, kas dzimteni bija spiestas pamest pērnā gada martā un aprīlī. Patlaban viņas mājvietu radušas Saldus novada Druvā.
Autovadītāja, kas 8. jūlijā Mārupes novada Babītes pagastā apdzīšanas manevra laikā izraisīja ceļu satiksmes negadījumu, kurā no gūtajām traumām gāja bojā divu automašīnu vadītāji, bija ar viltotām braukšanas tiesībām, informēja Valsts policija.
Svētdien un pirmdien Aglonas bazilikā notiek Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētku galvenie pasākumi, kas ik gadu pulcē tūkstošiem ticīgo no Latvijas un arī citām valstīm. Svētdien visas dienas garumā bazilikā norisinās dievkalpojumi, bet pulksten 22.00 sakrālajā laukumā būs Tautas krustaceļš.
Aglonā, kur svētdienas vakarā un pirmdien kulmināciju piedzīvos Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki, sāk ierasties svētceļnieki. Agrāk ceļā devušās grupas, ar kājām nogājušas vairāk nekā 200 kilometrus. Iemesli, kāpēc cilvēki dodas svētceļojumā, kas bieži vien ir arī fizisku grūts, atšķiras. Tos sākuši analizēt arī reliģijas pētnieki.