Vaira Vīķe-Freiberga atceras, ka pirms 40 gadiem viņai bija kāda laimīga iespēja apciemot Zentu Mauriņu. Tikšanās bijusi sirsnīga un radījusi gluži citu iespaidu, nekā to Vīķe Freiberga bija iedomājusies no grāmatām.
Autora ziņas
Valmieras Drāmas teātrī šodien Anta Eņģele kopā ar kopā ar virtuozo bajāna meistaru Marko Ojalu izdziedās muzikālu stāstu par putniem, viņu dzīvi un dziedāšanas prasmi, par tautas vērojumiem un ticējumiem.
Viņa ir dziedātāja, aktrise, spēlē ģitāru, nu jau dažas nedēļas arī mandolīnu un arī brīnumaino instrumentu monohordu. Viņa prot savus klausītājus sasmīdināt un saraudināt. Iedot katram vajadzīgo devu nostalģijas un, ja vajag, arī garīgi pabarot ar viedām tautasdziesmām. Viņa uzsver, ka nejūtas kā dziesminiece, viņai tuvāks trubadūra vārds. Viņa ir ar Dieva dotu talantu un skaistu vārdu - Anta Eņģele.
Latvijas Radio raidījumā "Īstenības izteiksme" šoreiz stāsts par valgalieti Kārli Guļevski, kurš 1949. gada 25. martā no izsūtīšanas paglāba savu mazmeitu. Pārējā ģimene nonāca Sibīrijā, no kurienes atgriezās 20. gadsimta piecdesmitajos gados – jau pēc PSRS vadoņa Josifa Staļina nāves.
Latvijas Radio sērijā „Latvijas klusie varoņi” piektais stāsts un grāmatas fragments ir par kādas romu meitenes Lilijas izglābšanos no Mežaparka koncentrācijas nometnes Otrā pasaules kara laikā. Šķiet, ka šī stāsta galvenais varonis tā arī paliks līdz galam nenoskaidrots, tomēr pēc arhīvu pētnieces Agneses Lūses domām, ir vērts to zināt arī bez līdz galam zināmā galvenā varoņa
Mērsraga zvejnieks Žanis Fonzovs (1916-1990) Otrā pasaules kara beigās palīdzēja bēgļiem no Kurzemes tikt uz Gotlandi. Katru reizi viņš riskēja ar bēgļu un savu dzīvību, tomēr, kamēr vien Kurzeme nebija ieņemta, Fonzovs atkal un atkal atgriezās pēc arvien jaunām un jaunām bēgļu grupām.
Latvijas Radio ierakstu sērijā „Latvijas klusie varoņi” stāsts par Lēdurgas pagasta „Avotu” māju saimniekiem Grīnbergu Pauli un viņa sievu Mildu, kuri pēckara gados savās mājās – dziļā mežā paslēptajos „Avotos” – deva patvērumu gan cīnītājiem pret padomju okupācijas varu, gan viņu atbalstītājiem.
Tāpat kā ebreji, čigāni un garīgi slimie Otrā pasaules kara gados bija apdraudēti arī tie nelaimīgie, kuri bija saslimuši ar lepru jeb spitālību. Šoreiz stāsts par lepras slimnieku glābšanu, ko grāmatas "Latvijas klusie varoņi" tapšanas laikā pētīja Agnese Lūse.
Latvijas klusie varoņi ir cilvēki, kuri grūtos, vēsturiskos apstākļos mēģinājuši glābt savus līdzcilvēkus. Viens no viņiem ir Eduards Alperovičs, kas pārdzīvojis gan 1941. gada deportācijas, gan holokaustu, par kuru Latvijas Radio stāsta grāmatas „Latvijas klusie varoņi” līdzautore Anna Žīgure. Grāmatā „Latvijas klusie varoņi”, kuras autori ir Anna Žīgure, Pēteris Bolšaitis un Agnese Lūse, aprakstīti notikumi, kas galvenokārt risinājušies pagājušā gadsimta četrdesmitajos gados.
Latvijas Universitātes un Daugavpils Universitātes pasniedzēju un studentu ekspedīcija Daugavpils novadā, pašā Baltkrievijas pierobežā, tās dalībniekiem lika saprast, ka ikvienam Latvijas nostūrītim jābūt iekļautam valsts kopējā vērtībā. Arī tuteišiem, kas Salienas, Vecsalienas, Demenes un Skrudalienas pagastā dzīvo ar lielu piederības apziņu.
Daugavpils novadā pie pašas robežas ar Baltkrieviju dzīvo, kā paši sevi sauc, - tuteiši. Viņi dzīvo un pieder paši tikai savai zemei, bet ne Daugavpils novadam vai Latgalei. Viņu mājas ir vietas, kam tūristi parasti izbrauc cauri nepiestājot, bet daugavpiliešiem tā skaitās nomaļa, panīkusi, neinteresanta pierobeža, bez jelkādas emocionālās nokrāsas. Šovasar pie viņiem reģionālās folkloras un dzīvesstāstu vākšanas ekspedīcijā devās Latvijas Universitātes un Daugavpils Universitātes studenti un pasniedzēji.
Pēc Latvijas Radio pastāstītā stāsta par bērnu glābšanu no deportācijām 1941.gada jūnijā viens otru atrod glābēja un izglābtās mazbērni.
Gatavojot raidījumus par deportācijām nolemto glābējiem, ne reizi vien dzirdēts stāsts par bijušo Talsu izpildkomitejas priekšsēdētāju, kurš 1941.gadā esot atteicies parakstīt izsūtāmo sarakstus. Par to viņu ar ģimeni līdz ar citiem talsiniekiem izsūtīja.
Latvijas Radio martā raidījumā "Īstenības izteiksme" aizsāka tematu, kas līdz šim palicis ārpus vēsturnieku un atmiņas pētnieku uzmanības loka. Meklēti stāsti par cilvēkiem, kuri mēģināja glābt represijām nolemtos – brīdināja, slēpa vai kā citādāk palīdzēja.
4.maija svētku laikā Latvijas Radio Ziņu dienests piedāvā jaunu ierakstu sēriju “Maija svētki”. Tie ir desmit personīgi žurnālistu stāsti par mūsu laika biedriem - ar visdažādāko dzīves pieredzi un uzskatiem. Radio latviešu un krievu žurnālisti izvēlējās varoņus, ar kuriem pārrunāt tos jautājumus, kas vēl joprojām ir sāpīgi un līdz galam neizrunāti. Kāpēc dzīvojam vienā valstī, bet mums ir atšķirīga vēsture? Kāpēc, esot kopā, tik maz zinām viens par otru? Kāpēc vieni svin 4. maiju, bet citi 9. maiju? Pirmo stāstu sagatavojusi Dace Krejere.
Latvijas sociālajā atmiņā saistība ar deportācijām dominē ciešanu un pāridarītāju stāstu, bet varoņu stāsti – liecības par tiem, kas glāba cilvēkus no represijām – ir neapjēgti. Taču tie ir ļoti svarīgi, jo nācijai var dod apziņu par spēju rīkoties pat visdrūmākajos laikos, intervijā Latvijas Radio sacīja sociālās atmiņas pētnieks Mārtiņš Kaprāns.
Meklējot deportāciju glābēju atstātās pēdas, par ko stāstīts iepriekšējā reizē, nemitīgi dzirdēts stāsts par Edgaru Kauliņu, kolhoza „Lāčplēsis” vadītāju. Leģenda vēsta - viņš nav pieļāvis, ka izved kādu no viņa cilvēkiem un teicis, lai ved viņu, jo viņam nav ko izvest. Cik tā ir leģenda, cik patiesība?
Neatkarības gados ir tapušas apjomīgas represēto dzīvesstāstu kolekcijas – tāda ir Okupācijas muzejam, Mutvārdu vēstures projektā, fondam "Sibīrijas bērni", Daugavpils Universitātas reģionālajā dzīvesstāstu krājumā un citviet. Šis savāktais kultūrslānis ir radījis sajūtu, ka par deportācijām jau viss ir pateikts. Tomēr vai tomēr nav tā, ka ir daudz savākta materiāla, bet ir aklums pret niansēm? Piemēram, ir aizmirsts par tiem, kuri mēģināja glābt represijām nolemtos – brīdināja, slēpa vai kā citādāk palīdzēja.
Ukraiņi ļoti augsti novērtē Latvijas solidaritāti un atbalsta sniegšanu, Latvijai ir pamats būt lepnai ar to, ko dara Ukrainas labā, intervijā Latvijas Radio atzina Latvijas vēstniece Ukrainā Argita Daudze.
Vairāki posmi uz Daugavpils šosejas no Lielvārdes līdz Salaspilij nav droši ne gājējiem, ne riteņbraucējiem. Situāciju iespējams uzlabot ar ceļu infrastruktūras sakārtošanu veidojot speciālo celiņu ķēdi, Latvijas Radio norādīja Ogres novada domes priekšsēdētāja vietnieks Egils Helmanis.
Klāt XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku trešā diena. Par svētku norisi visplašāk vēstī Latvijas sabiedriskie mediji, portālā lsm.lv teksta tiešraidē piedāvājot aktuālās informācijas apkopojumu.
Latvijas Radio Adventa laikā līdzdomāšanai piedāvā ieklausīties kāda cilvēka pārdomās par viņam svarīgām dzīves atziņām un spēka avotiem, kas viņu stiprina un iedvesmo. Dzejniece Māra Zālīte savas pārdomas izsaka dzejā un uzsver, ka attieksme maina realitāti.
Svētdienas, 30.decembra, pēcpusdienā ar bezmaksas koncertu Babītē turpināsies kokļu mūzikas festivāls "Gaismas ceļā".
Ceturtdien, 9. oktobrī, pirmizrādi piedzīvos režisora Uģa Oltes dokumentālā filma "Planēta Dzintars" un Andra Gaujas spēlfilma "Izlaiduma gads".
Latvijas Radio veido ierakstu sēriju pirms Saeimas vēlēšanām – partiju vizītkartes, īsi iepazīstinot ar būtiskiem faktiem par partiju. Tāpat visu Saeimas vēlēšanās startējošo partiju līderiem vaicāti trīs vienādi jautājumi – par Valsts prezidenta kandidātu, nodokļu iekasēšanu un aizbraukušo tautiešu atgriešanu dzimtenē.
Veselības ekonomikas asociācijas vadītāja Daiga Behmane, kura strādā arī Rīgas Stradiņa Universitātē, šobrīd nezina, vai piekritīs partijas “Vienotība” piedāvājumam kļūt par veselības ministri.
Salacgrīvā turpinās “Positivus” festivāls. Kā ziņo pasākuma organizatori, šogad ievērojami palielinājies ārvalstu apmeklētāju skaits, īpaši no Igaunijas un Lietuvas.
Pārtikas un veterinārais dienests sestdien izsludināja ārkārtas stāvokli Krievijas un Igaunijas pierobežas novados, Latvijas radio pavēstīja dienesta vadītājs Māris Balodis.
Eiropas attieksmē pret karu Ukrainā un iespējamu stiprāku sankciju ieviešanu varētu iestāties tad, kad kļūs skaidrs, ka kaujinieki patiešām ir vainojami Malaizijas lidmašīnas MH17 notriekšanā ceturtdienas pievakarē virs karā ierautā Donbasa, sestdienas rītā intervijā Latvijas Radio sacīja politologs Ojārs Skudra.
Pagājušajā nedēļa 9. un 12. klases skolēni beidza mācības, ir sācies eksāmenu laiks. Pirmdien latviešu valodas pārbaudījumu kārtos12.klašu skolēni. Vidusskolas absolventi jau pirmo, svešvalodas eksāmenu kārtoja pavasara brīvlaikā. Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītājs Guntis Vasiļevskis sola, ka visu eksāmenu rezultāti būs zināmi 30. jūnijā.
Rīgas Tehniskās universitātē (RTU) šodien Atvērto durvju diena. To laikā interesentiem būs iespēja uzzināt ko vairāk par studijām dažādās tehniskās zinātnēs.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
