Izglītības iestāžu tīkla reorganizācija Latgalē skars 17 izglītības iestādes – daudzas vidusskolas pārtaps par pamatskolām vai sākumskolām, divas skolas tiks likvidētas. Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) turpinās diskusijas par skolu tīkla optimizācijas kritērijiem nākotnē, tos sola pieņemt līdz 30. jūnijam. Lai gan nākamajā mācību gadā tie vēl netiks piemēroti, vietvaras uzsver – ministrijas plānos trūkst caurspīdīguma un pilnīgas izpratnes.
Autora ziņas
Ceturtdien, 23. martā, Saeima atcēla iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumus pašnodarbinātām personām. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem Latgales reģionā ir reģistrēti vairāk nekā 16 000 pašnodarbināto, bet vēl nav zināms, cik daudzi avansu varētu būt samaksājuši. Vairāki pašnodarbinātie portālam LSM.lv atzinuši, ka avansu nebija maksājuši.
Daugavpilī jaunajā mācību gadā plānots atvērt sporta skolu, liecina informācija pašvaldības mājaslapā. Dome februāra sākumā pieņēma lēmumu par pašvaldības dibināto profesionālās ievirzes sporta izglītības iestāžu apvienošanu. Savukārt ceturtdien, 16. martā, atbalstīts jaunās Daugavpils Sporta skolas nolikums, ko apstiprinās nākamajā domes sēdē. Plānots, ka izglītības iestāde savas durvis audzēkņiem vērs jau šoruden.
Jaunais Pašvaldību likums, kas stājās spēkā šogad, vietvarām ļauj pašām izlemt azartspēļu zāļu likteni. Daugavpils jau 2019. gadā paudusi "stingru nostāju pret šīm sabiedrību degradējošajām izklaides vietām, kas jāver ciet", norādīja pilsētas mērs Andrejs Elksniņš.
Daugavpilī vairākās daudzdzīvokļu dzīvojamo māju kāpņu telpās parādījušies sludinājumi, kuros piedāvā darbu transportlīdzekļu vadītājiem, kas vienlaikus ir aicinājums iesaistīties pretlikumīgās darbībās, atbalstot nelegālo imigrāciju, informē Valsts robežsardze. Valsts policijā daugavpilieši nav vērsušies.
21. februārī Daugavpils domes preses konferencē mērs Andrejs Elksniņš skaidroja, ka diskusija par plānotajām izmaiņām cietokšņa pārvaldībā notiek "iekšēji", ar domes struktūrvienību vadītājiem. Iedzīvotāji aktīvi pauduši savu viedokli, un pēc visu iesniegumu izvērtēšanas deputāti cietokšņa jaunās pārvaldes jautājumu varētu skatīt aprīļa beigās vai maija sākumā.
Plašu rezonansi Daugavpilī izraisījusi Daugavpils pilsētas pašvaldības Tūrisma attīstības un informācijas aģentūras vēlme atteikties no Daugavpils cietokšņa kompleksa izpētes, saglabāšanas un iekļaušanas aktīvā tūrisma apritē. Iniciatīva paredz no amata atbrīvot cietokšņa pārvaldnieku un viņa vietnieku. Daugavpils iedzīvotāji ir neizpratnē par šādu pašvaldības soli, jo uzskata, ka šīm amata vienībām ir tieša sociālā ietekme un ietekme uz vidi cietokšņa teritorijā, – pretēji domes viedoklim.
Šonedēļ Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) panākta vienošanās par Daugavpils Universitātes (DU) turpmāko attīstību, paredzot pakāpenisku DU integrāciju Latvijas Universitātē (LU) un labas pārvaldības nostiprināšanu un attīstību, informēja ministrijā. Satraukums par steidzamu apvienošanu universitātei nav zudis, tādēļ šo jautājumu DU klātbūtnē trešdien, 15. februārī, apspriež Saeimas apakškomisijā.
Lai izvairītos no bankrota, Daugavpils reģionālā slimnīca sākusi domāt par pacientu maksas paaugstināšanu vai apvienošanos ar kādu citu veselības pakalpojumu sniedzēju. Valdības piešķirtais finansējums veselības nozarei nesedz iestādes saimnieciskos izdevumus, intervijā ziņu portālam LSM.lv norādīja Daugavpils reģionālās slimnīcas vadītājs Grigorijs Semjonovs.
Daugavpils pilsētas mērs Andrejs Elksniņš pēc izstāšanās no "Saskaņas" sācis veidot jaunu pilsētas mēroga politisko spēku. Elksniņš atklāja, ka jau šobrīd viņam ir pietiekami spēcīga komanda, lai veidotu arī partiju Latgales mērogā, neapvienojoties ar kādu citu politisku spēku. Lai gan Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs izteicies, ka vēlas veidot reģionālu partiju ar Elksniņu, personīgi ar viņu par to nav runājis.
Robotika ir zinātne, kas prasa cilvēka klātbūtni, attīsta kritisko domāšanu un veido mūsu nākotni, saka Kārlis Pīgožnis. Viņš ir gados jauns robotikas pasniedzējs, kuram ir ļoti daudz hobiju, kas tiešā vai netiešā veidā saistīti ar inženierzinātnēm – tostarp fotografēšana, audiofilisms un motociklu restaurācija. Taču viņa lielākā aizraušanās un ikdienas nodarbošanās ir robotika, ko gan pats turpina apgūt, gan arī māca Latgales jauniešiem. Viņa audzēkņu būvētie roboti ieguvuši godalgotas vietas čempionātos Latvijā un ir pusfinālisti Baltijā.
Ne visi var mēslus mēzt, kādam ir arī jāglezno – par to ir pārliecināts ekspresīvais impresionists Aivis Pīzelis. Latvijas glezniecībai tik netipiskās košās krāsas un kontrasti ir gleznotāja Aivja Pīzeļa rokraksts. Mākslinieks nāk no Preiļu puses, bet savu ikdienu pavada galvaspilsētā. Pīzelis uz dzimto vietu dodas "restartēties" un fotografēt, lai atvestās sajūtas izliktu uz audekla. Aivja Pīzeļa radošā darbība aizsākusies pirms vairāk nekā 15 gadiem, un viņa dzīve bez gleznošanas vairs nav iedomājama.
Lai gan šobrīd ūdens līmenis Daugavā pie Jēkabpils ir krities par nu jau vairākiem metriem, plūdu risks līdz pavasarim joprojām saglabājas, atkal kļūst aukstāks, un sals no jauna var sākt upē "ražot" vižņus, norādījis Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Aizdambējums, kas radīja plūdus, vēl nav izzudis. Tas kļuvis īsāks, un ūdens tajā izskalojis sev ceļu, bet jauni vižņi situāciju atkal var sarežģīt. Latgales pašvaldības, kas atrodas Daugavas krastos, nopietnus plūdu draudus pagaidām nesaskata, taču ir gatavas reaģēt, ja upe tomēr sāktu iziet no krastiem.
Saņemtie apkures rēķini par decembri daudziem daugavpiliešiem raisījuši pārdomas par to, vai pilsētas daudzdzīvokļu mājās ievēro "taupības režīmu". Kamēr vieni uzskata, ka mājās ir vēl siltāks nekā iepriekšējās ziemās, citi norāda, ka dzīvoklī temperatūra ir samazināta un ir vēsāks. Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmumā skaidroja, ka dažos dzīvokļos gan joprojām esot karsti, tomēr cilvēki vairāk sūdzas par nepietiekamu apkuri.
Pārrobežu projektu koordinators, Aktīvo iedzīvotāju fonda dalībnieks un dejotājs – šīs ir tikai nedaudzas jomas, kurās ar sirdi un dvēseli darbojas daugavpilietis Oskars Zuģickis. Viņš kādreiz bijis ģeogrāfijas skolotājs, bet jau teju 20 gadus ikdienā mudina cilvēkus "izkāpt no savas komforta zonas", lai viņi sāktu raudzīties tālāk – pāri novada un reģiona robežām. Lai gan iedzīvotāju konsultēšana ir nemitīgs darbs, vairākas Oskara aizsāktās iniciatīvas veiksmīgi darbojas arī šodien. Zuģickis bija arī "Eiropas cilvēks Latvijā 2022" nominantu vidū.
Šeludjko ģimene – Irina, Vitālijs un viņu meitiņa Aņa no Ukrainas pilsētas Izjumas Latgalē ieradās 5. novembrī. Kopš kara pirmās dienas ģimene bēga no vienas vietas uz citu, mēģinot paglābties no apšaudēm un bombardēšanas. Nācies gan slēpties pagrabā un vietējā skolā ierīkotajā bumbu patvertnē, gan arī izlūgties no krieviem atļauju turpināt ceļu pāri vienīgajam tiltam, kas no Izjumas veda Eiropas virzienā. Ģimene pieredzējusi šausminošo karadarbību, trūkumu un badu, taču varonīgi savā "septītajā žigulī" nonākuši drošībā – Krāslavas novada Izvaltā. Piedzīvotais licis novērtēt, cik maz vajag, lai cilvēks būtu patiešām laimīgs.
Krāslavā no novembra darbu sākusi SOS bērnu ciematu komanda, kas sniedz atbalstu Latgalē nonākušajām ģimenēm no izpostītajām Ukrainas pilsētām Luhanskas, Mariupoles un Harkivas. Ukraiņu ģimenes šeit jau atradušas dzīvesvietas, daudzi jau strādā, bērni apmeklē skolu un mācās latviešu valodu. Latgales SOS bērnu ciemati pašlaik darbojas Krāslavā, nākotnē plāno strādāt arī Ludzā un Rēzeknē, taču pašvaldības pagaidām neatsaucīgas.
"Zirgi un cilvēku vēderi pagarinājuši tūrisma sezonu," saka "Klajumu" saimniece Ilze Stabulniece. Savās dzimtas mājās Krāslavas novada Kaplavā Ilze saimnieko kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, un izveidotais piedāvājums atpūtniekus vilina visu gadu. Daugavas loku dabas skaistumu ziemā tūristi bauda, sēžot kamanās vai zirga mugurā.
Liepājā un Daugavpilī no 1. janvāra slēgs Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) zvanu centrus. Ārkārtas izsaukumu numura 112 reģionālie zvanu centri, kas šobrīd ir VUGD pārziņā, turpmāk būs tikai trīs – Vidzemes, Zemgales un Rīgas reģonos. Tie apstrādās visus ienākošos ārkārtas izsaukumus un novirzīs tālāk attiecīgajiem operatīvajiem dienestiem. Cēsīs jaunais zvanu centrs atklāts nesen, bet Jelgavas un Rīgas centri turpinās darbu jaunajā sistēmā. Lai nodrošinātu iedzīvotājiem vienādas iespējas paziņot par ārkārtas notikumu, pāreja uz vienotu sistēmu aizsākta jau 2018. gadā.
Šonedēļ Daugavpilī un Līvānos notiek izglītojoši pasākumi par kustības "Jaunais Eiropas Bauhaus" darbības mērķiem un virzieniem. Tieši vietējās kopienas, kas bieži vien bez finansējuma īsteno lokāli ļoti nozīmīgus projektus, transformēs "Veco Eiropu", uzskata kustības "New Bauhaus" vēstnieks Jānis Ķīnasts. Arī Daugavpilī aktīvi darbojas vietējās kopienas, turpinot realizēt idejas, kas nav guvušas atbalstu lielākos projektu konkursos. "Jaunā Bauhaus" ideju Daugavpilī vērtē atzinīgi.
Raimonds Platacis pirms apmēram diviem gadiem no galvaspilsētas pārcēlies atpakaļ uz Latgali, lai organizētu jauna formāta pasākumus un veidotu autentisko latgalieša spēka pozīciju. Ir izveidota latgaliešu apvienība LATGALACTICA, kur kopā sanākuši aktīvi cilvēki, kas reģionu redz kā vienotu koprades telpu. Raimonds ir viens no tiem, kas ar dažādu aktivitāšu un mārketinga instrumentu palīdzību plāno veicināt Latgales atpazīstamību, eksportējot latgalisko dzīves ziņu arī ārpus reģiona.
Daugavpilieša Oskara Zuģicka vārdu pazīst ne vien Latgalē, bet nu arī aiz Latvijas robežām. Viņš kādreiz bijis ģeogrāfijas skolotājs, bet jau teju 20 gadus ikdienā mudina cilvēkus "izkāpt no savas komforta zonas" un izzina viņu idejas, lai iedrošinātu tās īstenot. Pārrobežu projektu koordinators, forumu organizators, aktīvo iedzīvotāju Oskars Zuģickis
Vasaras sākumā no Preiļiem uz Ukrainas pilsētu Ņižinu nogādātas divas palīdzības kravas ar pārtiku un pirmās nepieciešamības precēm. Arī šobrīd Latgales ļaudis ar ziedojumiem piepilda skolēnu autobusu, lai 2. decembrī tas varētu uzsākt ceļu uz Ukrainu. Autobuss atrodas Preiļos, un tajā iespējams atstāt ukraiņiem ikdienā noderīgas mantas. Savukārt 25. novembrī Riebiņu Kultūras namā notiks labdarības koncerts Ukrainas atbalstam, kurā piedalīsies arī mākslinieces no Ņižinas.
Latgalē vislielākie rēķini par apkuri ir Daugavpilī un Rēzeknē, kur iedzīvotāji par siltumu divistabu dzīvoklī, ieskaitot valsts kompensāciju, oktobrī samaksājuši ap 100 eiro. Turpretī mazākie rēķini – pašvaldībās, kur vairāk apkurei izmanto šķeldu, granulas vai malku. Preiļos kurināmo gatavo paši, tāpēc siltumapgādes tarifs palicis iepriekšējā gada līmenī.
Pirms diviem gadiem balvenieši Edgars un Inga Kaļvas pārdeva savu vienīgo ģimenes automašīnu, lai iegādātos vecu noliktavu bez piebraucamā ceļa. Pašu spēkiem un vēlāk arī piesaistot dažādu projektu līdzekļus nedaudz vairāk nekā gada laikā dzimtajā pilsētā izveidoja aktīvās atpūtas vietu. Latgales plānošanas reģiona (LPR) Latgales uzņēmējdarbības centrs Kaļvu ģimenes uzņēmumu "Kureti Cafe" atzinis par šā gada gada labāko jauno komersantu Latgalē.