Baiba Runce

Latvijas Radio raidījuma "Atvērtie faili" žurnāliste

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
(Ne)baidīties dzemdēt Latvijā. Kāpēc neizdodas pierādīt vardarbību dzemdībās?
(Ne)baidīties dzemdēt Latvijā. Kāpēc neizdodas pierādīt vardarbību dzemdībās?
Pērn Latvijā piedzima vismazāk bērnu simts gadu laikā. To nosaka vairāku faktoru kopums, bet viens no tiem varētu būt saistīts arī ar traumatisku pirmo dzemdību pieredzi. Nesen veiktā pētījumā gandrīz katra piektā sieviete norādījusi, ka piedzīvojusi fizisku, emocionālu vai verbālu vardarbību dzemdībās. Sabiedrība par šādiem gadījumiem parasti uzzina no atsevišķiem stāstiem, turklāt nereti nozares pārstāvji atbildību noveļ uz pašu dzemdētāju pleciem – procesu pārāk idealizējusi, nav bijusi pienācīgi sagatavojusies, par maz uzdevusi jautājumus…  Kāpēc neizdodas pierādīt vardarbību dzemdībās? Un vai jomā gaidāmi kādi uzlabojumi?
Eksperiments: Rīgā bez krievu valodas zināšanām grūti atrast darbu apkalpojošajā sfērā
Eksperiments: Rīgā bez krievu valodas zināšanām grūti atrast darbu apkalpojošajā sfērā
Lai gan jau vairākus gadus darba devēji Latvijā bez īpaša pamatojuma nedrīkst pieprasīt darbiniekiem konkrētas svešvalodas zināšanas, Latvijas Radio eksperimentā noskaidroja, ka darbu, īpaši apkalpojošajā sfērā, bez krievu valodas zināšanām atrast ir grūti. Darba devēji sludinājumos mēdz prasību par krievu valodas nepieciešamību nenorādīt, savukārt vēlāk jau darba intervijā uzsver, ka darbiniekam konkrētā valoda tomēr būs jāapgūst.
«Zeme, kur dzer»: Nauda pret veselību jeb kā Ekonomikas ministrija aizstāv alkohola nozari
«Zeme, kur dzer»: Nauda pret veselību jeb kā Ekonomikas ministrija aizstāv alkohola nozari
Alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju Latvijā sasniedzis augstāko atzīmi OECD valstu vidū, bet Ekonomikas ministrija (EM) turpina aizstāvēt nozares lobiju. Veselības ministrijas (VM) rosinātās izmaiņas, kas paredz stingrākus ierobežojumus, apbērtas ar iebildumiem ne tikai no grādīgo dzērienu industrijas, bet arī valsts institūcijām. Kas notiek brīdī, kad saduras sabiedrības veselības un tautsaimniecības intereses? 
Puika kriminālstāstā. Kurš traumēja bērnu – pedofilu tīkls vai viņu adoptējusī mamma?
Puika kriminālstāstā. Kurš traumēja bērnu – pedofilu tīkls vai viņu adoptējusī mamma?
Pērnā rudens sākumā kāda sabiedrībā zināma dāma Marija (vārds mainīts) Latvijas Radio raidījumam "Atvērtie faili" uzticēja briesmīgu stāstu – viņas adoptētais bērns, tobrīd desmitgadīgs puika, atzinies, ka agrāk audžuģimenē ticis seksuāli izmantots. Viņa pauda aizdomas, ka bērns kļuvis par kāda pedofilu tīkla upuri, bet likumsargi vilcinājās lietu izmeklēt, tāpēc viņa vēlējās iesaistīt žurnālistus. Ir pagājuši deviņi mēneši, kopš Latvijas Radio seko šai lietai, secinot, ka kriminālprocess patiesi ir iestrēdzis; neviens pie atbildības nav saukts. Taču šajā laikā pieredzēts negaidīts pavērsiens – Marijas centieni bērnu atdot bioloģiskajai mātei, kā arī pretrunas sievietes apgalvojumos par bērna uzvedību.
«Excel» tabula maina visu dzīvi. Onkoloģijas pacientu iespējas saņemt vajadzīgās zāles – nevienlīdzī...
«Excel» tabula maina visu dzīvi. Onkoloģijas pacientu iespējas saņemt vajadzīgās zāles – nevienlīdzīgas
Onkoloģijas pacientiem izredzes izdzīvot Latvijā ir mazākas nekā citviet Eiropā. Seši tūkstoši mūsu iedzīvotāju ik gadu zaudē cīņu ar vēzi.  Finansējums vēža ārstēšanai nav pietiekams, un pirms gandrīz gada izstrādātais jaunais onkoloģijas plāns iestrēdzis Ministru kabinetā. Daļai onkoloģijas pacientu Latvijā neatliek nekas cits, kā vērsties pie labdarības organizācijām. Var rakstīt arī individuālo kompensāciju pieteikumus valstij, taču lielākā daļa saņem atteikumus.
Latvijā joprojām gūst nopietnas traumas, pildot darba pienākumus alkohola reibumā
Latvijā joprojām gūst nopietnas traumas, pildot darba pienākumus alkohola reibumā
Katru gadu cilvēki alkohola reibumā gūst nopietnas traumas, veicot tiešos darba pienākumus – jau šī gada pirmajos trīs mēnešos Valsts darba inspekcija saņēmusi ziņas par trīs negadījumiem, no kuriem viens beidzies ar darbinieka nāvi. Kuras ir riskam pakļautākās nozares, un kā rīkoties uzņēmējiem? To sabiedrisko mediju projekta “Zeme, kur dzer” ietvaros skaidroja Baiba Runce.
Latvijas paralimpiskajiem atlētiem rod iespējas izmēģināt dažādus sportus
Latvijas paralimpiskajiem atlētiem rod iespējas izmēģināt dažādus sportus
Debiju paralimpiskajās spēlēs Latvijas ratiņkērlinga komandai noslēgusies ar četrām uzvarām desmit spēlēs. Cīņā par medaļām izlase nepiedalīsies, taču paralimpiskās spēles Pekinā joprojām turpinās. Latvijā cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem ir iespēja izmēģināt ne tikai ratiņkērlingu, bet arī citus sportus. 
Ārstēties aicina arī alkoholiķu ģimenes locekļus – līdzatkarīgos
Ārstēties aicina arī alkoholiķu ģimenes locekļus – līdzatkarīgos
Palīdzība nepieciešama arī alkoholiķu ģimenes locekļiem. Līdzatkarība pamatoti tiek uzskatīta par slimību, jo tai ir noteiktas pazīmes un paredzama gaita. Līdzatkarīgie atbalstu var meklēt arī alkoholiķu radinieku un draugu kustībā, kas ir līdzīga Anonīmo alkoholiķu kustībai.
Prostitūtas portrets Latvijā. Vai tiešām pati vainīga?
Prostitūtas portrets Latvijā. Vai tiešām pati vainīga?
Kopš pandēmija lika ieviest pulcēšanās ierobežojumus, no pilsētu ielām pazudušas arī sievietes, kas pārdeva savu miesu. Taču tas nenozīmē, ka pazudusi arī prostitūcija. Seksuālo pakalpojumu tirdzniecība tagad notiek internetā, bet to regulējumā ir robi. Prostitūcijā lielākoties nonāk jaunas, nabadzīgas meitenes ar traģisku pagātni, bet izkļūt no tās šobrīd palīdz tikai brīvprātīgie. Latvijas Radio raidījums "Atvērtie faili" pētīja, kāda ir prostitūcijas seja Latvijā.
Tik daudz kā Latvijā attīstītajās valstīs nedzer nekur. Kā ir būt dzērāja bērnam?
Tik daudz kā Latvijā attīstītajās valstīs nedzer nekur. Kā ir būt dzērāja bērnam?
Latvijā ir daudz ģimeņu, kuras posta alkohols. Daudz ir bērnu, kuri auguši alkoholiķu ģimenēs. Viņi zina, kā ir baidīties nākt mājās no skolas. Skandāli un nedrošības sajūta bija viņu bērnības neatņemama sastāvdaļa. Patiesībā alkohola atkarība ietekmē un apdraud visu sabiedrību. Mūsu valstī ir augstākais alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju Eiropā. Kāpēc Latvijas iedzīvotāji tik ļoti mīl iedzert, un kādas tam ir sekas?
Nedzirdīgi cilvēki var pat vadīt uzņēmumu, bet Latvijā viņus baidās pieņemt darbā
Nedzirdīgi cilvēki var pat vadīt uzņēmumu, bet Latvijā viņus baidās pieņemt darbā
Varis Strazdiņš mūziku nedzird vairāk nekā 50 gadus. Viņš tāds Latvijā nav vienīgais. Dzirdes invaliditāte noteikta 2,5 tūkstošiem pieaugušo un bērnu, taču ar dzirdes traucējumiem sadzīvo aptuveni 30 tūkstoši līdzcilvēku.  Ar kādiem izaicinājumiem saskaras vājdzirdīgi un nedzirdīgi cilvēki? Un ko darīt varam mēs – sabiedrība, lai uzlabotu ikdienu visiem?
Mūžīgi iesprostoti. Vairāk nekā puse cilvēku ratiņkrēslos Latvijā netiek ārā no mājām
Mūžīgi iesprostoti. Vairāk nekā puse cilvēku ratiņkrēslos Latvijā netiek ārā no mājām
Pandēmija mums iemācīja, kas ir mājsēde. Bet Latvijā ir daudz cilvēku, kuriem būt iesprostotiem mājās ir pastāvīga realitāte jau sen. Un tie ir cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem. Ne valstij, ne pašvaldībai nav pienākuma pielāgot mājokļus invalīdiem. Jaunajos projektos dzīvokļiem vajadzētu būt pieejamiem visiem, bet arī tas ne vienmēr notiek. Kāpēc mēs ignorējam cilvēkus ar invaliditāti?
Pandēmijā skolēnu mobings pielāgojas interneta videi. Kā to novērst?
Pandēmijā skolēnu mobings pielāgojas interneta videi. Kā to novērst?
Pandēmijas laikā arī mobings pielāgojies interneta videi. Tur var būt izglītojošs vai izklaidējošs saturs, piemēram, smieklīgi video kuriozi, ēdienu receptes vai modes padomi, bet neapšaubāmi jaunie mediji ir arī auglīga vide, kur attīstīties kibermobingam. Kas pa šo laiku izdarīts, lai Latvija vairs nebūtu līdere mobingā?
Pandēmijas realitāte Latvijas skolās – cik būs izkritušo un kurš viņus «glābs»?
Pandēmijas realitāte Latvijas skolās – cik būs izkritušo un kurš viņus «glābs»?
Pēc pāris mēnešiem noslēgsies mācību gads, kura laikā vairums skolēnu izglītības iestādē bijuši vien dažas nedēļas. Viņu ikdiena ir "Zoom" platforma. Gads bijis grūts visiem, bet vecuma īpatnību dēļ īpaši smagi šo laiku pārdzīvo pusaudži. Vairāki simti skolēnu šī gada laikā pārgājuši uz mācībām ģimenē vai tālmācības vidusskolām.
Skolotāji Covid-19 laikā: Niecīga samaksa par papildu darbu un bailes inficēties
(papildināts)
Skolotāji Covid-19 laikā: Niecīga samaksa par papildu darbu un bailes inficēties (papildināts)
Kopš februāra visās Latvijas skolās ir atļautas individuālas klātienes konsultācijas, lai varētu palīdzēt skolēniem, kuriem ir mācību grūtības vai psihoemocionālas problēmas. Taču pedagogu arodbiedrība uzskata, ka valsts skolotājiem šo papildu darbu pienācīgi neatlīdzina. Daudzi arī nevēlas doties uz klātienes stundām, jo baidās inficēties ar koronavīrusu. Arodbiedrībai ir ziņas, ka no Covid-19 miruši trīs kolēģi. 
«Stokholmas diēta» – naudas pelnīšanas mašīna, kas balansē uz likumu robežas
«Stokholmas diēta» – naudas pelnīšanas mašīna, kas balansē uz likumu robežas
Stokholmas nosaukums, slavenības reklāmās un agresīvs mārketings – tie ir vaļi, uz kuriem balstās "Stokholmas diētas" popularitāte. Bet "Atvērto failu" savāktā informācija liek domāt, ka aiz brīnumainus panākumus sološās diētas slēpjas prasta naudas pelnīšanas mašīna, kas balansē uz likumu robežas. Speciālistiem par pārsteigumu apšaubāmās diētas piedāvātājs Latvijā tagad ir reģistrēts kā ārstniecības iestāde. Kā tas bija iespējams? Kā darbojas "Stokholmas diētas" bizness?
Pandēmija uz iedzīvotāju psihisko veselību atstāj dramatiskas sekas. Vai valsts palīdzības plāns  bū...
Pandēmija uz iedzīvotāju psihisko veselību atstāj dramatiskas sekas. Vai valsts palīdzības plāns būs efektīvs?
Pandēmija ir kļuvusi par lielu pārbaudījumu cilvēku psihiskajai veselībai. Vēl pirms sērgas saņemt palīdzību krīzes brīdī Latvijā nebija vienkārši, runāt par savu mentālo veselību – gandrīz tabu, un tā visa rezultāts – nelaimīgas dzīves un augsti pašnāvību rādītāji. Veselības ministrija šogad tikusi pie 7 miljoniem eiro, lai īstenotu īpašu psihiskās veselības plānu. Cik tas ir efektīvs? 
Paliatīvajā aprūpē arvien būtiskas problēmas. Ineses stāsts par mirušo mammu
Paliatīvajā aprūpē arvien būtiskas problēmas. Ineses stāsts par mirušo mammu
Labdarības maratonā "Dod pieci!" pirms mazliet vairāk nekā gada Latvijas Radio aicināja ziedot nedziedināmi slimu cilvēku aprūpei un mudināja politikas veidotājus Latvijā izveidot paliatīvās aprūpes sistēmu. Lai cik smagā stāvoklī slimnieks būtu, ar viņu aprūpi faktiski nācās tikt galā ģimenei – fiziski, emocionāli un finansiāli. Vienīgais, ko piedāvāja valsts, īsu brīdi stacionārā. Kas pa šo laiku ir izdarīts, un vai paliatīvā aprūpe kļuvusi labāka?
Covid-19 nodaļā nogurums un cerības. «Atvērtie faili» Vecgada vakarā ielūkojas slimnīcas darbā
Covid-19 nodaļā nogurums un cerības. «Atvērtie faili» Vecgada vakarā ielūkojas slimnīcas darbā
Ignorējot aicinājumu palikt mājās, Rīgas mikrorajonos svinības sākās jau agrā Vecgada vakarā. Tonakt par mājsēdes pārkāpumiem likumsargi sodīja vairāk nekā tūkstoš cilvēkus. Apmēram tikpat cilvēku Jaungada naktī Latvijas slimnīcu Covid-19 nodaļās cīnījās par savu veselību un dzīvību. Sērga nešķiro ne jaunos un vecos, ne arī tos, kas jaunā koronavīrus posta darbam tic un kas netic. Covid-19 pacientu skaits turpina augt, un slimnīcām atkal jāpārplāno savas nodaļas, lai uz citu pakalpojumu rēķina palīdzētu infekcijas skartajiem.
Ārzemēs precēti, Latvijā svešinieki. Vai Satversmes tiesas lēmums iezīmēs lūzumu attieksmē pret homo...
Ārzemēs precēti, Latvijā svešinieki. Vai Satversmes tiesas lēmums iezīmēs lūzumu attieksmē pret homoseksuāliem pāriem?
Latvija palikusi viena no nedaudzajām Eiropas Savienības valstīm, kas neatzīst viendzimuma partneru attiecības. Tas, protams, nenozīmē, ka šādu pāru nav. Daudzi savu kopdzīvi ir reģistrējuši ārvalstīs, bet dzīvo šeit un mēģina tikt galā ar tiesiskiem šķēršļiem, par kuriem tradicionālās ģimenes neko nenojauš. Citi no Latvijas ir aizbraukuši. Satversmes tiesa šoruden pateica, ka valstij ir pienākums aizsargāt arī viendzimuma ģimenes. Vai tas iezīmēs lūzumu attieksmē pret homoseksuāliem pāriem?  
Pieejamā vidē invaliditāte «atkāpjas». Kāpēc jaunbūvēs mēdz aizmirst par cilvēkiem ratiņkrēslos?
Pieejamā vidē invaliditāte «atkāpjas». Kāpēc jaunbūvēs mēdz aizmirst par cilvēkiem ratiņkrēslos?
Latvijā ar invaliditāti sadzīvo katrs desmitais jeb vairāk nekā 202 tūkstoši iedzīvotāju. Katru gadu šim skaitam ir tendence pieaugt. Šiem cilvēkiem nereti ir svarīga vides pieejamība, kas likumos pastāv, bet reālajā dzīvē šīs prasības joprojām mēdz ievērot tikai formāli. Pēc invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” vadītāja Ivara Baloža novērojumiem – puslīdz pieejama ir katra piektā publiskā ēka Latvijā. Tikmēr lielās pašvaldības lobē likuma grozījumus, kas to būvvaldes atbrīvotu no vides pieejamības kontroles.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd