18. aprīlī Stūra mājā atklās jaunu izstādi, veltītu pretošanās kustībai "Nacionālā sardze" un tās vadītājam Jūlijam Bračam.
Autora ziņas
Nacionālajā teātrī 18. aprīļa vakarā ceļu pie skatītājiem uzsāks mūsdienu īru autores Mārgaretas Perijas traģikomēdija "Laiks Paradīzei!". Iestudējumu veido režisore Endīne Bērziņa, kura uzskata, ka luga ļoti trāpīgi atklāj mūsdienu cilvēka izjūtas. Mūsu dzīves temps kļūst arvien straujāks, mēs skrienam pēc kādas iztēlotas laimes un harmonijas, bet ieguvums dažkārt ir pilnīgi pretējs. Kā šajā skrējienā apstāties? Kā saprast to, kas mums patiesi ir nepieciešams piepildītai dzīvei? Šie ir daži no jautājumiem, ko uzdod izrāde. To izspēlē sešas Nacionālā teātra aktrises.
Nedēļas literatūras apskatā šķiram vaļā divas pilnīgi atšķirīgas grāmatas. Tomēr abas vieno tas, ka tās atklāj, cik dzīve var būt sarežģīta, brīžiem izmisuma un bezcerības pilna, bet vienlaikus – cik dzīve tomēr ir skaista un liela vērtība.
Pusaudžu pasaulei un dzīves izjūtai būs veltīts jauniestudējums "Jelgava ’94", kas šobrīd top Latvijas Leļļu teātrī. Pēc Jāņa Joņeva populārā romāna motīviem to veido režisors Mārtiņš Eihe.
Pavasarīgu noskaņu piepildīts, gaišs un dzīvespriecīgs ir vīru kora "Dziedonis" jaunais albums "Ziedonis un Dziedonis", kura prezentācijas koncerts notiks nākamnedēļ, 19. aprīlī, Nacionālajā bibliotēkā. Albuma pamatā ir 15 miniatūras ar Imanta Ziedoņa dzeju, savulaik radītas tieši vīru korim "Dziedonis". Katra miniatūra nosaukta kādas sievietes vārdā.
Trešdienas, 10. aprīļa, vakarā ar režisora Alvja Hermaņa iestudējuma "Melnais gulbis" pirmizrādi atklās Jaunā Rīgas teātra Jauno zāli. Tā ir jaunuzbūvēta skatuve, kādas vecajā Lāčplēša ielas teātrī nemaz nebija. Līdzīgi kā atklājot Lielo skatuvi, arī šajā izrādē aktieri darīs ko tādu, ko vēl līdz šim nebija darījuši. Izrādes pamatā ir Fjodora Dostojevska romāna "Idiots" motīvi, uz kuriem kara konteksts liek paraudzīties ar pavisam citu skatienu, nekā līdz šim bijām pieraduši.
Literatūras jaunumu apskatā šoreiz stāsts par divām grāmatām bērniem, kuras, manuprāt, ne mazāk vērtīgi izlasīt arī pieaugušajiem. Abas tās var uztvert vairākos līmeņos, un līdzās tiešajam stāstam abās tajās ir gana daudz filozofisku zemtekstu.
8. aprīlī 100. dzimšanas diena apritētu dzejniecei, dziesminiecei un personībai ar apbrīnojamu gara spēku – Broņislavai Martuževai. Pirms 12 gadiem viņa devās mūžības ceļā. Visa turpmākā gada garumā notiks dzejniecei veltīti pasākumi, kas dos iespēju viņas personības nozīmi atklāt daudz dziļāk un plašāk. Pirmais simtgades pasākums "Kā putni dzied" notiks 8. aprīlī Lubānas vidusskolā. Vietai ir simboliska nozīme – Broņislava ļoti gribēja būt skolotāja, mācījās Rēzeknes Skolotāju institūtā, taču likteņgaitas savērpās tā, ka to piepildīt nebija iespējams.
Mākslinieks ir dīvains radījums, kurš dara lietas, kas no normāla cilvēka viedokļa dažkārt šķiet pilnīgi trakas. Tādu definīciju savai profesijai dod māksliniece Diāna Dimza-Dimme. Pati sevi viņa pie pašiem izaicinošākajiem māksliniekiem gan nepieskaita, bet arī viņas skatījums uz dzīvi bieži vien ir ļoti neordinārs, kas atspoguļojas viņas darbos. 23. aprīlī Diāna Dimza-Dimme svinēs 60. dzimšanas dienu, bet jau no 5. aprīļa Kalnciema kvartāla galerijā skatāma viņas jubilejas izstāde "Piedzimšanas diena". Tajā apkopoti darbi, kas ir kā simboli viņas dažādiem dzīves posmiem.
Par dabas un cilvēka attiecībām, par draudzību, mīlestību un uzticību vēstīs jaunais balets "Džungļu grāmata", kas pasaules pirmizrādi piedzīvos nākamnedēļ Nacionālajā operā. Iestudējums ir dejotāja un horeogrāfa Raimonda Martinova ilgi lolota sapņa piepildījums. Viņš baletam veidojis gan horeogrāfiju, gan libretu, kam iedvesmu guvis angļu rakstnieka Radjarda Kiplinga nemirstīgajā darbā. Baleta mūzikas autors ir Kārlis Lācis. "Džungļu grāmata" būs izrāde visai ģimenei, ļoti krāšņa, jautra un dinamiska, kas vienlaicīgi aicinās aizdomāties par nopietnām tēmām.
Latviešu humors nav impulsīvs un mirklīgs, tas prasa iesildīšanos. To var saukt par smagnēju, bet tikpat labi – par ziemeļnieciski pamatīgu. Tā latviešu humoru raksturo Latvijas Universitātes profesore, literatūrzinātniece Janīna Kursīte. Daudz plašāk viņa šai tēmai pievērsīsies pasākumā "Tas tik ir joks?! Latviešu literatūras humora gaņģos", kas notiks trešdien, 3. aprīlī, Rakstniecības un mūzikas muzejā. Janīnas Kursītes lekcijai sekos diskusija par latviešu humoru ar publicistu Ēriku Hānbergu un rakstnieci Ingu Gaili.
Tikko klajā nācis Ulda Rudaka grāmatas "Rokupācija" jaunais izdevums.
Drīzumā apritēs gads, kopš aizsākās projekts "Balsu talka". Tā mērķis ir savākt pēc iespējas vairāk latviešu valodas runas paraugu, lai palīdzētu attīstīt tehnoloģijas latviešu valodā. Šai saistībā cilvēki aicināti veikt savus balss ierakstus, ierunājot projekta mājaslapā dažus teikumus. Gada laikā atsaucība bijusi laba. Talkā piedalījušies vairāki tūkstoši dalībnieki, kopā ierunājot vairāk nekā 200 stundu.
Mīlestība mums ir dota kā skaista dāvana, ko nevajag analizēt, bet kam vienkārši jāļaujas un par ko jāpriecājas – uzskata aktieris Rūdolfs Plēpis. Viņš pats dzīvē gan daudz mīlestības saņēmis, gan dāsni to dāvājis arī citiem. Tikko ceļu pie skatītājiem sācis aktiera jaunais koncertuzvedums "Rūdis. Stāsti un dziesmas". Pirmā tikšanās jau bijusi marta nogalē Smiltenē, kam sekos vēl seši koncerti Ulbrokā, Dobelē, Brocēnos, Talsos, Alūksnē un Cēsīs.
Jūtīgs un precīzs noskaņu tvērums un emocionalitāte, kā arī drosme paplašināt valodas robežas – tā aizvadītā gada literatūras ražu raksturo Latvijas Literatūras gada balvas žūrija.
Parādīt ienaidnieku tieši sejā un dzēst jebkādu nostalģiju pēc padomju laikiem – šos par seriāla "Dumpis" galvenajiem mērķiem izvirzījis režisors Andrejs Ēķis.
Muzikāli ļoti krāsains un kontrastains būs koncertuzvedums "Laimes flauta", kas izskanēs Lieldienu Baltās nedēļas sestdienā, 6. aprīlī, Torņakalna baznīcā. Tajā vienkopus dzirdēsim dažādu gadsimtu un tradīciju lūgšanas dažādās valodās. Arī Latvijā maz pazīstamus opusus no Latīņamerikas, Spānijas un Āfrikas. Dziedājumi mīsies ar instrumentālām skaņu gleznām. Koncertā piedalīsies dziedātāja Aleksandra Špicberga un vīru vokālā grupa, flautists Andis Klučnieks, ģitārists Vladimirs Kudrins un sitaminstrumentālists Elvijs Endelis, kā arī zēnu vokālā grupa "Puikas".
Cilvēka sirds ir tik liela mistērija, ka māksliniekiem nekad neaptrūkst ideju, kā par to runāt savā mākslā. Jau otro reizi šai tēmai pievēršas horeogrāfe Linda Lejiņa-Grebina. Pirms trim gadiem viņa iestudēja dejas izrādi "Sirds", kuras centrā bija sirds fiziskais aspekts, bet šogad tapusi jauna izrāde "Sirds kā dvēseles centrs", kas caur deju atklās sirdi kā garīgu vērtību. Izrādei būs divas daļas, kas ietvers arī kādu eksperimentu, kurā nevis mūzika iedvesmos dejotājus, bet dejotāji iedvesmos mūziku. Dejas iestudējuma pirmizrāde būs skatāma sestdien, 30. martā, Nacionālās operas Jaunajā zālē.
Skaņdarbs ar ļoti spēcīgu emocionālu iedarbību kā uz klausītājiem, tā mūziķiem – tā par Jura Kulakova kantāti "Sarkanais vilciens" saka diriģente Aira Birziņa.
Par ļaunuma viltīgo dabu, par cilvēka izvēlēm un mākslinieka likteni pārmaiņu laikā vēstīs jaunais iestudējums "Meistars un Margarita" Dailes teātrī. Mihaila Bulgakova slavenā romāna skatuves versiju veido igauņu režisori Tīts Ojaso un Ene-Līsa Sempere kopā ar savu starptautisko komandu. Pirmizrāde būs skatāma 22. martā.
Šogad 500. jubileju svin Latvijas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka. Jubilejai par godu šomēnes bibliotēka izveidojusi izstādi, kurā piedāvā apskatīt īpašus sava krājuma dārgumus. Tās ir Latvijā vecākās, skaistākās un vērtīgākās senās grāmatas un pergamenta rokraksti. Pats senākais rokraksts ir no 9. gadsimta, bet viena no pašām skaistākajām grāmatām, greznota ar lapu zeltu, ir Svētās Marijas stundu grāmata no 15. gadsimta. Savukārt viens no neparastākajiem izstādē skatāmajiem izdevumiem ir Sēru grāmata izvadīšanai, kas vēsta par kādu savdabīgu Rīgā savulaik piekoptu tradīciju.
Grāmatu apskatā šoreiz par divām grāmatām, kuru iznākšana nosvinēta pavisam nesen – aizvadītās nedēļas nogalē. Tās ir Gunāra Bībera astoņu lekciju krājums un Arnolda Auziņa "Jautras nebūšanas".
Šo svētdien, 17. martā, atzīmēsim Nacionālās pretošanās kustības piemiņas dienu. Ar to sasaucas jaunā izstāde "…Brīvības garu nevar nokaut!", ko piektdien atklās Latvijas Okupācijas muzejā. Tā vēsta par Latvijas jauniešu cīņu pret padomju okupācijas režīmu 20. gadsimta 40. gados. Jauniešu cīņa izpaudās dažādās formās – viņi veidoja nacionālas organizācijas, izplatīja pretpadomju uzsaukumus, izkāra Latvijas karogu un veica citas pret varu vēstas darbības. Viņi labi zināja, ka tādējādi riskē ar savu dzīvību, brīvību un nākotni, bet viņu drosme un pārliecība bija lielāka par viņu bailēm.
"Būtu ļoti priecīgs, ja spētu uzrakstīt skaņdarbu, kas aptur karu. Bet – tā kā tas nav iespējams – es ar savu mūziku cenšos viest vismaz cerību." Tā sarunā ar Latvijas Radio atzīst šī gada jubilārs – izcilais komponists un pedagogs Rihards Dubra. 15. martā viņa 60. jubilejai veltīts koncerts notiks Rīgas Domā, un Valsts akadēmiskais koris "Latvija" tajā atskaņos viņa sakrālās mūzikas programmu septiņās valodās. 17. un 23. martā Rēzeknē un Jūrmalā savukārt izskanēs Dubras cikla klavierēm "Krustaceļa vīzijas. Gaisma" pasaules pirmatskaņojums Reiņa Zariņa izpildījumā.
Ne reizi vien dzirdēts, ka japāņi augstu novērtē latviešu tradīcijas, amatniecību un rokdarbus. Viņi ne tikai brauc uz Latviju tos apskatīt un iegādāties, bet arī paši mācās adīt latviskus cimdus un cept rupjmaizi.
Nākamnedēļ ar veloakrobātikas izrādi no Francijas atklās nu jau pilnībā aprīkoto Rīgas cirka ēku. Cirks to ieskandina ar vairākiem notikumiem, un aizvadītās nedēļas nogalē bija arī grāmatas "Rīgas cirks. Ieskaņa. 1888-1957" atvēršana. To sastādījušas Māra Pāvula un Elvīra Avota.
Sirsnīgs, uzmundrinošs un skaniski krāsains ir tikko klajā nākušais mūziķu apvienības "BikiGrupa" debijas albums "BikiDziesmas". Kā jau liecina nosaukums, mūziķu iedvesmas avots bijusi daudziem bērniem tik iemīļotā dzejas bilžu grāmatu sērija "Bikibuks".
Rīgas Tehniskajā universitātē sestdien notika Latvijas Studentu apvienības kongress. Tajā ievēlēja jaunu apvienības prezidentu, kā arī izvērtēja apvienības gada laikā paveikto un iezīmēja galvenos mērķus nākotnei. Kongresā piedalījās arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Pārsteiguma moments un iespēja sevi nemitīgi pilnveidot ir galvenie dzinuļi, kas visvairāk savā profesijā aizrauj restaurācijas ķīmiķi Indru Tuņu. Viņa ir viena no ļoti retajām šīs profesijas pārstāvēm Latvijā. Jau ilgus gadus viņa strādā Nacionālā Vēstures muzeja Restaurācijas departamentā, ir arī Mākslas akadēmijas Restaurācijas katedras lektore.
Meditācijas, lūgšanas, bet arī prieks un svētki – tā pianists Andrejs Osokins raksturo sava rīkotā Brīvības festivāla saturu. Šajā pavasarī tas notiks jau piekto reizi un trešo reizi būs veltīts Ukrainai.
Ceturtdien, 7. martā, muzejā un pētniecības centrā "Latvieši pasaulē" atklās izstādi "Pārsteidzošais folio", kas iepazīstinās ar kādu īpašu grafikas kolekciju. Tā tapusi Fišbahas bēgļu nometnē Vācijā grafiķa Jaņa Šternberga vadībā pagājušā gadsimta 40. gados. To bija iecerēts publicēt, taču tolaik tas neizdevās. Vērtīgo darbu mape aizceļoja uz Ameriku, ilgi gulēja nekustināta un tikai tagad – ar 70 gadu distanci – ieraudzīs dienasgaismu izstādē Latvijā.
Kā tehnoloģijas var apdraudēt bērnu attīstību? Kādas iespējas tās var sniegt? Kā vispār audzināt bērnus digitālajā laikmetā? Vai šai ziņā vajadzīgas kādas pilnīgi jaunas pedagoģijas metodes? Šie ir daži no aplūkotajiem jautājumiem Zandas Rubenes grāmatā "Digitālā bērnība".
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
