Atis Klimovičs

lsm.lv autors un žurnālists

Apskatīt autora rakstus: Latviski Krieviski

Ārpus ētera
Atis Klimovičs: Gruzijas vēstniecībām nekas cits neatliek kā atgādināt par okupāciju
Atis Klimovičs: Gruzijas vēstniecībām nekas cits neatliek kā atgādināt par okupāciju

Jau septiņus gadus pēc kārtas augustā Gruzijas vēstniecība Latvijā regulāri cenšas atgādināt par 2008.gadā pieredzēto Krievijas militāro iebrukumu, norādot, ka agresīvā lielvalsts joprojām okupē tikai formāli Tbilisi piederošās Dienvidosetiju un Abhāziju. Saprotama rīcība, kas liecina par cerību uzturēšanu kādreiz nākotnē panākt krievu okupācijas spēku izvešanu un Gruzijas jurisdikcijas atjaunošanu pār šīm teritorijām. Taču tas par nākotni, bet šodien drīzāk nākas samierināties ar rūgto atziņu, ka taisnīgajai prasībai nav redzams drīzs piepildījums.

Atis Klimovičs: Domājot par Ukrainu, trūkst labo ziņu
Atis Klimovičs: Domājot par Ukrainu, trūkst labo ziņu

Latvijas un Lietuvas parlamenta spīkerēm ir taisnība, ka pret Krieviju piemērojamas vēl nopietnākas sankcijas, ja agresija Ukrainā ies plašumā. Viss pareizi, taču derīgi piebilst, ka līdzīgi paziņojumi regulāri izskanējuši jau ilgāk par gadu, vienīgi agresors mierīgāks tā arī nav palicis. 

Atis Klimovičs: Par efektīvāku un atklātāku aizsardzības resora valodu
Atis Klimovičs: Par efektīvāku un atklātāku aizsardzības resora valodu

Aizsardzības ministrijas un bruņoto spēku vadībai droši vien ir savi argumenti, kādēļ sabiedrībai netiek saprotami un populāri izskaidrots, ko nozīmē Krievijas gaisa un jūras spēku regulārā ostīšanās pie mūsu valsts robežām, tāpat arī tas, kādas darbības Latvijas valsts ieplānojusi veikt, lai nosargātu savu patstāvību ārējas agresijas gadījumā.

Atis Klimovičs: Liecība ES asuma zaudēšanai Dienvidkaukāzā
Atis Klimovičs: Liecība ES asuma zaudēšanai Dienvidkaukāzā

Krievijas veiktā nesenā robežas pārbīde Gruzijai piederošajā teritorijā apstiprinājusi to, ka joprojām nav skaidrs, kur varētu beigties lielvalsts tīkojumi šajā Dienvidkaukāza valstī, kurā pirms septiņiem gadiem iebruka Krievijas armija. 

Atis Klimovičs: Ukraiņi nesaprot, kādēļ Rietumi atsaka ieroču piegādes
Atis Klimovičs: Ukraiņi nesaprot, kādēļ Rietumi atsaka ieroču piegādes

Karš Ukrainas austrumos faktiski nav ticis pārtraukts nevienu dienu, un apstiprinājumu tam var gūt pat lielā attālumā no kara zonas. Arī galvaspilsētā Kijevā un citās šīs valsts pilsētās kara realitāti var pamanīt regulāri – ar zināmu periodiskumu hospitāļos tiek nogādāti ievainotie, tāpat - protams, retāk - iespējams vērot atvadīšanās pasākumus no kritušiem karavīriem.

Atis Klimovičs: Aizvien nopietnāki aicinājumi stiprināt drošību
Atis Klimovičs: Aizvien nopietnāki aicinājumi stiprināt drošību

Zināms, ka pareizi gādāt malku vasarā un atbilstoši laikus sagatavoties arī karstuma sezonai, ka taisnība izrādījusies trešajam sivēntiņam, kas atšķirībā no brāļiem neslinkoja un uzcēla mūra māju. Tieši tāpat tagad rīkojas Baltijas valstu valdības un aizsardzības resori, kas beidzamajā laikā daudzos paziņojumos likuši noprast, ka mūsu aizsardzības nodrošināšanā jau tagad sperami daudz nopietnāki soļi. Viens no tādiem – alianses sabiedroto papildspēku patstāvīga klātbūtne visās trīs valstīs. Šķiet, austrumu kaimiņa militārās izveicības pieaugusī demonstrēšana ir galīgi apstiprinājusi nepieciešamību pēc kvalitatīviem uzlabojumiem Baltijas aizsardzībā.

Atis Klimovičs: Uzlabojumiem aizsardzībā nepieciešama politiskā griba
Atis Klimovičs: Uzlabojumiem aizsardzībā nepieciešama politiskā griba

Pirms 20 gadiem viens no talantīgākajiem latviešu politiskajiem komentētājiem izteicās, ka notikumi Čečenijā ir ārkārtīgi nozīmīgi Latvijai, jo tie ļaujot precīzi saskatīt, kādai valstij dzīvojam kaimiņos. Toreiz lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju diezin vai pievērsa sevišķu uzmanību šādam apgalvojumam.

Atis Klimovičs: Kara turpinājums pēc 60 gadiem
Atis Klimovičs: Kara turpinājums pēc 60 gadiem

Kāds Ukrainā diezgan labi pazīstams padomju soda nometnēs savu „sroku” izcietušais ukraiņu patriots intervijā teicis, ka esot allaž apzinājies, ka Krievija viņa dzimtenei neļaus viegli aiziet savu ceļu. Deviņdesmit gadus nodzīvojušam Ukrainas sacelšanās armijas (UPA) kareivim tā likusi domāt viņa ilgajā dzīvē iegūtā pieredze, ko veidojusi cīņa ar Ukrainā iebrukušo Sarkano armiju, atrašanās padomju drošības dienesta gūstā, ieslodzījums nometnē un ilgie padomju okupācijas gadi līdz valstiskuma atgūšanai. Tas viss kopumā šim cilvēkam atšķirībā no vairuma licis pievērst īpašu uzmanību naidīgajām Kremļa politikas izpausmēm pret Ukrainu.

Atis Klimovičs: Vai tiešām «nekas tāds»?
Atis Klimovičs: Vai tiešām «nekas tāds»?

Spriežot pēc rietumvalstu un vispirms tieši Eiropas Savienības (ES) redzamāko politisko līderu reakcijas, Ukrainā beidzamajā laikā nekas īpašs nenotiek. Tik vien kā dzirdami apgalvojumi, ka spriedzes pieauguma gadījumā tikšot sperti atbildīgi soļi. Vispār „nekas tāds” jau arī nenotiek, ja par ko tādu neuzskata triju ukraiņu karavīru nogalināšanu un vēl vairāku ievainošanu pirms pāris diennaktīm.

Atis Klimovičs: Laiks prasa atklātāk runāt par aizsardzību
Atis Klimovičs: Laiks prasa atklātāk runāt par aizsardzību

Viena no galvenajām Ukrainas kara mācībām, raugoties uz tā militārajām izpausmēm, ir gaužām vienkārša – tā vešanai pat mūsdienu apstākļos ir nepieciešams liels skaits dažāda sagatavotības līmeņa cilvēku ar ieročiem rokās.

Atis Klimovičs: Ukraiņi stiprina aizsardzību un vairs nezīlē, ko sagaidīt no Putina
Atis Klimovičs: Ukraiņi stiprina aizsardzību un vairs nezīlē, ko sagaidīt no Putina

Karu Ukrainā Putins jau ir zaudējis, jo sevi par mūžīgo čekistu atzinušais Kremļa saimnieks ir kļūdījies aprēķinos. Iespējams, viņš tika plānojis piebeigt neatkarīgo Ukrainu jau šajā gadu mijā, varbūt to bija iecerējis paveikt līdz nākamā gada vidum, taču nu jau pilnībā ir redzams, ka Krievijas diktatora murgi nav piepildījušies un tas nekad arī nenotiks. 

Atis Klimovičs: Kara iespējamība
Atis Klimovičs: Kara iespējamība

Ukrainas notikumu galvenā mācība ir biedējoši baisa – karš Eiropā, tātad arī Latvijā, ir iespējams. Turklāt tāds pavisam īsts, kā filmās, ar katjušu zalvēm, lielgabalu dārdoņu un tanku izmantošanu.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd