Latvijas futbola izlase sestdien vakarā Prāgā "Eden" stadionā aizvadīs 2015.gada pirmo spēli. "Euro 2016" kvalifikācijas turnīra ietvaros mūsējo pretinieki būs A grupas līderi Čehijas futbolisti. Čehijas futbola izlasei Latvijas futbola vēsturē ir īpaša loma. Tieši pret čehiem Latvijas izlase (vēl konkrētāk Māris Verpakovskis) guvusi pirmos un līdz šim arī vienīgos vārtus Eiropas čempionāta finālturnīros. Tiesa, kas tiesa, mums tā ir lappuse, bet šodienas pretiniekiem tikai maza epizode. Ar labu spēli ir iespēja šo epizodi pastiept garāku.
Dažs labs, ieskatoties „Euro-2016” A grupas turnīra tabulā, varētu iesaukties: "Tur tak vairs nav vērts doties uz Prāgu un spēlēt ar čehiem, kur nu vēl rīkot treniņnometni Nirnbergā!" Taču karstgalvji nedaudz jānomierina. Ar vienu turnīru, vēl vairāk - vienu spēli (piemēram, pret Nīderlandi) izlases liktenis nebeidzas. Kurš 1992.gada rudenī pat pēc diviem 0:0 ar Dāniju un Spāniju varēja paredzēt, ka 2004.gada vasarā Latvijas izlase spēlēs „Euro-2004” finālturnīrā un pašā pirmajā mačā tiksies ar tiem pašiem čehiem, liekot viņiem nervozēt līdz pat pēdējai sekundei! Pēc diviem gadiem būs PČ kvalifikācija, pēc tam „Euro-2020” spēles... Par to, kāpēc tika izvēlēta Nirnberga, nevis Nīgrande, jau rakstīju. Marta beigās Latvijā tikai zooveikalā ir zaļa zāle, kas kaķiem domāta.
Latvijas izlases futbolisti, gatavojoties sestdien paredzētajai "Euro 2016" kvalifikācijas spēlei ar A grupas līdervienību Čehijā, pabeiguši īsu treniņnometni Nirnbergā un ceturtdien pusdienlaikā devās ceļā uz Prāgu. Laika ziņā attālums kā no Rīgas līdz Liepājai... Brauks ar autobusu, jo lidmašīna šajās dienās atkal ir kā karsts kartupelis. "Germanwings" lainera katastrofas noskaņas jūtamas arī Nirnbergā.
Latvijas vēsturē labākajai bobsleja un skeletona sezonai pielikts punkts. Tituli jau daudzreiz ir uzskaitīti, naudas balvas gandrīz piešķirtas. Ka sezona patiešām bijusi lieliska, pierādīja arī pagājušā sestdiena Siguldā. Pilsēta bija kļuvusi par vienu lielu autostāvvietu. Mašīnas blīvējās ne vien trases lejasdaļā, augšdaļā no Dzelzceļa stacijas gandrīz līdz „Kaķītim”, bet bija arī tādās vietās, kam saistība ar trasi nekāda. Tomēr cilvēki arī no turienes devās satikt mūsu skeletonistus un bobslejistus.
Ar Tartu „BigBank” uzvaru beigusies kārtējā "Schenker" volejbola līgas sezona. Otro reizi tās pastāvēšanas vēsturē finālčetriniekā nebija neviena Latvijas kluba. Otrādi - ka nebūtu neviena „igauņa” - nav bijis ne reizi. Arī uzvarētāju godā latvieši bijuši tikai vienreiz, kad pašā pirmajā sezonā triumfēja „Poliurs/Biolars”.
Latvijas vieglatlētiem nule aizvadītais Eiropas čempionāts telpās gandrīz kā ūdens pile līdzinājās iepriekšējam Eiropas čempionātam brīvā dabā un arī pagājušās ziemas čempionātam. Palikām bez medaļām. Tāpat kā vasarā arī šoreiz tikai izredzētie piedalījās cīņā par medaļām. Prāgā to spēja vienīgi Aiga Grabuste (vasarā arī Madara Palameika).
Pirms 40 gadiem Miķelis Rubenis uzrakstīja grāmatu par Rīgas „Dinamo” un Viktoru Tihonovu - „Sešas sezonas”. Visām bija augšupejoša līkne. Atjaunotajam „Dinamo” gājis kā pa viļņiem, tomēr septiņu sezonu laikā Rīgas klubs KHL tikai otro reizi palicis aiz play off apmales. Un Nadeždas (Konstantinovnas) kauss šogad arī nenotiek. 24.februārī puiši ir gandrīz brīvi, katrs ar sev vien izrietošajām sekām.
Latvija nav pasaules sporta centrs, un nozīmīgas sacensības – kā pasaules vai Eiropas čempionāti – te notiek reti. Šis gads pat būs īpašs. Nupat beidzies pasaules čempionāts kamaniņu sportā, bet septembrī būs Eiropas čempionāta finālturnīra pirmā daļa basketbolā kungiem. Divi augsta līmeņa pasākumi olimpiskajos veidos.
Nē, nē. Šoreiz ne par mūziku un labi zināmo grupu, bet par futbolu. Pēdējās nedēļās saņemam dažu labu ziņu par mūsu futbolistu veiksmīgiem darba meklējumiem – pie vietas ir ne tikai Artjoms Rudņevs, Deniss Rakels, Edgars Gauračs un Jānis Ikaunieks, bet arī Maksims Uvarenko, Kaspars Gorkšs, Valērijs Šabala, Vladimirs Kamešs, Aleksandrs Fertovs.
Viss sākas ar ziņu. Par 2015.gada Latvijas čempionu vieglatlētikas septiņcīņā kļuvis Edgars Eriņš.Jau piekto reizi. Tiesa, pēcdivu sezonu pārtraukuma, kura iemesls bija Edgarapaciemošanās bobslejā. Arī viņš kādu laiku bobsleja stūmējiem radīja konkurenci, lai tagad vīri varētu labot trases rekordus. Tiesa, viņam pašam Latvijā nav nekādas konkurences. Vienīgais līdzvērtīgais daudzcīņnieks Reinis Krēgers studē ASV. Ja šajā Latvijas čempionātā pietrūktu Eriņa, tad skats būtu pavisam nožēlojams. Sudraba medaļnieku Eriņš apsteidza par vienas disciplīnas tiesu – par 669 punktiem (apmēram tikpat viņš pats savāca kārtslēkšanā). Savukārt no sev piederošā Latvijas rekorda Edgars atpalika par gandrīz 300 punktiem.
Spožās ziņas no Sanmoricas (ja kādam labāk patīk Sanktmoricas – lai paliek tā!), kur notika Pasaules kausa kārtējais posms skeletonā un bobslejā, aizēnoja gan Jeļenas Prokopčukas kārtējo sudrabu Osakas maratonā (pierasts), gan bīčistu Samoilova/Šmēdiņa atzīšanu par 2015.gada pasaules labāko duetu (jau pierodam!).
Ir labi, ka mums blakus ir gan optimisti, gan arī pa kādam pesimistam. Vieni mums neļauj krist panikā, bet otri attur no ieslīgšanas pārliekā eiforijā. Jo ne jau katrs ir ienaidnieks, kas uzliek čupu uz galvas (nosalušajam varbūt tā bija pēdējā iespēja sasildīties), un ne jau katrs ir draugs, kas izkašā no mēsliem (kā runčuks zvirbuli, lai apēstu!).
2015.gadā Latvijas sporta spēļu izlasēm ir trīs svarīgi notikumi – pasaules čempionāts hokejā, Eiropas čempionāts basketbolā dāmām un Eiropas čempionāts basketbolā kungiem. No kā būs atkarīgas Latvijas izlases iespējas spēlēt labākajā sastāvā un kondīcijā, analizēsim pirmdien LTV1 "Sporta studijas" diskusijā.
2015.gads Latvijas sportam atnāca ar piecām labām ziņām. Zemgus Girgensons tika iebalsots NHL Zvaigžņu spēles sastāvā. Jānis Ikaunieks parakstīja līgumu ar vienas no pasaules Top 5 līgas Francijas Ligue 1 klubu FC "Metz”. Latvijas kausā biatlonā 10 km sprintā, pirmo reizi startējot ar šauteni plecā, uzvarēja olimpisko spēļu dalībnieks distanču slēpošanā Arvis Liepiņš. Jaunizveidotais pludmales volejbola pāris Mārtiņš Pļaviņš/Hermanis Egleskalns uzsākuši kopējos treniņus. Pēc divu gadu pārtraukuma profesionālajā tenisā plāno atgriezties liepājniece Anastasija Sevastova. Bet tagad - visu pēc kārtas.
XXX olimpiskajās spēlēs Londonā Latviju pārstāvēja trīs tiesneši – Oļegs Latiševs basketbolā, Gaļina Marjina mākslas vingrošanā un Arturs Mickevičs vingrošanā. Vienīgi Marjinai bija olimpiskā tiesāšanas pieredze. Mickevičs 2000.gadā Sidnejā bija Igora Vihrova trenera statusā. Savukārt Latiševam šī bija olimpiskā debija.
Galvenais, lai kara nav! Šis savulaik ar joka pieskaņu teiktais tosts šajā gadu mijā ieguva ļoti reālu jēgu. Ne tikai pie ukraiņu galdiem. Bet tāpat kā medaļām, kuras dod karos un sportā, arī karam ir divas puses. Ir zaudētāji un uzvarētāji, un reizēm „kara trofeja” rokās iekrīt pavisam pārsteidzoši.
2014.bija īpašs gads. Tā sākumā bija XXII ziemas olimpiskās spēles, kurās uzliesmoja tikai četri no pieciem olimpiskajiem apļiem, bet vasaras karstumā, kad Brazīlijā ir ziema, tur notika Pasaules čempionāts (tagad biežāk dēvēts par Pasaules kausu) futbolā. Septembrī pasaules spēcīgāko komandu noskaidroja vēl divās ļoti populārās spēlēs basketbolā un volejbolā. Latvija pa īstam bija iesaistīta tikai februāra notikumos.
Tagad var droši teikt, ka olimpiskajam 2014.gadam pielikts punkts. Ar bobslejistu un skeletonistu skaistām uzvarām Amerikas trasēs. Ar Gada balvu sportā, kur tika sadalītas piramīdas gandrīz divdesmit nominācijās.
Latvijas junioru U-20 izlases hokejisti ar līdz galam nepadarīta darba sajūtu atgriežas mājās no pasaules čempionāta A-1 grupā Itālijā. Cerētās pirmās vietas vietā sanāca tikai trešā. Līdz ar to arī nākamgad būs vien jāspēlē tajā pašā A-1. Latvijas Hokeja federācijas prezidents Kirovs Lipmans šo neveiksmi jau pielīdzinājis traģēdijai, galveno vainu uzveļot treneru kolektīvam un solot izmaiņas izlases vadībā.
Dzīves laikā dažādās sabiedriski ekonomiskajās formācijās gana daudz dzirdēts spožu un reizēm jau sakramentālu frāžu – „Kā strādāsi, tā dzīvosi”, „Nauda seko skolēnam”, tagad sportā arī „Nauda seko rezultātam”... Lai saprastu, cik daudz tad var sekot, mēģināju izdibināt, cik plata un dziļa ir sporta nauda plūsma. Diemžēl pilnīgu skaidrību rast neizdevās. Un te nav runa par dažiem simtiem tūkstošu, pat ne miljonu eiro. Atbildi centīsimies rast diskusijā "No kā pārtiek sports?” LTV1 tiešraidē pirmdien plkst. 12.30.
Var droši apgalvot, ka gaidot „Eurobasket 2015” Latvijai jau paveicies vismaz divreiz. Pirmkārt, pavisam negaidīti ieguvām tiesības rīkot vienas grupas spēles, kas garantē basketbola emociju pilnu Rīgu veselas nedēļas garumā. Otrreiz paveicās izlozē, kad no pirmā groza tika izvilkta Lietuva un D grupa (Lietuva, Ukraina, Latvija, Beļģija, Čehija, Igaunija) ir visvājākā no četrām. Kas seko basketbolam, izsecinās arī pats: A grupa – Francija, Somija, Bosnija, Polija, Izraēla, Krievija; B grupa – Spānija, Serbija, Turcija, Itālija, Vācija, Islande; C grupa – Horvātija, Slovēnija, Grieķija, Maķedonija, Gruzija, Nīderlande.
2014.gadā sporta balva „Par mūža ieguldījumu” piešķirta Miķelim Rubenim, kam rit 82.dzīves gads. Tagad, protams, var sākties strīds. Sporta žurnālisti teiks, ka Miķelis ir viņējais, jo jau vairāk nekā 50 gadus ir rakstītā vārda lielmeistars. Futbola tiesneši apgalvos, ka Rubenis vispirms ir no tiesnešu ģildes, jo ar futbola svilpi darbojies jau pirms 60 gadiem un joprojām ir šajā vidē.
Ziemas sezonas ievadā par kamaniņu sportu. Ne tik daudz tāpēc (bet arī tāpēc), ka kamaniņu braucēji no pēdējām trijām olimpiskajām spēlēm allaž ir atveduši medaļas (no Sočiem pat divas) un arī kopumā bijuši sekmīgākie (ja pieskaita Veras Zozuļas zeltu un Ingrīdas Amantovas bronzu Leikplesidā), bet tāpēc, ka šīs sezonas kulminācija rodelistiem būs Siguldā, kur februāra vidū notiks pasaules čempionāts.
1946.gadā Latvijas ledushokeja meistari skoloja krievus šajā spēlē, jo paši jau bija spēlējuši olimpiskajās spēlēs un pasaules čempionātos. Un drīz vien skolnieki, kas Sibīrijā no rīta cēlās ar slidām vai tām līdzīgiem priekšmetiem pie kājām, skolotājus apsteidza. Nelīdzēja treneri ne no austrumiem (no Krievijas), ne rietumiem (Staņislavs Motls no Čehoslovākijas). Nelīdzēja arī komandas pārtapšana no „Daugavas” par „Dinamo”.
Daudzi viņus salīdzina ar apkopējām, jo pārsvarā ir darbs ar birstēm. Bet sporta veida pazinēji to sauc par šahu uz ledus. Jā, tas ir kērlings. Sena skotu spēle, kas jau vairāk nekā desmit gadus dzīvo arī Latvijā. Tomēr pērn Latvijas dāmu izlasei tikai nedaudz pietrūka, lai kvalificētos olimpiskajam turnīram Sočos, bet šobrīd abas mūsu komandas Šveices pilsētā Šamberī cīnās Eiropas čempionātā un abas spēcīgākajā A grupā.
Laiks skrien ātri. Arī tad, ja laika jēdziens ir visnotaļ nosacīts. Mainās vērtības, to skala. Līdzbiedrus reizēm mēdzam pārlieku glorificēt. Zināms pamats tam ir, jo, ko gan dod „ordenis pēc nāves”! Taču reizēm mēdzam nenovērtēt tos, kas bijuši zenītā pirms 20 vai 40 gadiem. Nevar taču būt, ka tik dziļas saknes laidusi nesen paustā lielatziņa, ka padomju laika „darba stāžs” ir aizvedams uz Getliņiem.
Ar 0:6 Latvijas futbola izlase pēc neatkarības atjaunošanas ne reizi nebija zaudējusi. 0:5 bija divreiz, bet tik smagi – nekad. Oficiālās spēlēs trakāk bijis tikai mūsu futbola rītausmā – 0:7 olimpiskajā turnīrā pret Franciju 1924.gadā. Valsts svētku tuvums un sarkanbaltisarkanā lentīte pie galvenā trenera Mariana Pahara žaketes atloka neko nespēja mainīt. Pārāk liela bija atšķirība svara kategorijās. Kā Luisam Murkšķim pret Mairi Briedi.