"Es nezinu, kas tas ir mūsu sabiedrībā, kas liek mums drīzāk vienam uz otru riet, nevis sarunāties un meklēt risinājumus," Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā" pauda uzņēmēja Baiba Rubesa. Viņa vērtēja, ka vēl pirms astoņiem gadiem Lietuva no mums varbūt atpalika, bet tagad var redzēt, ka tās jaunākā paaudze ir daudz homogēnāka, viņu vērtības ir daudz līdzīgākas, viņi intuitīvāk saprot, kur jāved valsts, un arī pašiniciatīva tur ir pilnīgi citāda. "Igauņi aizskrēja, lietuvieši pakaļ, un mēs sēžam faktiski zelta bedrē, kam Latvijai vajadzētu būt, un palaižam šīs iespējas garām," secināja Rubesa.
Autora ziņas
"Zināt, ir ļoti daudz sliktas mākslas, ir patiešām ļoti daudz, un varbūt to nevajadzētu redzēt, bet, lai saprastu, kas ir laba māksla, ir jāskatās arī ļoti daudz sliktas mākslas. Tas ir neizbēgami," Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā" pauda Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce, uzsverot, ka arī slikta māksla liek uzdot jautājumus.
"Es domāju, katrai tautai ir sava mentalitāte, un krievu tauta mentāli ir atšķirīga no latviešiem, no baltiešiem," Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā" pauda kinorežisore Dzintra Geka. Viņa atzina, ka viņu pārņem rūgtas pārdomas, atceroties, cik daudz Krievijā ir izsūtīto latviešu pēcnācēju, kuru mazdēli droši vien tagad arī karo pret Ukrainu. Kopš kara sākuma Gekai nedz krievu žurnālisti, kas savulaik palīdzējuši, nedz latvieši Sibīrijā uz īsziņām vairs neatbild.
Stradiņa slimnīcas jaunais korpuss ir akūti nepieciešams gan pacientiem, gan mediķiem, bet svarīgi ir sakārtot arī sistēmu – ne tikai fiziski jāuzbūvē jaunas ēkas, bet jārada koncepcija, kurai sekot, jārada jauni "Stradiņi". Lai slimnīcā atkal atgrieztos tas, ko dēvē par Stradiņu garu. Šobrīd liela daļa darba joprojām notiek pēc padomju laikā iedibinātiem modeļiem, bet mūsdienu medicīna prasa citu darba organizāciju, un tas ir jārespektē. Pats galvenais – to vajag pacientiem, Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā" pauda Stradiņa slimnīcas padomes loceklis, profesors Pēteris Stradiņš.
Mūsu tautas spēks noteikti ir mūsu saknēs, ko redzam tautasdziesmās, ko piedzīvojam Dziesmu svētku estrādē. Tā ir mūsu tautas kultūras pagātne, kas mūs gadu simtiem stiprinājusi un stiprina arī šodien. Tas ir mūsu spēks, bet vājums – to redzam uz katra soļa – tās ir savstarpējās ikdienas ķildas, kas velk mūs uz leju. Dziesmu svētku lielā vienotība pagaist tik ātri, kad uzreiz pēc tiem sākas visi ķīviņi un ķildas, Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā" pauda komponists Raimonds Tiguls.
"Nežēlojiet mani, es to darīju apzināti, jo man patika tā eiforija," tā par savu profesionālā sporta karjeru un tās garoziņu – traumām – saka Latvijas hokeja leģenda Sandis Ozoliņš. Savulaik gūtie ievainojumi šobrīd traucē pēc priekšrakstiem izpildīt visas jogas pozas, tomēr viņš nebēdā, jo dara to sev. Ozoliņš pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā izvēlējās doties atpakaļ uz Latviju, bet par tur palikušajiem kādreizējiem kolēģiem Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā" atzina – viņi paši izdarīja izvēli un paši izjutīs sekas. Viņš gan neslēpa, ka daža laba sportista pārliecības viņu pārsteigušas.
Fotogrāfijā, tāpat kā jebkurā mākslā, rezultātu var panākt ar jebko. Uz audekla var mālēt ar pirkstu, un arī attēlu var uzņemt ar telefonu, taču tie uzņemtie kadri, kas tā arī paliek telefonos un tiek glabāti virtuālajā vidē, tās nav fotogrāfijas – tie ir tikai attēli. Fotogrāfija ir galaprodukts – apstrādāta kopija uz laba papīra, ar labu tinti. Tas ir svarīgi, jo mākslai ir uzstādītas tādas pašas prasības kā profesijai – māksla nav amatniecība, Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā" pauda fotogrāfs Gunārs Binde.
Tieši stāvot pie Latvijas Radio ēkas, Atmodas laika himnas "Atmostas Baltija" autors Boriss Rezņiks saprata, ka viss Latvijā būs kārtībā, ka neatkarība tiks gūta, un tā arī bija. Rezņiks pats savulaik pieredzējis, kādas ir karavīru emocijas kara laikā, ar "Eoliku" sniedzot koncertu Afganistānā. Tieši tādēļ viņš nespēj saprast, kāpēc Vladimiram Putinam šodien nepieciešams karš Ukrainā. Tāpat, lai gan kontaktu ar paziņām Krievijā viņam vairs nav, viņš netic, ka cilvēki Krievijā nesaprot, kas notiek, – visticamāk, gluži kā padomju laikos, virtuvēs par to tiek runāts, Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā" pauda komponists Boriss Rezņiks.
"Alvis [Hermanis] teica – tu zini, tas ir skaistākais teātris, kādu es esmu redzējis. Viņš nometās ceļos un noskūpstīja skatuves grīdu. Tas, protams, man bija lielākais eksāmens," stāsta arhitekte Zaiga Gaile, kas Jaunā Rīgas teātra pārbūvei veltījusi 10 gadus. Šo 10 gadu laikā gājis visādi, bet viņa tic, ka sakārtotas telpas sakārto cilvēkus pašus, bet atrašanās sliktās telpās viņai sagādā fiziskas ciešanas, arhitekte stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā".
Runājot par sabiedrisko mediju apvienošanas ideju, sabiedrībai ir daudz skaidrāk jāizstāsta, ka sabiedriskie mediji ir vajadzīgi valsts attīstībai – sākot ar kultūras mantojumu, tiesiskumu, nacionālo biznesu līdz pat sportam. Protams, medijus var apvienot gan labi, gan slikti, bet ar investīcijām, labiem menedžeriem un sabiedrības spiedienu, lai mēs ietu uz priekšu, sinerģija ir iespējama, Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā" pauda žurnālists Jānis Domburs.
Skatuve ir īpaša vieta – vieta, kas aktieri Jāni Paukštello vienmēr ir mulsinājusi un mulsina vēl arvien, viņš atklāj Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā". Gluži kā Raimonds Pauls dodas pie savām klavierēm, arī Paukštello pusstundu pirms katras izrādes dodas pie skatuves, lai samīļotu to un lūgtos. Nupat aktieris atkal kāpis uz skatuves Dailes teātra izrādē "Čūsku vārdi". Tā bijusi savāda, bet īpaša atkalredzēšanās ar skatītājiem, par kuru Paukštello ir bezgala pateicīgs.
Nav labais tonis runāt par kolēģiem, īpaši ar mīnusa zīmi, bet šobrīd ir sajūta, ka viss, ko uzfilmē, saucas filma. Puse no cilvēkiem ir operatori, puse – režisori. Tādas privātas iniciatīvas, kad viens otru nofilmē un vienojas to saukt par filmu, tās var rādīt mājās vai kāzās, bet uz ekrāna tādēļ nonāk daudz garīgā brāķa. Protams, vienlaikus ir arī daudz brīnišķīgu lietu, tostarp arī aktierkino, Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā" pauda režisors Varis Brasla.
Valsts uzdevums būtu līdzsvarot, lai bērnu skaits nemazina ģimeņu turību, bet Latvijā tas joprojām ir liels klupšanas akmens. Apmēram puse no Eiropas valstīm ir spējušas to neitralizēt – ja ģimenē ir divi vai trīs bērni, tas būtiski nemazina labklājību un nepalielina nabadzības risku. Latvijā tomēr ir pārāk daudz ģimeņu, kas to izjūt, Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā" pauda demogrāfs, vēsturnieks un pētnieks Ilmārs Mežs.
Lai arī Latvija nav karastāvoklī, tomēr mēs esam ierauti karā, tāpēc drošības sajūta šobrīd ir ļoti trausla. Dažbrīd izskanošie vēstījumi par to, ka ukraiņiem vajadzētu apdomāt miera sarunas ar Krieviju, bažas par mūsu drošību tikai palielina, jo Ukrainas zaudējums karā nozīmētu kara agrāku vai vēlāku pārcelšanu uz Baltijas valstīm, Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā" vērtēja pirmais atjaunotās Latvijas aizsardzības ministrs, jurists Tālavs Jundzis, vienlaikus norādot, ka, viņaprāt, agri vai vēlu NATO palīdzība Ukrainai palīdzēs uzvarēt karā pret agresoru.
Jā, ar trūkumiem, bet Latvijā ir normāla, pat laba medicīna un veselības aprūpes sistēma. Vaidēšana, ka viss ir slikti, neko nedos. Lai kaut ko uzlabotu, vajag kritizēt, bet vaidēšana nav kritizēšana. Latviešiem vispār ļoti vajadzīgs labs garastāvoklis un sirsnīgs smaids, – tā mums kādreiz ir par maz, Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā" pauda ārsts gastroenterologs un profesors Anatolijs Danilāns. Viņš arī neslēpa prieku, ka aizvadītajās Saeimas vēlēšanās netika ievēlēts, jo atzina, ka ir ārsts, nevis politiķis.
Arvien biežāk dzirdam, ka cilvēki no kara Ukrainā ir noguruši, vairs nevēlas par to dzirdēt. Nogurst tie, kas nav pieraduši iesaistīties sava laika norisēs, taču ne mūziķi, kas bieži vien atspoguļo savu laikmetu un mēģina palīdzēt. "Es nevaru nogurt cīnīties par taisnību, žēlsirdību, mīlestību un dzīvību," Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā" pauda dziedātāja Ieva Akuratere, kuras balsī lūgšana par latviešu tautu ir neatkarības atgūšanas simboliskākā dziesma.
"Es ļoti gaidu no jaunās paaudzes, ka tā aizrausies tieši ar latvisko. Tas jau nenozīmē izvairīties no pasaules," saka aktrise Lidija Pupure, kura arvien lepojas ar savu māsasdēlu Konstantīnu Pupuru un viņa gājienu ar Latvijas karogu cauri padomju Rīgai. Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā" viņa atzīst, ka arī pašai piemīt revolucionāras iezīmes: "Man ir mazliet tāda tendence: ja visi pūš vienā stabulē, man vienmēr vajag tur iemest kaut kādu dzirksteli. Tad tur izceļas tāds liels nemiers, tad, protams, apmēram tā – atnāca Lidija un visu dziesmu sabojāja. Bet, kas manī tajā kaitina, mani kaitina bara domāšana."
Mēs šobrīd dzīvojam paviršības laikmetā un diemžēl galvenais, kā pietrūkst visos medijos, ir sirds, – tā domā viena no leģendārajām Latvijas Radio (Radio) balsīm Lia Guļevska. 2025. gadā Radio svinēs savu simtgadi, un pusi no tā mūža Doma laukumā ir strādājusi arī žurnāliste Lia Guļevska. Par Latvijas Radio, par Smiļģi, par latviešu valodu un to, ka nejaušību nav, saruna ar viņu raidījumā "Laikmeta krustpunktā".
"Tautas fronte ir manas dzīves spilgtākais posms," Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā" atzina viens no tās dibinātājiem, literatūrkritiķis, publicists un politiķis Jānis Škapars. Latviešu galvenais pārākums tolaik bija tas, ka latvieši atmodās pirmie – pirmie saprata, ka kaut kas ir jāmaina, un savā atmodā bija ļoti spēcīgi. Ukraiņi arī tolaik bija diezgan aktīvi, bet par savu brīvību viņi cīnās vēl tagad, pauda Škapars.
Raugoties uz to, kas notiek mūsdienu pasaulē, sāk pietrūkt vārdu. Šķiet, ka neviens nav gatavs 21. gadsimtam. Vienlaikus mūsu mierīgajā zemē nav pamata runāt par to, ka viss ir slikti, pārliecināta ir tulkotāja Ieva Lešinska. Par tēvu-spiegu un attiecībām ar māti, par atdzejošanu un "Rīgas Laiku", arī par Trampu un Amerikas Savienotajām Valstīm sarunā Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā".
"Valsts man ir sirdī, un to man neviens neatņems, bet to, kas patlaban notiek mūsu politikā, vienkārši nav iespējams uztvert nopietni," Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā" pauda rakstniece Nora Ikstena. Viņa vērtēja, ka šis ir laiks, kad smilšu kastes intrigas jānoliek malā un katram pašam īpaši spēcīgi jāturpina saglabāt sava valoda, kultūra un radošums, – mūsu kodols, kas nekur nav zudis.
Par kaitējumu valsts ekonomikai, ja tas saistīts ar kukuļošanu, sodiem jābūt bargākiem, Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā" vērtēja bijušais Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns. Tāpat viņš pauda cerību, ka tiks rūpīgi analizēti apstākļi Aivara Lemberga lietā, lai saprastu, kādēļ šis tiesas process ievilcies tik ilgi.
Dziesmu un deju svētku organizatoriskā un mākslinieciskā kvalitāte vēl tiks vērtēta īpašā konferencē novembrī, taču jau tagad skaidrs, ka līdz nākamajiem svētkiem jāturpina strādāt pie "zaļās pēdas" nosacījumu ievērošanas un citiem organizatoriskiem jautājumiem, Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" norādīja Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte un XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku izpilddirektore Daina Markova.
"Lai arī kovida periods mums visiem bija ļoti grūts un īpaši grūts šai Dziesmu svētku saimei, tas atstājis ne tikai negatīvas, bet arī daudz pozitīvas ietekmes, proti, vēlēšanās kopā būt un kopā just, kāda ir arī Dziesmu svētku devīze, ir kļuvusi vēl izteiktāka," Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" paudis kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība).
"Tas ir augstākais lidojums dvēselei, kas man ir bijis," tā aktieris Ģirts Jakovļevs teic par iespēju kopā ar kolēģi Lilitu Ozoliņu savulaik vadīt Dziesmu svētkus Mežaparkā. Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā" aktieris stāsta, kā savulaik no "režisoriem pārgājis uz aktiermākslas studijām", kāda tipa aktieris viņš ir un ko šodien spēlē tautā iemīļotajā lugā "Skroderdienas Silmačos" Latvijas Nacionālajā teātrī.
"Mani sāpina, ar kādu necieņu mēs izturamies pret savām personībām," sarunā Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā" saka kordiriģents un Vispārējo latviešu dziesmu svētku virsdiriģents Māris Sirmais, atzīmējot, ka šis ir tāds "jaunās gaļas laikmets", kurā informācija tik strauji apmainās un visu laiku ir nepieciešamība pēc kaut kā jauna. Tomēr disciplīna, savaldība un cieņas kultūra ir vērtības, kas visu laiku jāapgūst, īpaši tādai jaunai valstij kā Latvija. "Man liekas, mums vajag tādu prezidentu, kas var ļoti racionāli, ļoti lietišķi, varbūt bez kādām ārišķībām, skaidri un racionāli vest Latviju. Arī starptautiski, īpaši šī brīža fona situācijā," uzsver Māris Sirmais.
Latvijai nepieciešams prezidents, kas bez kavēšanās un ar izpratni var piedalīties šobrīd svarīgākajā – tā ir drošība, Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā" pauda Valsts prezidenta padomniece Sarmīte Ēlerte. Viņas izvirzītajiem prezidentam nepieciešamajiem kritērijiem, viņasprāt, atbilst Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība"), bet Uldim Pīlēnam Ēlerte "no sirds nenovēl kļūt par prezidentu ar Aināra Šlesera ("Latvija pirmajā vietā") un Alekseja Rosļikova ("Stabilitātei!") balsīm. Tā runāšana, ka visas balsis ir vienādas, nav taisnība."
"Šodien reakcija pret mani [Krievijā] ir nesalīdzināma ar to, kas notiek Ukrainā ar cilvēkiem, maniem kolēģiem, kuri sēž pagrabos, maniem muzikantiem, ar kuriem kopā strādāju," Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā" saka dziedātāja Laima Vaikule, komentējot attieksmi, ko Krievijā izraisījusi skaidras nostājas paušana – nosodījums Krievijas iebrukumam Ukrainā. "Nu labi, atsūtīs man "novičok" dāvanu, nu es savu nodzīvoju, nekas briesmīgs nenotiks," tieša ir dziedātāja.
"Mana sirds ir daudzkārt jautrāka kā skatiens" – tādi ir aktiera Ivara Kalniņa pirmie Šekspīra vārdi teātrī, kas pēc gadu desmitiem joprojām spilgtā atmiņā. Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā" aktieris stāsta par viesizrādēm ar ukraiņiem, par Latvijas teātra aizkulisēm un par to, cik bieži liek lietā savu mūzikas instrumentu kolekciju.
Neesmu daudz ceļojusi, bet par visu redzēto uzreiz veidoju darbu, saka tekstilmāksliniece Edīte Pauls-Vīgnere. Par mūžu, kas dāvāts mākslai, viņai šogad piešķirta Purvīša balva. Pirms viņas mūža balvu saņēmusi tikai Džemma Skulme un Maija Tabaka. Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā" Pauls-Vīgnere atskatās uz radošo ceļu, kas izdzīvots, spēkus netaupot, stāsta par Rembrantu, kas aizgaiņā sliktu omu, un par Ukrainu, kas no jaunības dienām palikusi spožā atmiņā.
"Es domāju, ka tieši strādājoša pensionāra dzīve ir ļoti piepildīta un aktīva. Nevajag aizmirst, ka strādājošie pensionāri dod arī savu ekonomisko ieguldījumu – maksā nodokļus. Tā ka ikvienam ir jāatrod sava nodarbošanās, kā piepildīt brīvo laiku," Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā" uzsvēra bijusī labklājības ministre Dagnija Staķe.