Laikā no 25. līdz 29. septembrim Viļņā notika jauno līderu tikšanās (VYLM). Piedalījās pārstāvji no universitātēm un organizācijām, kā arī žurnālisti. Dalībnieki bija no Ukrainas, Moldovas, Gruzijas, Baltkrievijas, Krievijas, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Tikšanās tēma šoreiz bija propaganda, precīzāk - Krievijas propaganda un informatīvais karš. Rakstu šo ierakstu, lai pati sev piefiksētu vairākas lietas, un varbūt vēl kādam tās šķitīs noderīgas.
“Sportists ir cilvēks, kurš labprātīgi tiecas kļūt ar mašīnu,” tā raidījuma “Domnīca” diskusijā atklāja bijusī sportiste, vieglatlēte, tagad sporta žurnāliste Ineta Radēviča. Arī fizioterapeits Mareks Osovskis, kurš strādājis ar daudziem sportistiem un olimpiešiem neslēpa, ka diezgan bieži nākas lavierēt uz robežas, un lielajā sportā diezgan bieži nākas pārkāpt iespēju robežas, lai sasniegtu rezultātu.
Olga Šilova ir tēlniece, viņa saukta arī par tēlniecības izcilāko sievieti Latvijā. Viņas darbi ir gan trausli un nelieli, gan arī lieli un monumentāli. Intervijā Latvijas Radio 5 - "Pieci.lv" māksliniece stāsta par to, kā ir būt sievietei tēlniecei, kā top viņas darbu jūtīgā metāla virsma. Privāta un saudzīga intervija, kas tikpat labi varēja noritēt viņas darbistabā.
Rundāles pils ir dzimusi zem laimīgas zvaigznes un var just, ka tā vēlas būt aprūpēta, intervijā Latvijas Radio sestdienas rītā, raksturojot Rundāles pili, sacīja tās saimnieks Imants Lancmanis.
Ja publiski ļaudis padomju laikā demonstrēja savu lojalitāti režīmam un pozicionēja sevi kā ideāliem uzticīgos komunistus, tad savā "otrajā", no varas paslēptajā dzīvē viņi atzīmēja komunisma ideoloģijas noraidītos reliģiskos svētkus.
Tuvojoties 4.maijam - Latvijas Neatkarības atjaunošanas gadadienai, Latvijas Radio rubrikā tiek aicināti 4.maija republikas vienaudži stāstīt par to, ko viņiem nozīmē 4.maijs un dzīve neatkarīgā Latvijā. Dainis Gžibovskis dzimšanas dienu īpaši nesvin, tomēr sajūta ir pacilājoša.
Tuvojoties 4.maijam - Latvijas Neatkarības atjaunošanas gadadienai, Latvijas Radio rubrikā tiek aicināti 4.maija republikas vienaudži stāstīt par to, ko viņiem nozīmē 4.maijs un dzīve neatkarīgā Latvijā. Edgars Matuks atklāj, ka, pēc vecāku nostāstiem, viņš piedzimis dažas minūtes pēc Neatkarības atjaunošanas deklarācijas pieņemšanas 1990. gada 4. maijā.
Pērn Krimas pussalu Krievija ne pirmo reizi anektēja, izmantojot „zaļos cilvēciņus” intervijā Latvijas Radio sestdien sacīja filozofs Igors Šuvajevs.
6.Otrdienas rītā jūra atdeva sestdien, 3.janvārī, viļņos pazudušo kaitbordistu Renāru Mileiku. Iepriekš vēstīts, ka Jūras meklēšanas koordinācijas dienests meklēšanu pārtrauca laikā, kad vairs nebija nekādu cerību, ka sportists ar esošo ekipējumu varētu būt izdzīvojis. Aizvadītajā naktī brīvprātīgie turpināja meklējumus un viņus atbalstīja arī glābšanas dienests.
Seniors Jānis Tauriņš iet medībās, braukā ar velosipēdu, seko notikumiem sportā un politikā. Lai arī viņš dzīvo viens, saimniecība ir piepildīta ar mantām un ir grūti pat apgriezties. Taču vietas ir gan sunim Jepsim, gan kaķim. Pirms gada viņš beidzis Priekuļu tehnikumu.
Ievērības cienīgs un no tiesas aizrāvies ar savu darbu un jauniešiem ir Ēvalds Apīnis - veterinārmedicīnas doktors, astronoms un arī atturībnieku priekšstāvis. Saņēmis Atzinības krustu, strādājis psihoneiroloģiskajā slimnīcā, pēta zvaigznes un nodarbojas ar vīriešu rokdarbiem. "Pieci.lv", gaidot labdarības akciju "Dod pieci!", Smiltenē apciemoja Ēvaldu viņa dzīvoklī, kur smaržoja pēc kadiķiem un Ziemassvētkiem.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) 11.decembrī rīkos piketu pie Saeimas, pieprasot nākamā gada budžetā atrast papildu naudu skolotāju algām, kas būtu vairāk nekā pašlaik budžeta projekta paredzētie trīs miljoni eiro. Tāpat pedagogi gatavi rīkot vērienīgus streikus, ja atalgojuma modeļa ieviešanai nepiešķirs lielākus finanšu resursus budžetā.
Laikā, kad viss tiek vienkāršots un informācija paliek arvien primitīvāka, „Rīgas Laiks” varētu būt viens no tiem izdevumiem Latvijā, kas pasauli padara sarežģītāku.
""Rīga 2014" parāda mūsu vājās puses - mūsdienīga kultūras infrastruktūra pilnīgi noteikti ir mūsu kultūrvides vājā puse, īpaši izteikti mēs to varam redzēt Rīgas pilsētā. Ja mēs priecājamies par to, ka tiek atvērtas koncertzāles Rēzeknē un Cēsīs, Marka Rotko centrs Daugavpilī, tad Rīgas pilsētā diemžēl vairāk redzam trūkumus," norāda kultūras ministre Dace Melbārde.
Kā būt laimīgam, kas mani padara laimīgu un kāpēc citi ir laimīgāki? Uz šiem jautājumiem atbildes meklē zinātne par laimi, kura ir virknē prestižu pasaules universitāšu. Laimes pētnieki no Kopenhāgenas bija ieradušies arī Latvijā. Apskatījuši Centrāltirgu, uzbraukuši Svētā Pētera baznīcas tornī un izstaigājuši Vecrīgu, viņi lasīja lekciju „Kas ir laime?”.
Latvijas Žurnālistu asociācijas izcilības balvu kā labākais intervētājs saņēmušais Egīls Zirnis Latvijas Radio atzīst, ka intervētājs ir izdevīgākā pozīcijā – viņš varot jautāt pēdējās muļķības, bet atbildēt pēdējās muļķības nebūtu labi, bet intervētājs var atļauties neizlikties pārāk gudrs.
Rīgai ir krāšņa vēsture un tā ir bijusi kultūras galvaspilsēta jau gadsimtiem, un tagad tā atkal atdzimst kā kultūras galvaspilsēta – tā intervijā Latvijas Radio saka Eiropas komisijas kultūras un izglītības komisāre Andrula Vasiliu.
Bērnu slimnīca sākusi veikt jauna veida operācijas bērniem ar skoleozi. Jaunā metode, ko ārsti apguvuši sadarbībā ar Vācijas kolēģiem, samazina atveseļošanās periodu, operācijas laikā mazāk tiek zaudētas asinis un rēta var būt pat trīs reizes īsāka. Turpmāk gadā vairāk nekā desmit bērni varētu tikt ārstēti jaunā veidā, un ārsti skaidro: medicīnā tas ir solis uz priekšu.
Rīgas dome vairākus gadus atteikusies izsniegt atļaujas uzņēmējiem atvērt azartspēļu zāles vai kazino. Pašlaik tiesās atrodas četras lietas, kad uzņēmēji domes lēmumus apstrīdējuši, viens pieteikums prasa atlīdzināt zaudējumus 119 000 latu apmērā.
Rīgas - Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas atklāšanas laikā uz pāris dienām Rīgā viesojās Eiropas kultūras un izglītības komisāre Andrula Vasiliu. Viņa piedalījās Grāmatu draugu ķēdē, bibliotēkai uzdāvināja grāmatu par arheoloģiskajiem pētījumiem Kiprā.
Trīs jaunas īsfilmas, kuras veidojušas trīs latviešu režisores, no trešdienas skatāmas kinoteātrī „Splendid Palace”. "Sievišķo režiju noteikti varēs ievērot šajās filmās, bet kādas būs šīs nianses, tas katram pašam ir jānāk un jāskatās,” norāda Inese Vēriņa - īsfilmas „Līgavas atvadas” režisore.
Rīga slēpj sevī industriālus dārgumus, kas skatītājam atklājas, ejot gar vienu no galvenajām pilsētas artērijām - dzelzceļu.
Svētdien Siguldā notiek virkne Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumu, uz kuriem apmeklētāji varēja nokļūt arī ar īpašu svētku vilcienu.
Premjera amata kandidāte Laimdota Straujuma ekonomikas ministra amatam aicina virzīt Vjačeslavu Dombrovski un joprojām nevēlas šajā krēslā redzēt līdzšinējo Reformu partijas ministru Danielu Pavļutu.
22 zinātniskās institūcijas var gatavoties slēgšanai, apvienošanai vai arī tām vairs nepienāksies valsts nauda, jo šīs iestādes starptautiskie eksperti novērtējuši viszemāk. Kā atzīst sliktāk novērtētie, problēmas ir zināmas, un tas ir pirmkārt naudas trūkums - citiem jau tagad nav valsts naudas, bet vēl citus plānots apvienot. Slikto vērtējumu atbildīgā ministrija skaidro ar ilgstošo finansiālo knapināšanos, kas novedis pie trūkumiem infrastruktūrā un pētniecībā, un sola vēl vienoties par tālāko stratēģiju.
Jāņa Akuratera 158.jubilejas pasākums, kas veltīts „Salomei”, nosaukts „Baltas rozes ēna sudraba spogulī vai… galvu – uz paplātes!”. Rakstnieks tulkojis Oskara Vailda lugu „Salome”, tāpēc viņa jubilejā muzejā iecerētas sarunas par šo viņa darbu.
Aleksandrs Čaks, Jānis Akuraters, Emīls Dārziņš arī Andrejs Upītis un citi 20. gadsimta sākuma inteliģences pārstāvji arī dzīvojuši bohēmā: baudījuši vīnu krodziņos un pagrabiņos, kā arī māju labiekārtotos salonos. Šodien no viena muzeja uz otru apmeklētāji aicināti pievienoties stāstam "Bohēmas vietas Rīgā", kur dzirdēs leģendas par bohēmu pirms 100 gadiem.
Liellopu gaļa Latvijā nav pieprasīta: tirgotāji to gan pērk no vietējiem ražotājiem, gan no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tomēr vietējie ražotāji ceļ trauksmi, ka iemesls, kāpēc tik maz Latvijā nopērkama liellopu gaļa, sasaistīts ar kontrabandas preci. Eksperti norāda, ka šādi paziņojumi var apdraudēt gaļas eksportu. Tomēr izskaidrot, kāpēc lēto Latvijas gaļu citkārt aizstāj dārgāka ievestā gaļa no Eiropas, arī viņi nemāk.
Liellopu gaļas audzētājiem aizdomas, ka 90% Latvijā pieejamās liellopu gaļas ir no pelēkās zonas: nav zināma tās izcelsme un tiek pieļauts, ka tā ievesta no citām valstīm ārpus Eiropas Savienības. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) gan šos apgalvojumus noliedz. Tomēr Gaļas liellopu audzētāju biedrības vadītājs Rihards Valtenbergs joprojām pārliecināts, ka gaļas nesamērīgi zemajām cenām Latvijā vienīgais izskaidrojums ir kontrabanda.
Pusotrs miljards eiro plānots radošo industriju attīstībai. Tas nozīmē, ka teātris, kino, mākslinieki, aktieri, arhitekti un citi var pieteikties naudai, kas ļautu sadarboties Eiropas robežās, un iegūt arī papildu apmācību. Pēdējie pētījumi gan parāda, ka radošo profesiju pārstāvjiem ir nopietnas grūtības saņemt aizdevumus no bankām.
