Anna Marta Burve

Latvijas Radio 3 "Klasika" programmu vadītāja

Apskatīt autora rakstus: Latviski

Autora ziņas
Vai zini, kā mūsdienu pasaules mainīgā daba tiek iemiesota mūzikla «Regtaims» partitūrā?
Vai zini, kā mūsdienu pasaules mainīgā daba tiek iemiesota mūzikla «Regtaims» partitūrā?
Radošā dueta Stīvena Flahertija (Stephen Flaherty) un Linnas Ārenas (Lynn Ahrens) 1998. gada mūzikls "Regtaims" ir viens no spilgtākajiem piemēriem tam, kā ar dziesmas palīdzību saaust kopā pat visdažādākos stāstus. Mūzikla saturs vēsta par 20. gadsimta Ņujorku no trīs dažādām – afroamerikāņu, imigrantu un t. s. "augstās šķiras" baltādaino – cilvēku perspektīvām. Neskatoties uz galveno varoņu nepārprotamajām atšķirībām kā dzīves dzīvošanā, tā dzīves skatījumā, mūzikla gaitā viņi krusto ceļus atkal un atkal, kļūstot par viens otra dzīves svarīgu sastāvdaļu, tādējādi atainojot jaunās pasaules – Amerikas – mainīgumu.
Vai zini, kas 1945. gada mūziklu «Karuselis» padara aktuālu 2024. gadā?
Vai zini, kas 1945. gada mūziklu «Karuselis» padara aktuālu 2024. gadā?
Ričarda Rodžersa (Richard Rodgers) un Oskara Hamerstaina (Oscar Hammerstein II) mūzikla pamatā ir Ferenca Molnāra drāma "Lilioms", kas vēsta par karnevāla iekšāsaucēju Liliomu jeb mūzikla versijā – Biliju – un viņa sievu Džūliju, kura jauno vīrieti mīl par spīti Bilija vardarbībai pret viņu. Mūzikla noslēgumā izskan rinda, ko, domājams, mūsdienās nespētu uzrakstīt neviens saprātīgs cilvēks: "Ir iespējams, ka kāds tevi sit, smagi sit, bet pāri nenodara".
Vai zini, kas mūziklu meistaram Stīvenam Sondheimam sakāms par bērnu un vecāku attiecībām?
Vai zini, kas mūziklu meistaram Stīvenam Sondheimam sakāms par bērnu un vecāku attiecībām?
Arī mūziklu vēsturē un šodienā pastāv aizspriedumi par šo žanru: "tas jau tāds lēts, lipīgu melodiju šovs vien ir". Un nav jau tālu no patiesības – daudzi mūzikli patiešām tika radīti izklaidei, lai, piemēram, pagājušā gadsimta karu ēnā dzīvojošie kaut uz stundu varētu aizmirst savu trauksmi, ko ģeopolitiskā situācija radīja ikviena iedzīvotāja dzīvē.
Lielais laikmetīgās dejas notikums «Baltijas dejas platforma» – pirmo reizi Rīgā
Lielais laikmetīgās dejas notikums «Baltijas dejas platforma» – pirmo reizi Rīgā
No 9. līdz 11. februārim ar papildu pasākumiem 8. un 12. februārī dažādās Rīgas lokācijās notiks "Baltijas dejas platforma". Tas ir nozīmīgs Baltijas valstu kopīgi rīkots dejas notikums, kas pirmo reizi notiks Latvijā. Uzņemties tā organizēšanu Latvijā gan nav bijis viegli finanšu trūkuma dēļ, bet beigu beigās rasti dažādi radoši risinājumi, Latvijas Radio 3 "Klasika" raidījumā "Pa ceļam ar klasiku" atklāj Latvijas Dejas informācijas centra valdes priekšsēdētāja Inta Balode.
Vai zini, kurš mūzikls visvairāk sašķēlis kritiķus un publiku?
Vai zini, kurš mūzikls visvairāk sašķēlis kritiķus un publiku?
Ir pavēss 1985. gada oktobris, un britu teātra producents Kamerons Makintošs (Mackintosh) savā klēpī tur rīta avīzi. Iepriekšējā vakarā pirmizrādi piedzīvojis kāds viņa producēts mūzikls. Šajā pašā 1985. gadā franču komponista Kloda Mišela Šēnberga radīto koncertuzvedumu "Nožēlojamie" pēc Viktora Igo romāna motīviem Londonas vestendieši pārveidojuši savā mēlē, un nu ar krāšņu skatuvi, leģendāriem aktieriem un satriecošu mūziku iepriekšējā vakarā tas piedzīvojis pirmizrādi. 
Diriģents un komponists Jērgs Vidmanis: Vieglums, vienkāršība ir pats grūtākais mākslā
Diriģents un komponists Jērgs Vidmanis: Vieglums, vienkāršība ir pats grūtākais mākslā
"Kopš esmu sācis integrēt polifoniju savā mūzikā, esmu atradis vēl lielāku brīvību un radošajā pasaulē spējis iet arvien dziļāk un dziļāk. Es sapratu, ka agrāk biju strādājis nedaudz "pa virsu", un tad atnāca kontrapunkts. Tas ir tāpat kā tad, kad redzi skaistu ūdeni un baudi saules starus tā virsas atspīdumā... Tad pēkšņi tu ieraugi visu to, kas ir zem atspulga, tu redzi dziļāk, vairāk, un tas ir vēl lielāks skaistums par to, kas virs ūdens. Šis skaņdarbs – "Meklējot fūgu" – ir viens no maniem svarīgākajiem opusiem tieši tādēļ, ka tas man nenāca viegli," intervijā Latvijas Radio 3 – "Klasika" atklāj diriģents, komponists un klarnetists Jērgs Vidmanis, kurš turpmākos trīs gadus būs Valsts kamerorķestra "Sinfonietta Rīga" mākslinieciskais partneris un savu inaugurācijas koncertus piedzīvos piektdien, 2. februārī, Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars" un sestdien, 3. februārī, Lielajā ģildē Rīgā. 
Bez mūzikas cilvēks neeksistē. Par neiespējamību sasniegt klusumu spriež grāmatu redaktors Vents Zva...
Bez mūzikas cilvēks neeksistē. Par neiespējamību sasniegt klusumu spriež grāmatu redaktors Vents Zvaigzne
"Mūzika skar visu cilvēku no galvas līdz kājām, visur ir mūzika. Mēs tiešām esam homo musicus," pārliecināts grāmatu redaktors Vents Zvaigzne, kurš kā zinātniskais konsultants strādājis pie šogad "Jāņa Rozes apgāda" izdotās britu muzikologa Maikla Spicera grāmatas tulkojuma latviešu valodā "Homo musicus. Dzīvības vēsture uz Zemes" .
Ar koncertu Cēsīs aizsāksies ceļojošais mūzikas festivāls «Kartupeļpalma»
Ar koncertu Cēsīs aizsāksies ceļojošais mūzikas festivāls «Kartupeļpalma»
"Kopš 2018. gada, kad es sāku šo festivālu rīkot kopā ar Salaspils pilsētu, botāniskajā dārzā, festivāla mērķis bija parādīt grupas, kuras man ir zināmas kā aktīvam līdzi sekotājam mūzikas norisēm Latvijā. Pa šiem gadiem tas sācis notikt Liepājā, šogad Cēsīs," Latvijas Radio 3 "Klasika" raidījumā "Rīta regtaims" stāsta festivāla "Kartupeļpalma" autors un rīkotājs Uldis Rudaks.
Viļņu dziesmas un rokmūzikas piegarša. Liepājas ērģeļu īpašais skanējums koncertciklā «Mūzika dievna...
Viļņu dziesmas un rokmūzikas piegarša. Liepājas ērģeļu īpašais skanējums koncertciklā «Mūzika dievnamam»
Kā ik vasaru, arī šogad norisinās "Liepājas ērģeļmūzikas vasara", koncertciklā "Mūzika dievnamam" priecējot klausītājus ar Liepājas Sv.Trīsvienības katedrāles ērģeļu īpašo skanējumu. Šogad, atšķirībā no citiem gadiem, Liepājā viesojas gana daudz ārzemju mākslinieku, bet arī mūsu pašu ērģeļnieki priecēs ar īpašām programmām, Latvijas Radio "Klasika" raidījumā "Rīta regtaims" stāstīja producents Gundars Venens.
Būs džezīga ballīte! Saulkrastu festivālam 25. jubileja
Būs džezīga ballīte! Saulkrastu festivālam 25. jubileja
Laikposmā no 20. līdz 22. jūlijam notiks Saulkrastu džeza festivāls jeb "Saulkrasti Jazz". Festivāla 25. jubilejā uz meistarklasēm atkal pulcēsies jaunie mūziķi, bet Saulkrastu pilsētas estrādē ik vakaru skanēs bigbendi. Latvijas Radio 3 "Klasika" raidījumā "Rīta regtaims" ar "Saulkrasti Jazz" programmu iepazīstina festivāla mākslinieciskais vadītājs Tālis Gžibovskis. 
Virsdiriģents kā tēlnieks. Saruna ar tēvu un dēlu – Āriju Šķepastu un Kasparu Ādamsonu
Virsdiriģents kā tēlnieks. Saruna ar tēvu un dēlu – Āriju Šķepastu un Kasparu Ādamsonu
"Mēs domājam, ka visiem skaņdarbiem ir jābūt ceļamiem visiem kopā, bez dalīšanas, ka ir kāda spējīgo kategorija vai tautas kategorija. Mēs visi kopā svinam," Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" stāsta Dziesmu svētku virsdiriģents Ārijs Šķepasts. Repertuāra dažādību, virsdiriģenta darba specifiku un to, kas ir veselīga kopā sanākšana, sarunā apspriež Dziesmu svētku virsdiriģenti, koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" mākslinieciskie vadītāji – tēvs un dēls Ārijs Šķepasts un Kaspars Ādamsons.
Latvijas Radio 3 «Klasika» TOP 10 jeb 2022. gada jaudīgākie muzikālie akcenti
Latvijas Radio 3 «Klasika» TOP 10 jeb 2022. gada jaudīgākie muzikālie akcenti
Noslēgumam pietuvojies gads, kurā cerības par pandēmijas mazināšanos un dzīves iegrozīšanos ierastajās sliedēs mūsu emocionālajā kartē uz brīdi noslaucīja Krievijas izraisītā kara šausmu, neziņas un baiļu sajūtas. Kad šķita, esam bīstami tuvu apokaliptiskam iznākumam, un nekam citam šajā pasaulē vairs nav nozīmes.
Stīgu kvartets kvantiem. Saruna ar komponisti Annu Fišeri
Stīgu kvartets kvantiem. Saruna ar komponisti Annu Fišeri
"Man bieži pārmet, ka mani skaņdarbi ir ārkārtīgi īsi – arī "Koku opera" bija salīdzinoši īsa. Iedomājos, ka jārada tāds kā daudzdaļīgs cikls, kas būtu veltīts neredzamajai pasaulei. Šādi domājot, nāca arī uzaicinājums no Dānijas Kultūras institūta, un es ļoti nopriecājos – redz, kā tā neredzamā pasaule pietuvojas man, un es pietuvojos tai," stāsta komponiste Anna Fišere (agrāk pazīstama kā Ķirse), kuras stīgu kvarteta "Mundus Invisibilis" jeb "Neredzamā pasaule" II daļa "Clean Room", kas radīta, iedvesmojoties kvantu zinātnē un dāņu zinātnieka Nilsa Bora filozofijā, pasaules pirmatskaņojumu nule piedzīvojusi starptautiskās skaņu izstādes "Komplementārās pretrunas" atklāšanā Morberga studijā.
Ko Leonardo raksta Monai? Saruna ar komponisti Renāti Stivriņu
Ko Leonardo raksta Monai? Saruna ar komponisti Renāti Stivriņu
"Tas iekšējais kritiķis patiesībā ļoti daudz ko bojā. [..] Tu vēl neesi pacēlis papīra lapu, vēl neesi ieslēdzis nošu programmu, kad viņš jau ir klāt," smaida komponiste un ērģelniece Renāte Stivriņa, kuras jaunāko opusu "Leonardo raksta vēstuli Monai" 30. jūlijā ērģeļmūzikas festivālā Rīgas Domā pirmatskaņos ērģelnieks Aigars Reinis un sitaminstrumentu ansamblis "Perpetuum Ritmico". Sarunā ar Latvijas Radio 3 "Klasika" komponiste atklāj gan jaundarba tapšanas aizkulises un savus iedvesmas avotus, gan pauž pārdomas par psihisko, audiālo un vizuālās higiēnas nozīmi savā ikdienā.
Sava ceļa gājēji. Komponists Jēkabs Nīmanis stāsta par sadarbību ar Kirilu Serebreņņikovu
Sava ceļa gājēji. Komponists Jēkabs Nīmanis stāsta par sadarbību ar Kirilu Serebreņņikovu
"Episkas sajūtas... Neko vairāk nevaru pateikt. Nav īsti, ar ko salīdzināt, un šo sajūtu otram tā īsti nevar nodot. Var tikai mēģināt iztēloties. Jo tad, kad ieraudzīju skatuvi un skatītājus – tādu milzīgu auditoriju, divtūkstoš cilvēku, kuri vienlaicīgi skatās... Visas 16 000 biļetes uz visām astoņām izrādēm izpirka momentā, vienā dienā! Bija skaidrs, ka cilvēkiem tas interesē," savas izjūtas intervijā LR3 "Klasika" raksturo komponists Jēkabs Nīmanis, stāstot par piedzīvoto Aviņonas festivālā, kur nule uzvesta Kirila Serebreņņikova izrāde "Melnais mūks" ar Nīmaņa oriģinālmūziku.
Lieli šedevri jaunā gaismā. Par LNSO gaidāmo koncertu stāsta diriģente Kristīna Poska
Lieli šedevri jaunā gaismā. Par LNSO gaidāmo koncertu stāsta diriģente Kristīna Poska
"Rietumu pasaule kopumā tik ļoti apbrīno un koncentrējas uz mūzikas intelektuālo daļu, ka ir atstājusi novārtā emocionālo. Mēs par to īsti nerunājam. Es domāju, ka mūzika ir kļuvusi ļoti interesanta intelektuāliem cilvēkiem, kas to raksta, bet – kā ir ar publiku? Šis ir ārkārtīgi aktuāls jautājums," uzskata Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra galvenā viesdiriģente Kristīna Poska. 21. jūlijā pulksten 20.00 Dzintaru koncertzālē viņa stāsties pie diriģenta pults koncertā "Sibēliusa Vijolkoncerts un Bēthovena 7. simfonija", ko "Klasika" piedāvās klausīties tiešraidē. 
Džeza pētnieks Indriķis Veitners: Diksilends ir kā foršs basketbols
Džeza pētnieks Indriķis Veitners: Diksilends ir kā foršs basketbols
"Es to salīdzinātu ar ļoti aizraujošu sarunu draugu pulkā par kādu absolūti visiem interesējošu tēmu. Vai arī savā ziņā to var salīdzināt arī ar komandas spēli, piemēram, basketbolu. Tas ir foršs basketbols, ka tu mētā to bumbu, tev jābūt visu laiku gatavam, ka kāds tev pēkšņi metīs bumbu, tev jābūt gatavam mest to pa grozu un saspēlēt ar pārējiem. Tas ir tieši tik jauki. Un tas viss ir labā ritmā, tā ir dejojama mūzika. Cilvēki dejo pie šīs mūzikas," diksilenda spēli raksturo "Sapņu komandas" vadītājs, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Džeza mūzikas katedras vadītājs, profesors Indriķis Veitners.
Kurš ir lielākais «kauslis» starp mūziķiem? Rīgā notiks «Sansusī mūziķu kautiņi»
Kurš ir lielākais «kauslis» starp mūziķiem? Rīgā notiks «Sansusī mūziķu kautiņi»
No 20. jūlija kultūrtelpā "Tu jau zini, kur!" notiks "Sansusī" mūziķu tā dēvētais "kautiņu turnīrs" ar 1500 eiro balvu fondu pirmajām trijām vietām. Turnīrs tiks organizēts kā astoņu vakaru pasākums triju mēnešu periodā, katrā no vakariem paredzot divus "kautiņu" pārus ar improvizētu programmu, piedaloties dažādus instrumentus pārvaldošiem profesionāliem mūziķiem. Par visu plašāk intervijā Latvijas Radio 3 "Klasika" stāsta festivāla "Sansusī" izveidotājs un saimnieks Armands Siliņš.
Krista Audere uzvar Ērika Eriksona kordiriģentu konkursā Stokholmā
Krista Audere uzvar Ērika Eriksona kordiriģentu konkursā Stokholmā
Stokholmas Bervalda zālē 24. oktobrī noslēdzās Ērika Eriksona starptautiskais jauno diriģentu konkurss. No 90 pretendentiem uz pusfinālu tika izvirzīti astoņi mūziķi, toskait arī divi Latvijas pārstāvji – Krista Audere un Jurģis Cābulis. Fināla trijniekā iekļuva Krista Audere, kura saņēma arī konkursa galveno balvu.
«Tas tiešām bija liktenis». Mūzikas akadēmijas absolventu lokā arī studentes no Ķīnas
«Tas tiešām bija liktenis». Mūzikas akadēmijas absolventu lokā arī studentes no Ķīnas
Pirmo reizi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas vēsturē šogad bakalaura studiju programmu absolvējušas divas studentes no Ķīnas. Sarunā ar LR3 "Klasika" pianistes Jacjaņa Huana (Yaqian Huang) un Mendzje Sja (Mengjie Xia) stāsta par savu pieredzi Latvijā un atšķirībām mūsu un Ķīnas kultūrā, atklāj savus spilgtākos iespaidus un atmiņas, kas saistās ar Latviju, kā arī dalās pārdomās par latviešu un ķīniešu klasisko mūziku.
Tas nav elitārs «kults». Jaunie domātāji šķīdina pieņēmumus par filozofiju
Tas nav elitārs «kults». Jaunie domātāji šķīdina pieņēmumus par filozofiju
Februārī jaunizdotais filozofijas žurnāls “Tvērums” ir deviņu filozofijas studijās satikušos domubiedru un jaunās mākslinieces Adelīnas Kalniņas projekts. Žurnāls veidots ar mērķi dot vārdu jaunajiem filozofiem, lasāmvielu interesentiem un “šķīdināt pieņēmumu par filozofiju kā slēgtu, elitāru lauku”, LR3 “Klasika” raidījumā “Pa ceļam ar Klasiku” to raksturoja žurnāla galvenais redaktors Toms Babincevs. Žurnāla pirmais numurs veltīts tēmai “Estētika”, bet žurnāla vizualitāte balstīta Marka Danielevska vizuālās dekonstrukcijas paņēmienos. 
Tukšā zālē pianists un trīs operatori. Tiešraidē būs skatāms koncerts «Laikmeta piezīmes klavierēm»
Tukšā zālē pianists un trīs operatori. Tiešraidē būs skatāms koncerts «Laikmeta piezīmes klavierēm»
Piektdien, 3. aprīlī, plkst. 19.00 tiešsaistē no Koncertzāles "Cēsis" koncertā "Laikmeta piezīmes klavierēm", kas likumsakarīgi risināsies bez publikas klātbūtnes zālē, izskanēs trīs spožu latviešu pianistu – Andreja Osokina, Reiņa Zariņa un Daumanta Liepiņa – solo programmas, kas tapušas kā viņu skatījums uz šo laiku caur katra mūziķa izraudzīto skaņdarbu prizmu. Koncerts būs skatāms arī sabiedrisko mediju portālā LSM.lv.
Kardiogramma starp mākslu un realitāti. Top Petrenko izrāde «Tēbu zeme»
Kardiogramma starp mākslu un realitāti. Top Petrenko izrāde «Tēbu zeme»
Tallinas ielas kvartāla koncertzālē "Tu jau zini Kur" 28. oktobrī pirmizrādi piedzīvos režisora Dmitrija Petrenko izrāde "Tēbu zeme". Tās idejas autors ir Dailes teātra aktieris Gints Andžāns, kurš uz skatuves saspēlēsies ar topošo aktieri – liepājnieku Kārli Rūdolfu Ērgli. Aktieri atzīst – par laimi, vardarbības pieredze, kas atainota izrādē, dzīvē abiem ir sveša.
Ēriks Ešenvalds: Gribu uzrakstīt baletu – esmu atradis brīnišķīgu stāstu
Ēriks Ešenvalds: Gribu uzrakstīt baletu – esmu atradis brīnišķīgu stāstu
7. septembrī Dzintaru koncertzālē orķestris "Kremerata Baltica" kopā ar ērģelnieci Ivetu Apkalnu atskaņos Ērika Ešenvalda opusa "Okeāna balss" jauno redakciju. Ērģelēm ar okeānu, viņaprāt, ir daudz līdzību – tās ir tikpat varenas. Nesen Japānā piedzīvojis savu pirmo zemestrīci mūžā, intervijā LR3 "Klasika" komponists nebeidz sajūsmināties par dabu, kas viņu iedvesmo visvairāk, un sarunas noslēgumā atklāj savu kvēlāko sapni: "Gribu uzrakstīt baletu – esmu atradis brīnišķīgu stāstu…"
Piedzīvot, redzēt un izjust cirka brīnumu Rīgas cirkā. Intervija ar festivāla «Re Rīga!» rīkotāju
Piedzīvot, redzēt un izjust cirka brīnumu Rīgas cirkā. Intervija ar festivāla «Re Rīga!» rīkotāju
Festivāls "Re Rīga!" jau septīto gadu atkal iebraucis pilsētā, taču pirmo reizi tas notiks Rīgas cirkā. "Tas ir tikai likumsakarīgi, jo Rīgas cirkam un festivālam ir kopīgi mērķi popularizēt cirku, ļaut cilvēkiem piedzīvot, redzēt, izjust, kas ir cirka brīnums," par cirka svētkiem, kas notiks 20. un 21. augustā, stāsta festivāla "Re Rīga!" radošais direktors Mārtiņš Ķibers.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd