Anete Enikova

Radio "NABA" kultūras žurnāliste, LSM.lv autore

Apskatīt autora rakstus: Latviski

Autora ziņas
Drosmei un iedvesmai – Latvijas neatkarības stāsts stundu garā klausāmpastaigā
Drosmei un iedvesmai – Latvijas neatkarības stāsts stundu garā klausāmpastaigā
1918. gada 18. novembris un 1990. gada 4. maijs, kā arī Lāčplēša diena 11. novembrī ir nozīmīgākie datumi Latvijas valsts vēsturē. Bērnu grāmatu autore, rakstniece Agnese Vanaga kopā ar vēstures lietpratēju, pieredzējušu skolotāju Vitu Jaunozolu, ir radījušas interaktīvu pastaigu-stāstu-maršrutu, lai aizraujošā un izglītojošā veidā iepazīstinātu ar svarīgākajiem Latvijas neatkarības iegūšanas un tās atjaunošanas notikumiem.
Kā Latvijas alternatīvās mūzikas raidījums no «Skonto» pārceļoja uz «Nabu». Stāsta Dambis un Jānis D...
Kā Latvijas alternatīvās mūzikas raidījums no «Skonto» pārceļoja uz «Nabu». Stāsta Dambis un Jānis Daugavietis
Nevar runāt par "Radio Naba", nerunājot par tā priekšgājēju – "Radio KNZ". Un nevar runāt par šīm abām radiostacijām, ja nerunā par to autorraidījumiem. Kā lielākais un stabilākais veterāns, viens no nozīmīgākajiem autorraidījumiem ir Latvijas mūzikai veltītā pārraide svētdienu vakaros "Bitīt’ matos", kas bez pārtraukuma skan jau vairāk nekā 20 gadus. Jaunākās pagrīdes mūzikas apskati, intervijas ar alternatīvās mūzikas grupām, studijas koncerti, regulāri apkopoti mūzikas saraksti ir raidījuma pamatsastāvdaļas. Raidījuma izveidotāji ir Raimonds Lagimovs jeb Dambis un Jānis Daugavietis.
Kas bija pirmā dziesma, kas skanēja «Nabā»? Ētera instruktori Ģirts Šolis un Jānis Vuguls atceras ra...
Kas bija pirmā dziesma, kas skanēja «Nabā»? Ētera instruktori Ģirts Šolis un Jānis Vuguls atceras radio pirmsākumus
Ģirts Šolis un Jānis Vuguls ir "Radio Naba" ētera instruktori, bez kuriem pirmie radio gadi nav iedomājami. Abi nāca no Jelgavas un bija aktīvi pilsētas neatkarīgās mūzikas scēnas aktīvisti. Vispirms viņi kļuva par Radio KNZ dīdžejiem un loģisks turpinājums bija darbošanās "Nabā". Šolis dažādos laikos bija gan rīta programmas dīdžejs (un radio ir tā  kam pieder rīti, tam pieder visa diena) un pēcpusdienu instruktors, gan arī izdomāja un vadīja dažādus raidījumus. Savukārt Vuguls diriģēja vēlās pēcpusdienas un elektro-gotiski iekrāsotus vakarus. Abi daudzus gadus vadīja "Radio Naba" Top 20. Savukārt Vuguls izdomāja "Nabas" topa noteikumus un algoritmu, kā gada beigās tiek noskaidrotas klausītāju mīļākās 100 dziesmas. Viņš bez pārtraukuma ir noturējis tradīciju ik gadu vadīt "Radio Naba" Top 100 gada nogalē.
Kas «Naba» bija pirms «Nabas»? Studentu radio aizvēsture un leģendas
Kas «Naba» bija pirms «Nabas»? Studentu radio aizvēsture un leģendas
2001. gada 1. decembrī tika atklāts "Radio Naba", tomēr tā vēsture ir vēl senāka – viss sākās iepriekšējā gadu tūkstotī ar noslēpumainu burtu salikumu "KNZ". "Radio Naba" vēsturei veltītajā raidījumā "Nabahronika" vēstures lappuses pāršķirsta un sākumu alternatīvās, pagrīdes un eksperimentālās mūzikas radio stacijai meklē viens no studentu radio iniciatoriem, vēsturnieks, Radio KNZ biedrs, kurš nekad nav bijis radio dīdžejs, Igaunis jeb Valdis Kuzmins, viens no pirmajiem radio dīdžejiem, arī KNZ pārstāvis Uvis Lapsiņš un kultūras žurnāliste, "Radio Naba" un Radio KNZ raidījumu vadītāja Nora Rieksta.
Skaisti, jo grūti. Elīna un Rūdolfs Gediņi stāsta par izrādi «Es eju ārā dārzā»
Skaisti, jo grūti. Elīna un Rūdolfs Gediņi stāsta par izrādi «Es eju ārā dārzā»
21. oktobrī pirmizrādi piedzīvos teātra trupas "Kvadrifrons" jaunākais iestudējums, kuru veidojuši godalgotie kustību mākslinieki Elīna un Rūdolfs Gediņi. Izrādes nosaukums "Es eju ārā dārzā" ir teikums, ko pirmo latviešu valodā bērnībā izrunājis Rūdolfs Gediņš, tas izvēlēts, jo iezīmē pēkšņu lēmuma pieņemšanu un tūlītēju rīkošanos. "Viena lieta ir domāt par savām rīcībām, lēmumiem, otra ir tiešām rīkoties", "Radio Naba" raidījumā "KŪL" par skaistumu, rīkošanos un izrādes tapšanu stāsta tās veidotāji.
Aklais randiņš ar deju. Ieskats Dejas dienas pastaigās ar mākslinieku
Aklais randiņš ar deju. Ieskats Dejas dienas pastaigās ar mākslinieku
Lai gan tradicionāli Dejas diena tiek svinēta 29. aprīlī, šogad nācās izvēlēties kādu citu mēnesi, un kāpēc ne mēnesi, kas tāpat kā aprīlis sākas ar burtu “A”. Tāpēc pēdējā augusta nedēļa tiek pavadīta Dejas dienu zīmē. Viena no noslēpumainākajām, intīmākajām un, iespējams, maģiskākajām tradīcijām jau četrus gadus ir akcija “Pastaiga ar mākslinieku”, protams, dejas mākslinieku. Tā var būt šķietami bezmērķīga pastaiga, ekspedīcija cauri laikam, sirojums ar pārbaudījumiem (vairāk pašam māksliniekam, nekā tev), kāpšanu pāri žogiem, bradāšanu pa jūru, iepazīšanās ar topošo izrāžu vīzijām, tēmām vai problēmjautājumiem.
Viss sākās ar skici. Par laikmetīgās dejas un scenogrāfijas sintēzi stāsta izrādes «Otrā pusē» autor...
Viss sākās ar skici. Par laikmetīgās dejas un scenogrāfijas sintēzi stāsta izrādes «Otrā pusē» autori
Starptautiskajā laikmetīgās dejas festivālā "Laiks dejot" 30. un 31. augustā savu pirmizrādi piedzīvos dejotāja un horeogrāfa Dmitrija Gaitjukeviča laikmetīgās dejas izrāde "Otrā pusē", kas vienlaicīgi ir viņa maģistra darbs scenogrāfijā Latvijas Mākslas akadēmijā. Izrāde tiek veidota sadarbojoties ar horeogrāfi Elīnu Gaitjukeviču un komponisti Annu Ķirsi, bet izrādes izpildītāji ir jaunie, topošie laikmetīgās dejas profesionāļi – Latvijas Kultūras akadēmijas Dejas mākslas otrā kursa studenti, kuriem šī izrāde reizē ir arī kursa darbs.
Vēstures pavedieni – Rīgas svētku notikumu izlase mākslas piepildītai nedēļas nogalei
Vēstures pavedieni – Rīgas svētku notikumu izlase mākslas piepildītai nedēļas nogalei
No piektdienas, 14. augusta, līdz pat svētdienai, 16. augustam, Rīgā tiks svinēta pilsētas 819. gadskārta, sniedzot iespēju rīdziniekiem un pilsētas viesiem doties visdažādākajās kultūras, izklaides un piedzīvojumu ekspedīcijās. Šogad svētku organizatori aicina nepulcēties masu pasākumos, bet Rīgu izzināt neskaitāmās, izrotātās pastaigu takās, kas vijas cauri pilsētas centram un sasniedz tādas apkaimes kā Ziepniekkalnu, Juglu, Spilvi, Teiku, Grīziņkalnu, Dzegužciemu un Imantu.
10. reizi notiks jauno skatuves mākslinieku festivāls «Patriarha rudens»
10. reizi notiks jauno skatuves mākslinieku festivāls «Patriarha rudens»
Nedēļas garumā, no 30. septembra līdz 6. oktobrim, skatuves mākslas festivāla “Patriarha rudens” skatītājiem būs iespēja redzēt Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) jauno teātra, režijas, laikmetīgās dejas un audiovizuālās mākslas studentu un absolventu radošo veikumu, kas šajā reizē apliecinās, ka teātris visdažādākos veidos ļauj cilvēkam labāk un pilnīgāk ieraudzīt sevi, vērtējot, emocionāli dzīvojot līdzi, nepiekrītot, šauboties un apstiprinot, paziņojumā medijiem informē Latvijas Kultūras akadēmija.
Pokemoni Ēdenes dārzā. Par Ginta Gabrāna izstādi «Transrealitāte Zirgu ielā»
Pokemoni Ēdenes dārzā. Par Ginta Gabrāna izstādi «Transrealitāte Zirgu ielā»
Gints Gabrāns ir spilgtākais no Latvijas māksliniekiem, kas pievērsies tieši paplašinātās realitātes (augmented reality) tehnisko iespēju izziņai un lietojumam mākslā. Virsrealitāte pilnīgi nemanot un neizbēgami kļuvusi par mūsdienu pasaules daļu, ko ironiski ilustrē mobilajā viedierīcē iegrimuša cilvēka mēms. Virtuālā realitāte (virtual reality, VR) ir tāds kā lietussarga jēdziens, ko parasti lieto, lai aptvertu visas iespējas, ko sniedz dažādu digitālo ierīču izmantošana. Tas apzīmē gan šobrīd jau ikdienišķas lietas kā čatošana, ziņapmaiņa tiešsaistē, video satura strīmošana, spēles utt., gan realitātes aizvietošanu un simulāciju, kā arī realitātes papildināšanu, kā tas redzams G. Gabrāna jaunākajā izstādē “Transrealitāte Zirgu ielā”

Vairāk

Svarīgākais šobrīd