Tā kā jaunajiem orķestra diriģentiem tikšanās un darbs ar mūziķiem nav ikdienišķa lieta, katra sadarbība ir jauns piedzīvojums. Tā atzīst Artūrs Oskars Mitrevics, kurš piedzīvojis debiju ar pūtēju orķestri "Rīga".
Autora ziņas
Kopš piektdienas novēroju sakarību – jo laikapstākļi kļūst lietaināki, jo Ventspils koncertzāles Lielā zāle kļūst publikas piepildītāka. Festivāla "LNSO vasarnīca" noslēgumā klausīties dziedātāju Emīliju d’Andželo ieradies krietns pulks ļaužu, kas laikam jau apzinās ievērojamo faktu, ka pasaules slavu guvusī dziedātāja ieradusies Latvijā.
Tveici Ventspilī ir nomainījusi +20 grādu temperatūra, sauli – lietus un mākoņi. Tas, protams, ietekmē arī kultūras atpūtnieku plānus un sajūtas par brīvdabas koncertiem, ar ko sestdien noslēdzās festivāla "LNSO vasarnīca" otrā diena. Diena gan bija dažādas mūzikas un norišu pilna.
Jau astoto vasaru kādu augusta nedēļas nogali vadīt ārpus Lielās ģilde telpām dodas Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, aicinot līdzi arī savus klausītājus. Šogad jau otro reizi (iepriekš pirms diviem gadiem) LNSO festivāls "Vasarnīca" atceļojis uz Ventspili, kur ilgs līdz svētdienai.
Studente no Rīgas priekšpilsētas, šķirta ģimene, pagrīdes reiva scēna, iemīlēšanās, ballītes – šāds ir filmas "Neona pavasaris" stāsts. Tas ir režisora, scenārija autora un producenta Matīsa Kažas jaunākais darbs, kas Rīgā būs skatāms šī gada rudenī, bet 12. augustā pirmo tikšanos ar skatītājiem piedzīvo Edinburgas Starptautiskajā kinofestivālā.
"Šajā sezonā ir daudz notikumu, kas pandēmijas dēļ pārcelti no iepriekšējām sezonām, tāpēc sezona ir ļoti, ļoti intensīva. Diriģēšu ne tikai Eiropā, bet arī Amerikā un Āzijā – gan Ķīnā, gan Japānā. Negribas izcelt kaut ko vienu, jo lielākā daļa no šiem orķestriem, pie kuriem atgriežos, ir īpaši," prāto diriģents Andris Poga. Būdams Stavangeras simfoniskā orķestra galvenais diriģents un pieprasīts viesdiriģents citās pasaules valstīs, viņš tomēr atrod laiku arī koncertiem mājās, jo vēl aizvien cieša sadarbība viņu saista ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri (LNSO): kopš tā galvenā diriģenta un mākslinieciskā vadītāja posteņa atstāšanas šobrīd Poga pilda LNSO mākslinieciskā padomnieka funkcijas un diriģē arī vairākus koncertus.
Jau 25 gadus ik vasaru augustā klausītājus pulcina Valsts akadēmiskā kora "Latvija" veidotais Garīgās mūzikas festivāls. Arī šogad programmā ir gan jaundarbi, gan pasaules ikoniskākie darbi, gan arī īpašas angļu un ukraiņu mūzikas programmas.
Septiņi jauniestudējumi sešu režisoru vadībā – tāda rādās Liepājas teātra jaunā sezona. Būs gan stāsti par bērnu un jauniešu attiecībām ar vecākiem un dzīvi kopumā, vēsturiskiem notikumiem, tradīciju interpretācijām un, protams, gaidāma arī teātra klasika.
Lai Latvijas skatītājus iepazīstinātu ar pavisam jaunu un pasaulē aktuālu horeogrāfiju, Dzintaru koncertzālē 5. un 6. augustā jau 22. reizi notiks starptautiskais festivāls "Baleta zvaigznes Jūrmalā". Tas piedāvās gan kamerformāta darbus, gan tradicionālo galā koncertu ar solistiem no dažādām valstīm, tostarp Ukrainas.
Jau septīto reizi Dzintaru pludmales atpūtnieki var ne tikai baudīt vasaras priekus, bet arī aplūkot brīvdabas tēlniecības izstādi "Mākslas liedags". Tajā izstādīti sešu tēlnieku darbi. Šogad izstādes tēma ir "Komēta nāk".
"Viņš ir pelnījis kārtīgu rokkoncertu!" teic dziedātāja Aija Andrejeva, kuras vadībā šonedēļ top koncerts "Zvaigznes ceļš". Tas ir veltījums Andrejevas tētim, leģendārajam rokmūziķim Alex, kas mūžībā devās pērnā gada izskaņā. Lai Alex turpinātu dzīvot caur dziesmām, 6. augusta vakarā uz skatuves Lielvārdes parkā kāps virkne Latvijas mūziķu.
Ieva dzīvo Norvēģijā, pie viņas ierodas vecāki, lai aizņemtos naudu un tiktu vaļā no līķa, un laika gaitā atklājas vēl citi noslēpumi. Tāds sižets atklājas lugā "Briksdāles ledājs", ar ko sevi dramaturģijā piesaka Marika Pudule-Indāne. Lugu iestudējis "Teātris TT", un pirmizrādi tā piedzīvo 2. augustā.
Pandēmijas ierobežojumu radītā izolācija un šodienas aktuālā situācija pasaulē – tās ir tēmas, ko savās jaunākajās izstādēs apskata mākslinieki Paulis Liepa un Laura Veļa. Viņu darbi šobrīd izstādīti galerijā "Māksla XO".
Antonio Vivaldi un Astora Pjacollas gadalaiku ciklos 2. augustā klausītājiem Dzintaru koncertzālē būs iespēja iepazīt jaunu kamerorķestri "Davinspiro Camerata". Tā vadītājs un izveidotājs ir jaunais vijolnieks Daniils Bulajevs, kas kopā ar muzikālajiem draugiem muzicē ar radošu sparu un enerģiju.
Festivāli, koncerti, izstādes un vēl, un vēl – vasaras kultūras notikumu birums nemazinās arī augustā. Visu pagūt atkal nav iespējams, jo šajās nedēļās interesanti notikumi ar pasaules elpu arī televīzijā un radio viļņos. Bet dažus no tiem izraugās Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas kultūras raidījumu žurnāliste un producente Anete Ašmane-Vilsone.
Kas ir savējie, kas – svešie? Kā mūsu sabiedrība uztver un interpretē nacionālismu? Uz šiem un citiem jautājumiem atbildes meklē izstāde "Savējie", kas no šodienas apskatāma Latvijas Mākslas akadēmijas eksperimentālajā mākslas telpā "Pilot".
Uldis Pūcītis, Inta Tirole, Āris Rozentāls un 16 citi aktieri – tas bija 4. izlaidums Konservatorijas teātra fakultātē 1960. gadā. Īpašs kurss, jo visi jaunie profesionāļi savas gaitas turpināja Latvijas teātros, iezīmējot spēcīgus raksturus un atmiņā paliekošas lomas. Lai atcerētos mūsu skatuves mākslas meistarus, Eduarda Smiļģa Teātra muzejā tapusi izstāde. Tur šodien satikās divas bijušās kursabiedrenes – Ausma Ziemele un Dina Kvelde.
Šonedēļ, kad vasaras vakaru tuvums ir nenoliedzams un atspoguļojas arī kultūras dzīvē un tās brīvdabas izpausmēs, dažus no notikumiem izvēlas un iesaka apmeklēt Latvijas Radio 3 "Klasika" programmu vadītāja un Latvijas Televīzijas redaktore Anete Ašmane.
"Ne par katru darbu šajā pasaulē jūs varat saņemt publikas aplausus tikai par to, ka strādājat. Tas ir ļoti patīkams darbs, un man paveicies, ka varu to darīt. Mans darbs ir mana kaislība, un, kad redzu, ka tas dara laimīgus arī citus cilvēkus, tā ir vislabākā sajūta," prāto Londonā mītošais dziedātājs un džeza pianists Entonijs Strongs (Anthony Strong), kuru Lielbritānijas mediji dēvē par “jauno Anglijas džeza superzvaigzni”. 1. aprīlī kopā ar savu trio viņš sniegs koncertu "Atta Centre" Rīgā.
Pasaulē norisinās prātam neaptverami notikumi, un kultūras ļaudis paralēli mākslas projektiem pievienojas protestiem un aicina palīdzēt Ukrainai. Mūziķi teju katru koncertu iesāk ar Ukrainas himnu, mākslinieki zīmē plakātus un ielu gleznojumus, aktieri lasa dzeju – katrs mēģina justies vajadzīgs un piedalīties kopējā nostājas paušanā. Arī kultūras notikumus vērojam caur ikdienas realitātes prizmu. Tie nav apstājušies, un šonedēļ aktualitātes izceļ sabiedrisko mediju balvas "Kilograms kultūras" žūrijas locekle Anete Ašmane.
Piektdien, 25. februārī, pie Kongresu nama izskanējušais koncerts “Ukrainas brīvībai”, kas ierosināja atbalsta vilni arī citās valstīs, saīsinātā versijā būs skatāms vācu-franču telekanāla “Arte” interneta platformā.
"Mākslinieciskās idejas jāsaista ar praktiskām lietām," teic Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs Guntis Gailītis, un šī doma jo īpaši aktuāla šobrīd, kad kultūras iestāžu darbu ietekmē energoresursu cenu kāpums. Rēķini palielinājušies vairākas reizes, taču lielas problēmas radušās tieši tiem nozares spēlētājiem, kas netiek dotēti no valsts vai pašvaldības.
“Pirmo reizi sevi vēroju uz kinoekrāna, un tā ir ļoti neparasta sajūta!” par operas “Toska” iestudējuma seansu kinoteātrī “Splendid Palace” teic slavenā operdziedātāja Kristīne Opolais. Starp uzstāšanos Vīnē un Budapeštā operdziedātāja apciemoja Rīgu, lai līdz ar citiem skatītājiem kinoteātrī “Splendid Palace” skatītos operas “Toska” iestudējumu no Vīnes teātra. Šis “Toskas” inscenējums Martina Kušeja režijā ir daudzējādā ziņā sarežģīts un citāds, arī operas fināls ir interpretēts neierasti.
Šonedēļ Latvijas kultūras dzīve sniedz plašu piedāvājumu, no kura dažus muzikālus, mākslinieciskus un vēsturiski nozīmīgus notikumus izceļ balvas "Kilograms kultūras" žūrijas locekle, Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas žurnāliste Anete Ašmane.
Kāda trajektorija šogad bijusi mūzikas nozarei? No orķestra bedres līdz otrajam balkonam. Simfoniskais orķestris un kamermūzika, kora un solo koncerti, ārvalstu un pašmāju mūziķi, koncertzāles un brīvdabas festivāli un, protams, tiešsaistes pasākumi. Tik plašu piedāvājumu saņēmuši klausītāji, kas arī pandēmijas apstākļos par koncertu trūkumu nevarēja sūdzēties.
Pazīstamais pianists Vestards Šimkus šodien paziņojis, ka uz laiku pārtrauc koncertdarbību Latvijā. Šo lēmumu viņš pieņēmis, jo atcelta viņa sestdien paredzētā uzstāšanās Vidzemes koncertzālē “Cēsis”.
“Nezinu, kas no manas mūzikas skanēs pēc manis. Varbūt kaut kas kādu laiku skanēs, bet domāju, ka tādu mūžības gabalu man nav” – šādus vārdus reiz teicis komponists Mārtiņš Brauns. Savulaik vadījis vienu no labākajām latviešu rokgrupām “Sīpoli", bijis Latvijas Nacionālā teātra mūzikas daļas vadītājs, vairākkārt atzīts par gada labāko teātra mūzikas autoru, septiņas reizes saņēmis balvu “Lielais Kristaps” par kinomūziku. Katra viņa uzstāšanās bija neatkārtojama, autentiska un izrādes vērta. 24. novembra pēcpusdienā Mārtiņš Brauns devies mūžībā un aiz sevis atstājis milzīgu radošo mantojumu.
Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi nākamā gada budžetu. 2022. gadā Kultūras ministrijas atbildības jomām atvēlēts vairāk nekā 221 miljons eiro,
Lai akcentētu un stiprinātu Krievijas un Eiropas vienotās kultūras saites, Jaunajā Tretjakova galerijā Maskavā atklāta vērienīga izstāde “Daudzveidība vieno”, kurā izstādīti 90 mākslinieku darbi no 34 valstīm.
Venecuēla pārsteigusi pasauli ar iespaidīgu priekšnesumu – Pētera Čaikovska Slāvu maršu atskaņojis orķestris 12 tūkstošu mūziķu sastāvā.
Novembrī, kad tiek pasniegtas “Spēlmaņu nakts” balvas, īpaši aktuāla kultūrā ir teātra māksla. Šogad pirmo reizi Latvijas Teātra darbinieku savienība un Latvijas Jaunā teātra institūts rīko kopīgu izrāžu skati “LiVe”, kas sadarbībā ar Starptautisko Teātra kritiķu asociāciju tiek izrādīta ārvalstu profesionāļiem. Epidemioloģisko apsvērumu dēļ skates programma ir tikai digitāla, taču tas nemazina iespēju mūsu teātra nozarei iegūt starptautiskus partnerus.
Padziļināta vēstures izpēte, filmu industrijas uzplaukums, nozīmīgu kultūrizglītības programmu attīstība – tie ir ļoti vērtīgi ieguvumi no Latvijas valsts simtgadei iztērētā finansējuma – šodien notiekošajā simtgades izvērtējuma konferencē atzīst pētnieki. Kā īpaši pozitīvu aspektu viņi min arī plašo sabiedrības iesaisti simtgades notikumos, kas veicināja cilvēku piederības sajūtu valstij un sociālo līdzdalību.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
