Spilgta tēlainība, emocionalitāte un iespējas brīvai interpretācijai – šīs ir svarīgākās sastāvdaļas, lai taptu mūsdienu balets. Tā uzskata horeogrāfs Radu Poklitaru, kurš šobrīd Rīgā strādā pie iestudējuma "Vijs. Šausmu naktis".
Autora ziņas
Laikmetīgās mūzikas komponisti Latvijā jūtas nenovērtēti. Ar ienākumiem, ko dod mūzikas komponēšana, viņi nav spējīgi izdzīvot, un visai bieži jaundarbi tiek atskaņoti tikai vienu reizi. Kultūrtelpas spēj piesaistīt publiku pirmatskaņojumiem, bet trūkst sistēmas, kā uz koncertskatuvēm mūsdienu klasiskās mūzikas skaņdarbiem nodrošināt ilgāku dzīvi, pat tiem, kas saņēmuši Lielo mūzikas balvu. Naudas apjomu mūzikas jaunradei varētu palielināt privātu ziedotāju piesaiste, tomēr laikmetīgās mūzikas popularitātes veicināšana sabiedrībā ir vēl sarežģītāks uzdevums.
"Ir labi būt par mūziķi, kas sevi pilnībā velta mūzikai, bet tas ir tas romantiskais stāsts, ko mēs par sevi gribam stāstīt citiem. Bet patiesībā man riebjas trenēties gammas. Tas nav ne jautri, ne seksīgi, ne forši. Bet, ja gammu trenēšanās man ļauj kāpt uz skatuves un spēlēt kopā ar cilvēkiem, ar ko vēlos, tad es esmu super motivēts to darīt. Ja man nebūtu mērķa, es nezinu, vai no rīta ņemtu basu, es darītu kaut ko jautrāku." Tā sarunā Latvijas Radio 3 "Klasika" teic dāņu kontrabasists un komponists Kenets Dāls Knudsens, kas šonedēļ viesojas Latvijā, lai uzstātos gan "M/Darbnīcā", gan Dzintaru koncertzālē.
Vai iespējams īsts taisnīgums? Vai tiesas spriedums, pat ja ar mūža ieslodzījumu, to spēj nodrošināt? Šos jautājumus, kas biežāk izskan reportāžās no smagām tiesas prāvām, uzdod arī teātra zālē – teātra trupa "Kvadrifrons" izrādē "Nebiju. Nezinu. Neatceros" pievērsusies kolaboracionista Viktora Arāja tiesas procesam.
Sabiedrības izglītošana un pašu mākslinieku cīņa par tiesībām uz radošo brīvību var izskaust cenzūras precedentus Latvijā. Tā uzskata raidījuma "Kultūršoks" aptaujātie eksperti, no kuriem lielākā daļa ir skeptiski noskaņoti par steidzamu likuma grozījumu pieņemšanas efektivitāti atsevišķu pašvaldību amatpersonu "savaldīšanai". Vērtējot pēdējos cenzūras gadījumus pašvaldībās, "Providus" vadošajai pētniecei Līgai Stafeckai ir sajūta, ka "peles pa galdu danco", taču politisko kultūru esot grūti mainīt straujiem soļiem.
Kuri kļūs par aizvadītā gada labākajiem mūziķiem un mūzikas notikumiem – to uzzināsim jau 7. martā, sekojot līdzi Lielās mūzikas balvas pasniegšanas ceremonijai. Šo un citus kultūras notikumus šonedēļ iesaka Latvijas Radio 3 "Klasika" programmu vadītāja un Latvijas Televīzijas kultūras raidījumu redaktore Anete Ašmane-Vilsone.
Pagājušo nedēļu Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) aizvadīja Francijā, sniedzot koncertus Ēksanprovansā, Parīzē un Mecā. Orķestris diriģenta Andra Pogas vadībā uz Franciju devās ne pirmo reizi, taču šis bija pirmais koncertbrauciens pēc pandēmijas pārtraukuma.
"Lielajai mūzikas balvai 2022" (LMB) kategorijā "Gada jaunais mākslinieks" izvirzīta džeza dziedātāja Arta Jēkabsone, trio "Metamorfoze" un Rīgas Doma kora skolas Mūziklu nodaļas audzēkņi par Kārļa Lāča mūzikla "Pūt, vējiņi!" iestudējumu.
16. februāra vakarā Vācijas galvaspilsētā sākas 73. starptautiskais Berlīnes kinofestivāls. 10 dienu laikā izrādīs gandrīz 400 filmu, un festivāla atklāšanā šovakar ar videozvana palīdzību uzrunu teiks Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis (Nacionālā apvienība) noliedz, ka rīkot miljardiera Pētera Avena retro trauku izstādi viņu mudinājuši vēl citi mērķi, ne tikai novada iedzīvotāju iepazīstināšana ar latviešu mākslinieku veikumu. Politologs Filips Rajevskis uzskata, ka riski, ka šādas izstādes var izmantot citiem mērķiem, ir augsti, jo tāda statusa cilvēki kā Pēteris Avens "līdz pēdējam elpas vilcienam" cīnīsies, lai atgūtu savu reputāciju. Filozofs Artis Svece norāda, ka Kremlim šādu izstāžu rīkošana ir noderīga, lai Eiropa samierinātos ar situāciju un tai apniktu cīnīties pret Krievijas režīmu.
"Ir jauki, ja ej pa vienu un to pašu ceļu, dziedi vienas un tās pašas lomas – viss mierīgi, bez liekas nervozitātes, bet... Pēdējā laikā man bieži kļūst garlaicīgi: varbūt tas saistīts ar manu raksturu, bet visu laiku gribas piedzīvot un nodziedāt ko jaunu. Gribas izmēģināt ko tādu, kas nav loģisks," smej pasaulslavenā latviešu operdziedātāja Kristīne Opolais, kura šogad debitēs Karmenas lomā.
Kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) šonedēļ koalīcijas sadarbības padomes sēdē saņēmis ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") mutisku solījumu palielināt Valsts kultūrkapitāla fonda šī gada budžetu par 2,7 miljoniem eiro. Valdībai pirms Ziemassvētkiem neapstiprinot VAS "Latvijas Valsts meži" ziedojumu plānu, fonds zaudēja 10% no šī gada finansējuma, kas lielākoties tika novirzīts reģionu konkursiem, kā arī Dziesmu un deju svētku tradīcijas attīstībai.
Iesākas jauns gads, un, lai arī nedaudz pieklusinātāk kā gada izskaņā, šonedēļ kultūras notikumu birums turpina savu ritējumu. Dažus akcentus izceļ Latvijas Televīzijas redaktore un Latvijas Radio 3 – "Klasika" programmu vadītāja Anete Ašmane-Vilsone.
Noslēgumam pietuvojies gads, kurā cerības par pandēmijas mazināšanos un dzīves iegrozīšanos ierastajās sliedēs mūsu emocionālajā kartē uz brīdi noslaucīja Krievijas izraisītā kara šausmu, neziņas un baiļu sajūtas. Kad šķita, esam bīstami tuvu apokaliptiskam iznākumam, un nekam citam šajā pasaulē vairs nav nozīmes.
Lai gan līdz Dziesmu un deju svētkiem atlikuši mazāk par septiņiem mēnešiem, svētku rīkotājiem pietrūkst 5,5 miljoni eiro savu ieceru nodrošināšanai. Nacionālais kultūras centrs ir izsludinājis vairāk nekā 60 svētku pasākumus, ticot kultūras ministra Naura Puntuļa (Nacionālā apvienība) solījumam, ka nauda būs, lai gan paralēli tiek gatavots plāns B, ja visu vajadzīgo summu neizdosies iegūt. Starptautiski godalgotā pasākumu producente Inese Lukaševska, vērtējot notiekošo, atzīst, ka svētku rīkotājiem "patīk lēkt bez izpletņa".
Daugavpils gadījums ar baznīcai netīkamo darbu izņemšanu no izstādes Marka Rotko mākslas centrā atklāj izpratnes līmeni par laikmetīgo mākslu reģionos. Rotko centra vadītājs Māris Čačka uzskata, ka nopietni jāstrādā ar sabiedrības izglītošanu, lai tad, kad beidzot tiks uzbūvēts Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejs, nebūtu tā, ka iedzīvotāji nav gatavi tā saturam. Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags ir pārliecināts, ka šajā situācijā vissvarīgākais ir dialogs par mākslas robežām, nevis tās sabiedrības daļas nosodījums, kurus igauņu keramiķa Sandera Raudsepa darbi ir aizvainojuši.
"Šie galīgi nav sliktākie laiki Latvijas džeza vēsturē – ir jauna kustība un jauna dzīvība. Mēs neesam sliktā pozīcijā, drīzāk tādā dzīvelīgā. Jo vairāk būs jauniešu, kas gribēs ar to nodarboties, jo dzīvāka būs scēna," diskusijā Latvijas Radio 3 "Klasika" raidījumā "Džeza impresijas" spriež mūzikas žurnālists Kaspars Zaviļeiskis.
23. novembra vakarā pasniegtas "Spēlmaņu nakts" balvas, un pēc ceremonijas plašu reakciju izpelnījies žūrijas lēmums gada aktrises balvu piešķirt krievu aktrisei Čulpanai Hamatovai. Atbildot uz sociālajos tīklos pausto neizpratni un nosodījumu, Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" balvas žūrijas komisijas priekšsēdētājas vietniece Līga Ulberte lēmumu pamatoja ar vārdiem "žūrija vērtē teātri".
24. novembrī pulksten 19.00 Spīķeru koncertzālē noritēs Baltijas jauno komponistu konkursa fināls, kurā Latvijas Radio bigbends starptautiskai žūrijai un publikai atskaņos četru finālistu jaundarbus, kas radīti īpaši bigbenda sastāvam. Solista loma visos jaundarbos uzticēta brīnišķīgajam lietuviešu trompetistam Dominikam Višņauskam, kurš secinājis, ka visas kompozīcijas zināmā mērā rakstītas līdzīgā stilistikā: "To varētu saukt par tumšu, bet – ļoti skaisti tumšu mūziku. To, iespējams, ietekmējuši pēdējos divos gados piedzīvotie notikumi. Bet tā ir ļoti skaista mūzika!"
Nākamo lappusi savā 96 gadus ilgajā vēsturē pagājušajā nedēļā atvēra Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO). Nedēļu ilgais mēģinājumu process noslēdzās ar jaunā mākslinieciskā vadītāja un galvenā diriģenta Tarmo Peltokoski inaugurācijas koncertu.
12. oktobrī galerijā "Alma" varēja vērot Žanetes Skarules iniciēto performanci "Dziedināšanas sesijas", kas tapusi sinerģijā ar Jeti Lonu Hermani (Jette Loona Hermanis), Deividu Vitautu (Deividas Vytautas), Viktoriju Martjanovu un Annu Ansoni. Pateicoties tehnoloģiju un laikmetīgās performances simbiozei, šī bija iespēja piedzīvot garīgu un taktilu meditāciju, pieejamu ikvienam galerijas garāmgājējam. Par Žanetes Skarules ceļu uz šo notikumu un attiecībam ar virtuālo realitāti sarunā Latvijas Radio Klasika studijā.
Partijas "Vienotība" priekšsēdētājs Arvils Ašeradens nepieļauj iespēju, ka jaunā Saeima varētu izšķirties par Stūra mājas pārdošanu. Valsts akciju sabiedrība ''Valsts nekustamie īpašumi'' cer, ka politiķi nākamā gada laikā beidzot pieņems lēmumu, ko iesākt ar namu, kuram pagātnes dēļ ir neiespējami atrast īrniekus. Lēmumu gaida arī Okupācijas muzeja veidotā Stūra mājas ekspozīcija, kurai garantēta palikšana ēkas pagrabā un pirmajā stāvā ir tikai līdz 2024. gada maijam.
"Laba formula ir domāt nevis par perfekcionismu, bet par progresiju. Respektīvi, ir svarīgi katru dienu kļūt mazliet labākam, lai pēc gadiem, ja atskaties, šodien tu patiešām būtu kaut nelielu daļiņu labāks nekā toreiz. Ja šodien esi patrenējies un kaut ko sapratis, tad, pēc gadiem atskatoties, var redzēt to ceļu – attīstības līkne ir jau daudz, daudz lielāka. Tātad process, nevis perfekcionisms," uzskata saksofonists un komponists Toms Rudzinskis, kurš pēc ilgākas dzīves ārvalstīs atgriezies Latvijā, strādā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā un Ventspils Mūzikas vidusskolā, veido džema sesijas "M/Darbnīcā".
Pēdējās nedēļās esam atkal un no jauna dzirdējuši plašu Zigmara Liepiņa muzikālo daiļradi, atceroties gan senākas, gan pavisam nesen radītas dziesmas. Taču komponists pievērsies arī klasiskās mūzikas radīšanai, un tā jubilejas koncertu maratonā izskanēja Nacionālajā operā.
Šonedēļ kultūras notikumu pārbagātība vērojama jau teātrī vien – pirmizrāžu birums neapskaužams. Taču turpinās arī vērienīgais kino rudens un nesnauž arī citi mākslas žanri. Dažus akcentus izvēlas Latvijas Radio 3 "Klasika" programmu vadītāja un Latvijas Televīzijas redaktore Anete Ašmane-Vilsone.
Rīgas Latviešu biedrībā jau pāris mēnešus iemājojis klubs ''Biedrība", kas vairākus vakarus nedēļā aicina baudīt koncertus un citus kultūras notikumus. Lai piedāvātu mūzikas vidusskolu audzēkņiem iepazīt savu nākamo profesiju reālajā dzīvē, jaunatvērtais klubs ''Biedrība" savā programmā vietu atvēlējis arī pavisam jauniem mūziķiem. Šo iespēju jau izmantojuši džeza mūzikas studenti no Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas.
Viens parastā T kreklā un familiāru runas veidu, otrs uzvalkā un ļoti ieturēts. Tie ir slovēņu filozofs, kapitālisma, neoliberālisma un politkorektuma kritiķis Slavojs Žižeks un kanādiešu klīniskās psiholoģijas doktors, intelektuālis Džordans Pītersons, kas satiekas Jaunā Rīgas teātra (JRT) izrādē "Žižeks. Pītersons. Gadsimta duelis". Šoreiz aktieru Viļa Daudziņa un Kaspara Znotiņa portretējumā piedāvāts "Žižeka un Pītersona nekad nenotikušais intelektuālais kautiņš Rīgā" Alvja Hermaņa režijā.
Lai piespiestu pašvaldības pārdēvēt komunistiskā režīma un rusifikācijas rezultātā radušos ielu nosaukumus, Tieslietu ministrija iesniegusi Saeimā likumprojektu, kurā smalki uzskaitīts, kādu cilvēku, ģeogrāfisko vietu, norišu un režīma iedibināto svētku vārdos nosauktās ielas Latvijā ir jāmaina. Ja likumprojekts tiks pieņemts, Rīgai būs jāmeklē 19 jauni ielu nosaukumi, tostarp arī 16 kilometrus garajai Maskavas ielai.
"Kad tu to spēlē, tas pieskaras tavam ķermenim, tu vari sajust instrumenta rezonansi savā sirdī, tāpēc man ir viegli iedomāties, ka tas ierezonē ne tikai manu, bet arī klausītāju sirdis," pārliecināts ungāru čellists Ištvāns Vardai, kas ieradies Latvijā, lai koncertētu festivālā "Čello Cēsis".
Rīgas pašvaldība šovasar atkāpās no pilsētas vasaras svētku tradīcijām, to vietā iedzīvotājiem piedāvājot "Drosmes un prieka vasaru". Jaunie svētki, kuri tika rīkoti apkaimēs un noslēdzās ar Rīgas dzimšanas dienas pikniku augusta nogalē, izmaksāja 2,5 reizes vairāk par pēdējiem pirms-pandēmijas svētkiem. Lai gan Rīgas jaunā pieeja svētku svinēšanā tiek uzteikta kā ļoti moderna, svētku vēriena pietrūka. Pat paši domnieki atzīst, ka svētku kulminācija – dzimšanas dienas pikniks – Rīgai bija "par šķidru".
Situācija ir kritiska – tā notiekošo ar Valmieras Drāmas teātra rekonstrukciju raksturo Kultūras ministrija. Sadārdzinājuma dēļ ieilgušie strīdi starp ēkas īpašnieku, būvniecības projekta virzītāju "Valsts nekustamajiem īpašumiem" un būvnieku apdraud ne vien šo, bet, iespējams, arī nākamo sezonu teātrī. Kamēr ierēdņi un būvnieki skaidro attiecības, aktieri un tehniskais personāls strādā izdzīvošanas režīmā, ēkā bez jumta, sienām un apkures.
"Mēs esam sava veida sportisti – mums nav tiesību būt nogurušiem vai slimiem," tik strikti dziedātāja profesiju ekskluzīvā sarunā ar Latvijas Radio 3 "Klasika" raksturo pasaules operas leģenda Natālija Desē. 30. augustā Dzintaru koncertzālē viņa uzstāsies ar šansonu programmu "Enchanting Legrand" jeb "Apburošais Legrāns".
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
