Dailes teātris iet Nacionālās operas pēdās, un jaunās sezonas plānos ir tikai trīs vietējo režisoru jauniestudējumi. Teātra direktors Juris Žagars apgalvo, ka viņam nav svarīgi, kāda režisoram ir tautība vai pilsonība, galvenais, ko viņš spēj izdarīt. Teātra pasaule ir atvērta viesrežisoru importam, taču nozares eksperti aicina uz teātru skatuvēm uzturēt līdzsvaru, lai pārāk liela aizraušanās ar ārzemju režisoru aicināšanu neietekmētu vietējo mākslinieku profesionālo attīstību.
Autora ziņas
Šodien amatā apstiprinātā jaunā kultūras ministre Agnese Logina ("Progresīvie") sola kultūras darbiniekiem labāku dzīvi un nozarē ienest laikmetīguma dimensiju. Tikmēr "Kultūršoka" uzrunātie eksperti cer, ka jaunā ministre negrasās sākt savu darbu no baltas lapas un līdz šim iesākto projektu virzība, tostarp koncertzāles celtniecība Kongresu namā, netiks apturēta.
"Dievs, mīlestība, kalpošana – šie trīs virzieni, šīs kvalitātes manā dzīvē šobrīd ir ļoti nozīmīgas. Palēnām mēģinu doties tajā virzienā, kur ir mazāk ritma, bet vairāk melodijas un piano, nevis fortissimo," par savu jauno simfoniju "Dievs. Mīlestība. Kalpošana" pūtēju orķestrim, kas pasaules pirmatskaņojumu piedzīvos orķestra "Rīga" koncertā 9. septembrī VEF Kultūras pilī, Latvijas Radio 3 "Klasika" raidījumā "Pārmijas" stāstīja Rihards Zaļupe.
"Mēs esam atbildīgi par tiem, kurus pieradinām." Es zinu, ka šī Sent-Ekziperī frāze ir līdz banālumam nodrāzta, lietota vietā un nevietā, tāpēc jau laikus atvainojos par tās neoriģinālo izmantojumu arī šoreiz. Taču tas ir pirmais, kas nāk prātā, ja īsi jāraksturo šī gada Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) festivāls "Vasarnīca". Deviņu gadu laikā orķestris ir iedibinājis tradīcijas, kas raksturo šo festivālu. Un tā nu ir sanācis, ka šogad vairākas no šīm tradīcijām pats arī lauza. Nemainīga gan paliek muzicēšanas kvalitāte un profesionalitāte.
Svētdien, 27. augustā, pulksten 16.00 Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā ar koncertprogrammu "Vārdi. Klejā" uzstāsies čelliste Erna Daugaviete un latviešu ģitāras virtuozs Reinis Jaunais. Gan par viņa muzikāli bagāto vasaru, gan par koncertiem, kas gaidāmi tieši Latvijā, Reinis Jaunais pastāstīja Latvijas Radio raidījumā "Rīta regtaims".
"Es ticu, ka cilvēkos ir vairāk ko mīlēt, nekā ko nīst." Šo par savu moto izvēlējusies jaunā māksliniece Vaida Vovere – dziedātāja, komponiste un dzejniece. Ar savu autorprogrammu viņa atklāja sajūtas un noskaņas, kas aktuālas jauna cilvēka pieaugšanas ceļā, un tas izvērtās par sirdssiltu ceturtdienas vakaru Pārdaugavā.
"Skatuve ir manas mājas, un mūzika ir mana dzīve." Tie ir amerikāņu blūzmeņa Bonija Fīldsa vārdi, un mākslinieka lielākais prieks un dzīvesveids patiesi ir muzicēšana. Viņa uzstāšanās karte ir plaša, un ne pirmo reizi viņš viesojas arī Latvijā. Tūres pirmais koncerts 10. augustā izskanēja kultūras centrā "Ulbrokas pērle".
Kamēr vien norisinās Krievijas iznīcinošais karš Ukrainā, aktuāli ir arī jautājumi par ikviena cilvēka ētiskajām izvēlēm. Tas attiecas arī uz māksliniekiem, pasākumu rīkotājiem un apmeklētājiem. Mēneša beigās plānotais diriģenta Andresa Mustonena koncerts Rīgā aktualizējis diskusiju par mūsu attieksmi pret mākslinieku sadarbošanos ar Krieviju.
Jau šonedēļ durvis vērs radio "Tīrkultūra" rīkotā "Audiovizuālā vasaras galerija", ļaujot tās apmeklētājiem sekot līdzi jaunu mākslas darbu tapšanai un muzikālām performancēm. Projekts norisināsies no 27. jūlija līdz pat 19. augustam, Latvijas Radio "Klasika" raidījumā "Rīta regtaims" stāstīja galerijas kuratore Auguste Petre.
Vasara, lai arī lietaina kā šonedēļ, ir lielisks laiks mūzikas baudīšanai – dažādas, daudzveidīgas, individuālas, ziemeļnieciski vēsas, karstasinīgi temperamentīgas, atturīgi elegantas un improvizatoriski brīvas. Tieši tik dažādās noskaņās trīs notikumus šonedēļ piedāvā pašmāju un ārvalstu mūziķi un apmeklēt iesaka LR3 "Klasika" programmu vadītāja un LTV kultūras redaktore Anete Ašmane-Vilsone.
Mazzināmā 16. gadsimta itāļu komponistes Magdalēna Kasulena (Maddalena Casulana) savos darbos iestājās par sieviešu vienlīdzību, bet 12. gadsimta mistiķe un komponiste Hildegarde no Bingenes radījusi melodijas un tekstus ar pārpasaulīgu vērienu. Šo mākslinieču darbus jaunā skanējuma un skatījumā varēs piedzīvot šajā nedēļas nogalē. Par abiem notikumiem Latvijas Radio 3 "Klasika" raidījumā "Pārmijas" stāsta dziedātāja un rataliras spēlmane Dārta Paldiņa, multiinstrumentāliste un aranžētāja Ilze Grunte un māksliniece Velta Emīlija Platupe.
"Es domāju, katrā pasaules daļā videi ir īpaša ietekme uz mūziku, uz džezu, kas, starp citu, man nozīmē jūtīgumu, nevis kādu konkrētu žanru. It īpaši tagad, kad džezs ir kļuvis ļoti plašs. Manā skatījumā džezs ir veids, kā izveidot formu un pēc tam izmantot šīs formas daļas, kur ir improvizācija, kur lietas nav pierakstītas vai izplānotas, tās vienkārši notiek spontāni. Tas man ir džezs," saka saksofonspēles leģenda, izcilais atskaņotājmākslinieks un meistarīgais komponists Bobs Mincers (Bob Mintzer), kura veikumu vairākkārt atzinīgi novērtējuši arī prasīgie "Grammy" balvas eksperti. Ceturtdien, 8. jūnijā, VEF Kultūras pilī un tiešraidē LR3 "Klasika" viņš uzstāsies koncertā kopā ar Latvijas Radio bigbendu.
Lai izvairītos no tā, ka dziesmu un deju svētku dalībniekiem Rīgas ceļu remontdarbu dēļ puse mēģinājumu laika jāpavada sastrēgumos, svētku rīkotāji dalībniekus un Rīgas iedzīvotājus svētku nedēļas laikā aicina izmantot tikai sabiedrisko transportu. Lai gan daļa remontdarbu svētku norišu vietās uz laiku tiks apturēti, celtniecība netiks pārtraukta pašā "Daugavas" stadionā, apgrūtinot deju svētku dalībnieku kustību mēģinājumos, un, iespējams, ietekmēs arī koncertus.
20. maijā Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars" gaidāms operas triumfs – tāds nosaukums dots koncertam, kurā uzstāsies Lietuvas Nacionālās operas un baleta teātra orķestris un solisti. Skanēs daudzveidīga opermūzikas izlase, bet pie diriģenta pults stāsies kaimiņvalsts opernama galvenais diriģents Ričards Šumila, kurš šajā amatā aizvada ceturto gadu. Kamēr Lietuvas opernams piedzīvo rekonstrukciju, orķestrim ir iespēja uzstāties brīvākā režīmā un arī pirmo reizi koncertēt Latvijā.
"Mēs, jaunā paaudze, esam talantīgi, ideju pilni un vēlamies radīt," Latvijas Radio 3 "Klasika" raidījumā "Džeza impresijas" uzsver dziedātāja, topošā Jāzepa Vītola Latvijas Muzikas akadēmijas (JVLMA) absolvente Marija Valmiera. No 30. maija līdz 1. jūnijam norisināsies Mūzikas akadēmijas džeza katedras studentu diplomeksāmeni – "JVLMA džeza maratons".
"Tas ir viens no maniem svarīgākajiem uzdevumiem – iedvesmot. Ne tikai aktieru trupu, bet arī māksliniekus, kurus uzaicinu. Lai arī viņi gūst iedvesmu, debitējot uz lielās skatuves. Vai vispār debitējot teātrī. Vai debitējot tieši Nacionālajā teātrī," uzsver Latvijas Nacionālā teātra mākslinieciskais vadītājs Elmārs Seņkovs. Lai gan tikko Nacionālais teātris darījis zināmus jaunās jeb 105. sezonas akcentus, nebūt vēl nav beigusies 104. sezona: 10. maijā pirmizrādi piedzīvos Ināras Sluckas iestudējums "La Kritusī". Un vēl aizejošā sezona zīmīga ar to, ka Elmāram Seņkovam tā ir pirmā, ko viņš aizvadījis Nacionālā teātra mākslinieciskā vadītāja amatā.
Latvija vairs netiek reklamēta kā zeme, kas dzied. Tagad priekšplānā līdz ar neskarto dabu likta latviešu virtuve, kas, atsaucoties uz britu šefpavāru Džeimiju Oliveru, esot "neatklātais Eiropas dārgakmens". Kamēr Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) apgalvo, ka tūrisma tematiskie vēstījumi tiek veidoti sadarbībā ar nozari un balstoties uz pētījumiem, LTV raidījuma "Kultūršoks" uzrunātajiem ekspertiem ir grūti saprast jaunās vēsmas Latvijas pozicionēšanā ārvalstu tūristu acīs. Dzīvesstila žurnāliste Una Meistere uzskata, ka "izliekamies par tiem, kas neesam".
20. gadsimta sešdesmitajos gados Herbijs Henkoks (Herbert Jeffrey Hancock, 1940) kļuva par ne mazāk leģendārā džeza trompetista Mailza Deivisa kvinteta dalībnieku un ātri vien pierada, ka tā vadītājs nekad nedod tiešas norādes, ko un kā spēlēt. Kā Herbijs raksta savā autobiogrāfijā "Possibilities" jeb "Iespējas", Mailzs vienkārši iedeva saviem kolēģiem platformu izpētīšanai un tad vēroja, kur tas aizvedīs. Katram bija brīva izvēle drosmīgi improvizēt un pārējiem, ieskaitot kvinteta vadītāju, bija jāpielāgojas. Rezultātā pat zināmākie džeza standarti koncertos izvērtās par negaidītiem pētījumiem jeb, kā raksta Henkoks, kontrolēto brīvību.
"Man ļoti gribas, lai mēs esam mūzikas lielvalsts, un man šķiet, ka mums ir viss potenciāls tādai būt!" Tā man atraksta Krists Auznieks pēc 7. aprīļa raidījuma "Kultūršoks", kurā tika uzdots jautājums, vai laikmetīgās mūzikas komponists Latvijā ir profesija vai hobijs. Vai, kļūstot par komponistu, ir iespējams nopelnīt tik, lai dzīvotu, nestrādājot vēl citos darbos? Vai mēs, sabiedrība, uzskatām komponistu radīto mākslu par sev gana vajadzīgu, lai viņus "algotu" no publiskā finansējuma? Versijas ir dažādas, bet Auzniekam, gūstot plašu pieredzi arī ārvalstīs, ir skaidras atbildes gan uz jautājumiem par finansējuma modeļiem, gan kultūras izpratni un tajā vēl vajadzīgajiem uzlabojumiem. Raidījumam tapušajā sarunā skaram gan praktiskus, gan estētiskus tematus, un tos piedāvāju jums arī lasāmā formā.