Trešdiena, 11. decembris

Vārda dienas: Valdis, Voldemārs, Valdemārs

Latvijas sabiedriskie mediji
Rīgā +3 °C, R vējš, 2m/s
LSM Bērnistaba
Andris Saulītis

Andris Saulītis

Dr. sc. soc., LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
Atbrīvoties no verga psiholoģijas. Kas lasāms skatītāju vēstulēs raidījumam «Labvakar, Latvija!»
Atbrīvoties no verga psiholoģijas. Kas lasāms skatītāju vēstulēs raidījumam «Labvakar, Latvija!»
Viena no leģendām par raidījumu "Labvakar!" (pilns nosaukums – "Labvakar, Latvija!") vēsta, ka tolaik, astoņdesmito gadu beigās, svētdienās teātra izrāžu pēdējie cēlieni esot bijuši pustukši, jo cilvēki steigušies mājup, lai nepalaistu garām raidījuma kārtējo epizodi. Šodienas acīm skatot Nacionālās bibliotēkas arhīvā pieejamās raidījuma epizodes, redzams, ka tas ir mikslis starp garām trīs raidījuma vadītāju studijas sarunām, sižetiem un intervijām par dažādām tēmām, bet pa vidu tam visam vēl arī skan ārzemju popmūzikas videoklipi. Un tā kādu trīs stundu garumā. Bet ikviens šī raidījuma tiešraides aculiecinieks pamatoti apliecinās – tolaik no tā nevarēja atraut ne aci. Kas bija šī raidījuma fenomens?
Zinātnes vārdā par «Wolt» un «Bolt» kurjeriem – kas nogāja greizi?
Zinātnes vārdā par «Wolt» un «Bolt» kurjeriem – kas nogāja greizi?
Zinātnes pasaulē ir balva, kuru piešķir zinātniekiem par savdabīgākajiem pētījumiem. Izskatās, ka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents – viņš arī biznesa augstskolas "Turība" īpašnieks – tai labprāt nominētu Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) zinātnisko projektu "Gigwork LKA" jeb "Digitālajās platformās nodarbināto autonomijas izpratnes un prakse: "Wolt" un "Bolt" piegādes darbinieku pieredzes kultūrsocioloģiska analīze", kas no valsts saņēmis 300 000 euro tā īstenošanai. Kaut gan Aigars Rostovskis uzsver savā "X" (iepriekš – Twitter) kontā, ka publicē pamatā savu personīgo viedokli, redzams, ka tam piekrīt arī citi LTRK biedri, pētījuma lietderību apšaubot arī LTRK valdes priekšsēdētājam Jānim Endziņam. Kā nākas, ka viena no lielākajām uzņēmēju organizācijām kritizē pētījumu, kas tieši pēta nodarbinātību?
Visneapmierinātākie ar nodokļu sistēmu Latvijā ir iedzīvotāji vidusslānī
Visneapmierinātākie ar nodokļu sistēmu Latvijā ir iedzīvotāji vidusslānī
"Arī viduslaikos un senāk ķeizars no zemniekiem ņēma desmito daļu, t.i. 10%, bet tie, kas bija nežēlīgāki, prasīja ceturto daļu jeb 25%. Bet tas bija pats lielākais. Tagad [valsts] ņem pusi!" Tā par nodokļu slogu izsakās Valērijs*, kurš strādā sporta nozarē. Kaut ne visi Latvijā piekrīt Valērija skatījumam, cik daudz būtu jādalās ar valsti, lielākā daļa iedzīvotāju nodokļu slogu uzskata par augstu. Un it īpaši tas raksturīgs Latvijas vidusslānim. Šāda situācija rada nevienlīdzības sajūtu, kuras novēršana, nodokļu lielāko slogu piemērojot turīgākajai sabiedrības daļai, mazinātu ēnu ekonomiku, uzskata Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra pētnieki, strādājot pie zinātniskā projekta "Ēnu ekonomikas izpēte Latvijā (RE:SHADE)".
Bezmaksas mediācija ģimenes strīdos nav līdzējusi vientuļajiem tēviem satikt biežāk savus bērnus
Bezmaksas mediācija ģimenes strīdos nav līdzējusi vientuļajiem tēviem satikt biežāk savus bērnus
Viņš vairs nemīlēja savu bijušo sievu, bet abu kopīgo bērnu gan. Tomēr vienoties ar savu bijušo partneri par regulāru saskarsmi ar meitu viņš nespēja. Lielākie strīdi bija par to, vai meita drīkst nakšņot kur citur, kā vien pie mātes. Pēc pārdomām, kā rīkoties, viņš spēra riskantu soli – 2017. gadā iesniedza prasību tiesā, pieprasot saskarsmes tiesības ar meitu. Viņš zināja, ka iepriekšējos gados tiesas nav bijušas labvēlīgas un piešķīra vidēji vien 13% no gada stundām. Citiem vārdiem, visbiežāk tikai katru otro nedēļas nogali. Un katrā ceturtajā lietā – bez tiesībām bērnam palikt pa nakti pie tēva. To, ko viņš nezināja, ka tiesas ir būtiski mainījušas praksi, kā tās izšķir strīdus par saskarsmes tiesībām.
Dīkstāves pabalstu valdība paredz vien 10% nodarbināto. Kad rūpēsies par pārējiem?
Dīkstāves pabalstu valdība paredz vien 10% nodarbināto. Kad rūpēsies par pārējiem?
Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis grāmatā “Kā Latvija pārvarēja ekonomisko krīzi” uzsver, ka ekonomiskā krīze un tās risinājumi atstāj paliekošu iespaidu uz daudziem gadiem. Šis ir, iespējams, vienīgais iepriekšējās krīzes premjera grāmatā izteiktais secinājums, kuram es pilnībā piekrītu.
Andris Saulītis: Vai Lāčplēša dienai būt brīvdienai?
Andris Saulītis: Vai Lāčplēša dienai būt brīvdienai?
Latvijā šobrīd ir jauna politiskā paaudze, kura ienes jaunas politiskās vēsmas un iniciatīvas arī attiecībā uz valsts oficiālo kalendāru. Nesen Valsts prezidents Egils Levits aicināja ieviest Nacionālās pretošanās kustības piemiņas dienu un Valsts valodas dienu. Savukārt Saeima ceturtdien konceptuāli atbalstījusi Nacionālās apvienības priekšlikumu atteikties no valsts svētku dienas 1. maijā – Satversmes sapulces sasaukšanas dienas – un tā vietā par valsts svētku dienu nosakot Lāčplēša dienu 11. novembrī. Diemžēl valsts oficiālā kalendāra grozītājiem Saeimā šobrīd nav pārdomātas pieejas šajā jautājumā, tā vietā notiek vien brīvdienu stumdīšana.
Andris Saulītis: Bordāna priekšlikums, kā efektīvi neatlaist parādus
Andris Saulītis: Bordāna priekšlikums, kā efektīvi neatlaist parādus
Nedaudz vairāk par divpadsmit tūkstošiem. Tik Latvijas iedzīvotājiem līdz šā gada 1. septembrim ir ierosināts maksātnespējas process. Niecīgais skaitlis liecina, ka parādu atlaišana ir nesasniedzama daudziem kredītņēmējiem, kuri atrodas faktiskā maksātnespējas stāvoklī: nespēj atmaksāt parādu, grimst soda procentos, saņem regulārus zvanus no kredītdevējiem. Saskaņā ar Latvijas Finanšu asociācijas datiem tādu ir 170 000 privātpersonu. Un Tieslietu ministrijas nupat izstrādātais un sparīgi nosauktais Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likums būtiski nepaplašinās to iedzīvotāju loku, kuriem būtu iespēja atbrīvoties no parādu nastas. Piedāvātais risinājums ir populistisks un bezjēdzīgs.
Filmas «Paradīze ’89» varoņu atveidotājas: Baltijas ceļš bija kaut kas sirreāls
Filmas «Paradīze ’89» varoņu atveidotājas: Baltijas ceļš bija kaut kas sirreāls
Pirms diviem gadiem cilvēkiem bija iespēja vēlreiz izdzīvot to pārdzīvojumu, kuru pirms 30 gadiem izjuta vairāk nekā divi miljoni. Netālu no Cēsīm filmas "Paradīze ’89" veidotāji inscenēja Baltijas ceļu, lai to iekļautu filmā par pieaugušo nepieskatītu četru meiteņu komandu idilliskā mazpilsētā 1989. gada vasarā. Filmas galveno varoņu atveidotājas Magda Lote Auziņa un Marta Ģertrūde Auzāne teic, ka Baltijas ceļa epizodes filmēšanas dienā piedzīvotais ir neaizmirstams. Kaut nostājušās vien pa mazu šosejas gabaliņu un tikai filmēšanas vajadzībām, bijusi sajūta, ka viņas ir daļa no kaut kā liela un nozīmīga.
Dainis Īvāns: Nevaru iedomāties vēsturē lielāku uzvaras un svētku dienu par Baltijas ceļa akciju
Dainis Īvāns: Nevaru iedomāties vēsturē lielāku uzvaras un svētku dienu par Baltijas ceļa akciju
Spēja visām trim Baltijas tautām sajust vienam otru kā pašiem sevi, augsta atbildības sajūta un vēlme pašiem izšķir savu likteni vairāk nekā diviem miljoniem cilvēku pirms 30 gadiem bija iemesls sadoties rokās Baltijas ceļā. Tā laika Latvijas Tautas frontes priekšsēdētājam Dainim Īvānam Baltijas ceļš apliecina solidaritātes nozīmīgumu tiklab pirms 30 gadiem, tā arī mūsdienās.
Kā tapa Baltijas ceļa neoficiālā himna? Viktora Zemgala skatījums
Kā tapa Baltijas ceļa neoficiālā himna? Viktora Zemgala skatījums
Borisa Rezņika dziesma “Atmostas Baltija” ar Valda Pavlovska vārdiem tapa vēl krietni pirms radās ideja par Baltijas ceļu, aptuveni gadu iepriekš. Taču brīdī, kad pirms 30 gadiem vairāk nekā divi miljoni Baltijas valstu iedzīvotāju nostājās ķēdē no Viļņas cauri Rīgai uz Tallinu, tieši šī latviešu, lietuviešu un igauņu mēlē iedziedātā dziesma bija kļuvusi un joprojām ir Baltijas ceļa neoficiālā himna. Dziedātājs Viktors Zemgals, kurš piedalījies šī vēsturiskā ieraksta tapšanā, atklāj, ka dziesmas tapšana bijusi pilna ar neaizmirstamiem brīžiem.
Eksperiments ar personas koda maiņu: Seši mīti. Kā ir patiesībā?
Eksperiments ar personas koda maiņu: Seši mīti. Kā ir patiesībā?
Kopš pērnā gada 1. jūlija ikvienam ir tiesības vienu reizi dzīvē mainīt savu personas kodu, ja tā pirmā daļa atklāj dzimšanas datus. LSM.LV veic eksperimentu, kurā sociālantropologs Andris Saulītis izmanto šo iespēju. Četrās sērijās pārbaudījām, vai dzīve Latvijā ir apgrūtināta, ja nomaina personas kodu. Noslēguma sērijā – par mītiem un realitāti pēc personas koda maiņas.
Eksperiments: Mainot personas kodu, paliek bez ģimenes ārsta
Eksperiments: Mainot personas kodu, paliek bez ģimenes ārsta
Kopš pērnā gada 1. jūlija ikvienam ir tiesības vienu reizi dzīvē mainīt savu personas kodu, ja tā pirmā daļa atklāj personas dzimšanas datus. LSM.lv turpina piecu publikāciju sēriju, kurā sociālantropologs Andris Saulītis maina personas kodu. Iepriekšējās sērijās izvērtētas valsts iestāžu un finanšu sektora gatavība gadījumiem, kad personai mainīts personas kods. Šajā reizē kārta veselības aprūpei. Izrādās, situācija nav diez ko apmierinoša. Vēsturiski veiktos laboratorijas izmeklējumus iespējams saņemt vien klātienē, bet e-veselības ieskatā jauns personas kods nozīmē jaunu personu – dati netiek pārcelti, tai skaitā persona pazaudē savu ģimenes ārstu.
Eksperiments: Personas kodu mainot, bankas kapitulē. Pārmaiņām nav gatavas
Eksperiments: Personas kodu mainot, bankas kapitulē. Pārmaiņām nav gatavas
Kopš pērnā gada 1. jūlija ikvienam ir tiesības vienu reizi dzīvē mainīt savu personas kodu, ja tā pirmā daļa atklāj personas dzimšanas datus. LSM.LV turpina piecu publikāciju sēriju, kurā sociālantropologs Andris Saulītis maina personas kodu un pārbauda, cik pretimnākoši, atsaucīgi un gatavi tam ir valsts iestādes, veselības aprūpē strādājošie un finanšu sektors. Izrādās, bankas tam ir gatavas vismazāk, un klapatas ar tām gadījās ik uz soļa.
Eksperiments: Vai valsts iestādes ir gatavas izmainīt un apstrādāt jauno personas kodu?
Eksperiments: Vai valsts iestādes ir gatavas izmainīt un apstrādāt jauno personas kodu?
Kopš pērnā gada 1. jūlija ikvienam ir tiesības vienu reizi dzīvē mainīt savu personas kodu, ja tā pirmā daļa atklāj personas dzimšanas datus. LSM.LV turpina piecu publikāciju sēriju, kurā sociālantropologs Andris Saulītis maina personas kodu un pārbauda, cik pretimnākoši, atsaucīgi un gatavi tam ir valsts iestādes, veselības aprūpē strādājošie, kā arī banku sektors. Pirmajā sērijā Andris Saulītis atklāja savu personīgo motivāciju mainīt personas kodu un vizīti Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP). Šajā publikācijā atklāts, kā valsts iestādes ir sagatavojušās personas koda izmaiņām.
Eksperiments: Personas koda maiņa liek sajusties tā, it kā mainītu dzimumu
Eksperiments: Personas koda maiņa liek sajusties tā, it kā mainītu dzimumu
Kopš pērnā gada 1. jūlija ikvienam ir tiesības vienu reizi dzīvē mainīt savu personas kodu, ja tā pirmā daļa atklāj dzimšanas datus. LSM.lv veic eksperimentu, kurā sociālantropologs Andris Saulītis izmanto šo iespēju. Vai Latvijā dzīve ir apgrūtināta, ja nomaina personas kodu? Piecu publikāciju sērijā atklāsim, cik gatavi, pretimnākoši un atsaucīgi saistībā ar personas koda maiņu ir valsts iestādes, veselības aprūpē strādājošie, kā arī banku sektors. Ievadsērijā autors atklāj savu personīgo motivāciju mainīt personas kodu un iespaidus par vizīti Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP).
Andris Saulītis: Ko darīt ar orķestri «Lielajā dzintarā»?
Andris Saulītis: Ko darīt ar orķestri «Lielajā dzintarā»?
Šajā nedēļā noslēdzas pirmā koncertsezona Liepājas Simfoniskajam orķestrim (LSO), kad tā galvenais diriģents ir lietuviešu maestro Gintars Rinkevičs. Otrdien raidījumā "Personība.100 g kultūras" bija iespēja vērot, kāda izveidojusies šī sadarbība, un ko par to domā gan orķestra mūziķi, gan pats diriģents. Ārpus ētera paliek kas nepateikts par kultūrpolitiku, kura ietekmē orķestri un mūziķus Latvijā, kā arī par to, cik tālu esam tikuši salīdzinājumā ar lietuviešiem.  
Ārvalstu studentu demogrāfiskais sprādziens Latvijā. Izskaidrots sešās grafikās
Ārvalstu studentu demogrāfiskais sprādziens Latvijā. Izskaidrots sešās grafikās
Šobrīd jau katrs desmitais students Latvijā ir no ārvalstīm, liecina jaunākais Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotais augstākās izglītības pārskats par 2017. gadu. Vai pēdējo gadu laikā pieredzētais ārvalstu studentu demogrāfiskais sprādziens skāris ikvienu Latvijas augstskolu, vai arī krējumu nosmēlušas vien dažas augstskolas? Sešās grafikās izskaidrosim, no kurām valstīm un kurās augstskolās šobrīd un iepriekšējos gadus koncentrējušies ārvalstu studenti Latvijā, kā arī cik konkurētspējīgas ir mūsu augstskolas Rietumeiropas, NVS un Āzijas tirgos.
LSM infografika: Cik bieži tiesa ļauj tēviem tikties ar bērniem?
LSM infografika: Cik bieži tiesa ļauj tēviem tikties ar bērniem?

Vairāk nekā pusē gadījumu, kad par saskarsmes tiesību īstenošanas kārtību šķirtajam tēvam lēmusi tiesa, tā nospriedusi, ka regulāras tikšanās starp šķirto tēvu un bērnu ir ne biežāk kā reizi divās nedēļās. Kopumā šķirtā tēva saskarsmei ar bērnu tiesas atvēlē vidēji tikai 13% no gada kopējā stundu skaita, liecina nodibinājuma “Tēvi” pasūtītais pētījums par šķirtajiem tēviem, kuru īstenojuši pētnieki Klāvs Sedlenieks, Andris Saulītis un Kristīne Rolle.

LSM infografika: Kā šķirtie tēvi tiesājas
LSM infografika: Kā šķirtie tēvi tiesājas

Saskarsmes tiesību jautājumi ir lielā mērā sieviešu spriešanas lieta, un vīrieši tajā piedalās lielākoties vien kā procesa iniciētāji, secināts nodibinājuma “Tēvi” pasūtītajā pētījumā par šķirtajiem tēviem, kuru veikuši pētnieki Klāvs Sedlenieks, Andris Saulītis un Kristīne Rolle. Vīrieši šajos gadījumos tiesās visbiežāk ir prasītāja statusā, lūdzot sev noteikt saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību. Savukārt tiesneši, eksperti, bāriņtiesas pārstāvji un mazākā mērā arī juridiskās palīdzības sniedzēji līdz ar atbildētāju visbiežāk būs sievietes.

Rosina nakts trokšņotājus sodīt uzreiz, pat bez brīdinājuma
Rosina nakts trokšņotājus sodīt uzreiz, pat bez brīdinājuma

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) top grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā, paredzot, ka par trokšņošanu būs iespējams sodīt subjektīvi – ja vien kaimiņš par to sūdzas. Stipri līdzīgu normu kā Satversmei neatbilstošu pērn atcēla Satversmes tiesa, kad tā bija iekļauta Rīgas domes izdotajos Sabiedriskās kārtības noteikumos, vēsta raidījums "Kultūršoks".

Jaunākie

Vairāk

Svarīgākais šobrīd
Populārākie

Vairāk

Interesanti