Zinātnes pasaulē ir balva, kuru piešķir zinātniekiem par savdabīgākajiem pētījumiem. Izskatās, ka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents – viņš arī biznesa augstskolas "Turība" īpašnieks – tai labprāt nominētu Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) zinātnisko projektu "Gigwork LKA" jeb "Digitālajās platformās nodarbināto autonomijas izpratnes un prakse: "Wolt" un "Bolt" piegādes darbinieku pieredzes kultūrsocioloģiska analīze", kas no valsts saņēmis 300 000 euro tā īstenošanai. Kaut gan Aigars Rostovskis uzsver savā "X" (iepriekš – Twitter) kontā, ka publicē pamatā savu personīgo viedokli, redzams, ka tam piekrīt arī citi LTRK biedri, pētījuma lietderību apšaubot arī LTRK valdes priekšsēdētājam Jānim Endziņam. Kā nākas, ka viena no lielākajām uzņēmēju organizācijām kritizē pētījumu, kas tieši pēta nodarbinātību?
Ārpus ētera
Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis grāmatā “Kā Latvija pārvarēja ekonomisko krīzi” uzsver, ka ekonomiskā krīze un tās risinājumi atstāj paliekošu iespaidu uz daudziem gadiem. Šis ir, iespējams, vienīgais iepriekšējās krīzes premjera grāmatā izteiktais secinājums, kuram es pilnībā piekrītu.
Latvijā šobrīd ir jauna politiskā paaudze, kura ienes jaunas politiskās vēsmas un iniciatīvas arī attiecībā uz valsts oficiālo kalendāru. Nesen Valsts prezidents Egils Levits aicināja ieviest Nacionālās pretošanās kustības piemiņas dienu un Valsts valodas dienu. Savukārt Saeima ceturtdien konceptuāli atbalstījusi Nacionālās apvienības priekšlikumu atteikties no valsts svētku dienas 1. maijā – Satversmes sapulces sasaukšanas dienas – un tā vietā par valsts svētku dienu nosakot Lāčplēša dienu 11. novembrī. Diemžēl valsts oficiālā kalendāra grozītājiem Saeimā šobrīd nav pārdomātas pieejas šajā jautājumā, tā vietā notiek vien brīvdienu stumdīšana.
Nedaudz vairāk par divpadsmit tūkstošiem. Tik Latvijas iedzīvotājiem līdz šā gada 1. septembrim ir ierosināts maksātnespējas process. Niecīgais skaitlis liecina, ka parādu atlaišana ir nesasniedzama daudziem kredītņēmējiem, kuri atrodas faktiskā maksātnespējas stāvoklī: nespēj atmaksāt parādu, grimst soda procentos, saņem regulārus zvanus no kredītdevējiem. Saskaņā ar Latvijas Finanšu asociācijas datiem tādu ir 170 000 privātpersonu. Un Tieslietu ministrijas nupat izstrādātais un sparīgi nosauktais Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likums būtiski nepaplašinās to iedzīvotāju loku, kuriem būtu iespēja atbrīvoties no parādu nastas. Piedāvātais risinājums ir populistisks un bezjēdzīgs.
Kopš pērnā gada 1. jūlija ikvienam ir tiesības vienu reizi dzīvē mainīt savu personas kodu, ja tā pirmā daļa atklāj dzimšanas datus. LSM.LV veic eksperimentu, kurā sociālantropologs Andris Saulītis izmanto šo iespēju. Četrās sērijās pārbaudījām, vai dzīve Latvijā ir apgrūtināta, ja nomaina personas kodu. Noslēguma sērijā – par mītiem un realitāti pēc personas koda maiņas.
Kopš pērnā gada 1. jūlija ikvienam ir tiesības vienu reizi dzīvē mainīt savu personas kodu, ja tā pirmā daļa atklāj personas dzimšanas datus. LSM.lv turpina piecu publikāciju sēriju, kurā sociālantropologs Andris Saulītis maina personas kodu. Iepriekšējās sērijās izvērtētas valsts iestāžu un finanšu sektora gatavība gadījumiem, kad personai mainīts personas kods. Šajā reizē kārta veselības aprūpei. Izrādās, situācija nav diez ko apmierinoša. Vēsturiski veiktos laboratorijas izmeklējumus iespējams saņemt vien klātienē, bet e-veselības ieskatā jauns personas kods nozīmē jaunu personu – dati netiek pārcelti, tai skaitā persona pazaudē savu ģimenes ārstu.
Kopš pērnā gada 1. jūlija ikvienam ir tiesības vienu reizi dzīvē mainīt savu personas kodu, ja tā pirmā daļa atklāj personas dzimšanas datus. LSM.LV turpina piecu publikāciju sēriju, kurā sociālantropologs Andris Saulītis maina personas kodu un pārbauda, cik pretimnākoši, atsaucīgi un gatavi tam ir valsts iestādes, veselības aprūpē strādājošie un finanšu sektors. Izrādās, bankas tam ir gatavas vismazāk, un klapatas ar tām gadījās ik uz soļa.
Kopš pērnā gada 1. jūlija ikvienam ir tiesības vienu reizi dzīvē mainīt savu personas kodu, ja tā pirmā daļa atklāj personas dzimšanas datus. LSM.LV turpina piecu publikāciju sēriju, kurā sociālantropologs Andris Saulītis maina personas kodu un pārbauda, cik pretimnākoši, atsaucīgi un gatavi tam ir valsts iestādes, veselības aprūpē strādājošie, kā arī banku sektors. Pirmajā sērijā Andris Saulītis atklāja savu personīgo motivāciju mainīt personas kodu un vizīti Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP). Šajā publikācijā atklāts, kā valsts iestādes ir sagatavojušās personas koda izmaiņām.
Kopš pērnā gada 1. jūlija ikvienam ir tiesības vienu reizi dzīvē mainīt savu personas kodu, ja tā pirmā daļa atklāj dzimšanas datus. LSM.lv veic eksperimentu, kurā sociālantropologs Andris Saulītis izmanto šo iespēju. Vai Latvijā dzīve ir apgrūtināta, ja nomaina personas kodu? Piecu publikāciju sērijā atklāsim, cik gatavi, pretimnākoši un atsaucīgi saistībā ar personas koda maiņu ir valsts iestādes, veselības aprūpē strādājošie, kā arī banku sektors. Ievadsērijā autors atklāj savu personīgo motivāciju mainīt personas kodu un iespaidus par vizīti Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP).
Šajā nedēļā noslēdzas pirmā koncertsezona Liepājas Simfoniskajam orķestrim (LSO), kad tā galvenais diriģents ir lietuviešu maestro Gintars Rinkevičs. Otrdien raidījumā "Personība.100 g kultūras" bija iespēja vērot, kāda izveidojusies šī sadarbība, un ko par to domā gan orķestra mūziķi, gan pats diriģents. Ārpus ētera paliek kas nepateikts par kultūrpolitiku, kura ietekmē orķestri un mūziķus Latvijā, kā arī par to, cik tālu esam tikuši salīdzinājumā ar lietuviešiem.