Šodien atzīmējam Starptautisko podkāstu dienu. Kāds ēdīs kūku, kāds atkorķēs dzirkstošo, bet kāds atcerēsies – ak jā, ir taču tādi podkāsti! Tā ažiotāža, kas bija jūtama par raidierakstiem vēl ne tik sen, nu mazliet noplakusi, taču – vai tas nozīmē briesmas šai mediju industrijas nozarei?
Autora ziņas
Vairākus favorītus Pasaules kausa izcīņā jau pieveikusī Latvijas izlase trešdien ceturtdaļfinālā tiksies ar Vācijas valstsvienību, kas turnīrā ir vienīgā vēl nezaudējusī komanda. Basketbola pazinēji gan nešaubās, ka latviešiem ar komandas pašatdevi ir labas iespējas uzvarēt duelī pret līdzīga stila pretinieku, kam galvenais vilcējspēks ir viens spēlētājs. Spēle sāksies plkst. 11.45.
Latvijas U-20 jauno vīriešu basketbola izlase 2013. gada vasarā paveica to, kas pēc valsts neatkarības atgūšanas vēl ne reizi nebija izdevies – iekļuva Eiropas čempionāta finālā. Astoņi šīs komandas spēlētāji vēlāk vismaz reizi devās laukumā valstsvienības rindās, un tas ir nepieredzēti augsts rādītājs vienai jauniešu izlasei.
Juris Vītols 17 gadu vecumā ir viens no sava vecuma daudzsološākajiem basketbola talantiem, un junioru izlases sastāvā viņš cīnās par Latvijas atgriešanos U-18 Eiropas čempionāta elitē. Vītols jau ir piedalījies Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) talantu nometnē un paspējis izcīnīt Latvijas līgas bronzu Liepājas komandā, bet mērķtiecīgā juniora sapnis ir aizsniegties līdz spēlēšanai Eirolīgā.
Ojārs Siliņš bija viens no Latvijas U-20 basketbola izlases līderiem komandai sudrabotajā 2013. gada Eiropas čempionātā, bet vēlāk attiecības ar pieaugušo valstsvienību izvērtās vēsākas gan savainojumu, gan karjeras izvēļu dēļ. Siliņš Latvijas Radio podkāstā "Sudraba zēni" pastāstīja, ka neskumst par ierobežoto pieredzi valstsvienībā, taču noteikti jutīs līdzi valsts izlasei Pasaules kausa finālturnīrā, pat ja pats tajā nepiedalīsies.
Roberts Stumbris pērnvasar kļuva par astoto un, visticamāk, pēdējo basketbolistu, kurš pēc 2013. gadā izcīnītās sudraba medaļas U-20 Eiropas čempionātā visbeidzot pielaikoja arī pieaugušo valstsvienības formas kreklu. Roberta stāsts basketbolā ir bijis ļoti raibs ar kāpumiem un kritumiem, tostarp senākās dienās arī paša vainas dēļ. Sarunā Latvijas Radio podkāstā "Sudraba zēni" viņš atklāja, ka profesionāļa karjerā sev par galveno mērķi izvirzīja panākumus klubu līmenī.
Lai izcīnītu lielus panākumus, komandai jāstrādā kā vienotam mehānismam, spēlētājiem labi jāsaprot savas lomas un nepieciešami arī līderi. Viens no U-20 izlases līderiem 2013. gadā bija Jānis Bērziņš jeb Bonis - viņš guva Latvijai visvairāk punktu, gandrīz piekto daļu komandas punktu sudrabotajā U-20 Eiropas čempionātā. Basketbolists, kuru iekļāva čempionāta simboliskajā izlasē, jau pāris mēnešus pēc medaļas izcīnīšanas debitēja pieaugušo Eiropas čempionāta finālturnīrā, tomēr traumas pēc tam pabojāja Bērziņa karjeru.
"Neteiktu, ka biju procesa bīdītājs, bet tajā brīdī biju organizētājs, pareizā ceļa ierādītājs spēlētājiem," tā savu lomu 2013. gada U-20 Eiropas basketbola čempionātā atceras toreizējais Latvijas izlases galvenais treneris Artūrs Štālbergs. Viņa zvaigžņu brīdī trenera vadītā vienība izcīnīja U-20 Eiropas sudrabu, pirmoreiz kopš 1935. gada kādai Latvijas komandai spēlējot kontinenta meistarsacīkšu finālā.
Laikā no 2022. gada 22. augusta līdz 19. septembrim tika īstenota Latvijas Radio podkāstu jeb raidierakstu tiešsaistes aptauja, kuras mērķi bija vērtēt iespēju iegūt atgriezenisko saiti no Latvijas Radio klausītājiem, vērtēt Latvijas Radio podkāstu produktu atpazīstamību un gūt ieskatu Latvijas Radio podkāstu klausītāju paradumos. Aptaujā tika iegūtas 1032 derīgas aptaujas anketas. Aptauja nav uzskatāma par nacionāli reprezentatīvu, bet raksturo vismaz lielas daļas Latvijas Radio podkāstu klausītāju viedokļus.
Maija beigās Lielbritānijas pilsētā Londonā norisinājās jauna podkāstu industrijas konference "The Podcast Show 2022". Tajā uz 13 dažādām skatuvēm uzstājās simtiem runātāju - satura veidotāji, platformu pārstāvji un audio profesionāļi. Klātienē divu dienu laikā šo konferenci apmeklēja vairāk nekā 5000 cilvēku. Viņu vidū arī šo rindu autors.
Šis ir nozīmīgs laiks cilvēces vēsturē. Ja ikdienas dzīvē visu redzēt tikai baltu un melnu var šķist aprobežoti, tad šobrīd ir tikai divas iespējas – tu esi ar ļaunumu vai pret ļaunumu. Tikpat skaidrs, ka šajos laikos ir ārkārtīgi grūti noorientēties informācijas gūzmā, kas tiek raidīta mūsu virzienā. Tāpēc ir svarīgi izvēlēties dažus uzticamus informācijas avotus.
Vecā gada nogale un jaunā gada sākums ierasti ir laiks, kad tiek veidoti dažādi apkopojumi un topi, tiek pasniegtas dažādas balvas, un arī podkāstu rūpniecība ne ar ko neatšķiras. Pērngad raidierakstu industrija spēra vēl vienu platu soli uz priekšu savā attīstībā gan pasaulē, gan Latvijā – to apliecina gan dažādi statistikas rādītāji, gan ekspertu novērojumi.
30. septembris bija Starptautiskā podkāstu diena - tā ir jauna tradīcija, ko 2014. gadā aizsāka entuziasti raidierakstu Mekā Amerikas Savienotajās Valstīs. Latvijā podkāstu bums sākās pirms pāris gadiem, un šobrīd mūsu pusē tiek veidoti vairāki simti podkāstu, bet Latvijas Radio pētījumā lēsts, ka jebkad dzīvē podkāstu apzināti pamēģinājuši klausīties 44% jeb vairāk nekā 600 tūkstoši iedzīvotāju.
Pēdējo nedēļu notikumi audio pasaulē ļauj secināt, ka podkāstu vilnis arvien nav noslāpis. Gluži otrādi – “Spotify” uzvaras gājienam prettriecienu devis “Apple”, nesnauž arī “Google”, bet podkāstu okeānu pagājušajā nedēļā pamatīgi saviļņoja sociālā tīkla “Facebook” paziņojums par plāniem attīstīties šajā jomā.
Pavisam jaunā pētījumā par podkāstu patēriņu Latvijā (par ko vairāk citreiz) secināts, ka Latvijas klausītājiem podkāsta vienas epizodes garumam optimāli nevajadzētu pārsniegt 45 minūtes, bet visbiežāk priekšroka dota epizodēm, kuru garums ir līdz 30 minūtēm. Tiesa, lielu popularitāti gan Latvijā, gan pasaulē iemantojuši podkāsti, kuru hronometrāža sniedzas ievērojami tālāk.
Latvijas Radio 5 - Pieci.lv rīta programmas "Pieci rīti" ik pirmdienas rubrikā par podkāstiem šoreiz runājām par kulināriju. Kulināriju? Tieši tā! Arī šai tēmai pasaulē veltīts vesels lērums raidierakstu, turklāt ļoti interesantos formātos. Tikmēr Latvijas podkāstu kultūrā kulinārijas tēmai joprojām ir lielas izaugsmes iespējas.
Ziņas veic svarīgu funkciju sociāli aktīva cilvēka dzīvē - tās sniedz sajūtu, ka dzīvojam līdzi aktuālajam sabiedrībā, kuras daļa esam. Radio vai TV ēterā ziņas pieejamas konkrētā laikā, sociālajos tīklos tās pieejamas nepārtraukti un ar kaut tikai stundas nobīdi var būt jau pazudušas no mūsu jaunumu joslām. Tikmēr podkāstos ziņas iespējams klausīties tieši tad, kad tās vēlies dzirdēt.
Prestižais amerikāņu medijs “The New York Times” 2020. gadā ar reklāmām podkāstos nopelnījis 36 miljonus dolāru – par 7 miljoniem vairāk nekā iepriekšējā gadā. Podkāstu ieņēmumi kopā pasaulē aizvadītajā gadā tiek lēsti nepilna miljarda dolāru apmērā. Uz kopējā radio ieņēmumu fona tas joprojām ir mazs skaitlis, taču tendence rāda visai strauju augšupeju.
Viņnedēļ tika izziņoti 2020. gada vārdi, nevārdi un spārnotie teicieni. Tas tiešā mērā skāra arī podkāstus jeb raidierakstus, kā tos aicināts latviski dēvēt angliskā vārda vietā. Iepriekšējie centieni latviskot “podkāstu” cietuši neveiksmi, tāpēc arī “raidieraksta” spēja iedzīvoties sabiedrības ikdienas lietošanā liek šaubīties.
Podkāsti jeb raidieraksti ļauj atdzīvināt mūsdienu informācijas gūzmā maliņā nostumtus, jau aizmirstus seriālus, kā arī laikā, kad ik nedēļu skatītāju vērtējumam tiek nodota jauna kinolente, pagarināt atsevišķu filmu aktualitāti. Video satura veidotāji aizvien biežāk ķeras pie podkāstu radīšanas mārketinga nolūkos.
Profesionālais sports kļuvis par neatņemamu izklaides industrijas sastāvdaļu un laikā, kad liela daļa kultūras pasākumu nenotiek, ir retā šīs industrijas nozare, kas turpina piedāvāt savu produktu. Sporta kategorija podkāstos jeb raidierakstos nav zaudējusi aktualitāti. Ņemot vērā, ka Atlantijas okeāna viņā pusē Latvijas sportistu skaits ir gana liels, arī podkāsti var palīdzēt gūt padziļinātas zināšanas par mūsu sportistu gaitām Ziemeļamerikā.
2020. gada otrajā pusē no ASV pienāca ziņas, ka divi jau gadiem ilgi radīti podkāsti, kuros skanēja mūzika, izņemti no podkāstu aplikācijām pēc skaņdarbu tiesību pārstāvju oficiālām sūdzībām par nelegālu mūzikas izmantošanu. Līdzīgi gadījumi bijuši jau iepriekšējos gados, turklāt vēl smagāki – ar prasībām tiesā par miljoniem dolāru piedziņu.
Divas trešdaļas mileniāļu un Z paaudzes jauniešu, tiecoties pēc jaunām zināšanām, dod priekšroku podkāstiem, nevis grāmatām, liecina ASV un Apvienotajā Karalistē bāzētā izklaides medija "Whistle" šoruden organizētā aptauja.
Sākot ar šo nedēļu, katru pirmdienas rītu Latvijas Radio 5 – Pieci.lv ēterā pulksten 7.25 raidījumā "Pieci rīti" skan rubrika, kurā veidos izpratni par podkāstu pasaules dažādību, pieejamajiem žanriem, patērēšanas paradumiem un citu būtisko šai pasaulē un arī Latvijā strauji augošajā nozarē. Piedāvājam versiju par podkāstiem un to, kā tos atrast, arī LSM.lv.