Anda Buševica

Latvijas Radio žurnāliste

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
Vācbaltu skatpunkts uz 20. gadsimta sākumu: Herberta fon Blankenhāgena memuāri «Pasaules vēstures ma...
Vācbaltu skatpunkts uz 20. gadsimta sākumu: Herberta fon Blankenhāgena memuāri «Pasaules vēstures malā»
Nesen latviski iznākuši Herberta fon Blankenhāgena memuāri “Pasaules vēstures malā”.  Autors ir viena no pēdējām atvasēm dzimtā, kas pārvaldīja Allažu muižu un uzsāka Allažu ķimeļa ražošanu. Šie memuāri ir Herberta fon Blankenhāgena atmiņu trešā daļa, kas aptver laika posmu no 1913. līdz 1923. gadam: studijas Tērbatā, Pirmais pasaules karš, dalība 1919. gada Latvijas Brīvības cīņās landesvēra sastāvā. Pagājuši simt gadi kopš šiem notikumiem, taču šī ir viena no pirmajām reizēm, kad esam gatavi šos Latvijas vēstures notikumus uzklausīt no vācbaltu skatu punkta.
Rokpelnis par Ināras Kaijas Eglītes dzeju: Tā rakstīja Brodskis un vēlīnā Belševica
Rokpelnis par Ināras Kaijas Eglītes dzeju: Tā rakstīja Brodskis un vēlīnā Belševica
Atklājums, svaigums, pilnīgi cits skatu punkts uz padomju laiku – tā Ināras Kaijas Eglītes dzeju novērtē daudzi, kuri līdz šim to nav pazinuši. Taču tie, kas dzejai sekojuši līdzi, piemēram, dzejnieks Jānis Rokpelnis, uzsver – šī nav ne padomju, ne pretpadomju dzeja, līdzīgi vēl rakstījis Brodskis un vēlīnā Belševica.
Vēstures muzejs krājumā apkopojis stāstus par Latvijas valsts dibinātājiem
Vēstures muzejs krājumā apkopojis stāstus par Latvijas valsts dibinātājiem
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs kopā ar citu muzeju kolēģiem projektā “Latvijas gadsimts” sagatavojis biogrāfisku eseju krājumu “Latvijas valsts dibinātāji”. Tas vēsta par 39 personībām – Latvijas Tautas padomes locekļiem, kuri 1918. gada 18. novembrī pasludināja neatkarīgu Latvijas Republiku.
Dūdu spēle atdzimst Suitos. Aizvadīts Pirmais dūdenieku saiets
Dūdu spēle atdzimst Suitos. Aizvadīts Pirmais dūdenieku saiets
Maija pēdējā nedēļas nogalē suitos – Alsungā un Jūrkalnē – notika 1. Latvijas dūdenieku saiets. Jā, tieši dūdenieku ar ‘e’, jo kārtīgs suits nemaz nevar izrunāt vārdu "dūdinieks”, kā šo instrumentu spēlētājus sauc citur Latvijā.
Fotogrāfe Inga Erdmane sabiedrības respektu pret mākslu izmanto sociālajā projektā
Fotogrāfe Inga Erdmane sabiedrības respektu pret mākslu izmanto sociālajā projektā
Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2018 ietvaros Latvijas Fotogrāfijas muzeja izstāžu zālē skatāma fotogrāfes Ingas Erdmanes izstāde "Nezināšanas prieks”. Izstādes tapšanas stāsts ir šāds: fotomāksliniece Inga Erdmane 2016. gadā uzaicināja piecus Latvijas Probācijas dienesta klientus piedalīties fotogrāfijas meistardarbnīcā. “Tas bija eksperiments, nezināju, kur tas mani novedīs,” atzīst fotogrāfe.
Digitāli restaurēto filmu «Mūzikas skaņas» izrādīs «Splendid Palace»
Digitāli restaurēto filmu «Mūzikas skaņas» izrādīs «Splendid Palace»
Kinoteātris “Splendid Palace” sadarbībā ar nodibinājumu “Kinoskola” ceturtdien, 15. martā, plkst. 18.00 piedāvā pasaulslavenās filmas “Mūzikas skaņas” seansu, tādējādi uzsākot jaunu pasākumu ciklu, kura nosaukums ir "Filmas, kuras mīlam". Gaidāmajā seansā tiks izrādīta "Mūzikas skaņas" digitāli restaurētā kopija.
Ko Latvijai mācīties Londonas grāmatu tirgū
Ko Latvijai mācīties Londonas grāmatu tirgū

Šis gads Starptautiskajā Londonas grāmatu tirgū Latvijai ir īpašs ar to, ka šodien, tirgus pēdējā dienā, 16. martā, Polija nodos Latvijai, Lietuvai un Igaunijai goda viesu valsts titulu, ko svinīgā ceremonijā pieņems visu Baltijas valstu vēstnieki. Pagaidām tirgū vēl valda šī gada fokusa valsts – Polija, bet uz ielas jau plakāti vēstī par nākamā gada karaļiem – Baltijas valstīm.

Anda Buševica: Sveiki, esmu introverts!
Anda Buševica: Sveiki, esmu introverts!

Otrdien, 14.martā, Londonā sākas Starptautiskais ''Londonas grāmatu tirgus 2017''. Tas ilgs trīs dienas, plānotais apmeklētāju skaits ir 25 000 un kopumā pārstāvētas 130 valstis. Londonas grāmatu tirgus notikumiem var sekot līdzi arī teksta tiešraidē eng.lsm.lv.

Daugavgrīvas cietokšņa apsaimniekotāji: Vēsture ir dzīva
Daugavgrīvas cietokšņa apsaimniekotāji: Vēsture ir dzīva

Daugavgrīvas cietoksnis Bolderājā ir atvērts apmeklētājiem brīvdienās laikā no desmitiem līdz četriem pēcpusdienā. Cietokšņa patreizējie apsaimniekotāji – Vladimirs un Sandra Jakušonoki pārstāv sabiedrisko organizāciju "Bolderājas grupa". Viņi rūpējas par četru vēstures gadsimtu piepildīto cietoksni, kas no putnu lidojuma izskatās pēc mazliet iešķības sešstaru komētas.

Raiņa dienas Slobodskā: Divu kultūru sarunas iespēja un likteņlīniju vijumi
Raiņa dienas Slobodskā: Divu kultūru sarunas iespēja un likteņlīniju vijumi

Es patiesi nekad tik daudz nebiju uzklausījusi Raiņa dzeju krieviski kā Raiņa dienās, kas notika Kirovas apgabalā Krievijā no 25. līdz 27. maijam. Skan brīnišķīgi, galu galā Raini ir atdzejojuši dižākie no krievu dzejniekiem – Valērijs Brjusovs, Anna Ahmatova! Sliecos piekrist Viktora Jerofejeva tēzei, ka jebkuras nācijas kultūrpieredze patiesi interesanta kļūst tikai citas vai pat vairāku citu nāciju kultūras pieskares punktā.

Gunārs Priede un viņa pētniece Ieva Struka
Gunārs Priede un viņa pētniece Ieva Struka

Nupat iznācis Gunāra Priedes kopotu rakstu trešais sējums. Tas ir laika periods no 1969. gada, kad Gunārs Priede pēc 1967. gadā sarakstītās lugas „Smaržo sēnes” aizlieguma piedzīvojis iepazīšanos ar čekas darba metodēm, viņa darbus aizliegts iestudēt teātros, rakstus – publicēt presē, - līdz 1976. gadam, kad pamazām notiek viņa lugu atgriešanās teātru repertuārā.

Latvieši apgūst sāmu etnogrāfisko dziedāšanu joikošanu
Latvieši apgūst sāmu etnogrāfisko dziedāšanu joikošanu

Amatu mājā Drabešos visu šo nedēļu norisinās radošās darbnīcas - norvēģi Ingors Ante Ailups Gaupa un Piers Sombī latviešus iepazīstina ar sāmu etnogrāfisko dziedāšanu joikošanu, norvēģa Kato Nīstada  vadībā tiek gatavotas sāmu šamaņu bungas, savukārt latvieši Adele Grunte un Tālis Karlsons palīdz apgūt etnogrāfiskās kokles spēli.

Jāņa Cimzes 200 gadu jubilejas izstādē apkopotas unikālas liecības
Jāņa Cimzes 200 gadu jubilejas izstādē apkopotas unikālas liecības

Svinot latviešu kora mūzikas pamatlicēja Jāņa Cimzes 200 gadu jubileju, 31.maijā Valkas brīvdabas estrādē notiks latviešu un igauņu koru dziesmu lielkoncerts "Cimzes kods", bet  Cēsu vēstures un mākslas muzejā skatāma izstāde "Jānis Cimze Vidzemē un Eiropā. Skolotājam un komponistam 200". Izstāde iekļauta UNESCO 2014.gada starptautiski nozīmīgo piemiņas dienu kalendārā.

Lietuvas Nacionālā drāmas teātra trīs gadu pieredze prestiža atgūšanā
Lietuvas Nacionālā drāmas teātra trīs gadu pieredze prestiža atgūšanā

Pēdējo trīs gadu laikā Lietuvas Nacionālais drāmas teātris ir atguvis savu prestižu un biļetes kļuvušas par deficītu pat uz diezgan viduvējām izrādēm. Teātra mākslinieciskais vadītājs Audronis Ļiuga intervijā Latvijas Radio raidījumam „Kultūras Rondo” atklāj - šos panākumus kaldina tēmas, kas spridzina no iekšpuses, un Lietuvas teātri ar idejām apaugļot spējīgas personības.

«Ļeņina harēma» autors: Man Latvija kļuvusi par nopietnu apsēstību
«Ļeņina harēma» autors: Man Latvija kļuvusi par nopietnu apsēstību

 „Baltijas Grāmatu svētkos” Ķīpsalā sestdien, 1.martā, plkst. 14 amerikāņu rakstnieks Viljams Bērtons Makormiks piedalīsies savas grāmatas „Ļeņina harēms” atvēršanas svētkos. Intervijā Latvijas Radio raidījumam "Kultūras Rondo" rakstnieks atzīst, ka pievēršanās Latvijai sākotnēji bija nejaušība, bet pēc tam tā kļuva par nopietnu apsēstību četru gadu garumā. Tagad Makormiks plāno iegūt uzturēšanās atļauju Latvijā un rakstīt vēl divus romānus.

Viļņas Grāmatu tirgū piedalās ap 300 izdevniecību
Viļņas Grāmatu tirgū piedalās ap 300 izdevniecību

Šīs nedēļas nogalē no 28. februāra līdz 2. martam Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notiks gada nozīmīgākais grāmatniecības pasākums – starptautiskā grāmatu un izdevniecību izstāde “Baltijas Grāmatu svētki 2014”. Sagaidot šo notikumu, Latvijas Radio raidījums „Kultūras Rondo” piedāvā ieskatu Viļņas Grāmatu tirgū, kas notika pagājušās nedēļas nogalē četras dienas no 20. līdz 23.februārim un kurā bija pārstāvētas apmēram 300 izdevniecību, tostarp no Polijas, Krievijas, Vācijas, Čehijas un Latvijas.

Atver četru sējumu izdevumu «Latvieši un Latvija»
Atver četru sējumu izdevumu «Latvieši un Latvija»

Piektdien Latvijas Zinātņu akadēmijā ar svinīgām uzrunām un referātiem tika atvērts akadēmisko rakstu četru sējumu izdevums "Latvieši un Latvija". Grāmatas galvenais redaktors ir akadēmiķis Jānis Stradiņš.

Atklāj Jānim Stradiņam veltītu fotoizstādi
Atklāj Jānim Stradiņam veltītu fotoizstādi

Arhitektu Namā 30.janvārī plkst.17 tiek atklāta akadēmiķa Jāņa Stradiņa jubilejai veltīta fotoizstāde. Izstāde Arhitektu Namā skatāma nedēļu. Pēc tam tā pārcelsies uz Latvijas Universitātes veco ēku, iespējams, Zinātņu akadēmiju. Vasarā izstāde aizrunāta izstādīšanai Jaunmoku pilī.

Linartes «Atspulgi» kā baltas salas izceļ mākslinieces garīgo dzīvi
Linartes «Atspulgi» kā baltas salas izceļ mākslinieces garīgo dzīvi

Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā (DMRMC) līdz oktobra beigām skatāma Silvas Linartes darbu izstāde „Atspulgi”, kurā fascinējoša ir balto gludu dēļu rāmju saspēle ar masīvajām, velvēs liektajām mākslas centra sienām. Tādas baltas salas, kas savā pamatīgumā izceļ mākslinieces intensīvo garīgo dzīvi. Izstādes pēcgarša ir augstas proves īstuma sajūta. Tikpat īsta, cik Silvas Linartes dzīves pieredze.

Sibīrijā konference par latgaļu kultūru
Sibīrijā konference par latgaļu kultūru

Pirmdien Sibīrijā, netālu no Krasnojarskas, sākas zinātniska konference par latgaļu kultūru Sibīrijā, kā arī to zemnieku dzīvi, kas 19. – 20.gadsimta mijā izceļoja no Latgales un apmetās uz dzīvi Sibīrijā.

Signe Ruicēna: Man bija liela bijība pret Lukrēciju Bordžiju
Signe Ruicēna: Man bija liela bijība pret Lukrēciju Bordžiju

„Man bija ļoti liela bijība tāpēc, ka tas ir reāls personāžs,” uzreiz pēc "Lukrēcijas Bordžijas" pirmizrādes Liepājas teātrī par titullomu atzīst tās atveidotāja Signe Ruicēna. „Tāda sieviete tik tiešām ir dzīvojusi. Tu nevari izturēties pret otra cilvēka dzīvi bezatbildīgi. Līdz ar to es izstudēju visu, kas man bija pieejams.”

Vairāk

Svarīgākais šobrīd