Šis gads Starptautiskajā Londonas grāmatu tirgū Latvijai ir īpašs ar to, ka šodien, tirgus pēdējā dienā, 16. martā, Polija nodos Latvijai, Lietuvai un Igaunijai goda viesu valsts titulu, ko svinīgā ceremonijā pieņems visu Baltijas valstu vēstnieki. Pagaidām tirgū vēl valda šī gada fokusa valsts – Polija, bet uz ielas jau plakāti vēstī par nākamā gada karaļiem – Baltijas valstīm.
Otrdien, 14.martā, Londonā sākas Starptautiskais ''Londonas grāmatu tirgus 2017''. Tas ilgs trīs dienas, plānotais apmeklētāju skaits ir 25 000 un kopumā pārstāvētas 130 valstis. Londonas grāmatu tirgus notikumiem var sekot līdzi arī teksta tiešraidē eng.lsm.lv.
Daugavgrīvas cietoksnis Bolderājā ir atvērts apmeklētājiem brīvdienās laikā no desmitiem līdz četriem pēcpusdienā. Cietokšņa patreizējie apsaimniekotāji – Vladimirs un Sandra Jakušonoki pārstāv sabiedrisko organizāciju "Bolderājas grupa". Viņi rūpējas par četru vēstures gadsimtu piepildīto cietoksni, kas no putnu lidojuma izskatās pēc mazliet iešķības sešstaru komētas.
Es patiesi nekad tik daudz nebiju uzklausījusi Raiņa dzeju krieviski kā Raiņa dienās, kas notika Kirovas apgabalā Krievijā no 25. līdz 27. maijam. Skan brīnišķīgi, galu galā Raini ir atdzejojuši dižākie no krievu dzejniekiem – Valērijs Brjusovs, Anna Ahmatova! Sliecos piekrist Viktora Jerofejeva tēzei, ka jebkuras nācijas kultūrpieredze patiesi interesanta kļūst tikai citas vai pat vairāku citu nāciju kultūras pieskares punktā.
Nupat iznācis Gunāra Priedes kopotu rakstu trešais sējums. Tas ir laika periods no 1969. gada, kad Gunārs Priede pēc 1967. gadā sarakstītās lugas „Smaržo sēnes” aizlieguma piedzīvojis iepazīšanos ar čekas darba metodēm, viņa darbus aizliegts iestudēt teātros, rakstus – publicēt presē, - līdz 1976. gadam, kad pamazām notiek viņa lugu atgriešanās teātru repertuārā.
Amatu mājā Drabešos visu šo nedēļu norisinās radošās darbnīcas - norvēģi Ingors Ante Ailups Gaupa un Piers Sombī latviešus iepazīstina ar sāmu etnogrāfisko dziedāšanu joikošanu, norvēģa Kato Nīstada vadībā tiek gatavotas sāmu šamaņu bungas, savukārt latvieši Adele Grunte un Tālis Karlsons palīdz apgūt etnogrāfiskās kokles spēli.
Svinot latviešu kora mūzikas pamatlicēja Jāņa Cimzes 200 gadu jubileju, 31.maijā Valkas brīvdabas estrādē notiks latviešu un igauņu koru dziesmu lielkoncerts "Cimzes kods", bet Cēsu vēstures un mākslas muzejā skatāma izstāde "Jānis Cimze Vidzemē un Eiropā. Skolotājam un komponistam 200". Izstāde iekļauta UNESCO 2014.gada starptautiski nozīmīgo piemiņas dienu kalendārā.
Pēdējo trīs gadu laikā Lietuvas Nacionālais drāmas teātris ir atguvis savu prestižu un biļetes kļuvušas par deficītu pat uz diezgan viduvējām izrādēm. Teātra mākslinieciskais vadītājs Audronis Ļiuga intervijā Latvijas Radio raidījumam „Kultūras Rondo” atklāj - šos panākumus kaldina tēmas, kas spridzina no iekšpuses, un Lietuvas teātri ar idejām apaugļot spējīgas personības.
„Baltijas Grāmatu svētkos” Ķīpsalā sestdien, 1.martā, plkst. 14 amerikāņu rakstnieks Viljams Bērtons Makormiks piedalīsies savas grāmatas „Ļeņina harēms” atvēršanas svētkos. Intervijā Latvijas Radio raidījumam "Kultūras Rondo" rakstnieks atzīst, ka pievēršanās Latvijai sākotnēji bija nejaušība, bet pēc tam tā kļuva par nopietnu apsēstību četru gadu garumā. Tagad Makormiks plāno iegūt uzturēšanās atļauju Latvijā un rakstīt vēl divus romānus.
Šīs nedēļas nogalē no 28. februāra līdz 2. martam Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notiks gada nozīmīgākais grāmatniecības pasākums – starptautiskā grāmatu un izdevniecību izstāde “Baltijas Grāmatu svētki 2014”. Sagaidot šo notikumu, Latvijas Radio raidījums „Kultūras Rondo” piedāvā ieskatu Viļņas Grāmatu tirgū, kas notika pagājušās nedēļas nogalē četras dienas no 20. līdz 23.februārim un kurā bija pārstāvētas apmēram 300 izdevniecību, tostarp no Polijas, Krievijas, Vācijas, Čehijas un Latvijas.
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā (DMRMC) līdz oktobra beigām skatāma Silvas Linartes darbu izstāde „Atspulgi”, kurā fascinējoša ir balto gludu dēļu rāmju saspēle ar masīvajām, velvēs liektajām mākslas centra sienām. Tādas baltas salas, kas savā pamatīgumā izceļ mākslinieces intensīvo garīgo dzīvi. Izstādes pēcgarša ir augstas proves īstuma sajūta. Tikpat īsta, cik Silvas Linartes dzīves pieredze.
„Man bija ļoti liela bijība tāpēc, ka tas ir reāls personāžs,” uzreiz pēc "Lukrēcijas Bordžijas" pirmizrādes Liepājas teātrī par titullomu atzīst tās atveidotāja Signe Ruicēna. „Tāda sieviete tik tiešām ir dzīvojusi. Tu nevari izturēties pret otra cilvēka dzīvi bezatbildīgi. Līdz ar to es izstudēju visu, kas man bija pieejams.”