Anda Buševica

Latvijas Radio žurnāliste

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
Skatuves kustība un prieks par savu esību. Kā mainījies aktieru spēles stils kopš pirmsākumiem?
Skatuves kustība un prieks par savu esību. Kā mainījies aktieru spēles stils kopš pirmsākumiem?
Šobrīd Latvijas Kultūras akadēmijas skatuves kustību pedagoģe un Anša Rūtentāla studente Rita Lūriņa jauno aktieru mācību procesā pielieto gan dejas, gan jogas, gan balss un skanējuma elementus. Kustību teātris, ko aizsāka pedagogs Ansis Rūtentāls, meklēja jaunus veidus, kā aktierim kustēties uz skatuves, pilnveidojot pirmskara Latvijā radušos aktiermākslas skolas aizmetņus. Monogrāfijā "Latviešu modernisma teātris un žests" Rita Lūriņa pēta pirmskara laika Latvijas teātri – kā mainījies aktieru spēles stils latviešu teātrī kopš pirmsākumiem 19. gadsimta 60. gadu beigās līdz Latvijas neatkarības zaudēšanai.
«Traka lapsa pār ceļu» – dzejnieka Gaiķu Māra ceļojumi dzejas krājumā
«Traka lapsa pār ceļu» – dzejnieka Gaiķu Māra ceļojumi dzejas krājumā
"Man šķiet, ka man patreiz ir pats mierīgākais un skaistākais dzīves posms," stāsta dzejnieks Gaiķu Māris, ap kura vārdu savijušās dažādas leģendas: viņa ceļojumi pa Balkāniem un Grieķiju vienatnē, interese par baznīcas vēsturi un ikonogrāfiju. Dzejnieka jaunākais dzejas krājums "Traka lapsa pār ceļu", kurā lielākoties apkopoti dzejoļi, kas tapuši vēl ceļotāja laikos, šogad tika nominēts Latvijas literatūras gada balvas īsajam sarakstam.
Vai jālasa grāmatas, kas šķiet kaitinošas, un citi jautājumi par Krisas Krausas romānu «Es mīlu Diku...
Vai jālasa grāmatas, kas šķiet kaitinošas, un citi jautājumi par Krisas Krausas romānu «Es mīlu Diku»
Amerikāņu režisores, rakstnieces, mākslas kritiķes Krisas Krausas 1997. gadā iznākušais romāns "Es mīlu Diku" šogad izdots Latvijas Laikmetīgās mākslas centra tulkojumu sērijā. Spēles noteikumi, kas jāsaprot: pirmkārt, ka mums ir darīšana nevis vienkārši ar romānu, kurā aprakstīts, kā pusmūža sieviete kopā ar vīru ar apsēstībai līdzīgu jaudu sāk bombardēt ar mīlestības vēstulēm sava vīra kolēģi (viņa vārds patiešām ir Diks). Grāmatā autore pārvērš savu iemīlēšanās stāstu sava veida performancē, kurā kā muzeja ekspozīcijā, uzskaitot artefaktus un restaurējot notikumu secību, apraksta un pēta savas jūtas.
Grāmatu purgatorijs – kolekcionārs un izdevējs Valters Dakša
Grāmatu purgatorijs – kolekcionārs un izdevējs Valters Dakša
Izdevējs Valters Dakša ar savu klātbūtni pamatīgi cauraudis Latvijas grāmatniecību. Kā Latvijas Radio raidījumā "Augstāk par zemi" smej pats grāmatu mīlis, "izdevniecība "Valters Dakša" ir labākā grāmatu izdevniecība Saldus pilsētā, jo Saldus pilsētā, protams, ir tikai viena grāmatu izdevniecība". Izdevniecība laiž klajā laikmetīgo literatūru, debijas grāmatas, mākslas izdevumus un Preiļu konceptuālisma pārstāvju veikumus. Ja, kārtojot grāmatplauktu, pāri palikusi kaudzīte ar grāmatām, var vērsties pie Valtera Dakšas. Viņš uzņemas "pastarās tiesas" funkcijas, šīs grāmatas izglābjot vai nododot makulatūrā. Bukinista veikaliņa peļņa tiek izmantota jaunu grāmatu izdošanai, kam šogad pievienojies arī literārs izdevums "Avīzes Nosaukums".
Veidot sarunu. Venēcijas mākslas biennālē spoguļojas tendences mākslā un globālajās norisēs
Veidot sarunu. Venēcijas mākslas biennālē spoguļojas tendences mākslā un globālajās norisēs
59. Starptautiskā Venēcijas mākslas biennāle – mākslas festivāls ar bagātīgām tradīcijām, pirmo reizi tika sarīkots 1895. gadā. Latvija Venēcijas mākslas biennālē piedalās kopš 1999. gada, šogad Latvijas paviljonā Arsenālā iekārtota mākslinieču dueta Skuja Braden porcelāna darbu izstāde. Mediji par Venēcijas mākslas biennāli parasti stāsta pavasarī, kad notiek tās atklāšana, taču izstāde vēl apskatāma līdz pat 27. novembrim. Latvijas Radio raidījumā "Augstāk par zemi" par pieredzēto šī gada Venēcijas biennālē stāsta mākslas zinātniece Māra Traumane, māksliniece un mākslas kritiķe Rasa Jansone un biennāles Latvijas paviljona asistente Mariona Baltkalne.
FOTO: Latvija pošas uz Venēcijas biennāli. Viesos mākslinieču dueta «Skuja Braden» darbnīcā
FOTO: Latvija pošas uz Venēcijas biennāli. Viesos mākslinieču dueta «Skuja Braden» darbnīcā
"Mani vada sajūta, ka kāda lieta būtu jāizgatavo, jo sabiedrībai tā ir vajadzīga, lai sabiedrībai tā varētu piederēt, lai tā būtu redzama, lai tā atklātu ko īstu," stāsta Melisa Breidena no mākslinieču dueta "Skuja Braden". Tas šogad pārstāvēs Latviju Venēcijas biennāles 59. starptautiskajā mākslas izstādē ar ekspozīciju "Tirgot ūdeni upes malā". Venēcijas mākslas biennāles atklāšana gaidāma jau 23. aprīlī, un tā būs apskatāma līdz novembra beigām. 
Literatūra ir veids, kā varoņi nemirst. Par ukraiņu literatūru stāsta tulkotāji
Literatūra ir veids, kā varoņi nemirst. Par ukraiņu literatūru stāsta tulkotāji
"Jūs droši vien atceraties 2014. gadu, kad Maidanā sāka nest nošautos, un visa tauta skandēja –  varoņi nemirst. Literatūra ir veids, kā varoņi nemirst, kā nemirst varonība. Serhija Žadana romānā "Mezopotāmija" ir viens dzejolis, kur viņš ir pateicis to, ko, man liekas, neviens pasaules dzejnieks nekad nav uzdrošinājies pateikt: "Dzejniekam ir jāspēj ar saviem vārdiem apturēt asiņošanu"," teic ukraiņu literatūras tulkotāja Māra Poļakova, norādot, cik būtiski ir iepazīt ukraiņu tautu caur tās literatūru.
Dziesma – nevardarbīga pretošanās metode. Saruna ar Ievu Akurateri
Dziesma – nevardarbīga pretošanās metode. Saruna ar Ievu Akurateri
"Mums nekad nav bijusi tāda apziņas sajūta par mūsu lielo ietekmi. Mēs ar sajūsmu gribējām aicināt un vēlējāmies sajust jēgu tai mūzikai, ko nu kurš savā sirdī nesa," par grupas "Pērkons" leģendāro koncertu Ogres estrādē 1985. gadā stāsta dziedātāja Ieva Akurātere. Šis notikums un Jura Podnieka filma "Vai viegli būt jaunam?" ir iedvesmojis režisoru Jāni Znotiņu veidot izrādi "Mēs, roks, sekss un PSRS", kas pirmizrādi piedzīvos 15. martā.
Dzīve turpinās neizdibināmos veidos. Kultūras žurnālistes dienasgrāmata gadumijā
Dzīve turpinās neizdibināmos veidos. Kultūras žurnālistes dienasgrāmata gadumijā
Šis gads man šeit, “Augstāk par zemi” pusstundā Latvijas Radio, bijis īpašs ar pandēmijas baiļu izprovocētajām “Mājās sēdētāja dienasgrāmatām”. Pavasarī ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē  izsludinātais ārkārtas stāvoklis apvērsa otrādi žurnālista darba būtību – rosīties, vākt informāciju, sarunāties, provocēt domu apmaiņu. Tas vairs nebija iespējams, un alternatīva izrādījās tieši tik vienkārša: cilvēks – balss – mikrofons. Izrādās, ar to pietiek! Šķiet, šo sajūtu varu attiecināt uz gadu kopumā: katram no mums nācās pārliecināties, cik daudz ir iekšā. Vai pietiek ar mājas dzīvi? Kādas attiecības ir ar tuviniekiem? Kas ir tavā grāmatplauktā, atmiņās, emocionālajā pieredzē?
Kultūras žurnālistes mājās sēdēšanas dienasgrāmata. Visas maņas saasinātas nezināmā gaidās
Kultūras žurnālistes mājās sēdēšanas dienasgrāmata. Visas maņas saasinātas nezināmā gaidās
Esiet sveicināti! Mans vārds ir Anda Buševica, un tagad man jāatzīstas, ka pirmās divas nedēļas savu “mājās sēdētāja dienasgrāmatu” rakstīju ar lielu baudu, laikam bija sakrājusies kāda vajadzība pēc nesteidzīga monologa, ko pandēmijas laiks neviļus bija padarījis īstenojamu. Taču pagājušajā nedēļā pamanīju, ka vārdu straumes, kas caur mani traucās, izsīkušas, un nevaru vairs atrast sevī pareizo sajūtu, ko es vēlos uzrakstīt.
Kultūras žurnālistes mājās sēdēšanas dienasgrāmata. Pirmais stāsts
Kultūras žurnālistes mājās sēdēšanas dienasgrāmata. Pirmais stāsts
Labu jums veselību! Pēdējās nedēļas laikā veselību sasveicinoties vai noslēdzot, lielākoties jau telefonsarunas, e-pastus vai kādus citus virtuālās komunikācijas veidus, vēl daudzi. Šajās dienās mēs piedzīvojam ko tādu, ko, vismaz es savā četrdesmitgadnieces pusmūžā, neatceros pieredzējusi.
Sievietes un Dievs - luterāņu baznīcas konservatīvās pasaules pretstats liberālajiem uzskatiem
Sievietes un Dievs - luterāņu baznīcas konservatīvās pasaules pretstats liberālajiem uzskatiem
„ … varbūt arī man kaut kas jāsaka. Vispirms - pateicība Dievam, ka viņš šeit mani sūtīja. Un tagad mans ceļš ved tālāk. Es esmu saņēmusi no LELBāL arhibīskapes Laumas Zuševicas aicinājumu ordinēties mācītājas amatā. Jau pirms gada es ilgi par to domāju, vai atsaukties vai ne, jo sapratu, kādas tam visam būs konsekvences. Protams, tā ir mana izvēle – atsaukties. Vispirms sirdī - Dieva aicinājumam, pēc tam arī šim ārējam. Bet tas, ka es nekalpošu pie jums, tā, mīļā draudze, nav mana izvēle,” tā sacīja Rudīte Losāne atvadu runā Vangažu evaņģēliski luteriskajā baznīcā.
Dzejnieka Aivara Neibarta muzejs – ideja, kas beidzās, vēl nesākusies
Dzejnieka Aivara Neibarta muzejs – ideja, kas beidzās, vēl nesākusies
17 gadus pēc dzejnieka aiziešanas mūžībā Aivara Neibarta dzeja uzmirdzēja Jaunā Rīgas teātra iestudējumā “Dieviņš pillā” aktrises Gunas Zariņas interpretācijā. Arī nesen izdotais atmiņu krājums “Zum, zum dzejniek!” liecina par Neibarta un viņa dzejas vietu lasītāju un līdzcilvēku dzīvēs. Tomēr ideja Sarkandaugavā dibināt Aivara Neibarta muzeju pēc vairāku gadu darba iestrēgusi institūciju gaiteņos. Aivara Neibarta atraitne Sarmīte Neibarte zaudējusi ticību muzejam un namu novēlējusi mazmeitai.
Tekstilmākslinieci Ivetu Vecenāni jaunajai izstādei iedvesmojusi etrusku māksla
Tekstilmākslinieci Ivetu Vecenāni jaunajai izstādei iedvesmojusi etrusku māksla
Decembra pirmajās dienās atklās veselas divas tekstilmākslinieces Ivetas Vecenānes izstādes: galerijā "Apsīda” un VEF Kultūras pilī. Mākslinieces īpašais iedvesmas laiks bija 2014. gads, kad Rīga bija Eiropas kultūras galvaspilsēta. Toreiz māksliniece saņēma pasūtījumu darināt tekstilmākslas darbus, izmantojot zinātnieku radīto dzintara diegu. Šo piecu gadu laikā māksliniece Iveta Vecenāne nogājusi garu ceļu no pirmajiem eksperimentiem līdz monumentālākiem darbiem. 
Daugavgrīvas cietoksnis turpina meklēt jauno īpašnieku
Daugavgrīvas cietoksnis turpina meklēt jauno īpašnieku
Par Daugavgrīvas cietokšņa atbilstošu apsaimniekošanu jau vairāk nekā 30 gadus cīnās “Bolderājas grupa”, tas kļuvis par mājvietu festivālam “Komēta” un pulcē vietējos iedzīvotājus talkās un domubiedru grupās. Taču cietoksnis turpina meklēt savu jauno īpašnieku un tā nākotne ir neskaidra.
Latviešu folkloras krātuve piedāvā seminārus visā Latvijā
Latviešu folkloras krātuve piedāvā seminārus visā Latvijā
Latviešu folkloras krātuve ir izveidojusi iniciatīvu braukt ciemos - noturēt seminārus visā Latvijā. Piedāvājam īsu ieskatu šādā seminārā Drabešos, vietā, kur aktīvi darbojas Amatu māja, turpat kaimiņos ir arī Āraišu ezerpils. 
Izcilās Iecavas muižas bibliotēkas veidotāji fon der Pāleni  – bibliofili ar militāriem talantiem
Izcilās Iecavas muižas bibliotēkas veidotāji fon der Pāleni  – bibliofili ar militāriem talantiem
Latvijas Nacionālās bibliotēkas jubilejas izstāde “Neredzamā bibliotēka” tiks atklāta šī gada augusta pēdējā dienā, Nacionālās bibliotēkas visiem publiski pieejamajā pamatstāvā, un tajā redzamas kļūs tās muižu, biedrību, mācību iestāžu reiz mērķtiecīgi veidotās bibliotēkas, kuru kolekcijas pēc Pirmā pasaules kara, agrārreformas vai kādos citos vēstures griežos kļuva par bezsaimnieka mantu un izveidoja tieši pirms simts gadiem nodibinātās Latvijas Valsts bibliotēkas sākotnējo krājumu. 
Doma muzejs glabājis galvaspilsētas kultūras vēsturi kopš 13. gadsimta
Doma muzejs glabājis galvaspilsētas kultūras vēsturi kopš 13. gadsimta
Latvijas valsts simtgades svinības turpinās, un šī gada 29. augustā savas nodibināšanas simtgadi svinēs vairākas Latvijai svarīgas izglītības un kultūras institūcijas – Latvijas Universitāte, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija un Latvijas Mākslas akadēmija, Latvijas Nacionālais arhīvs, kā arī Latvijas Nacionālā bibliotēka. 
Ko par apustuli Pāvilu domājis 2. gadsimta cilvēks?
Ko par apustuli Pāvilu domājis 2. gadsimta cilvēks?
Latvijas Bībeles biedrība turpina latviskot un izdot Bībeles kanonā neiekļuvušos pirmo kristiešu sarakstītos tekstus. Nesen iznākuši "Pāvila darbi”. Sērijā iznākuši jau vairāki teksti: Toma evaņģēlijs, Pētera evaņģēlijs un Pētera apokalipse, Barnabas vēstule, Filipa evaņģēlijs. Latvijas Bībeles biedrība kopš trešā, jaunākā Bībeles tulkojuma iznākšanas – tulkojums ilga 17 gadus un tas iznāca 2012. gadā – uzreiz ķērās pie Bībeles kanonā neiekļuvušo tekstu latviskošanas. 
Literatūra kā psihoanalīzes seanss: Sandras Vensko romāns «Adele»
Literatūra kā psihoanalīzes seanss: Sandras Vensko romāns «Adele»
Liepājnieces Sandras Vensko jaunākais romāns “Adele” atvēršanas svētkus piedzīvoja Ķīpsalā, Latvijas grāmatu izstādē. Jauna sieviete – Adele – sēžas psihoterapeita krēslā un ļaujas haotiskam ceļojumam pa atmiņu drumslām, sāpīgiem emocionāliem impulsiem. Viņa pie ārsta ir atnākusi, lai pateiktu, ka nevēlas vairs nākt uz seansiem. Viņa vēlas tikt no pašas piedzīvotā vaļā, dzīvot te un tagad. Bet atcerēšanās, stāstīšana ir vienīgais ceļš uz skaidrību, jaunu attiecību ar vīrieti iespēja – neskaitāmie impulsi, kuros sajaucas bērnības atmiņas, ar vēl senākiem stāstiem – vecāku un vecvecāku piedzīvoto – neizdzīvoti un nesakārtoti, tie traucē.
No pekstiņiem līdz politiskai mākslai: Ieskats «Orbītas» vēsturē
No pekstiņiem līdz politiskai mākslai: Ieskats «Orbītas» vēsturē
Izdevniecība “Neputns” iedibinājusi vairākas grāmatu sērijas – mākslas detektīvi bērniem, sērija par 20. gadsimta Latvijas mākslinieku personībām, laikmetīgajai mākslai veltīta sērija, un tās visas apvieno vēlme uzrakstīt vai nu mākslas vēstures mācību grāmatas, vai, kā laikmetīgās mākslas gadījumā, pirmo reizi dokumentēt kādu mākslas parādību.  Un tā nu 2008. gadā iedibinātajā sērijā “Studijas bibliotēka”, kas pievēršas tieši 20.–21. gadsimta mijas mākslai, iznācis jauns izdevums – Aigas Dzalbes un Ilvas Skultes kopīgi sarakstītā grāmata “Orbīta”.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd