Jau ceturtdien, 21. martā, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) aicina uz pavasarīgi skaistu un emocijām pilnu koncertu. To diriģēs mūsu orķestra draugs, lieliskais franču maestro Žans Klods Kazadesī. Latviešu klausītājiem šī būs iespēja dzirdēt programmu, kuru jau nākamajā nedēļā Nacionālais simfoniskais orķestris vedīs uz prestižo Ēksanprovansas Lieldienu festivālu.
Autora ziņas
"To nevar iemācīties, noteikti viņš piedzima, viņam kaut kas no augšas bija iedevis to lielo talantu," mūžībā aizsaukto komponistu, multiinstrumentālistu un grupas "Pērkons" dibinātāju Juri Kulakovu raksturoja grupas "Pērkons" basģitārists Juris Sējāns. "Visas viņa idejas bija modernas, kā tajā laikā."
83 gadu vecumā mūžībā devies izcilais fotogrāfs Uldis Briedis (1940. gada 23. marts – 2023. gada 16. maijs), bez kura spilgtajiem kadriem Latvijas iemūžināšana uz laiku laikiem nav iedomājama. Briedis bijis mākslinieks, bohēmists, režīma kaitinātājs, forelists, dārznieks un salu pētnieks, tā Latvijas Radio pauž viņa sieva Inta Briede.
Noieti neskaitāmi kilometri, arhīvā pavadītas garas stundas, simtiem satiktu cilvēku un tūkstošiem uzklausītu stāstu. Tāda ir Latvijas Televīzijas (LTV) raidījuma "Ielas garumā" aptuvenā bilance. Raidījums ēterā ir jau 20 gadu. Un patiesībā tas ir nevis vienkāršs raidījums, bet kārtīgs pētījums, kam žurnāliste Lilita Eglīte kopā ar kolēģiem operatoriem un režisoriem velta milzum daudz laika.
Vēl tikai trīs nedēļas projekts "Hospiss LV" nodrošinās smagi slimu cilvēku aprūpi un sniegs palīdzību viņu tuviniekiem. Nepilnus divus gadus ilgušais pilotprojekts gada beigās noslēdzas, un joprojām nav skaidrs, vai un kad valsts atkal tam piešķirs vajadzīgo finansējumu. Ģimene, kas ir hospisa klienti, ar lielu rūgtumu un pat izmisumu saka, ka bez hopisa būs pazuduši.
Polka, galops un palēciens – katram latvietim tepat Latvijā vai citur pasaulē ir kāds mīļākais tautas deju solis, un tos visus salikt kopā un izdejot ir gan kaislība, gan pienākums. Tā saka dejotāji, kas satikušies Amerikas latviešu 15. Vispārējos Dziesmu un deju svētkos, kas šonedēļ notiek Minesotā ASV.
Pirms gada Saulkrastu jauktais koris "Anima" skatītājiem un klausītājiem piedāvāja vēl nebijušu un ilgi lolotu notikumu – koncertu jūras krastā saulrietā. Piektdien ne mazāk emocionāli Kristapa Krievkalna un Kārļa Kazāka dziesmu cikls "Krastā saviļņots" izskanēja Sentpolā, Minesotas štatā, ASV, kā viens no iespaidīgākajiem Amerikas latviešu dziesmu un deju svētku notikumiem.
Šajās dienās Minesotas štata galvaspilsētā Sentpolā, Amerikas Savienotajās Valstīs, norit 15. Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki. Tie ir deju un mūzikas koncerti, teātru izrādes, folkloras pasākumi un saviesīgas tikšanās. Kopumā pasākumos piedalās aptuveni 50 kolektīvu no Amerikas un Latvijas.
Jāņu svinēšana ir svarīga daudzās ģimenēs, taču tādā, kur šajās svētku dienās jāsvin vārda dienas mammai, tētim, lielajam brālim un pēc dažām dienām arī mazajam brālim, tie ir pavisam īpaši. LTV īsi pirms svētkiem satika Zamovsku ģimeni – Līgu, Jāni, mazo Jāni un Viesturu, lai jautātu – cik lieli vainagi un cik daudz siera jāgādā ģimenei ar tik daudz gaviļniekiem.
Pandēmijas laiku ar bezgalīgajiem ierobežojumiem un "Zoom" mēģinājumiem nav pārdzīvojis aptuveni katrs desmitais pašdarbnieku kolektīvs, tomēr palicēji strādā intensīvā režīmā, lai sagatavotu pienācīgā līmenī nākamā gadā plānoto Dziesmu un deju svētku programmu. Ja kovids atgriezīsies ar jaunu sparu, svētki tiks pārcelti. Latvijas Nacionālajam kultūras centram nav plāna B, lai vēl vienus svētkus pārvērstu "norisēs", kā tas bija ar Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pērn.
Savu aktiera darbu viņš gandrīz vairs neatceras, jo pusotru mēnesi kopš Ukrainas kara pirmajām dienām Aleksejs Surovcevs glābj dzīvniekus, ko saimnieki pametuši, evakuējoties no mājām. Katru dienu, spītējot briesmām, viņš apbraukā Kijivas piepilsētas, lai pabarotu suņus un kaķus, un izglābtu tos mīluļus, ko saimnieki lūguši atgūt.
Jau vismaz 500 cilvēku, bēgot no kara šausmām, ieradušies Latvijā no Ukrainas. Pajumti viņiem sniedz dažādās Latvijas pilsētās. Piemēram, rīdziniece Jolanta Kublinska durvis atvērusi 2 māmiņām un 5 bērniem. Šīm divām ukraiņu ģimenēm Latvija nozīmē sirdsmieru un milzīgu prieku par atkalsatikšanos. Ukrainietēm vīri strādā Latvijā, tāpēc sievietes ir neizsakāmi laimīgas, ka izdevās izkļūt no kara postītās valsts.
Vienmēr dzīvespriecīgs, pārņemts ar jaunām muzikālām idejām, burtiski izstaroja gaismu – tā varam teikt par Latvijas kormūzikas leģendu, daudzkārtēju Dziesmu svētku virsdiriģentu un komponistu, maestro Edgaru Račevski, kas 85 gadu vecumā devies mūžībā. Daudzu gadu garumā spēku un zināšanas viņš dāvāja gan saviem studentiem, gan koristiem.
Jelgavas dome neredz iespēju un vajadzību vairs uzturēt pilsētas kamerorķestri. Janvāra beigās 11 amata vietas orķestrī tiks likvidētas. Jelgavas mūziķiem ir grūti izprast pašvaldības lēmumu – iznīcināt gadiem loloto orķestri, kas veidoja augstvērtīgas programmas, kurās tika iesaistīti arī citi pilsētas kolektīvi. Tikmēr pašvaldība skatās tikai uz budžeta izdevumu aili. Jelgavas pašvaldības iestādes "Kultūra" vadītājs Mintauts Buškevics neslēpj – viesmākslinieki no Rīgas vai Liepājas izmaksās trīs reižu lētāk nekā savs kolektīvs.
Apsekojot Latvijas upes 19 tūkstošu kilometru garumā, zinātniskā institūta “Bior” pētnieki atraduši būtiskākos šķēršļus, kas traucē zivju migrācijai. Tie ir gan skaisti dzirnavu dīķi un dambji, kuru izveidotajās ūdenskrātuvēs patīk peldēties vietējiem cilvēkiem, gan mazākas un lielākas hidroelektrostacijas (HES). Daļu no šiem šķēršļiem būtu iespējams nojaukt, tā būtiski uzlabojot zivju, īpaši migrējošo sugu, dzīves apstākļus un iespējas nārstot. Turklāt no šī gada otrās puses būs pieejami Eiropas Savienības fondu līdzekļi tieši šādam mērķim.
Trīs un pat četras paaudzes vienlaikus vienā uzņēmumā vai darbavietā ir pienesums, ko bieži nenovērtējam, norāda personāla vadības eksperti. Laiks, kad darba tirgū ienāk padsmitnieki un tikko 20 gadus sasniegušie vai pārsniegušie, ir ļoti izaicinošs gan darba devējam, gan citiem strādājošajiem. Un tikai prasmīgi veidotas savstarpējās attiecības var radīt papildu vērtību darbā, nevis kļūt par strīdu un nesaskaņu iemeslu, atzina digitālā projekta “Būris” dalībnieki.
Visa lielā pasaule mazā veidojumā – tāda ir salmu puzura simboliskā nozīme. Puzuru veidošanas māksla Jelgavā tikko iekļauta Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Tas tāpēc, ka tieši Jelgavā dzīvo un strādā viena no zināmākajām Latvijas puzuru veidotājām – Ausma Spalviņa. Kopā ar Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas 9.klases skolēniem puzuru meistarklasē klāt bija arī Latvijas Televīzija.
Ļoti nepatīkamu Ziemassvētku pārsteigumu piedzīvojuši Katlakalna iedzīvotāji. Uz laiku aizvērtā pasta nodaļa tieši pirms Ziemassvētkiem pēkšņi izrādījusies slēgta pavisam. Iedzīvotāji gatavi cīnīties un vāc parakstus, tikmēr “Latvijas pasts” skaidro, ka zaudējumi nav vienīgais iemesls nodaļas slēgšanai. Uzņēmumam trūkst darbinieku.
Kraukšķīgi, uzturvielām bagāti un, iespējams, jau drīzumā atrodami veikalu plauktos. Eiropas Komisija (EK) pirms nedēļas trīs veidu kukaiņus oficiāli nosaukusi par jauno pārtiku. Circeņi, sienāži un dzeltenie miltu tārpi tagad izmantojami kā cilvēku pārtika – gan kā uzkoda, piemēram, kaltētā veidā, gan kā pulveris, kas domāts pievienošanai citu pārtikas produktu ražošanā. Kāpēc kukaiņi varētu kļūt par būtisku mūsu pārtikas sastāvdaļu?
2021. gada pirmajos 10 mēnešos četru lielāko Latvijas komercbanku klientiem internetā un telefoniski izkrāpto līdzekļu apmērs sasniedzis 9,4 miljonus eiro. Tas ir ievērojami vairāk nekā pērn šajā periodā, liecina pašu banku apkopotā informācija. Aptaujas arvien norāda, ka ļoti daudz iedzīvotāju nezina, kā atšķirt īsta bankas darbinieka zvanu no krāpnieka, savukārt vēl vairāk cilvēku nav pārliecināti par to, kā atšķirt īstu interneta veikalu no viltus iepirkšanās platformas.
Kad ziņās redzam aurojošu pūli, kas mēģina izlauzties cauri robežas žogam, daudziem kļūst bail. Kad redzam uz robežas iestrēgušās ģimenes ar bērniem zem klajas debess, mums kļūst žēl. Cilvēki, kas ikdienā strādā ar patvēruma meklētājiem, saka – jebkurā situācijā galvenais ir nezaudēt cilvēcību un saprast, ka starp cilvēkiem ar ļauniem nodomiem vienmēr ir tādi, kas tiešām ir situācija ķīlnieki un kuriem nepieciešama palīdzība. Vienalga, kāda ādas krāsa vai izcelsme viņiem ir.
Jau 20 gadus pakāpeniski palielinās vidējais vecums sievietēm, kurām dzimst pirmie bērni. Kopš 90. gadu sākuma tas samazinājies tikai vienreiz. Mūsu sabiedrība noveco gan šajā aspektā, gan tradicionālajā izpratnē, proti, ar pieaugošo pensionāru skaitu, un tā notiek visā Eiropā. Kā to mainīt un vai vispār kaut kas jāmaina, ja sabiedrība attīstās un arvien vairāk sievietēm ir drosme pateikt, ka viņas bērnus nevēlas, – par to diskutēja digitālā projekta “Būris” kārtējā sērijā.