Ukrainas prezidenta administrācijas vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks intervijā RUS.LSM spriež, ka saistībā ar algotņu grupējuma "Vagner" vadoņa Jevgeņija Prigožina uzsākto dumpi Krievijas elitei būs jāizšķiras, kurā pusē nostāties.
Autora ziņas
Izjuma, kuru Ukrainas armija no okupācijas atbrīvoja septembrī, cenšas atgūties no notikušā. Brīvprātīgie kopā ar Rus.LSM filmēšanas grupu devās uz Izjumu, lai izpostītajai pilsētas slimnīcai nogādātu ātrās palīdzības auto. Slimnīcā strādā ārsts traumatologs Jurijs Kuzņecovs, kura ģimene atrodas Rīgā.
Amsterdama–Varšava–Ļviva–Kijiva–Harkiva–Izjuma. Tik garu ceļu mērojusi neatliekamās medicīniskās palīdzības mašīna. Pie stūres bija rīdzinieks Sergejs Sņegirjovs. Oktobrī viņš izsludināja labdarības akciju, aicinot Latvijas iedzīvotājus ziedot mašīnas iegādei. To nodot Izjumas ārstiem līdzi devās arī žurnālisti no Rus.LSM.
"Jūs esat no Rīgas? Man tur ir sieva un dēls. Dēls ieguva otro vietu atklātajā boksa čempionātā!" Ķirurgs Jurijs Kuzņecovs rāda fotogrāfiju. Tajā redzams sportisks jaunietis uz pjedestāla. Seja ir nopietna. Tāda pati kā tēvam. Šķiet, ka cilvēks nav gulējis gadu un smaida tikai ļoti īpašos gadījumos. Piemēram, kad rāda dēla fotogrāfiju.
Mākslinieks Benksijs ir apstiprinājis, ka Ukrainā radījis septiņus savus jaunos zīmējumus. Gribot negribot ieslēdzas pēddziņa režīms – atrast pēc iespējas vairāk.
Trauksme vienmēr ir ar tevi. Lietotne "Трiвога" Ukrainā ir katrā tālrunī. Visnegaidītākajā brīdī no tavas kabatas sāk skanēt sirēna un mierīga vīrieša balss paziņo par gaisa trauksmi.
Izdevies atjaunot dzelzceļa savienojumu no Ukrainas galvaspilsētas Kijivas uz nesen atbrīvoto pilsētu Hersonu Dņepras upes krastā. Tam ir arī simboliska nozīme, jo Krievijas karavīri, atkāpjoties spridzināja un grāva infrastruktūru, lai nodarītu pēc iespējas vairāk bojājumu infrastruktūrai.
Protams, tas, kā Polija ir tērējusi Eiropas fondu naudu, ir redzams uzreiz – autobāņi simtiem kilometru garumā līdz pašai robežai ar Ukrainu. Bet Ukrainā tā nav. Ukrainā Eiropas fondu nav bijis. Bet ir karš. Tāpēc tagad ciemos un pilsētiņās gar šoseju līdz Ļvivai nedeg pilsētas apgaismojums. Gandrīz. Izņēmums ir gājēju pārejas.
Uz robežas jūtams kontrasts. Pat ne tikai jūtams. Tas ir redzams. Polijas puse ir spilgti apgaismota jau vairākus kilometrus pirms kontrolpunkta. Ukrainas pusē gaisma deg tikai dokumentu pārbaudes zonā. Tālāk ir tumsa. Valsts enerģētikā ir lielas problēmas. Taču vieglo auto rinda ir pirms iebraukšanas Ukrainā. Tā ir galvenā pārmaiņa salīdzinājumā ar kara pirmajiem mēnešiem. To teica arī Polijas robežsargi – ukraiņi atgriežas.
"Noskatījos sižetu. Tu nu gan esi mūdzītis." Tādu vēsti saņēmu pēc tam, kad bija parādīts sižets par līdzekļu vākšanu, lai iegādātos neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnu Ukrainai. To bija uzrakstījis manas paziņas paziņa no Rēzeknes. Vīrietis vecumā virs piecdesmit.
Džeisons no Kalifornijas. Dominiks no Slovākijas. Nika no Kijivas. Oleksijs no Harkivas. Sergejs no Rīgas. Viņi tikko pieveikuši 1200 kilometru no Amsterdamas. Bet priekšā vēl nedaudz vairāk kā tūkstotis. Kā nu kuram. Uz mašīnu paneļiem A4 lapiņas ar pilsētu nosaukumiem. Harkiva. Izjuma. Un, lūk, tagad Hersona. Tā ir kolonna no četrām "ātrajām" – divi fordi, folksvāgens un mersedess. Divas dzeltenās mašīnas ir holandiešu. Divas balti zilās ieradušās ar konteinerkuģi no ASV Ohaio štata.
Mūsu opelis ir gandrīz pieplacis pie zemes, tam ir pilns bagāžnieks. Tehnika, kannas ar degvielu, ūdens, somas. Starp bagāžnieka vāku un mantām ir tikai neliela sprauga. Nesen izlasīju frāzi: "Mēs nevedam gaisu." To uzrakstījis kāds no fonda "Brīvības buras" brīvprātīgajiem. Nu jau gandrīz deviņus mēnešus brīvprātīgie nogādā Ukrainā ātrās medicīniskās palīdzības automašīnas. Pērk lietotus automobiļus visā Eiropā, saliek tajos medicīnisko aprīkojumu un atdod Ukrainas ārstiem. Tiem, kuri tuvāk frontei.
Baltkrievijas demokrātiskās kustības līdere Svjatlana Cihanouska ir pārliecināta, ka jāturpina uzturēt stingras sankcijas pret Aleksandra Lukašenko režīmu. Par to un citiem tematiem Cihanouska pastāstīja intervijā sabiedrisko mediju multimediju platformai "Rus.lsm.lv".
Pēc Vladimira Putina pavēles sāktais karš Ukrainā noskaņojis visu pasauli pret Krieviju un krieviem, kuri dzīvo visā pasaulē, uzskata Lielbritānijā dzīvojošais krievu rakstnieks Boriss Akuņins. Intervijā Rus.lsm.lv viņš sprieda: tā kā cilvēkiem nav iespēju izgāzt savas emocijas uz Krievijas prezidentu, daudzi cilvēki tās izgāž uz krieviem – uz tiem, kuriem spēj tikt klāt. Tas ir briesmīgs trieciens krievu reputācijai, un šo triecienu devusi Putina rīcība.
Rīgas dome ir lielākais darba devējs valstī. Gan bērnudārza aukles, gan transporta kontrolieri, gan pašvaldības policisti – visi strādā pašvaldībā. Aptuveni 30 tūkstošu darbinieku labklājība ir atkarīga no 60 cilvēkiem – Rīgas domes deputātiem. Bet vai paši deputāti izprot, ko nozīme strādāt pašvaldībā? Vai darbinieku atalgojums ir atbilstošs darba apjomam? Un vai paši tautas kalpi gatavi kaut vienu dienu pastrādāt vēlētāju vietā?
Vai politiskās intereses draud saplēst novadu reformas projektu un Latvijas valsti atkal sašķelt mazās pašvaldību teritorijās, kuras nav spējīgas panākt ekonomisku izaugsmi un kur saglabājas milzīga nevienlīdzība iedzīvotājiem sniegtajos pakalpojumos? Pašlaik Latvija ir ļoti sadrumstalota ar 119 pašvaldībām un pētnieku ieskatā tas ir rezultāts politiskajai cīņai pirms 10 gadiem, kad varas partijas reformas jēgu sabojāja līdz nepazīšanai un arī to, kas palika pāri, līdz galam tā arī neīstenoja.
Novadu reformā Jēkabpils apkārtnē plānots apvienot sešas vietvaras. Tādējādi jaunajā novada būtu 10 reizes vairāk iedzīvotāju nekā pašreizējā Jēkabpils novadā un trīs reizes mazāk pašvaldības deputātu nekā pašlaik sešos apkārtnes novados. LTV uzrunātie iedzīvotāji pauž bažas par reformas ieceri, tikmēr eksperti saskata ieguvumus.
Terminālis Daugavas kreisajā krasā tiek būvēts, lai atbrīvotu Rīgas centru no oglēm. Taču, iespējams, pēc dažiem gadiem Latvija atbrīvosies no oglēm cita iemesla dēļ - Eiropas lielākā daļa varētu atteikties no ogļu izmantošanas enerģētika. Un tas var ietekmēt tranzīta biznesu Latvijā, ziņo LTV 7 raidījums “Ļičnoej delo”.
Krievijā gaidāma nopietna pretošanās pastāvošajai iekārtai un valsts reorganizācija, jo šis režīms ievedis valsti strupceļā, no kura jātiek ārā, un spēks, kas Krieviju pārkārtos, būs reģioni, intervijā Latvijas Televīzijai teica Kremļa kritiķis Mihails Hodorkovskis.
Līdz ar "start-up" jeb jaunuzņēmumu atbalsta likumu tā noteiktajiem kritērijiem atbilstoši uzņēmumi var rēķināties ar valsts atbalstu, tostarp pievilcīgām nodokļu atlaidēm. Tāpat ieviestas tā dēvētās “strat-up” vīzas, kas paredz vienkāršotu kārtību uzturēšanās atļauju saņemšanai Latvijā. Tomēr kopš 2017.gada valsts atbalstu spējis saņemt viens jaunuzņēmus, bet “strat-up” vīzas izsniegtas sešiem, vēsta LTV 7.
Šogad pašvaldību vēlēšanās Igaunijā, kur nepilsoņiem ir tiesības izvēlēties vietējo varu un pastāv elektroniskā balsošana, pirmo reizi balsos arī pusaudži no 16 gadu vecuma.
No Saeimas pēc ilgiem darba gadiem aizgāja grāmatu veikals “Valters un Rapa”, un tagad veikala telpās ir tukšums, ziņo LTV7.
Koalīcijas partijas – Nacionālās apvienības – biedrs un kādreizējais apvienībā iegājušās partijas “Visu Latvijai!” valdes loceklis Konstantīns Pupurs piedalījies Ungārijas prokremliskās labēji radikālās partijas “Jobbik” rīkotajā konferencē Budapeštā un parakstīja “Jobbik” sagatavotu deklarāciju par algu izlīdzināšanu “vecajā” un “jaunajā” Eiropā , vēsta LTV7 raidījums “Ļičnoje delo”.
Daudzas Būvniecības likumā spēkā esošās normas bija kā reakcija uz Zolitūdes traģēdiju. Tomēr, kā rāda nesenie notikumi veikalā "Prisma" Rīgas mikrorajonā Pļavniekos, aizvien ir grūti noteikt un sodīt atbildīgo, ja projektēšanā vai celtniecībā ir pieļautas kļūdas. Proti, nevienam no speciālistiem, kas piedalījās "Prisma" būvniecībā, sertifikāts nav nedz anulēts, nedz apturēts. Nav pat bijis neviena brīdinājuma. LTV7 raidījums "Ļičnoje delo" akcentē, ka "Prisma" gadījums nav unikāls - problēma aizvien ir sistēmiska.
Aptuveni pirms pusgada viens no prestižākajiem ofisu centriem Vecrīgā nonāca pašvaldības uzņēmuma “Rīgas nami” pārvaldībā, un kādreiz par teju 100% aizpildītais komplekss tagad ir pustukšs – daudzi nomnieki to pametuši, ziņo LTV7 raidījums “Ličnoje delo”.
Slovākijā izvērsies skandāls par vērienīgu krāpšanos ar pievienotās vērtības nodokli (PVN), kur no valsts budžeta izkrāpti daudzi desmiti miljoni eiro. Kā atklājis LTV raidījums “Ļičņoje delo”, iesaistīts arī kāds Latvijas uzņēmums. Krīzes gados to slavēja par spēju būtiski kāpināt apgrozījumu, kamēr citiem tas kritās. Taču, iespējams, šis kāpums saistīts ar PVN izkrāpšanas karuseli.
Līdz gada beigām valsts budžeta deficīts var sasniegt 370 miljonus eiro plānoto 250 miljonu vietā, vēsta LTV7 raidījums “Ličnoje delo”, atsaucoties uz Fiskālās disciplīnas padomi.
Par kādas meitenes seksuālu izmantošanu apsūdzētie vīrieši tā saucamajā Liepājas pedofilijas lietā savu vainu noliedz un uzsver, ka atzīties viņus pierunājusi valsts nozīmētā advokāte.
Tuvākajos divos gados Latvija gatavojas uzņemt ne vairāk kā 250 bēgļus no Ziemeļāfrikas. Tiesa, atrast darbu Latvijā patvēruma meklētājiem nebūtu viegli, liecina LTV7 eksperiments.
Identiska situācija, identisks noziegums - tā par policijas aizturēto Rēzeknes krievu biedrības vadītāju Aleksandru Pušņakovu var teikt, analizējot viņa iepriekš veikto dzimumnoziegumu ar nepilngadīgu zēnu Rēzeknē 2011.gadā. Tikai tur - atšķirībā no Rīgas - atbilstoši reaģēja viesnīcas darbinieki, kuri izsauca policiju, kas taksistu aizturēja.
Arvien augošā nelegālo imigrantu plūsma kļuvusi par visas Eiropas Savienības aktualitāti. Taču, kamēr dalībvalstis strīdas par atbildības dalīšanu savā starpā, Itālijas dienvidu salās izvietotie imigrantu uzņemšanas centri un humānās palīdzības sniegšanas punkti kļūst arvien pārslogotāki.
Gandrīz visu partiju programmās uz 12. Saeimas vēlēšanām bija ierakstīta apņemšanās dažādi veicināt aizbraucēju atgriešanos, bet, kā nupat Londonā pārliecinājās Latvijas Televīzija, realitātē politiķiem nemaz nav bijusi liela vēlme pat uzrunāt Lielbritānijā mītošos tautiešus.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
