Ceturtdiena, 25. aprīlis

Vārda dienas: Līksma, Bārbala

Latvijas Sabiedriskie Mediji
Rīgā +7 °C, R/DR vējš, 3m/s
LSM Bērnistaba

Aija Kinca

LTV Ziņu dienesta korespondente

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
Kučinskis rosina prēmēt policistus, kuri atrada izbēgušo cietumnieku
Kučinskis rosina prēmēt policistus, kuri atrada izbēgušo cietumnieku
Iekšlietu ministrs Māris Kučinskis ("Apvienotais saraksts") Latvijas Televīzijai pauda, ka vēlas izcelt tos policistus, kuru operatīvā rīcība ļāva ātri aizturēt svētdien, 23. jūlijā, no Rīgas Centrālcietuma izbēgušo Māri Kovaļovu. Ministrs rosinās šos likumsargus apbalvot.
Rinkēvičs sarunās ar amatpersonām liek savus uzsvarus; iekšlietās atbalsta lielākas algas
Rinkēvičs sarunās ar amatpersonām liek savus uzsvarus; iekšlietās atbalsta lielākas algas
Darbu Rīgas pilī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs sācis ar pirmajām vizītēm Baltijas valstīs un Krāslavas novada apmeklēšanu. Visvairāk ailīšu darba kārtībā ir tikšanās ar dažādām amatpersonām. Tās vērtējamas gan kā aktualitāšu apzināšana dažādās jomās, gan prezidenta iespēja akcentēt kādus konkrētus uzdevumus. Šīs dienas tikšanās aktuālākais jautājums – par problēmām iekšējās drošības iestādēs.
Bēgšana no Centrālcietuma: atrastais ieslodzītais ārstējas; dienesta pārbaudē vērtēs 18 darbiniekus
Bēgšana no Centrālcietuma: atrastais ieslodzītais ārstējas; dienesta pārbaudē vērtēs 18 darbiniekus
Latvijas cietumi ir droši un sabiedrība ir drošībā. Tā pirmdien, vērtējot svētdienas, 23. jūlija, notikumus, kad četru stundu laikā tika atrasts no Rīgas Centrālcietuma izbēdzis cietumnieks, uzsvēra gan Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) priekšnieks Dmitrijs Kaļins, gan tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ("Jaunā Vienotība"). Izbēgušais un notvertais noziedznieks šobrīd ārstējas cietuma slimnīcā. Svētdien cietumā strādāja 18 darbinieki, kuru rīcība nu tiks vērtēta dienesta pārbaudē.
Austrumu slimnīcā nogādā 20 Ukrainas karā cietušos; četri guvuši ļoti smagus ievainojumus (papildinā...
Austrumu slimnīcā nogādā 20 Ukrainas karā cietušos; četri guvuši ļoti smagus ievainojumus (papildināts)
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikā piekto reizi ar labdarības projekta "M-Help.com" organizēto palīdzības autobusu atgādāti Ukrainas karā smagi cietušie. Ārstēšanos Latvijā sāks vēl 20 Ukrainā cietušie, no kuriem četri kareivji guvuši ļoti smagus ievainojumus.
Nacionālā teātra komanda jaunajam direktoram piedāvās «ļoti konkrētu māksliniecisko stratēģisko virz...
Nacionālā teātra komanda jaunajam direktoram piedāvās «ļoti konkrētu māksliniecisko stratēģisko virzienu»
Pēc Māra Vītola ievēlēšanas Latvijas Nacionālā teātra vadītāja amatā, radušās domstarpības starp teātra vadību un jauno direktoru, iespējams, tiks atrisinātas un sadarbība notiks. Tikmēr sociālajos tīklos joprojām nerimst diskusijas par jauno teātra vadītāju un to, cik piemērots jaunajam amatam Vītols ir. Parādījušies arī ieraksti, ka līdz ar teātra vadītāju maiņu, esot "sākuši krāties" arī darbinieku atlūgumi. Šīs bažas gan pagaidām neapstiprinās.
Palīdzības sniedzēji Ukrainai: Visi ir pieraduši, visi ir piekusuši, bet ir jāturpina
Palīdzības sniedzēji Ukrainai: Visi ir pieraduši, visi ir piekusuši, bet ir jāturpina
Pie kara nedrīkst un nevar pierast! To sev regulāri atgādina arī tie, kuri katru dienu strādā, gādājot visu iespējamo palīdzību gan Ukrainas armijai, gan karā cietušajiem iedzīvotājiem. Vairākas apjomīgas palīdzības kravas no Latvijas arī šobrīd ir sasniegušas Ukrainu vai ir ceļā uz to. Paralēli armijas atbalstam tagad brīvprātīgie turpina gādāt arī par Hersonas plūdos cietušajiem. Apjomīgi trauki dzeramajam ūdeni. Laivas ar tik klusiem motoriem, lai tos nedzird krievu snaiperi. Dzīvnieku barība izglābtajiem suņiem un kaķiem. Palīdzības apjoms ir plašs. 
Stradiņa slimnīcā​​​​​​​ donora nieri pirmo reizi izņem laparaskopiski
Stradiņa slimnīcā​​​​​​​ donora nieri pirmo reizi izņem laparaskopiski
Paula Stradiņa slimnīcā veikta Latvijā pirmā donora nieres izņemšana no dzīva donora laparaskopiski. Un reizē tā ir simtā nieres transplantācija no dzīva donora Latvijā. Savu nieri vīram ziedoja sieva. Lai mazinātu komplikāciju risku, slimnīcā orgāna izņemšana notika mazāk invazīvi un turpmāk slimnīcā plāno šādi operēt ikvienu dzīvo donoru.
Parasportisti ar prieku vada treniņus vienaudžiem
Parasportisti ar prieku vada treniņus vienaudžiem
Sporta valoda ir universāla un saprotama jebkuram! Par to cieši pārliecināti Latvijas jaunie parasportisti, kuri šajās dienās bija uzaicināti uz Žila Verna skolā notiekošo vasaras nometni. Tur ratiņtenisa un citu sporta veidu pratēji nometņotājiem mācīja, ko nozīmē profesionāls sports, un parādīja, ka bez piepūles rezultāts nav sasniedzams.
Dzemdības ar vainagu galvā, saktu un tautastērpa zeķēm: kā koristei pasaulē nāca Dziesmu svētku mazu...
Dzemdības ar vainagu galvā, saktu un tautastērpa zeķēm: kā koristei pasaulē nāca Dziesmu svētku mazulis
Šajos Dziesmu un deju svētkos pasaulei sevi pieteica viens Dziesmu svētku bērniņš – Anne Zvaigznīte. Viņas mamma ir Vidzemes Augstskolas un Valmieras jauniešu kultūras centra kora "Skan" dziedātāja. Helēna Zvaigznīte, ievērojot visas Dziesmu svētku bērnu dzimšanas labākās tradīcijas, Rīgas Dzemdību namā ieradās ar neatliekamo palīdzību – tieši no ģenerālmēģinājuma, tautastērpā un ar vainagu galvā.
REPORTĀŽA: Dziesmu un deju svētku sadziedāšanās naktī dzied līdz rīta gaismai
REPORTĀŽA: Dziesmu un deju svētku sadziedāšanās naktī dzied līdz rīta gaismai
XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku noslēguma koncertā Mežaparkā svētdien, 9. jūlijā, daudzbalsīgs koris dziedāja skaistākās dziesmas, bet deju kolektīvi vēlreiz dejoja dejas, kas jau kļuvušas par neatņemamu svētku vērtību. Izturīgākie pulcējās svētkus noslēdzošajā pasākumā – sadziedāšanās naktī.
Vājredzīgo un neredzīgo kora «Jolanta» dziedātāji Dziesmu svētkus redz ar sirdi
Vājredzīgo un neredzīgo kora «Jolanta» dziedātāji Dziesmu svētkus redz ar sirdi
Starp tūkstošiem balsu, kas ceturtdien skanēja estrādē, ir arī kora "Jolanta" dziedātāju balsis. Šī kora dziedātāji saka, ka tā ir liela laime. Būt tur, starp tik daudziem citiem. Viņiem šķiet, ka estrāde ir ļoti liela. Viņi to jūt, jo pašu estrādi neredz. Kora dziedātāji ir vājredzīgi un neredzīgi. Bet dziesma ļauj viņiem just šos svētkus un dziesmas spēku.
Amatnieki cer, ka viņu prasmes mantos bērni un mazbērni
Amatnieki cer, ka viņu prasmes mantos bērni un mazbērni
Bez viņiem nebūtu ne tautas tērpu, ne deju kurpju, par jostām, saktām vai prievītēm nerunājot. Un, visticamāk, nebūtu arī pašu Dziesmu un deju svētku. Jo šiem svētkiem vajadzīgi gan tērpi, gan pīti grozi un villaines. Tāpēc šis ir arī amatnieku lielais uznāciens. Meistari un zeļļi, kas apguvuši sentēvu tradīcijas, turpina tautas daiļamata mākslu.  
FOTO un VIDEO: Pūtēju orķestru koncertu noslēdz lustīga zaļumballe
FOTO un VIDEO: Pūtēju orķestru koncertu noslēdz lustīga zaļumballe
"Laiks iet pāri" – tāds nosaukums bija dots pūtēju orķestru koncertam, kas izskanēja Andrejsalā. Nav šaubu, ka pūtēju orķestrim bijusi svarīga vieta daudzos Latvijai svarīgos brīžos, arī Brīvības cīņās un citos notikumos, nemaz nerunājot par tādiem godiem kā kāzas, bēres un zaļumballes.
Pārdaugavā sāk būvēt panorāmas ratu; to varētu atklāt nākamā gada vidū
Pārdaugavā sāk būvēt panorāmas ratu; to varētu atklāt nākamā gada vidū
Pārdaugavā aktīvi sākusies panorāmas rata būvniecība. Starp Raņķa dambi un Slokas ielu sākusies pāļu urbšana, paralēli tiek ražotas arī rata konstrukcija un kabīnes. Rata cēlēji sola, ka tas būs augstākais panorāmas rats Baltijas jūras valstīs un labā laikā no tā būšot saskatāma arī jūra. Būvniecību plānots pabeigt nākamā gada vidū. 
Mārtiņš Brauns dzīvos, kamēr skanēs viņa dziesmas. Mežaparkā atklāta piemiņas zīme komponistam
Mārtiņš Brauns dzīvos, kamēr skanēs viņa dziesmas. Mežaparkā atklāta piemiņas zīme komponistam
Visapkārt 40 tūkstoši dziedošu un dejojošu cilvēku, bet man pietrūkst viena vienīgā. Tā pirmdienas vakarā, saulei rietot pār Mežaparka priedēm, atzina komponista Mārtiņa Brauna tuvākais cilvēks – sieva Juta. Šos Dziesmu un deju svētkus Brauns nesagaidīja. Skanot viņa leģendārajai dziesmai "Saule, Pērkons, Daugava" visu Latvijas diriģentu kora izpildījumā, 3. jūlijā atklāja piemiņas zīmi komponistam. Tā blakus Dziesmu svētku estrādei atgādinās, ka Mārtiņš Brauns dzīvos tik ilgi, kamēr skanēs viņa dziesmas.
Policija Dziesmu un deju svētkos testē Latvijā ražotus elektroskrejriteņus
Policija Dziesmu un deju svētkos testē Latvijā ražotus elektroskrejriteņus
Lai spētu pēc iespējas ātrāk reaģēt, Valsts policija šajos Dziesmu un deju svētkos izmēģina divus Latvijā ražotus elektroskrejriteņus. Tie ļauj sasniegt ātrumu 25 kilometri stundā un cauri dalībnieku vai skatītāju pilnām ielām ātri sasniegt vietu, kur gaida policiju. Līdz šim skrejriteņi esot īpaši noderējuši, ķerot dronu pilotus, kas bezpilota lidaparātus lidina neatļautās zonās. Un, visticamāk, ar laiku šie braucamrīki tiks iegādāti likumsargiem arī ikdienas darbam. 
Lelde un Ingus sadejojušies un apprecējās tieši pirms Dziesmu svētkiem
Lelde un Ingus sadejojušies un apprecējās tieši pirms Dziesmu svētkiem
Sadejojāmies tik ilgi, kamēr sekoja rūgts. Tā par sevi saka deju kolektīva "Delveri" pāris Lelde un Ingus. Kopš šo Dziesmu un deju svētku sākuma nu abi oficiāli dēvējami par Silakrankeru ģimeni. Paši smejas, ka kāzu nakti aizvadīs sporta zālē uz matračiem kopā ar pārējiem kolektīva dejotājiem, bet visu medusmēneša pirmo nedēļu – Rīgā Dziesmu un deju svētkos.
​​​​​​​Latvijā izrādītā Pasaules kausa trofeja iedvesmo basketbolistus un līdzjutējus
​​​​​​​Latvijā izrādītā Pasaules kausa trofeja iedvesmo basketbolistus un līdzjutējus
Divas dienas Latvijā ir apskatāma unikāla sporta trofeja, kas nosaukta basketbola izgudrotāja Džeimsa Neismita vārdā un tiek pasniegta Pasaules kausa finālturnīrā uzvarējušajai komandai. Vasaras beigās pirmo reizi cīņā par Pasaules kausu dosies arī Latvijas valstsvienība un, tā kā uzvarētāja komanda kausu glabā gadu, ceturtdien pie Brīvības pieminekļa izskanēja aicinājums darīt visu iespējamo, lai trofejas mājvieta būtu Rīgā.
Mežaparka estrādē būvē skatuvi un izliek 150 vītolus
Mežaparka estrādē būvē skatuvi un izliek 150 vītolus
Starp zāģa un urbja solo partijām atskan trimeru koris. Bet pāri visam – vīru balsis. Tā šajās dienās skan Mežaparks. Lielajā estrādē desmitiem cilvēku – strādnieki, skaņinieki, skatuves strādnieki, arboristi un dārznieki dara visu iespējamo, lai godam uzņemtu Dziesmu un deju svētku dalībniekus un apmeklētājus.   

Rihards un Aleksandrs rūpīgi pieskata katru lielo vītolu, kas ieņem savu vietu abpus estrādei.
Zēnam piešuj nocirstu plaukstu 8 stundu ilgā operācijā
Zēnam piešuj nocirstu plaukstu 8 stundu ilgā operācijā
Latvijas mikroķirurgiem izdevies astoņu stundu ilgā operācijā astoņus gadus vecam zēnam piešūt pilnībā nocirstu plaukstu un atjaunot asinsriti visos pirkstos. Puika jau veseļojas, bet priekšā ir garš rehabilitācijas posms.
Toms Bricis: Dziesmu svētkos būs gan svelme, gan lietus
Toms Bricis: Dziesmu svētkos būs gan svelme, gan lietus
Latvijas Televīzijas laika ziņu virsdiriģents Toms Bricis aicina Dziesmu un deju svētkos gatavoties ļoti plašai gaisa temperatūras starpībai. Dziesmu svētki iesāksies ar lietainu laiku. Nedēļas sākumā gaidāmi vēsi vakari, bet svētku izskaņā prognozē lielu svelmi. Kā sagatavoties svētkiem no laikapstākļu skatpunkta?   
Inspekcija par aknu transplantāciju neveiksmēm «Stradiņos»: Orgāna saderība ar saņēmēju jāvērtē plaš...
Inspekcija par aknu transplantāciju neveiksmēm «Stradiņos»: Orgāna saderība ar saņēmēju jāvērtē plašāk
Ķirurga kļūdas nav, bet nebija rūpīgi izvērtēts aknu transplantācijas pacientu veselības stāvoklis un saderība ar pārstādāmo orgānu. Tāds ir galvenais Veselības inspekcijas secinājums, izvērtējot astoņus nāves gadījumus Stradiņa slimnīcā, kur operācijas laikā vai īsi pēc tās miruši cilvēki, kuri izvēlēti aknu transplantācijai. Tagad slimnīcā sola veidot spēcīgu mediķu komandu un transplantācijas atsākt.
Jaunākie

Vairāk

Svarīgākais šobrīd
Populārākie

Vairāk

Interesanti