Septembra pēdējā dienā Tukuma novada Zentenē gāja karsti – desmitiem cilvēku atsaucās aicinājumam nākt palīgā iztīrīt un atjaunot kādreizējo fon Līvenu dzimtas īpašumu, vēlāk pamatskolu – Zentenes muižas pili. To no Krievijas pilsoņa Sergeja Bezstuževa atpircis Jānis Dubinskis un aicināja talkā ikvienu, kurš tic idejai, ka ēku un apkārtni var atjaunot un sakopt. Daudzi vietējie šai skolā ir mācījušies, citi – strādājuši. Tā ir viņu visu pils!
Autora ziņas
Trešdien, 11. oktobrī, desmit gadi aprit Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam, kura žurnālistus ļoti daudzi labāk redz ejam prom, nekā nākam šurp. Un, kad viņi raidījuma pašreklāmā paziņo nozari, kurā atkal izdevies iefiltrēties, lai atklātu, kā ir patiesībā, elpu aiztur gan iesaistītie, gan skatītāji. Jubileja ir Gunta Bojāra veidotajam un vadītajam raidījumam "Aizliegtais paņēmiens".
Topošie ārsti Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) šoruden sāks apgūt militārās medicīnas kursu. Baltijas valstīs tas būs pirmais tāds kurss, kurā studenti apgūs iemaņas ārstēt dažādus ievainojuma veidus, kurus nevar iegūt ikdienas dzīvē, atklājot kursu, norādīja universitātes rektors. Tas nozīmēs, ka pēc universitātes absolvēšanas topošajiem mediķiem būs unikālas zināšanas.
Pēc ziņas saņemšanas par kritušo karotāju no Latvijas ļoti skumjas šīs dienas ir arī brīvprātīgo bataljona "Karpatskij sič" galvenajai mediķei Sarmītei Cīrulei. Viņa ir viena no 18 Latvijas valstspiederīgajiem, kas devusies cīņās par Ukrainu. Sarmītes bataljons šajā rudenī piemin arī savu komandieri Oļehu Kucinu, kurš krita kaujās pērn vasarā.
Šodien Latvijā sākas Labo darbu nedēļa. Tās rīkotāji, labdarības organizācija "palīdzēsim.lv", jau 15 gadus pēc kārtas aicina skatīties pasaulē redzīgākām acīm un pamanīt kādu, kam nepieciešama palīdzība. Tas var būt kaimiņš, kāds tuvs cilvēks vai svešinieks. Un arī labais darbs var būt jebkas. Mākslas terapeite Inga Bitēna visu šo nedēļu vadīs bezmaksas nodarbības tiem, kuriem parasti mākslas terapijai nav laika.
Karš Ukrainā noteikti ir arī augsto tehnoloģiju un dronu karš. Bezpilota lidaparāti izlūko, ļauj sasniegt nesasniedzamas teritorijas un diemžēl nes nāvi. Tieši tādēļ divi uzņēmīgi latvieši – Aigars Loss un Artūrs Kristlībs – Ukrainas armijas vajadzībām uzbūvējuši labi aprīkotu dronu komandcentru. Tas iebūvēts kādreizējā padomju laika armijas automašīnā ZIL un jau drīzumā dosies uz fronti.
Brīvprātīgais latviešu karavīrs, kurš pēc Krievijas vispārējā iebrukuma sākuma Ukrainā gājis bojā cīņā pret iebrucējiem, nogalināts ienaidnieka drona uzbrukumā, apstiprina Latvijas vēstniecība Ukrainā un kritušā karavīra cīņubiedri. Kritušā karavīra tuvinieki ir lūguši publiski neizpaust viņa vārdu.
Piektdien Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) Sāpju ārstniecības programma atzīmē savu 20. gadadienu. Sāpju ārstēšana jeb algoloģija ir samērā jauna programma. Taču simtiem cilvēku bez dažādām mazinvazīvām metodēm vai medikamentiem dzīve būtu daudz grūtāka. Algoloģijā palīdz tiem, kam sāpes ir hroniskas.
Pēc apjomīgām investīcijām iekārtās, personāla apmācībām un darbības uzlabošanas Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Krūts veselības centrs kļuvis par modernāko Baltijā. Tagad visi izmeklējumi pieejami vienas dienas laikā, bet lēmumu par tālāko ārstēšanu pieņem ārstu konsīlijs. Tas nozīmē, ka katras sievietes ārstēšana ir personalizēta, nodrošinot maksimāli labāko rezultātu. Tāpat Latvijā atkal veic krūts rekonstrukcijas operācijas, kas līdzekļu trūkuma dēļ ilgstoši nenotika.
Desmit naktis viņi gulēs mierīgi – bez gaisa trauksmes un skriešanas uz patversmi. Desmit dienas viņi neuztrauksies, vai mamma pārnāks no darba, vai brālis un māsa pārnāks mājas no skolas. Tie ir 20 Ukrainas lielākās bērnu slimnīcas pacienti, kuri ieradušies Latvijā uz nometni, lai izbaudītu mieru un ārstētu karā gūtās traumas.
Šī pirmā Skolotāju diena, kuru mākslas pedagoģe Ilze Elizabete Romančenko nesvin kā skolotāja. Viņas prieku mācīt audzēkņus ar astoņiem naža dūrieniem uz mūžu sadragāja kāda Liepājas valsts tehnikuma audzēkne. Tiesa meiteni atzina par nepieskaitāmu un noteica piespiedu ārstēšanu. Bet ar skolotājas asinīm izdevās uzrakstīt likuma grozījumus, kas tagad vecākiem uzliek par pienākumu informēt skolotājus, ja iespējams apdraudējums viņiem vai klasei.
Pirmo reizi Latvijas medicīnas vēsturē, sadarbojoties urologiem un invazīvajiem radiologiem, izdevies izārstēt nieru vēzi, tā šūnas sasaldējot. Šīs nedēļas sākumā Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā (RAKUS) veiktas pirmās divas mazinvazīvas krioablācijas operācijas pacientiem ar nieru vēzi. Jau nākamajā dienā pacienti jutās labi un devās mājup.
Tik forša, tik stilīga, saulesbrilles uz matiem, pilnas rokas ziediem – tā Ilze Elizabete Romančenko izskatās fotogrāfijā pērnā gada 1.septembrī. Pēc 24 dienām viņas darbnīcā ienāca viņas audzināmā 1. kursa audzēkne un sadūra viņu. Astoņas reizes. Ilze, cīnoties par savu dzīvību, izrāvās un izskrēja uz ielas, kliegdama pēc palīdzības. Nekas nav beidzies. Tiesa turpinās. Uzbrucēja atrodas piespiedu ārstniecības iestādē. Bet divām foršām meitenēm ir mamma. Un daudzajām Ilzes krāsām un otām – māksliniece, kura šobrīd glezno ēteriskus ziedus.
Katru gadu Latvijā no sirds un asinsvadu slimībām mirst 15 tūkstoši cilvēku. Daudzas no šīm nāvēm varētu novērst, laikus vēršoties pie sirds ārsta un veicot izmeklējumus. Taču, ja sirds jau sāp vai nepieciešama kardiologa konsultācija, tikt pie ārsta ir neiespējamā misija – rindā pie valsts apmaksāta kardiologa jāgaida vidēji divus mēnešus, bet uz izmeklējumu – trīs.
Nauda zālēm, operācijai, gaidāmajai apkures sezonai vai pat tā sauktā zārka nauda – krāpniekiem meklējot aizvien jaunus veidus naudas iegūšanai, viņu tīklos nokļuvušas kundzes gados. Pēdējā mēneša laikā tā izkrāpti 32 000 eiro. Visas apkrāptās domāja, ka, pārskaitot naudu uz nezināmu bankas kontu, palīdz savai meitai vai dēlam, jo krāpnieku ziņa saziņas vietnē "Whatsapp" sākās ar vārdiem "Čau, mammu!".
Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca (PSKUS) sākusi iekšējo izmeklēšanu par gadījumu, kad pēc sirds operācijas, nereaģējot uz pacienta sūdzībām par neciešamām sāpēm, sulojošu brūci un drudzi, ārsts lēmis viņu izrakstīt no slimnīcas. Tikai pateicoties tuviniecei, kura ir ārste, izdevās pacientu paturēt slimnīcā. Par notikušo ģimene vērsās arī prokuratūrā un Veselības inspekcijā.
10 gari un grūti mācību gadi aiz muguras, priekšā ne mazāk izaicinoši gadi izvēlētajā profesijā. Piektdien, 22. septembrī, Latvijas Universitāti absolvēja 75 jaunie ārsti. Lielākā daļa no viņiem izvēlējusies strādāt tieši ģimenes medicīnā, bet viens absolvents šogad jau piedzīvojis īpašu slavas mirkli.
Puse dārziņa grupas slimo, klasē daudzi soli tukši – skolās un bērnudārzos sācies pirmais vīrusu vilnis. Tas gan nav saistīts ar kovidu, bet citām saslimšanām. Bērnu infektoloģe Dace Zavadska LTV atzina, ka pēc kovida ir mainījusies vīrusu sezonalitāte un šobrīd bērnu vidē cirkulē daudzas un dažādas slimības.
Traumas, no kurām gāžas asinis. Cietušais, kurš kliedz balsī. Un laiks, kas ir ierobežots, lai sniegtu palīdzību. Tāda vide radīta Kompetenču attīstības centrā Rīgā, Duntes ielā. Tur Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbinieki tagad savas prasmes var pilnveidot Baltijā modernākajā simulāciju blokā.
Latvijā sākta vakcīnu pret gripu piegāde ģimenes ārstiem un medicīnas iestādēm, lai valsts apmaksātas potes varētu saņemt vairākas riska grupas. Savukārt no trešdienas, 20. septembra, vakcinācijas kabinetos būs pieejamas arī jaunās pielāgotās vakcīnas pret Covid-19 omikrona apakštipu, kurš Latvijā pašlaik ir dominējošs.
Lai gan notekūdeņos jau atklāts arī omikrona paveids "Eris", laboratoriski konkrētiem pacientiem tas vēl nav pierādīts, tas notiks tuvāko divu trīs nedēļu laikā, uzskata mediķi. Viņi skaidro, ka saslimšanu ar kovidu mājas paštesti uzrādīs, arī ja tas būs jaunais vīrusa variants "Eris". Ārsti arī norāda, ka noteikti gaidāmi vēl vairāki apakštipi un saslimšanas līkne noteikti ies tikai uz augšu.
Latvijas Nedzirdīgo savienības pētījums atklāj, ka liela daļa nedzirdīgo nejūtas piederīgi Latvijas sabiedrībai. Galvenais iemesls ir tas, ka viņiem nav pieejama informācija par pilsoniskās sabiedrības aktualitātēm – valdības lēmumiem, vēlēšanu programmām vai pat vienkārši nav iespēja izteikties par apkaimē plānotiem būvdarbiem. Lielākā problēma ir vizuālo materiālu, titru un zīmju tulku trūkums. Tādēļ Nedzirdīgo savienība vismaz augstākajā – prezidenta un premjera līmenī – lūdz nodrošināt zīmju tulka klātbūtni visos pasākumos, kas domāti iedzīvotājiem.
Videi un cilvēkam pēc iespējas nekaitīgākas organisko vielu iegūšanas metodes ir galvenais pētniecības mērķis Latvijas Organiskās sintēzes institūta vadošajai pētniecei Lienei Grigorjevai. Viņa ir viena no šā gada balvas "Sievietēm zinātnē" ieguvējām. Ar savu darbu zinātniece cer sekmēt gan zāļvielu iegūšanu, gan dot iespēju atklāt jaunas, līdz šim neizpētītas vielas.
"Centrālā laboratorija" paziņojusi, ka valsts parādam par pakalpojumiem sasniedzot aizvien lielāku summu, turpmāk cilvēkus apkalpos tikai kvotas ietvaros. Tas nozīmē, ka, iespējams, būs jāgaida rindā. Veselības ministrija (VM) pārstrādes radīto ugunsgrēku nodzēsusi ar papildu 11 miljonu eiro piešķiršanu un vērš uzmanību, ka no nākamā gada laboratorijas gaida lielas izmaiņas. Būtiskākā – no 1. janvāra valsts apmaksātas analīzes veiks tikai ar elektronisku ārsta nosūtījumu.
Turpinot Latvijā nenogurstoši palīdzēt Ukrainas armijai, "Ganta fonds" gatavo cīnītājiem ļoti vajadzīgu atbalstu – mobilo zobārstniecības busiņu. Dažāda veida instrumentus un materiālus šim mērķim ziedojuši daudzi Latvijas zobārsti. Savukārt brīvprātīgie, kuri ar fonda starpniecību busiņu atrada un aprīkoja, aicina talkā ikvienu, kurš var palīdzēt ar zināšanām vai prasmēm.
Investējot vairāk nekā 100 miljonus eiro, pārtikas uzņēmuma "Orkla Latvija" māsas uzņēmums "Orkla Biscuit Production" Ādažos uzcēlis lielāko cepumu un vafeļu ražotni Baltijā un Skandināvijā. Tās modernizētās līnijas un ražošanas jauda ļaus ar saldumiem apgādāt ne vien Latviju un Igauniju, bet arī Somiju, Zviedriju un Norvēģiju. Latvijā šī produkcija pazīstama ar zīmolu "Selga". Rūpnīcā šobrīd nodarbināti 400 darbinieku.