Vajadzēja tikai astoņas stundas, lai atrisinātu kopš Ziemassvētkiem iestrēgušās labdarības paku kravas likteni. Kā ziņoja Latvijas Televīzija, Apvienotajā Karalistē dzīvojošo latviešu sarūpētās Ziemassvētku dāvanas visu šo laiku nenonāca pie Latvijas mazturīgajām un daudzbērnu ģimenēm, jo kāds labdaris kastē bija ielicis kaķu barību.
Daudzviet Latvijā šajās dienās notiek 1991. gada barikāžu atceres pasākumi, piektdien, 19. janvārī, tāds bija arī pie Engures vidusskolas Tukuma novadā. Taču, pieminot barikādes, kurās piedalījušies arī šīs skolas pedagogi, engurnieki šodien nostājās paši aiz savām barikādēm, kas bija izveidotas no ārā iznestiem skolas soliem un sakrustotiem baļķiem. Novada domei februārī jālemj, vai nākamajā mācību gadā Engurē vēl būs vidusskola.
Joprojām pie Latvijas mazturīgām un daudzbērnu ģimenēm nav nonākušas Apvienotajā Karalistē dzīvojošo latviešu sarūpētās Ziemassvētku dāvanas un labdarības pakas, jo kāds no labdariem gribēja iepriecināt arī kaķi. Taču kopš Lielbritānija vairs nav Eiropas Savienības dalībvalsts, dzīvnieku barības ievešana bez attiecīgiem sertifikātiem ir aizliegta. Tagad trīs sausās barības un viena konservu kaste apturējusi pilnīgi visu palīdzības kravu. Pēc likuma barību izmest vienkārši nedrīkst, tā jāiznīcina sertificētā vietā.
Valsts policija sākusi dienesta pārbaudi par notikušo Rīgā, Mežciemā, kur izsauktā policijas ekipāža uz skolēnu kautiņu braukusi 44 minūtes reglamentā paredzēto 25 vietā. Taču aculiecinieku visvairāk pārsteidza inspektoru rīcība, kas pēc ierašanās atteicās sākt izmeklēšanu, lai gan liecinieka rīcībā ir visu kautiņā iesaistīto fotogrāfijas.
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) mediķu pulku papildinājuši ļoti spalvaini "dakteri", kuri drīkst darīt pilnīgi visu. Arī gulties pacientu gultās un laizīt viņu vaigus. Galvenais, lai tas palīdz veseļoties un tikt mājās. Slimnīcā īstenots sens sapnis par kanisterapiju – pie pacientiem ierodas servisa suņu biedrības "Teodors" speciālisti un četrkājainie, kuri ir mīļi gaidīti visās palātās.
Mežmalas pamatskolas skolēni, skolotāji un vecāki sēro par 6. klases skolnieku Maksimu, kura dzīvība izdzisa kautiņa laikā no naža vienaudža rokās pagājušajā nedēļā. Pie sociālās aprūpes centra "Sprīdītis" Slokā, kurā dzīvo varmāka, dežurē pašvaldības policija. Nolemts, ka dūrējs klātienē skolas solā neatgriezīsies un mācības turpinās attālināti. Policija pastiprināti vērtē arī dažādus draudus, kas tiek izteikti dūrēja ģimenei un aprūpes centram, jo negrib pieļaut, ka varmācība rada varmācību. Notikusī traģēdija aktualizē jautājumu par negribētiem pusaudžiem, kuri saviem vecākiem nerūp un bieži viņi jau ļoti agri nostājas uz likuma pārkāpšanas ceļa.
Viņi strādā ēdināšanā, apkalpo veikalā, ārstē mūs un gatavo zāles aptiekās. Daudzi jau tik labi runā latviski, ka nerodas pat nojausma, ka šie cilvēki ir no Ukrainas. Latvijā pagaidu mājas un darbu atraduši apmēram 20 tūkstoši kara bēgļu. Daudzi šeit iedzīvojušies, iekārtojuši bērnus dārziņos un skolās, paši strādā. Un tieši tāpēc ne Kristīne, ne Jaroslava, ne abas Jūlijas šodien nav pie Rīgas pils un nesagaida savu prezidentu. Tās ir četras no kara bēglēm, kas jau ilgāku laiku dzīvo Rīgā. Viņām ir darbs, kuru nevar pamest. Bet savam prezidentam viņas saka paldies par apciemojumu, bet visvairāk gaida uzvaru. Lai var atgriezties mājās.
Gerda nav viņas īstais vārds. Gerda ir segvārds. Sieviete, kura līdz pēdējam cīnījās par Mariupoli. Tika smagi ievainota un kontuzēta sprādzienā bunkurā. Kopā ar citiem "Azovstaļ" aizstāvjiem padevās. Vairākas reizes spīdzināta tā, ka vēlējusies nāvi. Bet Gerda ir dzīva. Arī pēc gada Krievijas armijas gūstā. LTV satika Gerdu Latvijā, jo viņa šeit ieradusies uz rehabilitāciju. Šis ir Gerdas stāsts.
Lai gan pēdējās dienās sabiedrību satricinājušas divas slepkavības, kurās upuri un varmākas ir nepilngadīgie un pusaudži, Valsts policijas ieskatā situācija valstī ir stabila.
Naktī uz ceturtdienu, 11. janvāri, Jūrmalā, Slokas mikrorajonā, uz ielas atrasts 13 gadus vecs pusaudzis ar durtām brūcēm. No gūtajiem ievainojumiem viņš gāja bojā vēl pirms mediķu ierašanās, informēja Valsts policija (VP), kas noskaidrojusi, ka bojāgājušo konflikta laikā sadūris viņa vienaudzis, kurš pastāvīgi dzīvo bērnunamā un tovakar iestādi bija pametis kopā ar citiem tās audzēkņiem.
Ar 26 grādu ķermeņa temperatūru Rīgas Austrumu slimnīcā ievests kāds ūdenī ielūzis zemledus makšķernieks. Viņa dzīvību operatīvi izdevās glābt, pateicoties jaunai iekārtai, kas ļauj pacientu sildīt invazīvi. Tāpat "Gaiļezera" neatliekamās medicīnas klīnikā ievesti vairāki seniori, kuri dzīvo vieni un apsaldējušies savā dzīvoklī, pēc neveiksmīgiem kritieniem ilgstoši guļot uz grīdas. Uzņemot daudzos salā cietušos, Valsts apdegumu centrā vairs nav brīvu vietu.
Vai tad, ja "Telegram" un citās virtuālās vides grupās narkotikas nebūtu tik viegli pieejamas, dzejnieks Andris Ogriņš vēl būtu dzīvs? Vai viņu varēja glābt? Šis jautājums neliek mierā Andra tuvāko cilvēku – bijušo sievu Andu. Lai gan oficiāli viņi bija šķīrušies, Anda turpināja uztraukties un rūpēties par Andri. Tieši viņa arī cēla trauksmi par viņa pazušanu un atrada dzejnieka līķi.
Arī pēc tam, kad beigusies ārstnieciskā rehabilitācija, ne pilnīgi visi ir spējīgi atgriezties darbā. Ir cilvēki, kam jāturpina veseļoties. Ir tādi, kam pēc traumas vai saslimšanas pat jāmaina nodarbošanās. To visu var paveikt sociālās rehabilitācijas laikā. Jūrmalā Sociālās integrācijas valsts aģentūrā (SIVA) šī programma pieejama bez rindas, un to pilnībā apmaksā valsts. Taču, kopš mainījusies saņemšanas kārtība, regulāri ir brīvas vietas.
Policijas eksperti secinājuši, ka pērn novembrī Jelgavas novadā auto atrastā mazule Luīze Evertovska mirusi no zīdaiņu pēkšņās nāves sindroma. Viņas mamma Anna Jansone, kurai bija konstatēta pēcdzemdību depresija, joprojām nav atrasta. Tagad policija fizisku viņas meklēšanu ir pārtraukusi. Bet viņas vīrs, mirušās Luīzes tētis Juris Evertovskis turpina sievas meklējumus katru dienu.
Pirms diviem mēnešiem pazudusī, 1989. gadā dzimusī Anna Jansone arvien nav atrasta un ir meklēšanā, informēja Valsts policijā. Tikmēr ir saņemti pērn 2. novembrī mežā Jelgavas novadā bez dzīvības pazīmēm atrastās Jansones meitas ekspertīžu rezultāti – tie liecina, ka 2023. gadā dzimusī Luīze Evertovska mirusi no zīdaiņu pēkšņās nāves sindroma.
Latvijā šīs dienas ir atnesušas lielu aukstumu. Vēl tagad atsevišķos reģionos ir spēkā brīdinājums par stipru salu, kas nozīmē, ka draudus veselībai tas var radīt īpaši jau vecākiem cilvēkiem, zīdaiņiem, arī bezpajumtniekiem. Cilvēki ar apsaldējumiem esot bijuši jau pagājušajā gada nogalē, pirms Jaunā gada, norādīja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Valsts apdegumu centra vadītājs Sergejs Smirnovs.
Nododot tukšo taru depozīta sistēmā, viena no iespējām ir iegūto naudu ziedot labdarībai. Šajos svētkos simtiem vientuļo pensionāru un citi aprūpē esošie saņems Ziemassvētku paciņas, pateicoties nezināmiem labdariem. To saturs domāts, lai atvieglotu ikdienas tēriņus – eļļa, makaroni, konservi, arī mazgāšanas līdzekļi un saldumi.
To cilvēku piemiņai, kuri aizejot, dāvājuši dzīvību citiem, šogad Stradiņa slimnīcas ārsti eglē iekāra 28 sirsniņas. Katra veltīta kādam orgānu donoram. Šogad Latvijā bijuši 28 orgānu donori – 25 miruši cilvēki, trīs – dzīvi, kas saviem tuviniekiem dāvājuši savu nieri. Pārstādītas trīs sirdis, viena no tām – bērnam.
Tuvojoties Ziemassvētkiem, daudzus pārņem nevis svētku prieks, bet izmisums. Iztērēta nauda, tāpat visiem dāvanas nav sagādātas, bet tie, kas ir vieni, īpaši skaudri izjūt reklāmas ar smaidošām ģimenēm pie svētku galda. Psihiatrs Māris Taube uzsver, ka tomēr daudz kritiskāks depresijas pacientiem ir laiks pēc svētkiem. Parasti pēc gadu mijas seko vilšanās sevī un savos apsolījumos. Tāpēc tuvinieki aicināti būt īpaši vērīgi un laikus pamanīt, vai kādam nepieciešama palīdzība.
Bērnu slimnīcas Infektoloģijas nodaļā, kurā ir vieta 36 pacientiem, jau ārstējas 38 bērni – gan zīdaiņi, gan pusaudži. Tur pacientiem atklāta gan A tipa, gan B tipa gripa. Infektologi secina, ka B tipa gripas atklāšana tik agri ir pārsteigums arī viņiem.
Taureņu māja – tā Bērnu slimnīcas Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centra jauno ēku, ko atklāja otrdien, 19. decembrī, dēvē slimnīcā. Un baltais taurenis, kas piestiprināts fasādei blakus ieejai, nav vienīgais iemesls šādam nosaukumam. Ēkā ārstu un citu speciālistu komanda strādās ar katru pacientu, sākot no maza bērna līdz pusaudžiem, kuru uzvedība brīdina par depresiju vai iespējamu paškaitējumu.
Vienam vispirms vajag nopirkt zābakus, lai ziemā plānajās kedās nesalst kājas, bet citu vajag apķert un sasildīt. Taču pilnīgi visiem jauniešiem ir nepieciešama sajūta, ka viņu saprot. Par to 15 darbības gados pārliecinājušies labdarības organizācijā "palīdzēsim.lv", kurā kā brīvprātīgie šobrīd darbojas ļoti daudzi kādreizējie problēmbērni – pusaudži, par kuriem ziņojis kādas pilsētas sociālais dienests, ceļot trauksmi par jaunieša uzvedību, atkarībām vai ko citu. Visiem palīdzēt nevar, taču parādīt to, ka iespējams dzīvot citādi, gan var.
Pirmo reizi Latvijā, lai smagi cietušam pacientam glābtu dzīvību un no reģiona slimnīcas pārvestu uz Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcu (RAKUS) ārstēšanas turpināšanai, izmantota EKMO atbalsta sistēma. Šī unikālā iekārta, izmantojot pacienta venozās asinis, pārņem slimnieka plaušu vai sirds funkciju un nodrošina to tik ilgi, cik vajadzīgs. Iekārta maksā vairāk nekā 100 000 eiro un Latvijā tika iepirkta kovida pandēmijas laikā. Tolaik izrādījās, ka šī skābekļa atbalsta sistēma kovida pacientiem nemaz īsti nepalīdz. Taču tagad ar tās palīdzību tiešām izdevies glābt jauna vīrieša dzīvību.
Izņemt grūti aizsniedzamu audzēju un vienlaikus atjaunot pacienta seju – tas izdevies Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Onkoķirurģijas klīnikas un Mikroķirurģijas centra ārstiem. Aizstājot vēža skartos audus ar citiem, izdevies pilnībā rekonstruēt gados jaunā vīrieša seju, acs orbītu un augšžokli. Operācija ilga 15 stundu, bet tās plānošanā tika iesaistīti gan labākie ārsti, gan 3D tehnoloģijas.
Daudzās Eiropas pilsētās vakaros iemirdzas tūkstošiem lampiņu un skan pazīstamākās svētku melodijas. Šis ir tradicionālo Ziemassvētku tirdziņu laiks. Viena no Eiropas pilsētām, kas tradicionāli lepojas ar saviem tirdziņiem, ir Berlīne. Lai arī gaisotne tirdziņā ir pozitīva un mierīga, ap to izveidotas drošības barjeras un pasākumu uzrauga kārtībsargi.
11 tūkstoši jauniešu šogad saņēmuši palīdzību Pusaudžu resursu centrā. Vidējais pusaudža portrets – 14 gadu veca meitene, kura dzīvo kopā ar abiem vecākiem, apmeklē skolu, bet viņai ir grūti saprasties ar vienaudžiem, ir uzvedības traucējumi un depresijas pazīmes. Centros strādājošie norāda, ka iespējas palīdzēt ir gana lielas, taču pašam pusaudzim jāgrib atteikties no atkarību izraisošu vielu lietošanas, bet ģimenei jānāk palīgā, tostarp kopā apmeklējot terapiju.
Veselības pārbaudēm autovadītājiem ir jābūt striktākām, un ārstiem tās jāveic pietiekami bieži, norāda Latvijas Radio uzrunātie eksperti. Jautājums par medicīnisko pārbaužu biežumu un kvalitāti tika plaši diskutēts publiskajā telpā pēc traģiskās avārijas sestdien Torņakalnā, kur 91 gadu vecs vīrietis neuzmanības dēļ uzbrauca diviem jauniešiem, no kuriem viens zaudēja dzīvību.
Vai jums arī ir komandanta stunda, bija pirmais jautājums, kuru, saņemot ielūgumu uz Rīgu, uzdeva dakteri Klauni no Ukrainas. Karš viņu prātus pārņēmis tik ļoti, ka pat brauciens uz citu valsti nespēj pārslēgt domas. Nu jau nedēļu Rīgā strādā, mācās un patiesībā arī atgūstas septiņas sievietes, kuras darbu savieno arī ar dakteru Klaunu kustību.
Edgars Grundbergs jeb Edžus. Kārtīgs puika ar bezgala plašu sirdi un redzesloku. Ļoti mīlēja visu latvisko! Dejoja tautas dejas. Šovasar tika uz saviem pirmajiem Dziesmu un deju svētkiem. Ar tieši tādu pašu prieku ballēs dancināja savu māsu un mammu. Tā, ka krekls slapjš līdz pēdējai vīlītei. Spēlēja teātri. Nofilmējās filmā. Bija lielais brālis mazajam Ernestam. Dienā, kad nolika tiesības, tika pats pie sava auto. Ne jau liela un jaudīga, bet tāda, ar kuru braucot tiešām saprast, cik forši ir būt neatkarīgam. Un Spānija... oktobrī studentu apmaiņas programmas ietvaros viņam bija jādodas uz ārzemēm. Bet tam visam svītru pārvilka avārija, kuras iemesli nav noskaidroti joprojām. Edžuka vairs nav. Bet viņa sirds turpina pukstēt un viņa nieres strādā. Viņš kļuva par orgānu donoru trim citiem cilvēkiem. Jo mamma zināja viņa domas par ziedošanu. Un zināja, ko atbildēt ārstiem, kad tiek uzdots ļoti tiešs jautājums. Tāpēc nesāp mazāk. Sāp ļoti. Bet daļa Edgara dzīvo. Viņa abas nieres un sirdi pārstādīja citiem. Sirsniņa tika pusaudzei.
Rīgas rajona tiesa noraidījusi tabakas izstrādājumu vairumtirgotāja "Pro Vape" prasību par 5000 eiro morālā kaitējuma piedziņu no Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas ārsta Alvila Krama. Prasības pamatā bija strīds nevis par smēķēšanas kaitīgumu, bet uzņēmuma pārstāvētā zīmola pārāk biežo nosaukšanu ziņu raidījumā.
Paula Stradiņa slimnīcas A korpusa 2. kārtas pagrabstāvā atklāts pelējums. Lai gan būvnieks, uzņēmums "Velve" visas pelējuma skartās virsmas ir demontējis par saviem līdzekļiem, tiks pieaicināti neatkarīgi eksperti no "Bior" un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU), lai pārbaudītu telpas.
Pieminot Stradiņa slimnīcas infektologu, kolēģi un draugu Paulu Aldiņu, ceturtdien, 23. novembrī, pasniegta viņa piemiņas stipendija jaunajam ārstam. To saņem Rīgas Austrumu slimnīcas infektoloģe Anna Žilde. Lai gan kovida infekcija Paulam Aldiņam izrādījās liktenīga, viņš turpina dzīvot draugu atmiņās un iedvesmo jaunos kolēģus.
