Četri Latvijas Literatūras gada balvas nominanti kategorijā "Labākais dzejas autordarbs" pierāda, ka vislabākais veids, kā iekapsulēt laiku, tā īpatnības, dzīvi, vietas un pat veselu tautu, ir dzeja un tās valoda, kurā iespējams saglabāt, izstāstīt, izdomāt un arī atzīties – varbūt ne gluži mīlestībā, bet cilvēcībā gan.
Autora ziņas
2023. gada labākos atdzejojumus vieno rūpīga iedziļināšanās oriģināltekstā un tikpat neatlaidīga un atbildīga tā pārnešana latviešu valodā. Guntara Godiņa, Raimonda Ķirķa, Ingmāras Balodes, Jāņa Elsberga, Māra Salēja un Māras Poļakovas pagājušajā gadā paveiktais dēvējams par misiju. Tā ir nodošanās atdzejotāja darbam ar tādu spēku un varēšanu, ka Latvijas Literatūras gada balvai nominētajos darbos nepaliek ne rindiņas brīvas vietas šaubām par latviešu valodas varēšanu, spēku un bagātību. Misija – valoda – ir izpildīta.
Latvijas Literatūras gada balvas nominantus kategorijā "Spilgtākā debija" šogad vieno klusums. Klusumā glabāti, bet nu izstāstīti, grāmatas varoņu noslēpumi atklājas Rutes Kārkliņas pirmajā stāstu grāmatā "Ellīgi skaisti noslēpumi", ieskatīšanās sevī un sava klusuma sadzirdēšana apkārtējā troksnī iezīmējas Lindas Gabarajevas debijas dzejas krājumā "Apļi", klusos, bet humorpilnos dzīves vērojumos dalās Rolands Virks īso stāstu grāmatā "Cilvēki man nepatīk", bet jaunais autors Gusts Ābele debijas romānā "Pasaulē mīļākais klusums" raksta par pusaudzībai raksturīgajiem iekšējiem pārdzīvojumiem.
Latvijas Literatūras gada balvas (LALIGABA) kategorijā "Labākais literatūras autordarbs bērniem" šogad nominanti – izcilnieki. Visi četri šogad balvai izvirzītie autori Latvijas Literatūras gada balvu konkrētajā kategorijā jau reiz saņēmuši, bet piecus balvai nominētos autordarbus vieno prasmīgs darbs ar valodu un māka radīt pasauli, kurā viegli noticēt tās autentiskumam.
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir pagājuši divi gadi jeb 730 dienas. Tie ir bijuši šoka, baiļu un nāves pilni divi gadi, kuros gandrīz katru dienu esam saskārušies ar Krievijas iznīcinošo dabu un Ukrainas neatlaidīgo cīņassparu. Stāstīt par netaisnību un aicināt uz pretsparu turpina arī autori, kas apņēmušies neļaut aizmirst pāridarījumu.
Piemēra rādīšana, priekšā lasīšana, pārdomāta grāmatu izvēle un diskusijas par izlasīto – tie ir vairāki veidi, kā grāmatu lasīšanu savās ģimenēs veicina aktieris un režisors Intars Rešetins-Pētersons, Latvijas Televīzijas raidījuma "Literatūre" vadītāja un bērnu satura producente Marta Selecka un rakstniece, žurnāliste Zane Zusta.
2023. gadā iznākušas sešas latviešu autoru oriģināldzejas grāmatas bērniem. Svaigu, košu un aizraujošu pienesumu bērnu dzejas plauktā sola arī 2024. gads. Taču šobrīd, kad par lasītājiem cīnās ikviena grāmata un sabiedrībā viļņojas satraukums par bērnu lasītprasmi, stāstīt par dzeju un izcelt jaunākos krājumus ir būtiskāk nekā jelkad.
Klāt jauns gads, kas allaž nāk ar kaudzi jaunu apņemšanos. Lasīt vairāk noteikti ir viens no labākajiem mērķiem, un to realizēt var palīdzēt izdevniecības, kas 2024. gadam gatavo daudz jaunu, aizraujošu un īpašu izdevumu. Arī šogad aicinām ieskatīties izdevniecību jaunā gada plānos un izveidot savu obligātās literatūras sarakstu.
Bērnu lasītprieks joprojām ir uzmanības centrā, un tā aktualitāte iet roku rokā ar vājajiem lasītprasmes rādītājiem, ko atklāj jaunākie pētījumi. Liela loma grāmatu mīlestības veicināšanā ir skolai, taču lasītprieka pamatus veidojam tieši ģimenē, kur ar attieksmi un gādību mācām attiecības ar grāmatu, veidojam lasītprieka paradumu un rādām, ka lasīšana joprojām ir viens no vērtīgākajiem brīvā laika pavadīšanas veidiem.
Izskan 2023. gads – emocionālu un daudziem noteikti arī profesionālu izaicinājumu pilns. Vairākiem latviešu autoriem nu jau gandrīz aizgājušais gads iekrāsojas sasniegumu, jaunradītu tekstu, tulkojumu un izdotu grāmatu gaismā. Daudz laika pavadīts arī kolēģu rakstītajās rindās, tāpēc ieskatīsimies arī mēs desmit latviešu autoru spilgtākajos 2023. gada piedzīvojumos lappusēs.
15. decembrī sākas nu jau gadskārtējais Latvijas sabiedrisko mediju labdarības maratons "Dod pieci!", kas šogad iestājas par atbalstu riskam pakļautiem bērniem un jauniešiem. Stāsti par vilcēniem, norakstītajiem, aizmirstajiem, vardarbībai pakļautajiem un bez mīlestības augušajiem dzīvo mums tuvumā. Arī grāmatās, latviešu un ārzemju autoru romānos, ieskanas tēma par neredzamajiem bērniem. Mūsu izvēle – tos ieraudzīt.
Vardarbība mēdz būt dažāda, bet reizēm tā ir tik viltīga, ka gandrīz nepamanāma. Citreiz tā sadraudzējas ar vainas sajūtu un citiem stāsta, cik grūti dzīvot šajā pasaulē. Vēl viņai ļoti patīk bailes, kas kā vairogs iet pa priekšu visur, kur apmetas vardarbība. Tā ir viltīga, jo sišanai mēdz izmantot ne tikai vārdus, bet reižu pa reizei arī pavisam neuzmanīga, jo piemirsusi, ka arī pret to pastāv ieroči.
Viens no mūsdienu sabiedrības aktuālākajiem un karstākajiem jautājumiem ir bērnu lasītprieks. Mums ir skaidri iemesli, kāpēc vēlamies, lai bērni lasīšanu uztver veselīgi un iemācās baudīt rakstīto tekstu, taču mazāk skaidri ir veidi, kā bērnos sēt un audzināt lasīšanas prieku. Eksperti un pedagogi apgalvo, ka pieaugušo piemērs ir panākumu atslēga, un lasošiem vecākiem, visticamāk, izaugs tikpat grāmatas mīloši bērni. Vai tā patiešām ir?
Rudens tumsa sākusies, un jau tagad zināms, ka tā nekontrolējami un nenovēršami ielīdīs namos un būdiņās, bulvāros un šķērsielās. Šis ir šausmu literatūras laiks, vakari, kuros naktslampiņas staros iegrimt lappusēs, bailēs mirdzošās un stindzinošās. Cienot plašo un bagātīgo šausmu literatūras žanru, apzinos, ka tā zari un atzari ir teju bezgalīgi. Tomēr saskaldot šausmu un baiļu literatūras plauktu divās nosacītās daļās, iespējams nodalīt grāmatas, kurās dominē šausmas, kas mīt kaut kur ārpusē, – spokos, garos, milžos, nešķīsteņos vai slepkavās. Taču tikpat liels un nekontrolējams ļaunums mājo cilvēkā pašā. Tas izplešas tāpat kā tumsa un pārņem visu sev apkārt, bet pretī tam stāties var vien gaiša cilvēcība un cerība.
Klāt skolēnu rudens brīvlaiks, tātad arī vairāk laika lasītpriekam un aizraujošai grāmatai. Veļu mēnesī, oktobrī, labi iederētos lasāmviela, kurā meklēt un atrast baisus un pavisam draudzīgus spokus, mistiskus tēlus un maģiskus notikumus, bailes un šermuļus, bet pats galvenais – daudz gaismas un cerības par to, ka arī spokos nav pazudusi labestība un cilvēcība.
Tūlīt, tūlīt viss ies gaisā – no 6. līdz 8. oktobrim Siguldā norisināsies pirmais Bērnu un jauniešu literatūras festivāls – ļoti svarīgs notikums Latvijas grāmatu un īpaši bērnu literatūras kontekstā. Viena no festivāla centrālajām asīm Rūta Briede atzīst, ka pēdējās dienas līdz festivāla sākumam ir smaga darba pilnas, taču visu organizatoru karstākā vēlme ir strādāt tā, lai festivāla apmeklētāji nesajūt ne grama smaguma. Sarunā ar Rūti Briedi iespējams ieskatīties festivāla tapšanas aizkulisēs un vismaz pa mazu šķirbiņu ielūkoties mākslinieku un ilustratoru ikdienas darbā un radošajā procesā, kur bez smaga un cītīga darba tikpat svarīga ir arī radošā laime. Kad tā ienāk radošajā procesā, noslēpt to nav iespējams.
Jau pēc nedēļas Siguldu ieskandinās bērnu čalas un prieka izsaucieni – oktobra sākumā rudens galvaspilsēta uz dažām dienām taps arī par bērnu literatūras galvaspilsētu, jo no 6. līdz 8. oktobrim Siguldā norisināsies pirmais Bērnu un jauniešu literatūras festivāls. Starp daudzajiem festivāla viesiem redzams arī lietuviešu autores Kotrīnas Zīles vārds. Intervijā portālam LSM bērnu un jauniešu literatūras autore atzīst, ka šādiem festivāliem ir liela ietekme bērnu un ģimeņu lasītprieka veicināšanā. Rakstniekam tās ir arī emocijas un iespēja vaigu vaigā satikt savu lasītāju, tie ir svētki, kas uzspodrina ikdienas darbu, kurā netrūkst arī smagu un sarežģītu radošo lēmumu.
Turpinās septembris – pārmaiņu mēnesis, kurā tā vien gribas mesties jaunos izaicinājumos un projektos, sākt jaunu dzīvi vai vismaz sagādāt siltāku rudens kārtu. Šis ir laiks, kad vērojam un prātojam par ceļiem, kurus ejam, un tiem, kas vēl priekšā. Vislabākais laiks, kad izvēlēties pavisam citu taku vai uzcelt necaurejamu žogu lielceļam, kas jau sen tikai apgrūtina. Grāmatas ir viens no aizraujošākajiem veidiem, kā iepazīt dažādu cilvēku dažādās izvēles un ceļus, ko tie lēmuši iet. Tie nereti ir ļoti personiski stāsti, kas norakstīti no pašu dzīves, bet reizēm tās ir poētiskas daiļliteratūras lappusēs, kuru centrā cilvēka patības meklējumi.
Klāt septembris – rudens pirmais mēnesis, kas iezīmējas ar pārmaiņām dabā un izmaiņām ikdienā. Jaunais mācību gads nozīmē arī jaunu sākumu, varbūt jaunus draugus, kādam pilnīgi noteikti arī jaunu sevi. Atrast un saprast sevi ir pusaudžu laika svarīgākais uzdevums – sarežģīts, reizēm šķietami neiespējams, bet ļoti nozīmīgs. Grāmatas šeit var būt labs palīgs – ceļa rādītājs, izgaismotājs un nereti arī policists, kas izceļ pusaudžu laika emocionālās šūpoles un dzīvi tuvu neprāta robežai.
Šis gads latviešu oriģinālliteratūrā bērniem iezīmējas ar kādu neparastu faktu – trīs latviešu autores uzrakstījušas savu grāmatu turpinājumus. Pavasarī iznākusi Agneses Vanagas "Plastmasas huligānu" trešā daļa "Plastmasas huligāni. Tas ir murgs!" (autorizdevums, 2023), cienītājus ar sērijas "Mākslas detektīvi" nu jau septīto grāmatu "Slepenā parole" ("Neputns", 2023) iepriecinājusi Luīze Pastore, un pēc vairāk nekā desmit gadu pārtraukuma pie lasītājiem atgriežas suņuki Tango un Tūtiņa Māras Zālītes grāmatā "Tango un Tūtiņa sēnēs" ("Liels un mazs", 2023). Tās ir trīs grāmatas, kas izceļas ar rūpīgu un atbildīgu autordarbu un iespēju lasītājam grāmatas lappusēs iejusties detektīva ādā.
Ceļojumi mēdz būt dažādi – aizraujoši, bet reizēm rutīnas pilni, atbrīvojoši, bet nereti arī ļoti biedējoši. Mēs ceļojam, lai atpūstos, mainītos, atgūtos vai atjaunotos. Ceļojumi ir uzdrīkstēšanās un bieži vien arī nepieciešamība, kuru mēdzam atlikt laika vai naudas trūkuma dēļ. Taču rakstnieki un to radītie, bet reizēm arī uz savas ādas piedzīvotie stāsti kalpo kā atgādinājums – ļauties ceļam ir vitāli nepieciešams ne tikai cilvēciskās krīzes brīžos.
Pēc ilgākas pauzes latviešu lasītājus atkal priecē vairāki jaunumi dzejas plauktos. Savus talanta cienītājus ar nu jau astoto grāmatu "Par bites tiesu" (Jānis Roze, 2023) pārsteidz Andris Ogriņš. Pēdējās desmitgades dzejas apkopojis Jānis Elsbergs grāmatā "Bez variantiem" (Aminori, 2023), bet Lindai Gabarajevai iznācis debijas krājums "Apļi" (Neputns, 2023).
Grāmatām un lasīšanai piemīt kāda burvīga īpašība – lasītājs nekad nevar zināt, kur lappuses to aizvedīs. Šo, protams, var uztvert filozofiski, taču nereti ir tā, ka grāmatās izlasītais patiesi iedvesmo ceļojumiem – tāliem vai tuviem, īstiem vai šķietami pavisam neiespējamiem. Ceļošana lappusēs stipri atšķiras no ceļošanas dzīvē, taču labi stāsti par neiepazītām, teiksmainām, eksotiskām vai varbūt pavisam tuvām zemēm noteikti rosina paplašināt arī īstās dzīves apvāršņus.
Katrs jauns gads lasītāja dzīvē sākas ar jaunām cerībām un gaidām arī šogad satikties lappusēs ar priekā trīcošu sirdi, pārsteigumā ieplestām acīm un neticībā aizrautu elpu. Neticami, bet 2023. gads jau pusē, tāpēc vērts ieskatīties pirmā pusgada grāmatu iespaidos un noskaidrot, kuras 10 visvairāk aizrāvušas grāmatu blogerus un apskatniekus. Lai šis grāmatu saraksts kalpo par iedvesmu jaunas lasāmvielas atrašanai un vasarā izlasāmo grāmatu saraksta papildināšanai!
Lasīšana vasarā iet roku rokā ar dzīves baudīšanu. Vai to darāt pie jūras vai kafejnīcas vasaras terasē, šiem mirkļiem piederīga ir arī grāmata. Vērts ieskatīties arī bērnu grāmatu jaunumu plauktā – kas zina, varbūt tieši te atradīsiet savas vasaras īsto grāmatu. Tādai noteikti jābūt, jo lappuses, tāpat kā āda, prot uzsūkt ne tikai saules starus, bet arī siltākās vasaras atmiņas.
Rakstnieces Zanes Nuts vārds noteikti zināms visiem romantisko romānu lasītājiem, kā arī tiem, kas ar interesi seko līdzi literārajiem procesiem latviešu literatūrā. Zane, sākusi kā autore, kas veiksmīgi izdod tā saucamos pašizdevumus, nu nokļuvusi izdevniecības "Latvijas Mediji" paspārnē. Taču šis nav stāsts par (ne)piederību izdevniecībai, drīzāk par nodošanos rakstīšanai, pieņemot to kā dzīves izaicinājumu, mācību stundu un iespēju iepazīt sevi.
2022. gadā latviešu valodā tulkoti literatūras izcilnieki, tie ir autori, kas ieguvuši pasaules slavu un kurus ar lielu rūpību tulkojuši mūsu tulkotāji. Šogad Latvijas Literatūras gada balvas tulkojuma kategorija sadalīta divās daļās, atsevišķi izceļot dzejas un prozas tulkojumus – tik bagātīgs un īpašs bijis šis gads literatūrā. Taču kā būtiskāko vadmotīvu šajā kategorijā būtu jāizceļ neizmērojami lielā valodas mīlestība. Šīs mīlestības vārdā tapušie tulkojumi pierāda tulkotāja darba lielo spēku radīt, pārradīt un arvien uzturēt dzīvas vismaz divas valodas – to, kuru tulko, un to, kurā tulko.
Latvijas Literatūras gada balvas spilgtāko debitantu kategorijā šogad iezīmējas uzdrīkstēšanās. Jaunais autors Toms Deimonds Barvidis uzdrīkstējies piedalīties Jauno rakstnieku konkursā, Ilmārs Zvirgzds no tulkotāja drosmīgi ienācis rakstnieku darba laukā, mākslinieks Māris Bišofs savus pasaules novērojumus uzdrošinājies uzzīmēt arī vārdos, savukārt Marijas Luīzes Meļķes debija literatūrā ir sen gaidīta likumsakarība.