Ar plānoto finansējumu turpmākajos gados nebūs iespējams panākt uzlabojumus valsts autoceļu tīklā, ceļu nozares konferencē pauda VSIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis. Galvenais nākamo gadu mērķis būs saglabāt pēdējos četros piecos gados sasniegto līmeni, atjaunojot ceļu segumu.
Autora ziņas
Saeimas deputāti turpina vērtēt iniciatīvu ļaut skolēniem sliktas atzīmes labot vairāk nekā tikai vienu reizi. Iniciatīvu platformā "manabalss.lv" pieteikusi kāda skolniece, kuru satrauc plānotā vērtēšanas noteikumu maiņa, kas paredz ļaut skolēniem katrā priekšmetā labot tikai vienu atzīmi.
Cietušie neklusē – arvien vairāk Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas studenšu ir vērsušās pie Studējošo pašpārvaldes ar iesniegumiem, kuri parakstīti ne-anonīmi. Turklāt iesniegumos esot minēti to mācībspēku vārdi, kas šonedēļ jau izskanējuši publiski un vēl arī citi. Vienā gadījumā rektors Guntars Prānis kopā ar studenti nekavējoties devies uz Valsts policiju.
Vai skolās ir vieta viedierīcēm? Saeimas atbildīgajā komisijā trešdien, 13. martā, skatīta portāla "ManaBalss.lv" iniciatīva, lai aizliegtu personīgās viedierīces sākumskolā un pamatskolā. Iniciatīvas autors cer, ka tā izdotos uzlabot skolēnu sekmes un spēju koncentrēties mācībām, kas it sevišķi svarīgi ir jaunāko klašu bērniem.
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) rektors Guntars Prānis neplāno atkāpties no amata. Par šo lēmumu viņš paziņoja otrdien, 12. martā, pēc tam, kad neuzticību viņam izteica akadēmijas padome saistībā ar iespējamiem pasniedzēju uzmākšanās gadījumiem, par ko ziņoja LTV raidījums "Kultūršoks", publicējot septiņu akadēmijas studenšu liecības. Valsts policijā informēja, ka Mūzikas akadēmijas sakarā pārbaudi pašlaik veicot Valsts policijas Organizētās noziedzības smago un sērijveida noziegumu apkarošanas pārvalde.
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) rektors Guntars Prānis sarunā ar Latvijas Radio noliedz, ka būtu zinājis par iespējamiem pasniedzēju uzmākšanās gadījumiem, par ko 8. martā ziņoja LTV raidījums "Kultūršoks", publicējot septiņu akadēmijas studenšu liecības. Tikmēr JVLMA padome izplatījusi paziņojumu, ka aicina rektoru atkāpties no amata.
Dailes teātris ceturtdien, 7. martā, parakstījis līgumu ar uzņēmumu SIA "Pillar Contractor" par teātra Mazās zāles pārbūvi. Projektā paredzēta, piemēram, zāles grīdas pazemināšana, lai uzlabotu redzamību un palielinātu skatītāju ietilpību no 150 līdz 350 vietām, balkona izbūve, kā arī skatuves telpas paaugstināšana, informēja Dailes teātrī.
Latvijai šobrīd militāra apdraudējuma nav, uzsver Nacionālie bruņotie spēki (NBS), militārie eksperti un Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Tādēļ informatīvajā telpā pēdējā laikā izskanējušās dažādu avotu tendenciozās spekulācijas par iespējamu apdraudējuma pieaugumu Eiropā, tostarp Latvijā, ir jāvērtē ļoti kritiski. NBS vadība arī aicinājusi iedzīvotājus nedalīties tālāk ar šādiem apdraudējuma vēstījumiem, lai neatbalstītu Krievijas propagandas mašinēriju, kura mēģina sēt bailes par iespējamu uzbrukumu Latvijai vai citai NATO dalībvalstij.
Vai priekšvēlēšanu aģitācijā tās autoram būs jāinformē sabiedrība par mākslīgā intelekta izmantošanu? Varbūt regulējumam šajā jomā jābūt visaptverošākam? Kur un kad sākas mākslīgais intelekts, un vai vispār ir iespējams novilkt striktu robežu? Par šiem jautājumiem otrdien, 5. martā, sāka spriest Saeimas atbildīgajā komisijā, kas sākusi izskatīt Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ierosinātos grozījumus Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā.
Nevalstiskās organizācijas aicina būvobjektos nodrošināt vides pieejamības speciālistus, tā novēršot potenciālo ēku nepieejamību cilvēkiem ar invaliditāti. Šobrīd uzraudzības un kontroles par būvobjektiem neesot, kā rezultātā jaunbūves ir pieejamas vai nu daļēji, vai arī nav pieejamas vispār cilvēkiem ar invaliditāti, uzsvēra Saeimas atbildīgajā komisijā.
Arvien plašāk izskan vēstījumi, ka Krievija karā Ukrainā uzvarēs un tad uzbruks NATO, tostarp Baltijas valstīm, taču tādas informācijas operācijas tiek izplatītas ar nolūku – šobrīd panikai nav nekāda pamata, militāru draudu arī nav, intervijā Latvijas Radio uzsvēra NATO stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts. Arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ("Jaunā Vienotība") intervijā Latvijas Radio uzsvēra, ka Latvijā varam justies droši, taču jāsaprot, ka dzīvojam hibrīdkara apstākļos.
Ziemas mēnešos uz Latvijas un Baltkrievijas robežas esot novērots klusums, un aptuveni septiņas nedēļas neesot konstatēts neviens migrantu mēģinājums nelegāli iekļūt Latvijā. Vienlaikus Valsts robežsardzes (VRS) rīcībā esot nonākusi "risku informācija", ka pārkāpumu skaits atjaunosies. Piemēram, trešdien robežsardze konstatējusi jau 20 migrantu mēģinājumus nelikumīgi šķērsot robežu.
Pēc novadu reformas aizvien turpinās atsevišķu pašvaldību mēģinājumi atdalīties no esošā novada. Otrdien Saeimas atbildīgā apakškomisija skatīja jautājumu par portālā "Manabalss.lv" iesniegto iniciatīvu atdalīt Babītes kādreizējo novadu no Mārupes novada. Par novadu sadalīšanu parlaments varētu lemt, atverot novadu reformas likumu Varakļānu novada dēļ.
Policistu Latvijā ir par maz, un nepieciešams steidzami rīkoties, jo tas ir arī valsts drošības jautājums, norāda Valsts policijas (VP) vadība. Policistu atbirums vislielākais bijis 2022. gadā, taču turpinājies arī pērn. Un arī "Eirostat" dati liecina, ka pie mums rādītāji ir vieni no zemākajiem Eiropā. Rīgā trūkst 41% amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi, bet Latvijā vidēji trūkst ceturtā daļa nepieciešamo policijas amatpersonu.
Veselības ministrijas (VM) paziņojums, ka Rīgas Dzemdību nams nav atbilstošs mūsdienu prasībām, slimnīcas kolektīvam bijis pārsteigums un raisījis neizpratni, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja "Rīgas Dzemdību nama" valdes priekšsēdētāja Santa Markova.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) saņēmis 47 jaunos operatīvos transportlīdzekļus, kas speciāli radīti, lai brigāde varētu strādāt divu cilvēku sastāvā. Iepriekš brigādē lielākoties bija trīs cilvēki. Pārmaiņu mērķis – lai mediķi neatliekamās situācijās būtu ātrāki un pacientiem pieejamāki, un tas nozīmē, ka mainās ne vien brigāžu sastāvs, bet tiek arī uzlabotas personāla zināšanas.
Vairāk nekā gadu Latvijā darbojas ukrainietes Olgas restorāns "Green Pumpkin.UA", tāpat jau nepilnu mēnesi ir iespējams apmeklēt arī ukrainietes Irinas kafejnīcu "Smakoliki". Abas sievietes Ukrainā nestrādāja ēdināšanas nozarē, taču, sākoties Krievijas iebrukumam, devušās pēc patvēruma uz Latviju, kur arī nolēmušas uzsākt savus uzņēmumus un kaut mazu daļu no Ukrainas piedāvāt Latvijai.
Pērn dažādos veidos no iedzīvotājiem izkrāpti kopumā vairāk nekā 8,5 miljoni eiro, liecina Valsts policijas (VP) apkopotā statistika. Trešais izplatītākais krāpšanas veids uzreiz pēc krāpnieciskiem telefonzvaniem un investīciju krāpšanām bijusi smikšķerēšana jeb krāpniecisku īsziņu sūtīšana. Arī šogad viltus īsziņu sūtītāji ir aktīvi un novērots jauns krāpšanu vilnis, kad noziedznieki sūta īsziņas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vārdā.
Saeimā turpina izskatīt Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) iniciatīvu noteikt, ka streika vienošanos neizpilde nozīmētu valdības atkāpšanos. Arodbiedrība gatava diskutēt, vai obligāti būtu jāatkāpjas visai valdībai vai nozares ministram, tikmēr Izglītības ministrija, Valsts kanceleja un arī premjere nepauž atbalstu šāda nosacījuma ieviešanai.
Latvijā joprojām nav sistēmas, kā nodrošināt zāļu krājumus ārkārtas situācijās, kad starptautiskās piegādes Latvijā var tikt traucētas. Tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā, ka absolūts vairākums jeb 94% no mūsu tirgū esošajiem medikamentiem ir importēti. Lai arī patlaban ar kritisko zāļu pieejamību problēmu nav un zāļu apgādes sistēma darbojas labi, joprojām neatrisināts jautājums ir par valsts zāļu rezerves fondu krīzes situācijām.