Sestdiena, 20. aprīlis

Vārda dienas: Mirta, Ziedīte

Latvijas Sabiedriskie Mediji
Rīgā +2 °C, R/DR vējš, 2m/s
LSM Bērnistaba

Agija Tomme (Kalve)

LSM autore

Apskatīt autora rakstus: Latviski

Autora ziņas
Kompliments vai seksuāla uzmākšanās? Psihoterapeite skaidro robežu izplūšanu
Kompliments vai seksuāla uzmākšanās? Psihoterapeite skaidro robežu izplūšanu
Publiski izskanot studenšu liecībām par pasniedzēju seksuālu uzmākšanos, turklāt vairākās augstskolās, uzbangojušas diskusijas par akadēmisko ētiku un robežām profesionālā vidē. Tomēr cilvēkstāstos slēpjas dziļāks vēstījums par to, kā sabiedrība kopumā reaģē uz upura varmākas dinamiku, kā tiek uztvertas varas attiecības un iespējama robežu pārkāpšana. Uzsākot rakstu sēriju un pētot robežlīniju izplūšanu, kā dēļ ir tik sarežģīti pārtraukt un runāt par vardarbību, LSM.lv uz sarunu aicināja ārsti, bērnu un jauniešu psihoterapeiti Ingrīdu Ratenieci.
Psihiatre un narkologs: Alkohola atkarība ir attiecību slimība
Psihiatre un narkologs: Alkohola atkarība ir attiecību slimība
Nesen ir noslēdzies ikgadējais "sausā janvāra" jeb alkohola abstinences izaicinājums, kas, ja alkohola lietošana ikdienā ir bijusi klātesoša, varētu raisīt pretrunīgas jūtas un jautājumu – "Vai man turpināt atturēties?" Turpinot rakstu sēriju par dzīvi skaidrā, pētot alkohola pārmērīgas lietošanas un alkoholisma saknes sabiedrībā, LSM.lv aicināja uz sarunu divus speciālistus – Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra (RPNC) Ambulatorā centra ar stacionāru "Veldre" un veselības centra "Vivendi" psihiatri Lindu Rubeni, kā arī RPNC narkologu un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikas rezidentu psihoterapijā Mārtiņu Ennīti.
Vai izkļūšanai no alkohola varas pietiek ar brīvo gribu? Psihiatres un narkologa viedoklis
Vai izkļūšanai no alkohola varas pietiek ar brīvo gribu? Psihiatres un narkologa viedoklis
Nesen ir noslēdzies ikgadējais "sausā janvāra" jeb alkohola abstinences izaicinājums, kas, ja alkohola lietošana ikdienā ir bijusi klātesoša, varētu raisīt pretrunīgas jūtas un jautājumu: "Vai man turpināt atturēties?" Turpinot rakstu sēriju par dzīvi skaidrā, pētot alkohola pārmērīgas lietošanas un alkoholisma saknes sabiedrībā, LSM.lv aicināja uz sarunu divus speciālistus – Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra (RPNC) Ambulatorā centra ar stacionāru "Veldre" un veselības centra "Vivendi" psihiatri Lindu Rubeni, kā arī RPNC narkologu un RSU Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikas rezidentu psihoterapijā Mārtiņu Ennīti.
Alkohola (ne)lietošana. Vai tiešām dzeršana dod laimes sajūtu, kuras zaudējums ir nepārvarams?
Alkohola (ne)lietošana. Vai tiešām dzeršana dod laimes sajūtu, kuras zaudējums ir nepārvarams?
Vairāk nekā desmit gadus janvāris pazīstams kā ikgadējais "sausais mēnesis", kurā piedalās cilvēki visā pasaulē. Lai gan alkohols ir kancerogēns un tā lietošanai ir bīstamas sekas gan individuālā, gan sabiedrības līmenī, tomēr atteikšanās no grādīgajiem dzērieniem var šķist kā pārdrošs izaicinājums. Vai patiešām alkohola lietošana ietver laimes sajūtu, kuras zaudējums ir nepārvarams? LSM.lv uzsāk rakstu sēriju par dzīvi skaidrā, pētot alkohola pārmērīgas lietošanas un alkoholisma saknes sabiedrībā.
Siltināt attiecības, ne tikai ēkas. Psihoterapeite par vientulību svētku laikā
Siltināt attiecības, ne tikai ēkas. Psihoterapeite par vientulību svētku laikā
Laimīga ģimene pamostas svētku rītā, sapošas un bez steigas dodas ciemos pie tuviniekiem, kur valda mierīga gaisotne, skan klusa Ziemassvētku mūzika, visi viens otru apmīļo, dāvā dāvanas un ir pateicīgi par būšanu blakus. Tas ir stāsts, kas pieder kino ekrānam un reizēm arī mums pašiem – taču daudzus cilvēkus svētku laikā piemeklē vientulības sajūta. Turpinot rakstu sēriju par atšķirtības ietekmi uz veselību, ārste psihoterapeite Gunta Rijkure sarunā ar LSM.lv piedāvāja palūkoties uz vientulību jaunā perspektīvā, meklējot praktiskus risinājumus vientulības sāpju mazināšanai.
Vientulības klusā epidēmija – pielīdzināma fiziskām sāpēm un skar arī jaunus cilvēkus
Vientulības klusā epidēmija – pielīdzināma fiziskām sāpēm un skar arī jaunus cilvēkus
Laikā, kad televīzijas ekrānus piepilda Ziemassvētku filmas un sociālajos tīklos parādās svinīgas draugu fotosesijas ģimenes lokā ar glīti iesaiņotām dāvanām un izrotātu eglīti, dabiska reakcija ir salīdzināt. Ar sevi, savu ģimenes situāciju un attiecībām, finansiālo stāvokli. Kāds salīdzina un aizmirst, bet citam tas varētu rosināt vientulības sajūtu, kas, protams, ir universāla un cilvēciska pieredze. Taču ilgstoša, sāpīga vientulības klātbūtne rada sekas – pētījumi parāda, ka gan sociāla izolētība, gan tās psiholoģiskā komponente – vientulības sajūta – negatīvi ietekmē vispārējo veselības stāvokli.
Ārste psihoterapeite Gunta Andžāne: Jebkuras dzemdības ir trauma
Ārste psihoterapeite Gunta Andžāne: Jebkuras dzemdības ir trauma
Lai gan pēdējo četru gadu laikā Veselības inspekcija ir saņēmusi 159 iesniegumus par aprūpes kvalitāti ginekoloģijā un dzemdniecībā un nav konstatējusi ar dzemdībām saistītu vardarbību, sabiedrībā arvien plaši izskan sieviešu stāsti par traumatiskām un vardarbīgām dzemdībām Latvijas dzemdību iestādēs. Kā sarunā ar LSM.lv atklāja ārste psihoterapeite, Latvijas Ārstu psihoterapeitu asociācijas (LĀPA) prezidente, Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) Ētikas komisijas priekšsēdētāja vietniece un Latvijas Universitātes (LU) pasniedzēja Gunta Andžāne, dzemdību traumatisms ir daudz plašāks jēdziens, kas bieži sākas jaunās māmiņas vēl neapzinātā vecumā – viņas pašas attiecībās ar savu māti.
Novērsties vai diskutēt. Kā izturēt komunikāciju ar Krievijas agresijas atbalstītāju
Novērsties vai diskutēt. Kā izturēt komunikāciju ar Krievijas agresijas atbalstītāju
Covid-19 ir bijusi trīskārša – ekonomiska, medicīniska un psiholoģiska – krīze, kurai pēdējā mēnesī ir pievienojies trauksmes avots tepat kaimiņos. Karš Ukrainā ir prasījis daudz spēka un resursu gan no tiem, kas aizstāv savu zemi, gan tiem, kas dzīvo līdzi. Taču, lai gan šī krīze daudzus vieno, ikdienā nereti nākas saskarties ar dezinformācijas viļņiem – reizēm attālos digitālos avotos, reizēm – tuvinieku starpā. Ārsts psihoterapeits Jānis Vītiņš LSM.lv dalījās ieteikumos un novērojumos, kā veidot komunikāciju ar līdzcilvēkiem, kas atbalsta Putina režīma agresiju, tostarp salīdzinot Ukrainas krīzi ar sabiedrības šķelšanos jautājumos par vakcināciju.
Kas rada FOMO jeb bailes kaut ko palaist garām internetā?
Kas rada FOMO jeb bailes kaut ko palaist garām internetā?
Sociālajos tīklos arvien biežāk var manīt burtu virknējumu FOMO, kas ir cēlies no angļu valodas (fear of missing out) un burtiski tulkojot nozīmē – bailes kaut ko palaist garām vai nokavēt. Tagad par to runā virtuālās realitātes kontekstā, jo tieši attiecībā uz šo vidi cilvēki izjūt bailes kaut ko palaist garām un tādēļ ik pa laikam ķer pēc telefona, taču būtībā tas nav nekas jauns, LSM.lv skaidroja ārsts psihoterapeits un pediatrs, Latvijas Ārstu psihoterapeitu asociācijas (LĀPA) biedrs Andis Užāns.
Ķirurgs: Trombs no vakcīnas vai hormonālās kontracepcijas vien nevar rasties
Ķirurgs: Trombs no vakcīnas vai hormonālās kontracepcijas vien nevar rasties
Izskanot ziņām par trombozes risku pēc “AstraZeneca” vakcīnas, to sāk salīdzināt ar iespējamību izveidoties trombam, lietojot hormonālo kontracepciju. Visdrīzāk tādēļ, ka ārkārtīgi retie asins trombu veidošanās gadījumi novēroti arī jaunām sievietēm. Kontracepcijas gadījumā šāds risks ir krietni lielāks, vēl ievērojamāks – pēcdzemdību periodā. Taču trombs nevar veidoties no vakcīnas vai hormonālās kontracepcijas vien, LSM.lv uzsvēra Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) asinsvadu ķirurgs, Latvijas Universitātes profesors Dainis Krieviņš.
Apmātība ar ēdienu. Kur slēpjas iemesli ēšanas traucējumiem?
Apmātība ar ēdienu. Kur slēpjas iemesli ēšanas traucējumiem?
Ēšanas traucējumi ir izplatīti, bīstami un grūti pamanāmi, un diemžēl ar tiem saskaras arvien vairāk jauniešu, intervijā LSM.lv norādīja ārste psihoterapeite, starptautiski atzīta pieaugušo un bērnu psihoanalītiķe Silvija Lejniece. Anoreksijas un bulīmijas attīstībā liela loma ir ģimenei – nereti ēšanas traucējumi tiek nodoti no paaudzes paaudzē.  
Kāpēc latvieši neizrāda emocijas? Saruna ar ārstu Tarasu Ivaščenko
Kāpēc latvieši neizrāda emocijas? Saruna ar ārstu Tarasu Ivaščenko
Latvieši ir tauta, kas dzied, dejo un... neizrāda emocijas. Ārsts psihoterapeits, psihosomatiskās  medicīnas speciālists Tarass Ivaščenko sarunā ar LSM.lv atzina, ka latviešiem ir grūtības atpazīt emocijas un runāt par tām, taču neesam vieni – līdzīgi ir citi ziemeļvalstu iedzīvotāji. Nespēja izpaust emocionālos stāvokļus var novest gan pie savstarpējo attiecību pasliktināšanās un komunikācijas grūtībām, gan veicināt virkni psihosomatisku saslimšanu.
Pieslieties Covid-19 noliedzējiem ir kārdinoši. Saruna ar garīgās veselības speciālistiem
Pieslieties Covid-19 noliedzējiem ir kārdinoši. Saruna ar garīgās veselības speciālistiem
Jo ilgāka ir Covid-19 radītā krīze un pastiprinātie ierobežojumi, jo asākas varētu kļūt viedokļu sadursmes starp atšķirīgi noskaņotām sabiedrības grupām un indivīdiem. Lai saprastu, kā un vai iesaistīties diskusijās par diametrāli pretējiem uzskatiem un kā reaģēt uz dezinformāciju sociālo tīklu platformās, kas izraisa sabiedrības šķelšanos, LSM.lv uz sarunu aicināja divus garīgās veselības speciālistus: ārsti psihoterapeiti Intu Zīli un psihiatru Māri Taubi.
Par krīzi 25 gadu vecumā un dziedināšanu psihoterapijā. Saruna ar mūziķi Šipkēvicu
Par krīzi 25 gadu vecumā un dziedināšanu psihoterapijā. Saruna ar mūziķi Šipkēvicu
Jānis Šipkēvics jeb Shipsea, grupas “Instrumenti” līderis, patiesā sarunā atklāj, kādēļ jau vairāk nekā desmit gadus ar pārtraukumiem apmeklē psihoterapiju un kādas pēdas tas atstāj viņa daiļradē. Mūziķis ir piedzīvojis arī šaubas, meklējot palīdzību. Viņš uzsver – tas, ka ne viss iekšējā pasaulē ir sakārtots, ir normāli.
Pat mammas vēderā gūtu pieredzi var risināt psihoterapijā. Saruna ar psiholoģi Vitu Kalniņu
Pat mammas vēderā gūtu pieredzi var risināt psihoterapijā. Saruna ar psiholoģi Vitu Kalniņu
Vita Kalniņa ir psihoterapijas speciāliste, ģimenes psihoterapeite, kas apguvusi zīdaiņu–vecāku psihoterapiju. Viņa ir izveidojusi un vada “Ģimenes psiholoģijas centru Līna”, kas šobrīd darbojas jau 17 gadus, kā arī ir grāmatas “Pirmās attiecības cilvēka dzīvē” autore. Gluži kā visi citi psihoterapijas speciālisti arī viņa pati ir apmeklējusi terapiju. Šī pieredze Vitai mērāma 20 gadu garumā – lielākoties saistībā ar profesionālo izaugsmi, taču tā palīdzējusi arī saturēt personīgas attiecības.  
Arnicānu ģimene: Psihoterapijā iemācījāmies strīdēties «inteliģenti»
Arnicānu ģimene: Psihoterapijā iemācījāmies strīdēties «inteliģenti»
Laura un Andis Arnicāni ir pāris, kuri plašākai publikai pazīstami kā lektori un bloga “Seek the Simple” autori. Viņi stāsta un iedvesmo cilvēkus izmantot savus resursus – laiku, enerģiju un naudu – apzinātāk, neizšķiežot sevi sīkumos, meklējot arvien jaunus risinājumus, kā padarīt ikdienu baudāmāku un ilgtspējīgāku. Pāris, kurš audzina ņipru divgadnieku, jau kādu laiku katrs atsevišķi apmeklē psihoterapiju. Laurai psihologa atbalsts ir noderējis pēcdzemdību periodā. Savukārt ģimenes savstarpējās attiecībās ienākuši “inteliģentie” strīdi, kur abas puses sagaida dzirdīgas ausis un kopīgi mērķi.
Iet pie terapeita nozīmē uzņemties atbildību. Intervija ar modeli Māru Sleju
Iet pie terapeita nozīmē uzņemties atbildību. Intervija ar modeli Māru Sleju
Māra Sleja ir personība – spridzeklis. Viņa ir viena no Latvijas veiksmīgākajām modelēm, kas kļuvusi par TV un radio raidījumu vadītāju, kā arī ir divu bērnu mamma. Māra nebaidās runāt par savu pieredzi psihoterapijā, kas iestiepusies jau otrajā desmitgadē. Galvenais ir uzņemties atbildību par sevi, savu veselību, bet visgrūtākais ir spert pirmo soli – paprasīt palīdzību, Māra atzīst sarunā ar LSM.lv.
Infektoloģija un narkoloģija - valdības plāni un patiesā situācija
Infektoloģija un narkoloģija - valdības plāni un patiesā situācija
Veselības aprūpes sadaļā valdības deklarācijā aprakstīta personalizētas veselības aprūpes, ārstniecības pieejamības un profilakses nepieciešamība, kā arī godīgums medikamentu tirgū. Ko valdības plānos vēlētos redzēt nozares eksperti? Turpinot rakstu sēriju par veselības aprūpes sadaļu, LSM.lv apkopoja Veselības ministrijas galveno speciālistu viedokļus narkoloģijā un infektoloģijā.
Veselības aprūpe nākotnē: Valdības plāni un patiesā situācija – slimnīcu viedoklis
Veselības aprūpe nākotnē: Valdības plāni un patiesā situācija – slimnīcu viedoklis
Valdības deklarācija veselības aprūpes jomā izklausās lieliski, taču ko valdības plānos vēlētos redzēt nozares eksperti? Trīs valsts mēroga Rīgas slimnīcas un lielākā reģionālā – Daugavpils reģionālā slimnīca atzīst: valdības deklarācijas veselības aprūpes prioritātes sakrīt ar slimnīcu galvenajiem mērķiem, un ir jāmeklē risinājumi, kā veicināt speciālistu vēlmi un iespēju pieņemt pacientus par valsts līdzekļiem. Savukārt domas par kvotu sistēmu dalās, liecina LSM.lv apkopotie slimnīcu pārstāvju komentāri par valdības deklarācijas veselības aprūpes sadaļu.
Kas nosaka prioritātes? Ko varam mācīties no pasaulē labākās veselības aprūpes sistēmas
Kas nosaka prioritātes? Ko varam mācīties no pasaulē labākās veselības aprūpes sistēmas
Par veselības aprūpes politiku un prioritātēm jādiskutē politiķiem un arī akadēmiķiem, savukārt likumdevējiem nav jāizstrādā pacientu datu sistēma, tas ir darbs mediķiem, informācijas tehnoloģiju (IT) speciālistiem un pacientiem. Latvijai vajadzētu veicināt diskusijas universitātēs un apkopot atšķirīgus viedokļus, lai veidotu vienotu sabiedrības atbildību, izstrādājot veselības aprūpes prioritātes, sarunā ar LSM atzina britu profesors Džons Tingls, kura darbs ir tieši saistīts ar juridiskajiem aspektiem pacientu drošības jautājumos, un Londonā dzīvojošais un strādājošais jomas eksperts Kārlis Albergs.
Jaunākie

Vairāk

Svarīgākais šobrīd
Populārākie

Vairāk

Interesanti