Energoneefektīvas mājas un industriālo alpīnistu trūkums – šos divus faktorus min kā iemeslu tam, ka šoziem daudzviet pie ēku jumtiem manītas milzu lāstekas un izjustas bailes iet pa ielu krītošu ledus gabalu dēļ, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija".
Autora ziņas
Janvāra vidū mūžībā aizgāja tētis. Viņš bija strādājis arī oficiāli, bet vairāk nekā 30 gadus dzīvoja mājās un bija lauksaimnieks. Pagastā paziņoja, ka tētim nekāds apbedīšanas pabalsts nepienākas. Ģimenei šoks ne tik daudz naudas, cik cieņas dēļ. Kāpēc cilvēks, kurš cīnījās barikādēs, uzaudzināja sešus bērnus, maksāja nodokļus – nelielus, bet tomēr maksāja – neko nesaņem? Tēta bērēm ģimenei naudas pieticis. Taču, kas notiek ar cilvēkiem, kuru tuvinieki ne valsts, ne pašvaldības atbalstu nesaņem un viņiem bērēm naudas nepietiek?
Kad persona maina dzīvesvietu, likums paredz, ka 30 dienu laikā sava jaunā dzīvesvieta ir jādeklarē. To var izdarīt pašvaldībā, kur dzīvesvieta atrodas, vai arī portālā "Latvija.lv". Šis e-pakalpojums nodrošina ātru un ērtu dzīvesvietas deklarēšanu vien ar pāris klikšķiem, tomēr ar zināmu birokrātiju nākas saskarties pavisam citiem cilvēkiem, ja pēkšņi atklājas, ka īpašumā deklarējusies kāda cita persona bez īpašnieka ziņas.
Jau senatnē cilvēki bija ievērojuši, ka laikapstākļu maiņa ietekmē cilvēka pašsajūtu. Mūsdienās tam arī dots zinātnisks nosaukums – meteopātija jeb meteojūtīgums. Šoziem laikapstākļi mainās kā amerikāņu kalniņos. Ārsti pauda, ka tieši strauju laika apstākļu maiņas periodā pieaug pacientu skaits ar infarktiem un insultiem, tomēr laikapstākļu izmaiņas neskar visus, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija".
Pērn Valsts policija (VP) meklēšanā izsludinājusi 1550 personas. No tām 1300 cilvēki jeb 93% ir atrasti dzīvi. Pazušanas iemesli bijuši visdažādākie: pieaugušie mēdz doties uz ārzemēm, cenšoties aizbēgt no sadzīves problēmām, jaunieši visbiežāk vēlas izbaudīt brīvību. No tiem bezvēsts pazudušajiem, kurus atrod mirušus, lielākā daļa ir nelaimes gadījumi un pašnāvības. Pērn 20 gadījumos cilvēki atrasti noslīkuši, četros gadījumos bezvēsts pazudusī persona kļuvusi par nozieguma upuri, daļa izbeiguši dzīves gaitas paši. Kā Latvijas Televīzijas raidījumam "4. studija" skaidroja VP, darbs bezvēsts pazudušo gadījumos iedalās divās daļās – aktīvajā un pasīvajā meklēšanā, bet tiesa personas neatrašanas gadījumā pēc 10 gadiem to drīkst pasludināt par mirušu.
Nereti sabiedrībā neizprot lauksaimnieku sašutumu un raizes par ražai nelabvēlīgiem pavasara, vasaras un rudens laikapstākļiem, jo galu galā viņi taču saņem atbalsta maksājumus no Eiropas Savienības (ES). Taču, ja šo atbalsta maksājumu nebūtu, mēs, pilsētnieki, par savā zemē audzētu pārtiku maksātu daudzreiz lielāku cenu. Pērn 2023. gada janvārī spēkā stājies jaunais ES kopējās lauksaimniecības politikas Latvijas Stratēģiskais plāns, kas paredz virkni būtisku izmaiņu atbalsta maksājumos. Lai tam pieteiktos, izstrādāta jauna sistēma, kas ir ļoti sarežģīta.
Jau ilgstoši dzīvojam informatīvā kara apstākļos, kur katra paša izvēles, – kādu saturu lasīt, ko skatīties televīzijā un ko – sociālajos tīklos, – ir būtiskas, veidojot savu redzējumu par notiekošo un cenšoties atsijāt "graudus no pelavām". 2022. gada vasarā televīzijas kanāls "Doždj" pameta Krieviju, pēc gada – arī Latviju, tomēr Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija" novērojis, ka skatītājiem par to interese ir joprojām.
Sunīte Lote kopā ar kaķiem pēc saimnieces nāves ziemas spelgonī bija pamesta lauku viensētā, no kurienes viņa nonāca dzīvnieku patversmē. Lai gan drīz vien izdevās atrast jaunas mājas cietušajam sunim, tomēr jaunā saimniece – seniore Valmierā – nespēj tikt galā ar traumēto suni, kuram nu nāksies meklēt jaunas mājas.
Kāda sieviete Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "4. studija" paudusi neizpratni par Rēzeknes slimnīcas rīcību, parādu piedzinējiem pēc viņas mātes nāves nododot rēķinus, par kuriem sievietei nav bijis nojausmas. Slimnīca raidījumam skaidroja, ka pieļauta tehniska kļūme un rēķini aizgājējas meitai tomēr nav jāmaksā, savukārt Nacionālais veselības dienests aicināja neskaidrību gadījumā vispirms censties situāciju atrisināt, sazinoties ar konkrēto iestādi.
Kopš ceļu satiksmes negadījuma pagājis pusgads, bet transportlīdzeklis joprojām ir servisā - šādā situācijā nokļuvis Latvijas Televīzijas (LTV) raidījuma "4. studija" skatītājs Uldis Krūmiņš, kura vadītajā kravas mikroautobusā pērnā gada jūlijā ietriecās autobuss. Viņš uzskata, ka serviss apzināti vilcinās ar remontdarbiem. Obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas (OCTA) polise neparedz, cik ilgā termiņā jāveic auto remonts. Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojā (LTAB) atzīst - jebkuras papildus saistības ietekmēs OCTA cenu.
Atzīstieties – vai jūs mēdzat ieskatīties drukātajos reklāmas bukletos? Vai roka pati pasniedzas tos paņemt, ieejot pārtikas veikalā, būvmateriālu veikalā vai aptiekā? Izvairīties šķiet neiespējami, šie preču bukleti ir ik uz soļa, un tikai retais tirgotājs piedāvā pāris lappuses, lielākoties tie pārvērtušies apjomīgos, krāsainos žurnālos. Turklāt populārākajās veikalu ķēdēs tie ik nedēļu mainās. Lai arī drukāto bukletu apjoms ir samazinājies, tie daļā sabiedrības joprojām ir pieprasīti. Tomēr tirgotāji drukātas reklāmas vietā arvien vairāk izvēlas digitālus risinājumus.
Pirms gadiem 20 Rīgā viesojās pasaulslavenais dāņu arhitekts un pilsētplānotājs Jans Gēls, kurš ar savu komandu veica pētījumu un izstrādāja ieteikumus, ko Rīgai vajadzētu darīt, lai pilsētu padarītu cilvēkiem draudzīgu. Viens no plāna punktiem bija gājēju tuneļu likvidēšana Rīgas centrā. Rīgas dome Gēla ieteikumu neņēma vērā un 2009. gadā pat atklāja vienu jaunu tuneli zem Gogoļa ielas. Pazemes pārejas jeb tuneļi Rīgas centrā joprojām ir, un tie kļūst arvien biedējošāki, tomēr, kā atzina Rīgas pilsētas galvenā dizainere – pilsēta plāno no tiem ilgtermiņā atteikties.
Latvijā konstatēts apmēram pustūkstotis zirnekļu sugu, un lēš, ka ir arī vēl neatklātas sugas. Diemžēl tautā zirnekļus bieži mēdz gan faktiski, gan terminoloģiski jaukt ar kukaiņiem. Pat pavirši skatoties redzams, ka zirnekļveidīgajiem – atšķirībā no vairākuma pieaugušo kukaiņu – nav spārnu, nav antenu jeb taustekļu un zīmīgākais – viņiem ir astoņas ejkājas (kukaiņiem ir tikai sešas kājas). Zirnekļi lūkojas pasaulē ar četriem acu pāriem, tātad viņi ir astoņacaini.
Vēl vairāk nekā mēnesi – līdz 29. februārim – norit izaicinājums "Miljoni soļu Latvijai", kurā tiek aicinātas piedalīties visas Latvijas pašvaldības un to iedzīvotāji. Vēl aizvien ir iespējams tam pieteikties. Lai arī šķistu, ka šādā iniciatīvās priekšrocība ir lielajām pašvaldībām, tomēr tā nebūt nav, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija".
Janvāra sākumā tūkstošiem sociālo tīklu lietotāju vairākas dienas sekoja līdzi Talsu novada iedzīvotāja Guntara Breša centieniem parūpēties par stirnu, kura bija ne tikai ienākusi viņa pagalmā, bet arī nolēmusi apmesties uz dzīvi malkas šķūnī. Guntars sāka par stirnu rūpēties, nospriedis, ka tā pie viņa atnākusi aukstuma un izsalkuma dēļ. Taču pamazām kļuva skaidrs, ka dzīvnieks nebija vesels, visticamāk, bija saēdies ziemas rapsi. Arī Dabas aizsardzības pārvaldē Latvijas Televīzijas raidījumam "4. studija" apstiprināja, ka stirnas, kuras atnākušas pie cilvēkiem, ir slimas.
Ūdens skaitītāji ir jāpārbauda ik pēc četriem gadiem. Kaut gan iedzīvotājiem nav katru reizi jāmaksā par jaunu skaitītāju uzstādīšanu, jo tie ir atkārtoti izmantojami pēc verificēšanas, ne vienmēr tā notiek. Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "4. studija" vērsās Jēkabpils iedzīvotājas, kuras sašutušas, ka uzņēmums "Jēkabpils ūdens" skaitītājus neverificē, bet vienkārši nomaina pret jauniem.
Pirms došanās ceļojumā vēlams iegādāties apdrošināšanas polisi – ja nu nākas saskarties ar veselības problēmām vai lidojuma laikā nozaudētu bagāžu, vai vēl lielākām nelaimēm. Polises nav dārgas, taču nereti to piemirstas izdarīt. Vai polisi var iegādāties, jau esot ārzemēs, un vai Latvijā tādu var nopirkt arī ārzemnieki, skaidroja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija".
Vēl pirms nedēļas – 11.janvārī – Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska vizītes laikā Latvijā viņš gan pateicās latviešu tautai par nepagurstošo atbalstu, gan arī izteica vēlmi redzēt reālus soļus no NATO valstīm, kas tuvinātu Ukrainu dalībai NATO, un arī to, ka Rietumiem jāparāda Maskavai, ka tie nebaidās no Krievijas. Tikmēr kāds skatītājs uzdeva neērtu jautājumu – vai tas ir pieņemami, ka Krievija ar ASV līdz 2025. gadam kopīgi veiks lidojumus uz Starptautisko kosmosa staciju?
Ir vecāki, kuri dažādu iemeslu dēļ savām atvasēm neizvēlas mājām tuvāko bērnudārzu vai skolu. Taču tas ir pašu vecāku lēmums, ko izdarot, viņi apzinās, ka, iespējams, nesaņems atsevišķas priekšrocības un atbalstu no pašvaldības, jo bērns mācās citur. Tomēr ir arī pretēja situācija – kad bērni apmeklē dzīvesvietai tuvāko izglītības iestādi, taču pēkšņi kļūst "svešie starp savējiem". Tā novadu reformas rezultātā 137 Siguldas novada bērni, kas apmeklē tuvāko izglītības iestādi Ropažu novadā, atbalstu par ēdināšanu nesaņems ne no vienas pašvaldības. Vai ir normāli, ka novadu reformas dēļ ģimenes kļūst par situācijas ķīlniekiem?
Pirmais saslimušais ar HIV - cilvēka imūndeficīta vīrusu - Latvijā tika reģistrēts 1987. gadā. Mīts, ka HIV ir tikai narkomānu, bezpajumtnieku un homoseksuālu cilvēku infekcija, jau sen neiztur kritiku, jo pēdējos gados Latvijā arvien vairāk ar šo vīrusu inficējas sievietes pusmūža gados.
No šī gada marta atkal tiks atvērta pērn novembrī Mangaļu un Mīlgrāvja apkaimē slēgtā dzelzceļa pārbrauktuve Ezera ielā, Latvijas Televīzijas raidījumam "4. studija" sacīja VAS "Latvijas dzelzceļš" Komunikācijas projektu vadītāja Agnese Līcīte.
Februāra sākumā stāsies spēkā grozījumi normatīvajos aktos, kas diktēs noteikumus, kādos gadījumos skolēniem ir tiesības nekārtot centralizētos valsts pārbaudījumus, tas attiecas arī uz nedzirdīgiem bērniem. Atbrīvot no eksāmena var ar ārsta vai mediķu konsīlija atzinumu. Dažos priekšmetos vājdzirdīgajiem bērniem tiks piemērotas atlaides, bet tās gan vecāki, gan pedagogi uzskata par nepārdomātām.
Vēsturiski izveidojusies diezgan absurda situācija, ka Latvijā ar vilcienu līdz Valkai aizbraukt nevar, bet līdz kaimiņzemē Igaunijā esošajai pilsētai Valgai gan var. Turklāt arī autobusa tiešais reiss uz Valku ir tikai viens un tas pats – vakarā. Kā no Rīgas nokļūt līdz Valkai, un kādēļ vienkāršāk ir līdz Valgai?
Līdz ar jaunajiem elektrovilcieniem radīts arī jauns zīmols "Vivi" un mājaslapa, kurā elektroniski iegādāties vilciena biļetes. Pasažieri gan novērojuši kādu neērtību – lai nopirktu e-biļeti, mājaslapā ir obligāti jāreģistrējas, kas ir lieks apgrūtinājums, vēstī Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija". Tikmēr "Vivi" pārstāve norāda, ka lietotāja profila izveide ir paredzēta, domājot par pastāvīgajiem klientiem.
Latvija ir tik krāšņa, cik krāšņa ir tās daba! Tāpēc labākais veids, kā iepazīt pašmāju dabu un izkustēties, ir... doties dabā. Varbūt arī izdosies sastapt 2024. gada dzīvnieku, par kuru Dabas muzejs šogad izvēlējies stirnu, vai arī 2024. gada putnu, par kuru Latvijas Ornitoloģijas biedrība izsludinājusi mazo zīriņu. Taču, stāstot par šo satikšanos, ir svarīgi nesajaukt, kāda kuram bijusi spalva vai kažoks, proti, kurš no viņiem ir spalvains un kurš matains?
No šī gada aprīļa visās "Rīgas satiksmes" transporta pieturvietās pie maršrutu sarakstiem varētu būt izvietoti kvadrātkodi jeb QR kodi, kas ļaus izsekot konkrētā maršruta transportlīdzeklim reāllaikā, ļaujot precīzi prognozēt tā pienākšanas laiku, Latvijas Televīzijas raidījumam "4. studija" pastāstīja SIA "Rīgas satiksme" pārstāve Baiba Bartaševiča-Feldmane.
Gada nogalē īsi pirms Ziemassvētkiem, iespējams, daudziem paslīdēja garām nepamanīts "Latvijas Valsts radio un televīzijas centra" (LVRTC) aicinājums atjaunot "eParaksts mobile" lietotni uz jaunāko versiju, jo "iepriekšējās versijas pēc 26. decembra plkst.22 vairs nenodrošinās e-Identitātes apliecināšanu un dokumentu parakstīšanu, kā arī darījumu apstiprināšanu internetbankās". Bet nelielai daļai lietotāju ar veco viedtālruņa operētājsistēmu "eParaksts mobile" vairs nav pieejams, noskaidroja "4. studija".