Ziemas spelgonī daļai studentu draud attālinātas mācības energocenu krīzes dēļ

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Universitāšu studentiem divas pandēmijas ziemas nācās mācīties attālināti, bet šoruden viņi atgriežas auditorijās. Negaidīti daudziem ir jaunumi, ka šajā mācību gadā atkal vajadzēs lekcijas klausīties datora ekrānā. Šoreiz gan vainīga ir energoresursu krīze, ko izraisījis karš Ukrainā. Vairāku Latvijas augstskolu vadība jau paziņojusi – briestošie rēķini par elektrību un apkuri ziemā tām nebūs paceļami.

Energocenu krīzes dēļ studentiem draud attālinātas mācības
00:00 / 03:06
Lejuplādēt

"Man personīgi patīk mācīties klātienē. Ja man nepatiktu mācīties klātienē, es ietu attālināti."

"Man arī labāk patīk klātienē. Daudz labāk. Kontakts ar pasniedzējiem, vairāk var saprast. Attālināti... nu, nav tas."

Tā pauda Latvijas Universitātes (LU) 3. kursa studenti, ko garajā starpbrīdī Latvijas Radio uzrunāja Juridiskās fakultātes gaitenī. Viņi atgriešanos dīvānā ar klēpjdatoru vēlreiz negribētu piedzīvot.

Vēl bēdīgāki par mācīšanos attālināti būtu studenti no Francijas. Viņi atbraukuši uz Latviju apgūt latviešu un krievu valodu klātienē, nevis pavadīt laiku kopmītnēs.

Taču mācību iestādes rektors Indriķis Muižnieks skaidroja – siltumenerģijas izmaksas labākajā scenārijā šeit pieaugs par 80%, sliktākajā – par 290%, tātad gandrīz trīs reizes. Universitātes adrešu sarakstā ir 58 lokācijas, ēku ir vēl vairāk. Studijas gan notiek tikai 12 ēkās, bet daļu no šīm vēsturiskajām būvēm nav bijis iespējams siltināt un palielināt to energoefektivitāti.

Izeja – lielākajā spelgonī sildīt telpas minimālā režīmā un studentus laist mājās.

"Ja sliktākais scenārijs iestājas, tad [studijās] līdz decembra vidum jāpaveic tas, kas ir [paredzēts] pirmajā rudens semestrī. Un pavasara semestri mēs varam [klātienē] sākt ar martu. Mums ir divas trešdaļas maksas studentu, viņu perspektīva ir īpaši skarba. Tagad ir esenciālie izdevumi, kuri gulstas uz viņu ģimenes vai viņu pašu pleciem," sacīja Muižnieks.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) administratīvā departamenta direktors Juris Iļjins nosauca summu, cik viņa augstskolai varētu maksāt šīs apkures sezonas cenu sadārdzinājums – 2,5 miljoni eiro. Tehnoloģiju universitāti ar robotiem, skaitļošanas centriem un laboratorijām Iļjins salīdzināja ar ražošanas uzņēmumu.

Energocenu krīzes konsekvences jau šajā semestrī varētu izjust ne tikai roboti, bet arī studenti. "Mēs droši vien pāriesim uz četru dienu klātienes darbu, un piektdienas būs jāpavada attālinātā režīmā. Un otrā lieta: bargākajos ziemas mēnešos – decembrī, janvārī, februārī – iespējams, universitāte būs nosacīti jāver ciet vismaz studiju procesam," atklāja Iļjins.

RTU un LU vadītāji secināja, ka energotaupības pasākumi tuvojošās ziemas skarbo prognozi varētu ietekmēt tikai nedaudz.

Tikmēr Liepājas Universitātes attīstības direktors Uldis Zupa norādīja uz plāniem samazināt siltuma līmeni iekštelpās likumdošanā atļautajās robežās – līdz 18 grādiem. Taupot apgaismojumu, vienlaikus ēkās paredzēts organizēt visus iespējamos procesus: ne tikai studijas, bet, piemēram, arī telpu uzkopšanu.

Liepājniekiem elektrības un siltuma rēķini neesot mērāmi miljonos, sadārdzinājums varētu sasniegt 190,5 tūkstošus eiro. Taču universitātes budžetu tas nenoliedzami ietekmēs.

Vai taupības pasākumiem pievienosies arī attālinātas studijas? Uldis Zupa to neizslēdza: "Nelielas universitātes skaistums ir tas, ka mēs varam būt ļoti elastīgi. Jau tagad, paskatoties lekciju sarakstā, varam redzēt, ka studentiem ir ieplānotas attālinātās lekcijas, kas ir loģiski, ja pasniedzējs nav liepājnieks, viņam jābrauc no Rīgas. Šis process jau notiek."

Valsts dibinātajām universitātēm atšķirībā no privātajām augstskolām finansiālu atbalstu energoresursu izmaksu sadārdzinājumam likumdošanas neparedz. Lai risinātu energocenu krīzi, Latvijas Universitāšu asociācija ir vērsusies pēc palīdzības atbildīgajās ministrijās, taču palīdzība līdz šim nav solīta.

Komentējot to, ka augstskolas kādā brīdī varētu ieviest attālinātās studijas, Latvijas Studentu apvienības prezidents Rūdolfs Aleksandrs Strods norādīja, ka izprot energocenu kāpumu, taču taupīšana nedrīkst pazemināt studiju kvalitāti. Atsevišķas augstskolas ir pārrunājušas ar studentu pašpārvaldēm iespēju studijas pārcelt attālināti.

Intervija ar Latvijas Studentu apvienības prezidentu Rūdolfu Aleksandru Strodu
00:00 / 02:53
Lejuplādēt
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti