Panorāma

Aizturēta augsta VID amatpersona

Panorāma

Auto caurlaide bija tikai ziediņi...

Zolitūdes krimināllietā tiesa skaidro savu spriedumu

Tiesa skaidro Zolitūdes krimināllietas spriedumu: Viena cilvēka kļūda palika bez uzraudzības

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa sabiedrībai skaidroja, kādēļ Zolitūdes traģēdijā krimināllietā par vainīgo atzīts vienīgi ēkas būvinženieris Ivars Sergets. Pēc tiesnešu sacītā, tieši Sergeta kļūdaino rasējumu un aprēķinu dēļ notika jumta nogruvums. Tikmēr pārējos astoņus apsūdzētos tiesa attaisno vājo un nekonkrēto apsūdzību dēļ, kā arī tā laika likumdošanas nepilnību dēļ.

Zolitūdes traģēdijas krimināllietas vadošais tiesnesis Erlens Ernstsons
00:00 / 01:01
Lejuplādēt

No deviņiem apsūdzētajiem par vainīgu Zolitūdes traģēdijas krimināllietā atzīts vienīgi ēkas būvinženieris Ivars Sergets. Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa otrdien, 17. novembrī, skaidroja, ka traģēdija notika nepareiza jumta kopnes apakšmezgla aprēķina dēļ. Tā autors bija Ivars Sergets, kuram tiesa piespriedusi brīvības atņemšanu uz sešiem gadiem.

Bet pārējie astoņi apsūdzētie attaisnoti nekonkrēto apsūdzību dēļ.

Svarīgi piebilst, ka tāpat nevienam nebija pienākums pārbaudīt izmaiņas, ko Sergets savos aprēķinos veicis vēl piecas reizes pēc ekspertīzes pieņemšanas un projekta apstiprināšanas Rīgas būvvaldē.

“Toreizējais normatīvais regulējums diemžēl mums pieļāva valstī situāciju, ka pēc jau būvvaldē akceptētā projekta tā īstenošanas gaitā būvprojekta vadītājam bija iespējams mainīt būvprojekta risinājumus, kas, kā es teicu, bija ēkas sagruvuma iemesls,” skaidroja Zolitūdes traģēdijas krimināllietas vadošais tiesnesis Erlens Ernstsons.

Tāpat tiesvedības laikā secināts, ka toreiz nemaz nebija skaidri noteikts, kāda ir ekspertīzes metodika, cik detalizēti tā jāveic. Arī šajā gadījumā likumi mainīti tikai pēc traģiskajiem notikumiem 2013. gada 21. novembrī.

“Tiesa uzskata, ka šāds regulējums bija ļoti nepilnīgs, kas faktiski valsts bezdarbības dēļ ir novedis pie situācijas, ka

viena cilvēka kļūda ir palikusi bez uzraudzības vai pārbaudīšanas,” norādīja tiesnesis Ernstsons.

Bez astoņu apsūdzēto attaisnošanas likumsakarīga esot bijusi arī kriminālprocesa izbeigšana pret piecām juridiskajām personām. Viņu vidū, piemēram, būvkompānija “Re&Re”, arhitektu firma “Kubs”, uzņēmums “Maxima” un vēl citas firmas.

Arī šeit tiesa saskatījusi nepilnības prokuroru apsūdzībās, kas fiziskām personām izvirzītas par nonāvēšanu aiz neuzmanības, nolaidīgu darba pienākumu veikšanu, bet juridisko personu apsūdzības balstījušās uz to, ka apsūdzētie noziegumus veikuši šo firmu interesēs.

“Būtu arī grūti iedomāties, ka kāds aiz neuzmanības izdarīts noziedzīgs nodarījums varētu būt izdarīts juridiskās personas interesēs,” sacīja Zolitūdes traģēdijas krimināllietas tiesnese Anita Grāvīte.

Trīs lietas prokurori pašlaik iepazīstoties ar 1232 lappušu garo spriedumu.

“Jāgaida, kamēr prokurori iepazīsies ar šo apjomīgo spriedumu. Bet šodien mēs noteikti varam teikt, ka valsts apsūdzība iesniegs arī savu pārsūdzību,” atklāja Ģenerālprokuratūras pārstāve Aiga Eiduka.

Tiesa tāpat lēmusi no notiesātā Ivara Sergeta cietušo labā piedzīt gandrīz piecarpus miljonus eiro, bet, kā noskaidroja LTV, notiesātajam šādas naudas nav. Vai cietušie tiks pie kaitējuma kompensācijām? Tā vairs neesot tiesas kompetence.

KONTEKSTS:

Zolitūdes traģēdijas krimināllietu iztiesāja četrus gadus un divus mēnešus, bet kopā ar sprieduma rakstīšanu tiesvedība aizņēma gandrīz piecus gadus. To laikā notikušas 198 tiesas sēdes, 267 personas atzītas par cietušajiem.

Šajā lietā Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa par vainīgu atzina būvinženieri Ivaru Sergetu un astoņus lietā apsūdzētos attaisnoja. Attiecībā uz apsūdzētajām personām tiesa lēma:

  • Būvinženieri Ivaru Sergetu tiesa atzīst par vainīgu un nosaka brīvības atņemšanu uz 6 gadiem, ieskaitot tajā apcietinājumā jau pavadīto laiku. Viņam arī liegts piecus gadus pildīt atbildīgā būvkonstrukciju vadītāja pienākumus. Tāpat līdz sprieduma stāšanās spēkā brīdim negrozīti atstāti piemērotie drošības līdzekļi. 
  • Arhitektu Andri Kalinku tiesa attaisno. Piemēroto drošības līdzekli atceļ.
  • Būvuzraugu Mārtiņu Draudiņu tiesa attaisno. Piemēroto drošības līdzekli atceļ.
  • Veikala projekta būvekspertīzes veicēju Andri Gulbi tiesa attaisno. Piemēroto drošības līdzekli atceļ.
  • Uzņēmuma “Re&Re” būvdarbu vadītāju Staņislavu Kumpiņu tiesa attaisno. Piemēroto drošības līdzekli atceļ.
  • Bijušo Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas eksperti Mariku Treiju tiesa attaisno. Piemēroto drošības līdzekli atceļ.
  • Būvinspekcijas priekšnieka vietnieci Aiju Meļņikovu tiesa attaisno. Piemēroto drošības līdzekli atceļ.
  • SIA “Maxima Latvija” darbinieci Innu Šuvajevu tiesa attaisno. Piemēroto drošības līdzekli atceļ.
  • Bijušo Rīgas pilsētas būvinspekcijas priekšnieka vietnieku Jāni Balodi tiesa attaisno. Piemēroto drošības līdzekli atceļ.

Tāpat tiesa pieņēma divus blakuslēmumus. Vienā aicināja prokuratūru lemt par kriminālprocesa sākšanu pret sabrukušās ēkas kopņu ražotāja, nu jau likvidētā SIA "Vikom Industry" bijušajām amatpersonām un darbiniekiem. Otrā blakuslēmumā konstatēja, ka prokurori nepienācīgi pildījuši savus pienākumus, veicot uzraudzību pirmstiesas izmeklēšanā, kā arī uzturot valsts apsūdzību tiesā.

2013. gada 21. novembrī Zolitūdē, iebrūkot lielveikala ''Maxima'' jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki un vēl vairāki desmiti tika ievainoti. 

Lai skatītu apjomīgo krimināllietu par Zolitūdes traģēdiju, tiesa uz pirmo sēdi sanāca 2015. gada decembrī. 2019. gada jūnijā prokurors pabeidza savu debašu runu, apsūdzētajiem lūdzot piemērot maksimālos sodus. Visi apsūdzētie noliedza savu vainu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti