Pirmdien, 20. janvārī, koalīcijas partiju sadarbības sanāksmē tika izskatīts Ģirģena ierosinājums grozīt Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumu, lai varētu rīkot atklātu konkursu uz Valsts policijas priekšnieka amatu, paplašinot pretendentu loku. Koalīcijas partiju sadarbības sanāksme noraidīja grozījumu iekļaušanu Ministru kabineta darba kārtībā.
Pašlaik Dienesta gaitas likuma 9. panta ceturtajā daļā ir noteikts, ka Valsts policijas, Valsts robežsardzes un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadītāja amatā var iecelt tikai amatpersonu no vecāko vai augstāko virsnieku vidus un kuras izdienas laiks Iekšlietu ministrijas sistēmā nav īsāks par 10 gadiem.
Likums neparedz iestādes vadītāju izvēlēties atklātā konkursā, ko savukārt iecerējis ministrs. Viņa ieskatā kandidātu atlasē jābalstās uz viņu profesionalitāti un kompetenci, nevis uz speciālo dienesta pakāpi un iekšlietu sistēmas iestādēs nodienēto laiku. Pašlaik spēkā esošās prasības ierobežojot kandidātu loku, no kuriem iespējams izvēlēties iestādes vadītāju.
Tāpēc ministrs paredzēja noteikt, ka:
- uz iestādes vadītāja amatu tiek izsludināts atklāts konkurss;
- izslēgt prasību, saskaņā ar kuru Valsts policijas, Valsts robežsardzes un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadītāja amatā var iecelt tikai amatpersonu no vecāko un augstāko virsnieku vidus un kuras izdienas laiks Iekšlietu ministrijas sistēmā nav īsāks par 10 gadiem;
- Iekšējās drošības biroja vadītāja amatā līdzīgi kā citu iestāžu vadītāju amatos var iecelt personu, kurai ir akadēmiskā vai otrā līmeņa augstākā profesionālā izglītība.
Savukārt premjers Kariņš uzsvēra, ka koalīcija nav noraidījusi ieceri par atklātu konkursu, bet gan iebildusi pret prasību mazināšanu kandidātiem.
"Mēs ne tikai atbalstījām, ka jārīko konkurss uz Valsts policijas priekšnieka amatu. Tas arī būs konkrēti no manis uzdevums ministram nodrošināt, ka ir konkurss, lai atrastu nākamo policijas priekšnieku.
Kas bija jautājums, ko iekšlietu ministrs ierosināja, ir mīkstināt vai samazināt prasības pretendentiem. Un tam nebija koalīcijas atbalsta," skaidroja Kariņš.
KONTEKSTS:
Pēc gandrīz 40 gadu dienesta iekšlietu struktūrās Valsts policijas priekšnieks Ķuzis trešdien, 15. janvārī, paziņoja, ka amatu pamet. Atlūgumu Ķuzis jau iesniedzis iekšlietu ministram Sandim Ģirģenam ("KPV LV"), kurš to pieņēmis.
Ģirģens jau pērn oktobrī paziņoja, ka izvērtēs Ķuža atrašanos amatā saskaņā ar virzību Latgalē aizturēto policistu lietā un noskaņojumu policijas darbinieku vidū.
1. oktobrī intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Viens pret vienu" Ģirģens uzsvēra, ka policijas priekšniekam Intam Ķuzim būs jāatkāpjas, ja noziegumos tiks pieķertas kādas augsta ranga Valsts policijas amatpersonas. Ģirģens sacīja, ka šāda vienošanās viņam esot ar pašu Ķuzi un neviens žēlots netikšot.
Ministrs gan neminēja nosacījumus, kas apzīmē augsta ranga amatpersonu, līdz ar to pagaidām nav skaidrs, vai kukuļošanas lieta Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas birojā būs gana spēcīgs iemesls, lai Ķuzis atkāptos no amata.
Ķuzis par Valsts policijas priekšnieku kļuva 2011. gada augustā, bet 2016. gadā jūlijā atkārtoti apstiprināts šajā amatā. 2009. gada nogalē valdība nolēma Ķuzim piešķirt ģenerāļa pakāpi.
