“KPV LV” paziņojumā medijiem atgādināja, ka Ģenerālprokuratūra ir izvirzījusi politiķim apsūdzības, tāpēc pastāv šaubas par viņa neitralitāti un objektivitāti.
“Mūsuprāt, nav ētiski pareizi, ka Tieslietu padomes ģenerālprokurora kandidātu vērtēšanas komisijā ir persona, kas, pirmkārt, ir politiska, otrkārt, neviena tiesībsargājošā iestāde nav atcēlusi celtās apsūdzības pret viņu. Līdz ar to atrašanās komisijā, kas ieceļ vienu no galvenajiem tiesiskuma sargātājiem valstī, ir ne tikai neētiski, bet pat apdraudējums tiesiskumam, sabiedrībai un demokrātijas vērtībām,” pauda “KPV LV” Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Ēriks Pucens.
Pucens norāda, ka “KPV LV” Saeimas frakcija neatkāpsies no šī jautājuma aktualizēšanas un plašām diskusijām sabiedrībā, jo Juris Jurašs pārstāv partiju, kas vienmēr ir sevi pasniegusi kā “bezkompromisa tiesiskuma” principu ievērotājus, bet šī ir viena no tām reizēm, kad šie principi tiek pārkāpti no pašu puses, teikts “KPV LV” paziņojumā.
KONTEKSTS:
Jaunās konservatīvās partijas (JKP) politiķim Jurim Jurašam, kuram Ģenerālprokuratūra izvirzījusi apsūdzību par valsts noslēpuma izpaušanu, nevajadzētu piedalīties ģenerālprokurora amata kandidātu vērtēšanā, paziņojis premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”), un viņa viedoklim piekrīt arī vairāki citi politiķi. Pats Jurašs gan nepieļauj, ka varētu sevi atstatīt no kandidātu vērtēšanas.
Ģenerālprokurora iecelšana amatā šovasar notiks jau pēc jaunajiem noteikumiem – saskaņā ar Saeimas veiktajiem likuma grozījumiem ģenerālprokuroru iecels nevis pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja, bet Tieslietu padomes priekšlikuma. Tieslietu padomes sastāvā ir 15 cilvēki, tajā skaitā arī Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs – Jurašs.
Vidzemes priekšpilsētas tiesa pērn septembrī sāka skatīt lietu par Juraša, kurš iepriekš bija KNAB operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs, iespējamo valsts noslēpuma izpaušanu. Gan Jurašs, gan korupcijas pētnieki iepriekš pauda viedokli, ka kriminālprocess par valsts noslēpuma izpaušanu ir izrēķināšanās.