Kad 19. augusta vēlā vakarā «Gods kalpot Rīgai» deputātu Oļegu Burovu ievēlēja par galvaspilsētas mēru, uzreiz varēja izdarīt vismaz divus secinājumus. Pirmkārt, tika pielikts punkts ārkārtas vēlēšanu iespējai Rīgā, jo noteikto divu mēnešu laikā dome tika pie priekšsēža. Otrkārt, par Burovu balsoja 35 no 60 domniekiem, tātad arī daļa kādreizējo opozicionāru, tādējādi parādot vēl plašāku valdošo koalīciju nekā pirms tam, kad Rīgu vadīja tikai «Saskaņas» un «Gods kalpot Rīgai» deputāti.
Uzveikt «sarkanās līnijas» Burovam līdz ievēlēšanai nebija viegli arī pašu topošajā koalīcijā. Lai saņemtu atbalstu no domniekiem, ko par nepaklausību patrieca «Saskaņa», vicemēra krēslu saglabāja nu jau neatkarīgo frakcijas pārstāvim Vadimam Baraņņikam. Savukārt, lai samiernieciskumu panāktu palikušajā «Saskaņā», tai tika apsolīts un vēlāk arī ar balsojumu noteikts vēl viens priekšsēdētāja vietnieka amats no nākamā gada, tādējādi «Saskaņai» iedodot divus vicemēra krēslus.
Taču, iespējams, ar to ir bijis par maz. Kvoruma trūkuma dēļ visi jautājumi netika izskatīti domes sēdē augusta beigās. Pirms pusotras nedēļas ieplānoto domes ārkārtas sēdi mērs atcēla vēl pirms sākuma, visticamāk, arī koalīcijas deputātu neierašanās dēļ. Virknē komiteju sēžu balsojumi nenotika, jo tā sauktās pozīcijas deputāti neieradās domē. Mērs Burovs ironizē, ka daļa kolēģu kļuvuši lieli slimotāji.
"Domes sēde būs. Ceru, ka tie, kas slimoja, izveseļojušies un nāk uz darbu. Es domāju, ka viss būs kārtībā. Ceru, ka visi deputāti izārstēsies. Varbūt tā ir infekcijas slimība, ņemot vērā, ka no sākuma slimo mazāk, bet pēc tam vairāk. "Gods kalpot Rīgai" deputāti ir absolūti veseli," saka Burovs.
Tā kā koalīcijas kolēģi neapmeklēja komiteju sēdes, piemēram, Finanšu un administrācijas lietu komitejā vara tika opozīcijai. Tādējādi komiteja lēma sniegt negatīvu atzinumu par «Saskaņas» vicemēres Annas Vladovas vēlmi priekšsēdētāja vietnieka pienākumus savienot ar 80. vidusskolas direktora amatu. Arī par to šodien jālemj domei. Uz jautājumu, vai koalīcijas darbs ir stabils, mērs Burovs atbild pēc dažu sekunžu klusuma pauzes.
"Par to, stabils vai nav stabils kolalīcijas darbs, vajadzētu arī pajautāt tiem cilvēkiem, kas nevar apmeklēt ārkārtas domes sēdi vai komitejas sēdes. Par tiem, kas paziņo dažas lietas, nesaskaņojot ar koalīcijas partneriem. Ja runāt nopietni - 35 deputātiem, kas apvienojās vienā koalīcijā, vēl nav pilna sapratne par to, kas ir komandas darbs. Es tā ceru, ka tas pāriet. Cilvēki var izārstēties," saka Burovs.
Ziņu aģentūra LETA ziņo, ka tieši «Saskaņas» frakcijā varētu būt gaidāma vēl viena šķelšanās, proti, no tās kaut kādu iemeslu dēļ varētu atdalīties vēl trīs domnieki – Sandris Bergmanis, Igors Kuzmuks un Jefimijs Klementjevs. Viņi arī ir to vidū, kuri nav ieradušies uz sēdēm. Partija gan domstarpības noliegusi, bet šo deputātu pašu viedokli Latvijas Radio noskaidrot neizdevās.
Tikmēr koalīcijas nesaprašanos ar gandarījumu uztver domes opozīcija. «Latvijas attīstībai» līderis Viesturs Zeps «saskaņiešu» «slimošanu» tulko kā cīņu par amatiem un naudu. "Ja vien šo slimību nesauc slinkums vai šantāža. Pašreizējā koalīcija ir diezgan sašķelta un sadrumstalota. Līdz ar to mums no opozīcijas puses ir labi, ka pozīcija ir sašķelta. Tas mums savu dienaskārtību ļauj īstenot precīzāk," tā Zeps.
Arī Jaunās konservatīvās partijas frakcijas vadītājs Jānis Ozols akcentē koalīcijas vājuma pazīmes, jo bez opozīcijas atbalsta nebūtu pieņemta virkne lēmumu, piemēram, veiksmīgai mācību gada atsākšanai. Tāpat ārkārtas situācijas atzīšana atkritumu apsaimniekošanas jomā liecinot, ka dome nav darbspējīga. "Šobrīd izskatās, ka domes koalīcija ir pajukusi un, objektīvi skatoties, nespēj vadīt. Ir daudz jautājumu, kas nav politiski, bet gan tehniski, un pozīcija tos nespēj darīt," uzskata Ozols.
Uz domes atlaišanu arvien cer arī «Vienotības» deputāts Uģis Rotbergs. "Izskatās, ka pašreizējais mērs nevar savākt savu komandu. Domes darbs ir apgrūtināts un neizskatās, ka ilgtermiņā Burova komanda spēj kaut ko savākt," domā Rotbergs.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā Latvijas Radio gan norādīja, ka Rīgas domes darbs arvien tiekot rūpīgi vētīts, taču atlaišana pašlaik nav ministrijas dienaskārtībā.
