Iepriekš Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas bija paredzētas šā gada 25. aprīli. Tiesa gan vēlāk lēma, ka šis datums ir izvēlēts kļūdaini un vēlēšanām jānotiek par nedēļu vēlāk.
Taču Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ierosināja atlikt vēlēšanas, norādot uz Pasaules Veselības organizācija novērtējumu, ka "Covid-19" ir sasniedzis pandēmijas apmērus, kam sekoja Latvijas Ministru kabineta lēmums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu valstī, aizliedzot rīkot publiskus pasākumus. Valdība šo rosinājumu akceptēja.
Piektdien, 20. martā, ārkārtas sēdē arī Saeima, steidzamības kārtā skatot divos lasījumos, atbalstīja vēlēšanu pārcelšanu uz 6. jūniju.
Politiķiem nebija vienprātības par pārejas noteikumos iekļauto normu priekšvēlēšanu aģitācijā neieskaitīt jau līdz šim iztērētos reklāmlīdzekļus.
Pret to iebilda partija "Saskaņa". "Uzskatām, ka šīs normas iekļaušana pārejas noteikumos ir netaisnīga un rada priekšrocības konkrētajām politiskajām partijām," sacīja Saeimas deputāte Regīna Ločmele-Luņova (“Saskaņa”).
Līdz šim jau vairākās partijas, gatavojoties vēlēšanām, bija sākušas priekšvēlēšanu kampaņas, kas nu pārtrauktas.
“Finansiāli mūs tas nekā neietekmēs, jo mēs savus finanšu līdzekļus esam paredzējuši visam gadam,” atzina Saeimas deputāts Krišjānis Feldmans ( Jaunā konservatīvā partija).
“Kad atkal sāksies kampaņa, izšķirošais būs tas, cik un kā partijas uzklausīs vēlētājus,” sacīja Saeimas deputāts Mārtiņš Staķis (“Attīstībai/Par!”).
Saeimas atbalstu neguva arī Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) ierosinājums ārkārtas vēlēšanas pārcelt uz augusta beigām vai vispār no tām atteikties un ievēlēt Rīgas domi nākamgad kopā ar citām Latvijas pašvaldībām. “Saeimai jābūt vienotai cīņā ar vīrusu, jo laikā, kad ir priekšvēlēšanu tuvums, partijām rodas savstarpējā konkurence, kas kavē darbu,” sacīja Saeimas deputāts Viktors Valainis (ZZS).
Noteiktais vēlēšanu datums - 6. jūnijs - vēl var tikt mainīts, ja nebūs izdevies apturēt Covid-19 epidēmiju.
KONTEKSTS:
Par iemeslu valdības lēmumam rosināt Rīgas domes atlaišanu kļuva atkritumu sāga. Vēlāk domes vadība vienojās ar opozīciju pārstāvošajiem politiskajiem spēkiem sasaukt trīs domes sēdes pēc kārtas un nenodrošināt tajās kvorumu. Pēc trim nenotikušām domes sēdēm Rīgas domi varēja atzīt par rīcībnespējīgu un lemt par tās atlaišanu. Un februāra vidū Saeima atbalstīja, vēlāk prezidents izsludināja likumu par domes atlaišanu.
CVK bija nolēmusi izsludināt Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas 25. aprīlī, kad visā Latvijā paredzēta Lielā talka. Līdz ar tiesas spriedumu šis datums ir mainīts.
Savukārt marta vidū, kad Latvijā tika izsludināta ārkārtējā situācija cerībā ierobežot vīrusa "Covid-19" izplatību, vairāki politiskie spēki – Jaunā konservatīvā partija un Zaļo un zemnieku savienība – aicināja apsvērt Rīgas domes vēlēšanu pārcelšanu. Tāpat vairākas partijas apturēja savu vēlēšanu kampaņu.
